Nozagtā laulība. Diāna Čemberlena

nozagta-laulibaApgāds “Kontinents” 2018. gads, 480 lpp.

Vēsturiski romantiskos romānus lasu reti, bet varbūt vajadzētu biežāk, jo šī bija patīkama izklaide, turklāt uzzināju šo to jaunu. Diānai Čemberlenai romāna ideja radusies, uzzinot, ka 1944. gadā nelielā ASV pilsētiņā Hikorijā 48 stundu laikā brīvprātīgie uzcēla un iekārtoja slimnīcu poliomielīta epidēmijas skarto ārstēšanai. Tomēr šie notikumi ir tikai daļa no attiecību drāmas, ko veido liktenīgi lēmumi, klusēšana un sabiedrības diktētie uzvedības modeļi.

Romāns sarakstīts no jaunas sievietes Tesas skatupunkta. Viņa mācās par medmāsu, ir saderinājusies ar savu bērnības draugu – topošo ārstu, un turpmākā dzīve šķiet pilnīgi skaidra. Tad pāris kļūmīgu lēmumu un dzīve sagriežas ar kājām gaisā.

Lai gan stāstījums veidots pirmajā personā, tomēr Tesas pārdomas un iedziļināšanās emocijās ir mazāk kā varētu gaidīt. Tas ļauj izvairīties no pārlieku sakāpinātas emocionalitātes sižetā. Tesa vispār ir saprātīga sieviete, sakarīgi domājoša, un tas ļoti palīdz iztikt bez sejas pļaukāšanas lasīšanas laikā. Protams, viņa pieņem vairākus kļūdainus lēmumus, bet dzīvē ne tādi vien brīnumi notiek. Man patika, ka autore ne brīdi neaizmirsa, par kādu vēsturisko periodu viņa raksta. Lasot nācās sev atgādināt, ka ir 1944. gads un tāpēc ir normāli, ka sievietes uzvedas tā un vīrieši šitā.

Intriģējošs ir Tesas vīrs Henrijs, kura dzīve izrādās vēl sarežģītāka par Tesas problēmām. Man bija teorija par viņa “skeletu skapī”, kas labi izskaidrotu divas vienīgās īsās seksa ainas, tomēr autore mani pārsteidza ar citādāku pavērsienu. Tā dēļ apšaubīju loģiskumu liktenīgajai ainai Vašingtonā, tomēr kopumā tieši Henrija noslēpums un sižeta atrisinājums lika man romānu novērtēt augstāk par 3 zvaigznēm. Vēl otrā dienā pēc izlasīšanas domāju, kā viss izvērtās Henrijam un pārējiem, un cik necilvēcīgi tolaik bija uzskati un noteikumi.

“Nozagtā laulība” lasās raiti un viegli, bez izteiktas spriedzes, kas ļauj atslābināti baudīt sižeta virzību un varoņu pārdzīvojumus bez asaru birdināšanas. Tēli varēja būt drusku dziļāk izstrādāti, jo manā iztēlē tie nekādi nespēja ieņemt stingras formas. Kāds traģisks notikums man šķita pilnīgi lieks, jo tam nebija nekāda loma tālākajos notikumos, tikai  papildus drāmas elements. Teikums uz grāmatas vāka, manuprāt, ir drusku pārspīlēts, jo Tesa nav bezpalīdzīga pienenīte. Savu iespēju robežās viņa panāk daudz. Sliecos domāt, ka romānus par medmāsām vispār var droši lasīt, jo tās ir saprātīgas, patstāvīgas un apķērīgas sievietes.

Kopumā bija interesanti lasīt gan par varoņu romantisko attiecību līkločiem, gan uz vēsturiskiem faktiem balstītiem notikumiem. Starp to mazumiņu šī žanra darbu, ko esmu lasījusi, šis man patika.

Vērtējums: 3,5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi. 

Advertisements

Īsās atsauksmes #16

Turpinu cīņu ar neuzrakstītajām atsauksmēm. Šīs vēl no 2014. gada.

Geišas atmiņas. Arturs Goldens – nu kā var viens ne-japānis tik labi uzrakstīt romānu par Japānu?! Viņš ļoti prasmīgi ieved lasītāju sarežģītajā un noslēpumainajā geišu pasaulē pirms 2. pasaules kara. Šī, protams, ir daiļliteratūra, bet domāju, ka autors pamatīgi izpētījis tēmu un man bija sajūta, ka lasu īstu dzīvesstāstu, lai gan jāpieļauj, ka varētu būt izpušķojumi un sagrozījumi lielāka efekta radīšanai. Vērtējums: 5/5

Geiša – mana dzīve. Mineko Ivasaki, Renda Brauna – šis ir reāls atmiņu stāsts un, protams, faktu ziņā interesants, bet Mineko personība pabojāja grāmatas baudīšanu. Starp citu, Mineko Ivasaki iesūdzēja Arturu Goldenu tiesā par viņas dzīvesstāsta izmantošanu romāna tapšanā un viņas identitātes atklāšanu intervijās. Vērtējums: 3/5

Degošais pilskalns, Krusts virs pilskalna. Laimonis Purs – neko īsti neatceros no pirmajām divām Laimoņa Pura vēsturiskā cikla grāmatām. Labi, ka ir pieraksti. Cikla pirmā grāmata stāsta par 15 gadus veco Gunvaldi un vēl pavisam jauno valdnieku Nameju. Dzīvot traucē vācieši un nodevēji no pašu vidus. Otrajā grāmatā visi ir vecāki un zemgaļi paraksta miera līgumu ar Bīskapiju. Vērtējums: 4/5 (pirmā grāmata), 3,5/5 (otrā grāmata)

Sound-Rage. A Primer of the Neurobiology and Psychology of a Little Known Anger Disorder. Judith T. Krauthamer – medicīnisks pētījums tieši par to, kas norādīts virsrakstā. Bija laiks, kad noteiktas skaņas mani pamatīgi “besīja” (tas vēl ir maigi teikts) un šī grāmata ļāva saprast, kas notiek un ko darīt. Nē, šī nav pašpalīdzības grāmata. Vērtējums: 5/5

Saga. Brian K. Vaughan, Fiona Staples, Volume 1, 2, 3 – superīgs komikss par pāri, kurš nedrīkstētu būt, tāltālu, dziļdziļu kosmosu kaut kad nākotnē. Superīgi uzzīmēts un superīgi izstāstīts. Vērtējums visām daļām: 5/5

Baltā nama augšstāvā. Dzīve prezidenta namā. J.B. Vests – kurš gan negribētu ieskatīties Baltā nama aizkulisēs? Bijušais Baltā nama pārziņa palīgs un kādu laiku arī pārzinis ļauj mums to izdarīt. Vests atklājas kā taktisks un patīkams stāstnieks, kurš ļoti interesanti stāsta par Rūzveltiem, Trūmeņiem, Eizenhaueriem, Kenedijiem, Džonsoniem un Niksoniem. Piemēram, Eizenhaueri dārzeņus audzēja savā fermā un gaļu pārveda no medībām, jo prezidentiem bija pašiem jāmaksā par ģimenes un savu viesu uzturu (varbūt tā ir arī tagad, nezinu). Pārziņa kabinetā bija signālu sistēma uz plāksnes virs darba galda, lai zinātu, kad kāds no prezidenta ģimenes vai viesiem izkustējies. Vērtējums: 5/5

Бронебойщик. Алекс Орлов (Бронебойщик #1) – ar šo romānu iepeldēju sev nezināmajos fantastiskā bojevika ūdeņos. Tāla nākotne pēc atomkara, divi varoņi – jaunietis Džeks, kurš sapņo par kaujas robotu, un jau pieredzējis bijušais algotnis Ferlins, kurš viņam palīdz. Džeks tiek līdz armijai, viņu aizsūta uz citu planētu un sākas jautrība. Krievu armijas komēdija, tikai kosmosā. Apmēram tā. Godīgi sakot, labi atpūtināju smadzenes, jo Orlovs ir jautrs un veikls stāstnieks. Vērtējums: 4/5

Ar šo noslēdzu 2014. gadu. Tas bija ražens gads – 95 izlasītas grāmatas.

Īsās atsauksmes #13

Pastāstīšu īsi par četrām ne pārāk sen lasītām grāmatām.

Nights ofNights of Rain and Stars. Maeve Binchy

Orion Books 2005, 400 lpp.

Vienu brīdi man bija uznākusi vēlme palasīt ko romantisku. Atcerējos, ka man patika viens cits Binčijas romāns, tāpēc diezgan drošu roku paņēmu šo. Patika arī anotācija – četri ārzemnieki satiekas Grieķijas salā un šī tikšanās izmaina viņu dzīvi. Apmēram pie 70. lappuses sapratu, ka tomēr nebūs. Kā teiktu Mirtas tante “Es tev saku, Dagnija – salta sirds, salta!”, bet sapratu, ka man pilnīgi vienaldzīgas tās varoņu sirdssāpes un tipiskās problēmas. Visi tik labiņi, visi tik laipni, sliktais džeks tāda klišeja, viņa draudzene tipiska zostiņa, vēl ir jauna, veiksmīga sieviete, kura bēg no savas mīlestības, tipisks nūģis brillēs, kurš nesaprotas ar saviem vecākiem un restorāna īpašnieks grieķis, kurš pirms 9 gadiem sastrīdējies ar savu dēlu un vairs ar viņu nav runājis. Skaidrs, ka īstie cilvēki atradīs viens otru, visas problēmas atrisināsies un viņi dzīvos ilgi un laimīgi Grieķijas salā. Ak, ļaujiet man elpot! Es gribēju romantiku un laimīgas beigas, bet ne šo dīvaino pasaku. “Sapņu sala” bija krietni reālistiskāka un dzīvāka, lai gan nebūt ne talantīgi uzrakstīta. Tur arī uzreiz bija jūtams vietas kolorīts.

Vērtējums: 1/5

So You`ve Been Publicly ShamedSo You`ve Been Publicly Shamed. Jon Ronson

Picador 2015, 306 lpp.

Kamēr lasīju šo grāmatu par publisko kaunināšanu, man bija interesanti, bet jo ilgāks laiks pagājis, jo mazāk vēlos vispār kaut ko teikt. Autors apskata vairākus gadījumus, kad cilvēks pieķerts melos, vai ne tā izteicies sociālajos tīklos un nokļūst virtuālā linča tiesā. Parasti šo cilvēku dzīves tiek nepatīkami apgrūtinātas uz īsāku vai ilgāku laika sprīdi. Ir viens kungs, kurš atsakās tikt kaunināts un iesūdz tiesā informācijas izplatītājus. Tie gadījumi ir dažādi, teksts pa lielam izglītojošs, bet autors tā arī netiek līdz problēmas saknei vai kādai formulai kā rīkoties, ja gadās nonākt līdzīgā situācijā. Sapratu, ka publiska kaunināšana cauri gadsimtiem līdz mūsdienām ir sabiedrības pašregulācijas veids, kas mēdz pieņemt grotesku formu. Īpaši tagad, kad par vienas jaunas sievietes neveiksmīgo tvītu par Āfriku puse pasaules vienojās kopējā aizvainotā bļāvienā. Liek padomāt gan ko publicējam, gan par ko metamies publiski bļaut un lamāt. Spīgana par šo grāmatu izteikusies plašāk.

Vērtējums: 3,5/5

The HelpThe Help. Kathryn Stockett

Amy Einhorn Books 2009, 444 lpp.

Iespējams, ka romāna sižets ir par lēnu, lai spētu noturēt manu uzmanību audiogrāmatas formātā, bet “Kalponi” klausījos ļoti ilgi un beigās jau sāku pārtīt, lai tikai vienreiz pabeigtu. Vispār man romāns patika un bija interesanti. 1960. gadi ASV dienvidos ir tāds īpatnējs laiks – rasisms vēl pilnā plaukumā, bet parādās brīvdomīgas vēsmas. Melnie kalpotāji, baltie kungi, visvarenas dāmu komitejas un tādā garā. Baltās dāmas dzīvo tādos smukos zelta būrīšos un varbūt pašas nemaz to neaptver. Būtu derējusi arī Hillijas vai kādas citas dāmas perspektīva, jo Skīterai nav gluži standarta domāšana, tāpēc viņa neskaitās. Izņemot Eibelinu un Skīteras māti, pārējās dāmas ir jaunas un īsti nesapratu, kur tad vecākā paaudze palikusi. Šī noteikti ir tikai viena versija par ASV dienvidiem, piegludināta autores vajadzībām. Bet ko nu es te tik daudz runāšu, gandrīz visi ir šo grāmatu lasījuši, vai redzējuši filmu un var spriest paši.

Vērtējums: 4/5

Harry PotterHarry Potter and the Sorcerer`s Stone. J.K. Rowling

Pottermore Limited 2012, 324 lpp. Harry Potter #1

Par šo ir vēl mazāk jēgas izteikties kā par “Kalponi”. 2016. gada augustā pirmo reizi mūžā izlasīju pirmo Harija Potera grāmatu un man ļoti patika. Esmu savaldzināta. Negaidīju, ka pieaugušam cilvēkam būs tik patīkami lasīt bērniem domātu stāstu. Man patika pilnīgi viss un nezinu kāpēc tik ilgi atlieku otrās daļas lasīšanu.

Mani mulsināja grāmatas nosaukuma divas versijas. Kā noskaidrojās, izdevums, ko lasīju, bija ASV tirgum un tāpēc ir “sorcerer`s stone” nevis “philosopher`s stone”. Dīvaiņi.

Vērtējums: 5/5

Maldināšana. Līdz šim noklusētais stāsts par Austrumiem un Rietumiem. Spiegošana mūsdienās. Edvards Lūkass

MaldināšanaZvaigzne ABC 2014. gads, 382 lpp.

Spiegu stāsti cilvēkus ir fascinējuši vienmēr. Edvards Lūkass piedāvā lasītājiem tādus, kas risinās reālajā dzīvē. Tie vēsta par slepeno fronti, kā arī par cīņām starp Austrumeiropas jauno kapitālismu – autoritāru, mafiozu varu – un dažādu likstu apsēsto Eiropas un Amerikas demokrātisko sabiedrību. “Maldināšana” sniedz nozīmīgu informāciju par lielās politikas un rūpnieciskās izlūkošanas aizkulisēm. Grāmatā aplūkoti arī līdz šim plašākai sabiedrībai nezināmi fakti par Rietumu izlūkdienestu aktivitātēm Baltijā pēckara gados. (no oficiālās anotācijas)

Pārsvarā mūsu priekšstatu par spiegu darbu un spiegu dzīvi rada daiļliteratūras grāmatas un filmas, kur gudri, spēcīgi labie puiši ar iespaidīgiem ieročiem un futūristisku elektroniku atmasko sliktos puišus. Tikai retos gadījumos pasaules presē “uzpeld” kāda neizteiksmīga seja zem virsraksta par spiegu skandālu un arī tad tas vairāk izklausās pēc sazvērestības teorijas nevis patiesības. Zinot, ka Lūkass ir viens no The Economist redaktoriem un daudzus gadus specializējas tieši Austrumeiropas jautājumus, nolēmu palasīt par īstiem spiegiem un tā tiešām izrādījās ļoti interesanta lasāmviela.

“Maldināšanā” tiek skatīta Austrumu (ar to saprotot Krieviju) un Rietumu (Lielbritānija un ASV) savstarpējā spiegošana no boļševiku nākšanas pie varas Krievijā līdz pat spiegu skandālam ASV 2010. gadā. Liela daļa šo “spēlīšu” notika Baltijas valstīs, kur starp abiem pasaules kariem un pēc 1990. gada dažādu valstu spiegi čumēja un mudžēja. Daudz tiek skarti arī Rietumu neveiksmīgie mēģinājumi atbalstīt partizānus Baltijas valstīs un Polijā, kur kopumā iesūtīja vairāk kā 40 steigā no emigrantiem savervētus un apmācītus spiegus. Visa operācija “Džungļi” izskatījās tik nemākulīgi izplānota un realizēta, ka kopā ar Lūkasu sliecos domāt, ka tā bija tikai aizsegs veiksmīgākām operācijām, kuras joprojām tiek turētas slepenībā.

Gan pieminētie “Džungļi”, gan citi gadījumi parāda CIP un SIS diezgan nelabvēlīgā gaismā. Tā vien liekas, ka tur strādāja/ strādā savtīgi, iedomīgi, lētticīgi, pašapmāna un pārākuma sajūtas vadīti cilvēki, kuri neņem vērā brīdinājumus un nespēj izķert “kurmjus” savā vidū. Daudzas reizes viss ir tik slikti, ka VDK (tagad sadalījusies FDD un ĀID) uz viņu fona izskatās pēc īsta supervaroņa – Rietumu spiegus viņi veikli izķer, savējos tikpat veikli iesūta (vai savervē) un daudzi netraucēti darbojas gadiem ilgi. Tas ir tik uzkrītoši, ka atliek divi varianti: noticēt, ka Rietumu izlūkdienesti tiešām ir vāji un vieglprātīgi, vai arī pieņemt, ka Lūkass pats veic smalku maldināšanu, jo “vissekmīgākās operācijas ir tās, kas paliek neievērotas. Kārtīgs, izdevies pasākums nav ar zelta burtiem ierakstīts vēsturē, par to zina tikai tā veicēji”. Galu galā, šo grāmatu taču var izlasīt arī ienaidnieki un labāk viņiem nezināt par Rietumu veiksmēm. Izvēlieties paši, kam ticēt, bet pilnībā ticēt nevajadzētu nekam un nevienam.

Rietumi tomēr ne vienmār ir bezzobaini. Lūkass plaši apskata divus pēdējā laika lielākos skandālus: Hermaņa Simma atmaskošanu Igaunijā 2008. gadā un 10 “nelegāļu” aizturēšanu un izraidīšanu no ASV 2010. gadā. Viņu skaitā bija arī Anna Čapmena, kura Krievijā tika pataisīta par zvaigzni. Ja Hermaņa Simma gadījumā, rūpīgāk papētot, uzreiz būtu nojaušama ar spiegošanu saistītā pagātne, tad vairāki ASV aizturētie iezīmē jaunu, bīstamu tendenci – jaunie “nelegāļi”, kas valstī uzturas pilnīgi legāli, ar saviem īstajiem vārdiem un īsto biogrāfiju. Tādus ir daudz grūtāk atklāt.

Grāmata ir pilna ar faktiem un aizraujošām detaļām, trūkst tikai skaistas sievietes, cigāri, šampanietis un ātras mašīnas. Reālie spiegi un reālo spiegu dzīve nebūt nav glamūrīga un viņi nav nekādi supervaroņi (ar ļoti retiem izņēmumiem). Visa pamatā ir rūpīga gatavošanās, daudz ikdienas rutīnas, darbs ar papīriem un pārliecinošs, bet neuzkrītošs tēls. Spiegs var būt jūsu necilais kaimiņš vai kolēģe, vairāku bērnu māte un jūs par to nekad neuzzināsiet. Par spiegiem bieži kļūst personības ar morāles defektiem vai psiholoģiskām novirzēm. Atlīdzību aģentiem mēdz izmaksāt retās pastmarkās vai kazino žetonos. Padomju Savienībā viltotus dokumentus nodeva nerūsējošā tērauda skavas kas neatstāja uz papīra rūsas pēdas. Pēc PSRS sabrukuma caur Igauniju uz Rietumiem pārdeva gan militāros noslēpumus, gan militāro tehniku.

Sniedzot nopietnu, faktos balstītu informāciju, autors pasniedz to nenogurdinošā veidā un tekstu var lasīt ar aizrautību arī tie, kuri neorientējas pasaules politikā. PIeļauju, ka daudz kas vēl palicis neuzrakstīts. Šoreiz arī tulkojums labs, bez paviršiem anglisko terminu pārcēlumiem latviešu valodā. Arī Asmo ir izlasījis un viņam patika “Maldināšana”.

Ja jūs dzīvojat Holivudas izraisītās ilūzijās, tad ir vērts izlasīt šo grāmatu par patiesiem spiegiem. Otrs iemesls, kāpēc Lūkasa grāmata jāizlasa – uz mūsu pasaules daļu skarošajiem politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem spēsiet paskatīties dziļāk un rast dažu labu izskaidrojumu Eiropas, ASV un Krievijas attiecībās arī šodienas kontekstā.

Vērtējums: 4/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības.