Suniskais 2016. gads

ziemas kolaza gara

Nolēmu atskatīties un piefiksēt kāds ir bijis mana mīļā sunīša pirmais gads mūsmājās. Ir pagājis mazliet vairāk par gadu no brīža, kad ieraudzījām viens otru pirmo reizi. Esmu jau vairākas reizes stāstījusi kā mums sākumā gāja. Pavasarī/vasaras sākumā bija pusaudža spurainais periods, kad labas uzvedības brīži mijās ar tādiem, kuros man šķita, ka es šo suni vienkārši nemāku. K temperaments un enerģija ir tik eksplozīva, ka reizēm to nesaprot citi suņi, viņam viss jaunais ir satraucošs un aizraujošs, kas ar steigu jāizpēta, tāpēc komanda “blakus” bieži tiek laista gar ausīm. Tad, kad beidzot enerģija ir savaldīta, viņš mācību laukumā ir paraugsuns komandu pildīšanā. Protams, ko gan neizdarīsi par kārumiņu!

Ļoti daudz staigājām. Sākumā ziemā gājām pastaigās četras reizes dienā vismaz uz pusstundu, pavasarī pārgājām uz trim reizēm. Kopā vērojām skaistus saullēktus un saulrietus. Regulāri braucām uz mežu vai jūru. Skrējām īsos krosiņus un man ir doma nopirkt kanikrosam paredzētu pavadu, lai skriešana būtu ērtāka. Suņu skolā K beidzot satika temperamenta ziņā daudz maz līdzvērtīgu suni – suņu freileni. Satiekoties ar draudzeni iet vaļā gan cīņas, gan bučas. Reiz dāma mežā tā tika nokausēta ar skriešanu un cīņu par kociņu, ka apsēdās grāvī, rūca un negribēja līst laukā.

Ar mežu gan tagad traki, daudz meža zvēru, džeks pāris reizes aiznesās meklēt stirnas vai zaķus un nācās labu brīdi gaidīt un klaigāt, kamēr atskrēja atpakaļ. Tāpēc pagaidām uz mežu pavadā, kas, protams, nav tik forši. Ja kādam ir pieredze ar GPS ierīcēm suņiem, lūdzu, pastāstiet un iesakiet, ko izvēlēties.

Man šķiet ļoti būtiski ņemt suni pēc iespējas visur līdzi, iepazīstināt viņu ar dažādām situācijām un jaunām vietām, jo es redzu kā K pēc katras šādas reizes aug un mācās, kā viņam galvā “zobratiņi griežas”.

2016 kolaza

Gada foršākie piedzīvojumi:

  • Makšķerēšana un nakšņošana teltī pie ezera. K ļoti patīk vērot, kā tiek vilkta laukā uz āķa uzķērusies zivs. Arī telts patika, jo varēja gulēt kopā ar mums. Visas garās Jāņu brīvdienas “nojāņojām” tādā veidā.
  • Laivošana pa Salacu. Paņēmām K līdzi darba kolektīva vienas dienas laivojienā ar kanoe. Speciāli šim braucienam nopirkām viņam glābšanas vesti, bet iztikām bez peldes. Laivā viņš ātri saprata, ka jāsēž mierīgi un brauciens izdevās ļoti labi.
  • Gauja un jūra, mācīšanās peldēt. Šajā jomā mums ar K ir apmēram vienādi panākumi – abi mācāmies un abi drusku baidāmies, bet progress pamazām ir un vienkārši plunčāties ūdenī mums ļoti patīk.
  • Divu dienu brauciens pa Igaunijas rietumu krastu izdevās ļoti labi. K ir īsts autobraucējs un bija priecīgs ar mums nakšņot automašīnā. Pat priekšzīmīgi uzvedās pie kāda veikala, godīgi sēžot pāris metru attālumā no taksīša. Sapratām, ka ne visos skatu torņos drīkst ar K kāpt augšā, ja vien negribas viņu pēc tam nest uz rokām lejā, jo viņš baidās kāpt lejā pa šauriem, stāviem pakāpieniem. Par braucienu un apskatītajām vietām: 1. diena, 2. diena.
  • Vairāku dabas taku apmeklējumi un brauciens pa Ziemeļlatviju. Ļoti skaistas ainavas un slikti lauku ceļi, bet vispār dabas takas ir ideālas izkustēšanās un apskates vietas kopā ar suni. Izņēmums ir tās dažas takas, kur ar suņiem nedrīkst iet.
  • Mutē noķertais garām lidojošais papagailis. (Šis nav mūsu kopējais piedzīvojums, bet K lika obligāti pieminēt. Tas noteikti bija neaizmirstami gan viņam, gan trakajam putnam, kurš tika izcelts no mutes apsiekalots un dusmīgs.)

Suņa vajadzība pēc kustībām un viņa mūžīgā vēlme rotaļāties mūs pilda ar pozitīvu enerģiju un liek pašiem vairāk kustēties. Tomēr labi, ka mūsu un suņa domas par pastaigu garumu saskan brīžos, kad ārā pavisam draņķīgs laiks. Tad ir tikai viena doma – tikt ātrāk siltumā un uz dīvāna.

Gadījās arī dažas ne tik labas lietas. Atklājām, ka viņam ir alerģija pret tomātiem. Tas ierobežo arī sauso barību izvēli. Vēl viņam ir alerģija pret kādu ķīmisku vielu. Eksperiments vēl nav beidzies, bet šķiet, ka beidzot būsim uztaustījuši vainīgo – kāda viela Persil šķidrajā veļas mazgāšanas līdzeklī un, iespējams, arī automašīnas salona gaisa atsvaidzinātājā. Esmu kļuvusi par veiklu ķepu apsaitētāju, jo K pāris reizes aukstajā laikā apsaldēja pirkstus un vienreiz sagrieza ķepu ar stiklu (visi stikla pudeļu sitēji degs elles ugunīs!). Visbriesmīgākais bija brīdis, kad K sakāvās ar citu suni, bet viss beidzās laimīgi un bez paliekošām traumām. Tas bija drusku sirreāls brīdis. Mēs visi pēc kautiņa stāvam trīcoši, kamēr K mierīgi aiziet spēlēties ar savu draudzeni. Apmēram tāds: “Man asiņo acs? Sīkums!”.

Reizēm domāju, cik labi būtu, ja es spētu par visu tik sirsnīgi priecāties kā mans suns. Viņam nav pustoņu, viņš rīkojas no visas sirds – no sirds skrien, no sirds spēlējas, no sirds ēd un no visas sirds mīl. To pilnasinību es gribētu kaut mazliet iemācīties.

Pirmais attēls: ilustratīva Picmonkey piedāvāta kolāža, bet līdzība ar K ir. Otrais attēls – manas bildes.

Top 10 Otrdiena: interneta vietnes atpūtai dabā

Nesen redzēju rakstu, kur starp dažādiem labumiem, ko sniedz grāmatu lasīšana, minēts, ka grāmatu lasītāji ir fiziski aktīvāki par nelasītājiem. Būtu interesanti uzzināt uz kādiem pamatojumiem balstīts šāds secinājums. Lai kā tur būtu, es esmu grāmatu lasītāja un man tiešām patīk kustēties un pavadīt laiku svaigā gaisā.

Viss ievads tāpēc, ka šīs Top 10 Otrdienas tēma ir [manis] iecienīti interneta resursi, kas nav saistīti ar grāmatām. Nolēmu fokusēties uz to, ko izmantoju ikdienā pastaigu un braucienu organizēšanai. Mani orientieri – maz cilvēku, pārsvarā Vidzeme un Igaunija, var paņemt līdzi suni.

Top 5 noderīgas interneta vietnes atpūtai dabā

1. balticmaps.eu

balticmaps
Jāņa Sētas karte ir noderīga sīko celiņu un apdzīvoto vietu atrašanai, attālumu mērīšanai, kad plāno velomaršrutu vai pārgājienu. Karte ir krietni detalizētāka par Google Maps. Īpaši man patīk, ka iezīmēti arī meža ceļi, kas dzīvē var gadīties arī grūti izbraucami un nozīmē piedzīvojumu. Uz kartes izvietotas daudzas apskates vietas, tomēr ne 100%, dabā vienmēr var atrast ko jaunu. Neizmantoju visas BalticMaps iespējas, bet manām vajadzībām pietiek. Apsveru iespēju vasarā abonēt mobilo versiju.

2. dodies.lv

dodieslv
Iespējams, vislabākais avots, lai atrastu dabas taku/atpūtas vietu Latvijas teritorijā. Normunds, Nora un Olivers paši vietas izstaigā un apskata dabā. Karte ir ērti izmantojama, atliek vien sagaidīt Android versiju un laime būs pilnīga.

Šajā brīdī ir svarīgi piebilst, ka papildus reizēm ieskatos daba.gov.lv tūristiem veltītajā sadaļā, vai kāda taka nav slēgta remontam un mammadaba.lv, kur rodama informācija par LVM pārvaldītajiem dabas objektiem. Diemžēl ne vienmēr informācija ir aktuāla. Dodoties uz attālāku dabas objektu ir vērts arī painteresēties vietējā TIC, vai pameklēt informāciju konkrētās pašvaldības mājas lapā.

3. Santas fotostāsti | santapaegle.wordpress.com

santas fotostasti
Santa (ja nekļūdos, tad valmieriete) aktīvi min pedāļus pa Vidzemi un reizēm arī kur tālāk, fotografē un savus braucienus dokumentē blogā. Šo blogu īpaši cītīgi lasu pavasarī un vasarā, kad meklēju jaunas idejas velobraucieniem, jo mums sakrīt “apgūstamā” teritorija. Vienmēr krietni interesantāka šķiet insider pieredze, nevis pašvaldības veidots tūrisma maršruta apraksts. Piemēram, kur nav norāžu, kur sanāk braukt cauri privātīpašumam utml.

4. outdoorgearlab.com

outdoor
Pieredzējuši kalnos kāpēji, slēpotāji, pārgājienu spečuki, velobraucēji un citi aktīvas dzīves piekopēji apvienojušies, lai Amerikas kalnos testētu āra aktivitātēm nepieciešamo inventāru un sniegtu padomus gan profesionāļiem, gan iesācējiem. Man kā pilnīgam amatierim visinteresantākie ir tieši How to choose raksti. Piemēram, kā izvēlēties pārgājienu apavus.

5. orient.lv

orientlv
Atrodami velo maršruti un cita noderīga informācija. Izmantoju diezgan reti, lai palasītu reālu velobraucienu un pārgājienu iespaidus un smeltos idejas.

Labprāt no jums uzzināšu par citiem noderīgiem interneta resursiem atpūtai dabā.

Vizla, Randati un Tilderi

Kas kopīgs Vizlai, Randatiem un Tilderiem? Trīs dabas takas, kas iekārtojušās nelielā teritorijā tuvu viena otrai starp Grundzāli, Vidagu un Virešiem. Takas ir samērā īsas, ātri un viegli izstaigājamas. Vizlas un Tilderu takas visērtāk apskatāmas sausā pavasarī vai rudenī, kad koku lapas tik ļoti neaizsedz skatu uz Gauju un Vizlas upi. Savukārt Randatu taka simpātiskāka varētu būt vasarā, kad Gaujā krities ūdens līmenis. Bet ļaujiet man pastāstīt un arī mazliet parādīt sīkāk.

Vizlas dabas taka

Vizlas taka vijas gar ārkārtīgi gleznaino Vizlas upes krastu no ceļa uz Vidagu līdz ietekai Gaujā. Taku uztur vietējie iedzīvotāji (vismaz tā var noprast no satiktajiem takas kopējiem). Daļu takas sedz dēļu laipas, tomēr ieteicami ērti apavi. Pie ietekas Gaujā ir piknika vieta un eglītēs paslēpusies sirsniņmājiņa.

Vizla ir līkumota, vietām stāviem, klinšainiem krastiem. Acis priecē arī dolomītu atsegumi, krāces, milzīgs laukakmens un senais tilts pār Vizlu. Sanāk iet garām vairākām saimniecībām. No vienas pie mums skrēja suņi, jo mums pašiem bija līdzi suns, bet saimnieki uzreiz pasauca atpakaļ. Satraukums bija par vistu un muskuspīļu bariņu, bet arī tiem mierīgi tikām garām un tas bija liels sasniegums, jo suns tādus putnus redzēja pirmo reizi.

Untitled
Vizlas dabas taka
Vizlas dabas taka

Pirmo reizi Vizlas taku izstaigājām 2014. gada novembrī, kad vēl tika likvidētas pavasara lielo plūdu sekas. Vietējie vīri teica, ka sen tik traki neesot bijis, upe pat atlauzusi lielu gabalu no dolomīta klints. Tagad tā daļa norobežota un uztaisīta apiešana pa augšu.

Takas garums 1,2 km (dažos avotos 1,5 km), lineāra. Atrodama dodies.lv

Randatu dabas taka

Randatu takai izbūvēta jauna piebraukšana un neliels stāvlaukums pirms Lejasrandātu mājām. Taka iet gar augstākajām dolomītu klintīm Latvijā. Daba.gov.lv teikts, ka būvdarbu dēļ taka uz laiku slēgta. Mēs tur bijām aprīļa sākumā un izskatījās, ka daļa darbu jau paveikta.

Gauja pie Randatu klintīm

Pēc gleznainās Vizlas takas, šī šķita tāda skumīga. Pāris vietās gan skaisti skati uz Gauju. Lejā pie upes nenokāpām, jo ūdens bija augšā un krasts vēl neizskatījās pilnībā staigājams. Kā jau minēju, Randatu taku labāk skatīt vasarā.

Takas garums 1,2 km, lokveida. Atrodama dodies.lv

Tilderu dabas taka

Pēc pagrieziena uz Vidagu, pirms tilta pār Gauju (no Rīgas puses braucot pa A2) atrodama Tilderu taka, kas vēl tiek labiekārtota un nav atzīmēta nevienā tūrisma kartē. Ceļmalā norāde jau ir, ceļa pretējā pusē ir liels stāvlaukums, nav problēmu atstāt mašīnu. Daļa takas izlikta ar koka laipām, tomēr ieteicami ērti apavi. Taka ved gar Gaujas krastu, ir līkumota un ļoti ainaviska. Skaisti skati uz Gauju no stāvkrasta, vairākas kraujas, kam pāri uzbūvēti pamatīgi koka tiltiņi, dolomītu atsegumi. Taka (vismaz pagaidām) beidzas ar nokāpšanu pie Gaujas.

Tilderu taka Tilderu taka

Šī taka mums ļoti patika ar ainavu dažādību. Atliek cerēt, ka mazliet patīrīs krastu, citādi vasarā neko daudz no upes neredzēs.

Takas garums ap 1,2 km, lineāra (vismaz pašreizējā stadijā). Aptuvenās koordinātes: