Buzz Books 2014: Spring/Summer

buzz books 2014Publishers Lunch 2014, 630 lpp

Februārī stāstīju par amerikāņu un britu izdevniecību kopīgi veidoto drīzumā gaidāmo grāmatu katalogu. Pienācis pēdējais laiks pastāstīt par pavasara/ vasaras jaunumiem. Arī šoreiz katalogā iekļauti 40 darbi četrās kategorijās. Šoreiz vairāk ir debitantu, savukārt jau iepriekš publicētu autoru daļa tāda pabāla (vismaz manai gaumei).

Grāmatu fragmentus lasīju tikai tad, ja ieinteresēja anotācija. Gadījās arī, ka anotācija ir laba, tomēr man nepatika autora stils. Beigās tik un tā atkal izveidojās diezgan garš saraksts ar grāmatām, kuras varētu likt lasāmo grāmatu rindā. Varbūt tās ieinteresē arī jūs.

 

1. daļa. Fiction

Šoreiz vispārējā daiļliteratūras daļa padevusies tāda pabāla un vienveidīga. Trūkst jaunu, svaigu ideju, gandrīz visi piedāvātie sižeti šķita jau kaut kur lasīti. Ir vairāki klišejiski lielās mīlestības romāni, sievietes ap četrdesmit, kuras meklē īsto aicinājumu dzīvē un ģimenes drāmas. Dena Brauna cienītājiem iesaku Ben Mezrich “Seven Wonders”. Baleta faniem varētu interesēt Maggie Shipstead “Astonish Me”, par baletdejotājiem vairākās paaudzēs. Daži romāni mani tomēr ieinteresēja.

fiction 2014

Isla Morley “Above”. Konspirācijas teoriju piekritējs nolaupa sešpadsmitgadīgu meiteni un ieslēdz pazemē it kā lai pasargātu no pasaules gala. Kārtējais darbs par meitenes nolaupīšanu, bet šoreiz tiek solīts kāds ļoti negaidīts pagrieziens. Vēstītāja ir meitene diezgan naivā balsī (un tas man ne visai patika), bet varētu pamēģināt.

Greg Iles “Natchez Burning”. Noziegumi, meli un noslēpumi trillerī par Amerikas Dienvidu pilsētiņas mēru, kura tēvs (ārsts) tiek apsūdzēts bijušās medmāsas slepkavībā. Sižets nav nekāds oriģinālais, jo uzreiz skaidrs, ka noslēpumi saistīti ar balto agresīvo nepatiku pret melnajiem (piedodiet nepolitkorektumu), bet mani ļoti uzrunāja autora interesantais, satraucošais vēstījuma stils. Ceturtais romāns sērijā par Penn Cage, tomēr šķiet, ka noteikta lasīšanas kārtība nav obligāta.

Susan Wiggs “The Beekeeper`s Ball”. Jauna sieviete savu ģimenes lauku māju lēnām pārvērš pavāru skolā. Ja nu jāizvēlas kāds vasarīgs dāmu romāns, tad izvēlos šo. Nezinu vai tiks iepītas kādas receptes, bet šo varētu uzskatīt par kulināro vai ražošanas romānu un pret tiem es neesmu vienaldzīga. Otrā grāmata “Bella Vista Chronicles” sērijā, bet, pēc aprakstiem spriežot, pirmā nav obligāti jālasa.

Lily King “Euphoria”. Trīs jauni antropologi 1930. gada Jaungvinejā iepinas mīlas trijstūrī, kas apdraud viņu karjeras un dzīvību. Šo lasot bija sajūta, ka fonā visu laiku briest kaut kas tumšs un es labprāt noskaidrotu, kas notiks tālāk.

nonfic debut 2014

2. daļa. Debut Fiction

Debitantu darbi patīkami pārsteidza, jo visi ir lasāmi un ir gan interesanti sižeti, gan žanru dažādība. Ļoti jauka grāmata bērniem šķiet Marie-Helene Bertino “2 A.M. at the Cat`s Pajamas”, bet žurnālistikas tēmas interesantiem derētu Michael Hastings “The Last Magazine” (balstīta uz autora paša pieredzi).

Laline Paull “The Bees”. Jauna darba bite uzzina nāvējošu noslēpumu un kļūst par vajātu noziedznieci autoritāro režīmu piekopjošā bišu sabiedrībā. Bišu distopija?! Romāns pārsteidzošs tieši ar to, ka varoņi ir bites, nevis cilvēki. Obligāti izlasīšu.

Courtney Collins “The Untold”. Stāsts par sievieti zirgu zagli Austrālijā 20. gs. sākumā. Aizskāra manu sirsniņu šī skarbā dzīve.

3. daļa. Nonfiction

Arī dokumentālās prozas sadaļa tāda pabāla, tomēr divus fragmentus lasīju ar aizrautību.

Biz Stone “Things a Little Bird Told Me: Confessions of the Creative Mind”. Viena no Twitter dibinātājiem atmiņas kā viss sākās un padomi par šodienas digitālo pasauli. Ja interesē internets un sociālie mēdiji, tad šo vajadzētu izlasīt.

Sam Kean “The Tale of the Dueling Neurosurgeons”. Vēsturiski piemēri par smadzeņu darbības izpēti un ārstēšanu. Vismaz sākums “man kā vēsturniecei” šķita daudzsološs un gribu izlasīt visu. Kā noskaidrojās sarunā ar Asmo, kurš jau ir izlasījis šo grāmatu (bet apskats vēl nav), zinātnisko pusi tikpat lielā apjomā varot izlasīt bioloģijas grāmatā, bet citādi ir interesanti.

4. daļa. Young Adult

Šogad pat ir atsevišķs Buzz Books krājums šim žanram, bet man pietika ar šeit atrodamo. Klāsts ir plašs – skolas drāmas, raganas, apokalipse, detektīvs, ceļošana laikā, tomēr sajūta, ka vairāk tēmēts uz pusaudžiem līdz 15 gadiem. Atlasīju 5 romānus, kas man iepatikās visvairāk.

young adult 2014

Makiia Lucier “A Death-Struck Year”. Amerikā plosās spāņu gripa un septiņpadsmitgadīgā Kleo piesakās Sarkanajā krustā. Izvēlējos tieši vēsturiskā fona dēļ.

John Rocco & Jay Primiano “Swim That Rock”. Kad tēvs pazūd zvejas laivas nelaimes gadījumā, četrpadsmit gadus vecais Džeiks cenšas uzturēt ģimeni un ģimenes biznesu. Uj, šis bija tāds riktīgi trillerīgs piedzīvojums ātrā tempā un man patika galvenā personāža “balss”.

Ken Baker “How I Got Skinny, Famous, and Fell Madly in Love”. Ģimene piesaka apaļīgo Emeriju realitātes tievēšanas šovā un viņai veicas labāk kā plānots. Tāds jautrs gabals par apsēstību ar ēdienu un tievēšanu. Galvenā varone ir asprātīga, pašpārliecināta un skatās uz dzīvi reālistiski, kas piedod šim romānam papildus bonusu.

J.A. White “The Thickety: A Path Begins”. Noslēpumains mežs, kurā nedrīkst iet, ieskauj ciematu, kurā dzīvo mazā Kara. Kādu dienu savāds putns Karu ievilina mežā, kur viņa atrod grāmatu ar īpašu spēku. Daudzsološi un tumši emocionāli. Noslēpumains, biedējošs mežs ir daudzkārt atkārtota tēma fantāzijas literatūrā, tomēr nojauta man saka, ka šeit varētu būt kaut kas savādāks.

E. Lockhart “We Were Liars”. 4 draugi, ģimenes vasaras brīvdienas uz privātas salas, negadījums, noslēpums, meli…. “We Were Liars” ir šīs vasaras sensācija, ko daudzi lasītāji jau ir augstu novērtējuši. Arī mani saintriģēja un noteikti izlasīšu.

“Buzz Books” tiek izdota elektroniskā veidā un bez maksas pieejama lejuplādei Amazon un citur. Pašlaik jau pieejams 2014. gada rudens/ziemas katalogs, ko droši vien lasīšu vasaras beigās. Man tā šķiet lieliska iespēja atklāt jaunas grāmatas un iepazīt jaunus autorus, kā arī šaubu gadījumā noskaidrot, vai kādu darbu tiešām vēlies lasīt.

Advertisements

Pārlapojot Markusa Zusaka “Grāmatu zagli”

Grāmatu zagleKopš brīža, kad izlasīju un uzrakstīju par “The Book Thief” , esmu neskaitāmas reizes sajūsminājusies un ieteikusi to citiem. Patiesi priecājos, ka Zvaigzne ABC tikko izdeva šo romānu latviski kvalitatīvā Māras Poļakovas tulkojumā. Tagad “Grāmatu zagli” varēs izlasīt arī tie, kuri nelasa angliski vai krieviski.

Uzdrošinos apgalvot, ka romāns par meiteni nacistiskajā Vācijā, kura zog grāmatas, kļūs par klasiku, kuru lasīs gan pieaugušie, gan bērni vēl daudzus gadus. Kāpēc? Tāpēc, ka romānā ir dzīve – cilvēcīgums, ļaunums, prieki un bēdas, draudzība, mīlestība, ģimene, bailes, trūkums, taisnīgums un netaisnība, drosme, godīgums, nesapratne, karš, bērnības sadursme ar skarbo pieaugušo realitāti, cilvēka raksturi, kas atkailināti grūtību priekšā. Caur bērnišķīgiem zīmējumiem un stāstiņiem, Zusaks precīzi attaino kara šausmas un absurdumu. Iepriekš rakstīju:  Ir tik daudz grāmatu ar patiesiem un izdomātiem dzīvesstāstiem 2. pasaules kara gados, ebreju atmiņas par slēpšanos un koncentrācijas nometnēm, bet “The Book Thief” noteikti ir jāizlasa gan bērniem, gan pieaugušajiem vienalga vai ir lasītas 100, vai neviena grāmata par šo Eiropas vēstures asiņaino posmu. Atliek vien dziļi paklanīties autora priekšā par spēju drūmumu, badu un šausmas pasniegt ar tādu vieglumu un humoru. 

Pārlasot, ar smaidu atcerējos Nāves dziļo ieinteresētību un aizkustinājumu par mazo, drosmīgo grāmatu zagli. Joprojām domāju, ka Nāves kā protagonista izvēle ir ģeniāls un pats labākais veids, kā šo stāstu varētu izstāstīt. Nāve ir pārgurusi, pagalam no Staļina un Hitlera zvērībām, un Līželes dzīve viņai ir kā viena no retajām skaistuma un gaišuma paliekām šai sašķaidītajā pasaulē.

Daži citāti:

Kā jau bēdām mēdz būt, viss sākās ar šķietami laimīgiem laikiem. 

Acīmredzot cilvēkiem patīk, ja viņu acu priekšā kaut kas iet bojā. Smilšu pilis, kāršu namiņi – sāk viņi diezgan pieticīgi. Bet viņiem piemīt varens pāraugšanas talants.

… viena izdevība taisnā ceļā noved pie nākamās, tieši tāpat, kā risks noved pie jauna riska, dzīvība – pie jaunas dzīvības un nāve – pie jaunām nāvēm.

Redzu to kroplību un to skaistumu un nespēju saprast, kā viens un tas pats spēj būt abejāds. 

Ir skaidrs, ka “Grāmatu zagli” turēšu savā plauktā kā dārgumu un pārlasīšu vēl un vēl. Jā, liela daļa grāmatas ir skumja, bet tā sniedz arī daudz prieka un cerību.

The Light Between Oceans. M.L. Stedman

The Light between oceans
Scribner 2012, 343 lpp.

Pie Austrālijas krastiem ir neliela sala saukta par Janusa klinti. Uz salas esošā bāka nodrošina kuģiem daudz maz drošu kuģošanu pa nemierīgajiem un bīstamajiem ūdeņiem divu okeānu satikšanās vietā. 1920. gadā par vientuļās bākas uzraugu sāk strādāt Toms un pēc gada viņš sev līdzi atved Izabellu. Jaunā ģimene uzsāk cerību pilnu dzīvi uz salas, bet pēc sešiem gadiem ir skaidrs, ka bērni viņiem nebūs. Tad krastā tiek izskalota laiva ar vīrieša līķi un raudošu zīdaini….

“What are we, Izzy? What do we think we`re playing at, for crying out loud?”

Izvēlējos lasīt, jo anotācija šķita daudzsološa: Austrālija, vientuļa sala ar bāku, izmisusi sieviete un no nekurienes uzradies bērns. Kāda būs galveno varoņu izvēle? Un pie kā tas novedīs? Romāns tiešām liek daudz jautāt – kā vajadzēja rīkoties un kā tu būtu rīkojusies šādā situācijā? Ko es darītu, ja būtu Izabellas vietā? Protams, ir nelegāli piesavināties bērnu, bet vai Izabella tiešām ir simtprocentīgi vainīga dotajos apstākļos? Un vai Toms ir gļēvs pakļaujoties sievai, bet nespējot sadzīvot ar savu sirdsapziņu? Ne vienmēr ir tik viegli atšķirt labo no sliktā un dažkārt abi izskatās vienādi.

“- And she means more to you than our family?
– It`s not our family, Izz.
– It`s the only family we`ll ever have! What on earth`s going to happen to Lucy?”

No vienas puses – pareizi rīkoties vajadzēja no paša sākuma, nevis pēc gadiem postīt ģimeni. No otras puses – vai kādreiz ir par vēlu labot nodarīto? Kurš no viņiem abiem ir vairāk vainīgs? Tādi un citi jautājumi tiek tieši un netieši uzdoti. Daļa atbilžu paliek lasītāja ziņā. Drausmīgākais ir tas, ka gandrīz visi ir egoistiski ieciklējušies uz sevi un nemaz nepadomā par Lūsiju/Greisu, kura cieš visvairāk.

Autore vēlējusies radīt psiholoģiski sarežģītu romānu un skar vairākas tēmas vienlaicīgi: sirdsapziņu, nožēlu, vainas sajūtu un vainas izpirkšanu, ētiskas un neētiskas izvēles sekas, mīlestību un piedošanu. Intriģējoši, tomēr man radās sajūta, ka viņa tēmējusi pārāk augstu. No morāles un tiesiskuma viedokļa situācija tiek atrisināta labi, arī galvenie varoņi ir psiholoģiski labi portretēti, tomēr daudzsološais konflikts nogrima vienmuļā, nogurušā un garlaikotā rakstīšanas stilā, kas neļāva pietuvināties un just līdzi stāsta varoņiem. Varbūt autore tādā veidā mēģinājusi distancēties no notikumiem, bet kāda velna pēc? Grāmatas sākums ar Toma vientuļo dzīvi uz salas un atmiņām par karu man simpatizēja, bet vēlāk bija pilnīgi vienalga, kas notiek Toma un Izijas dzīvē. Arī Hannas pārdzīvojumi atstāja vienaldzīgu, lai gan vismaz viņai būtu jājūt līdzi – aiz bēdām gandrīz prātu zaudējusī māte atgūst meitu, bet nespēj ar viņu  sadraudzēties. Daļa no pagātnes notikumu atstāsta šķita nevajadzīga lapu aizpildīšana. Stāsts būtu labāks, ja to saīsinātu.

Rezumējums – laba ideja, bet man nesimpātisks izpildījums. Pārsvarā atsauksmes ir ļoti labas par šo romānu un tas saņēma Goodreads Choice 2012 (kas nozīmē, ka ļoti daudz lasītāji to nominēja kā gada labāko grāmatu), tāpēc neteikšu, ka nav vērts lasīt. Varbūt tieši tev patiks.

Vērtējums: 2,5/5

The Book Thief. Markus Zusak

Izdeva Knopf Books for Young Readers 2006.gadā, 550 lpp. Latviski: “Grāmatu zagle”, Zvaigzne ABC 2013. g. Austrāliešu rakstnieka piektais romāns pirmo reizi publicēts 2005. gadā. Vairākas balvas kā labākajai bērnu grāmatai.

Nāve, noguris no kara, 1943. gadā pārvietojas pa Eiropu vācot dvēseles un pētot debesis, kuras viņš (lasot man radās sajūta, ka Nāve ir viņš) redz gan brūnas, gan pelnu pelēkas, gan sarkanas kā asinis. Kādu dienu viņš paceļ mazu, melnu grāmatu un atklāj, ka tā ir pamācība kapu rakšanā un vienlaicīgi kādas meitenes dienasgrāmata. Lai gan Nāve cenšas neinteresēties par cilvēkiem, tomēr šo meiteni atceras un, ieinteresēts, sāk lasīt viņas dienasgrāmatu.

Dienasgrāmatu raksta vācu meitene Līzele Memingere (stāsta sākumā viņai ir 9 gadi), kuru māte atdod audžuvecākiem Hansam un Rozai Hūbermaniem. Hūbermani dzīvo Molhingas pilsētiņas trūcīgajā rajonā. Labsirdīgais un rāmais Hans strādā par krāsotāju un vakaros iet uz krogu spēlēt akardeonu. Viņa sieva Roza – ārēji auksta un nešpetna sieviete, kura lamājas trakāk kā jūrnieks – mazgā veļu pilsētas bagātniekiem. Pa ielām soļo nacisti, ebreji no pilsētas jau padzīti un lēnām tuvojas karš. Līzele pamazām pierod pie trūcīgajiem apstākļiem, sadraudzējas ar kaimiņu puiku Rūdiju, iet skolā, zog ābolus, iznēsā veļu. Jauka, klusa un saprātīga meitene. Viņai ir tikai viens noslēpums. Līzele zog grāmatas. Reti un bez ļauna nolūka. Kaprača rokasgrāmatu viņa izglāba no sniega pie mazā brālīša kapa, savu otro grāmatu no aizliegto grāmatu ugunskura. Reiz naktī pie Hūbermaniem ierodas ebrejs Maksis un kādu laiku dzīvo viņu pagrabā. Tas ir tik bīstami, ka to nedrīkst atklāt pat sirdsdraugam Rūdijam. Rūdijam ir sapnis par ātrāko skrējēju, problēmas Hitlerjūgendā un viņs vienmēr grib ēst. Hans krāso žalūzijas tumšā krāsā, Roza vāra lielā katlā ūdeņainu zirņu zupu, bet pagrabā sēž Maksis un raksta un zīmē grāmatu par savu un Līzeles dzīvi. Savukārt Līzele lasa visu, ko var sadabūt.

Jau sākumā Nāve saka, ka šis stāsts ir par vārdu spēku un grāmatu spēju pabarot dvēseli. Līzele katru iegūto grāmatu lasa un pārlasa, tās viņai ir maizes vietā. Maksis viņai uzraksta alegorisku stāstu par vārdu spēku nacistiskajā Vācijā. Grāmatas palīdz pat uzlidojuma laikā bumbu patversmē: Līzeles lasīšana nomierina satrauktos prātus un turpmāk viņu lūdz lasīt katru reizi, kad ļaudi spiesti slēpties no iespējamā uzlidojuma. Grāmatas palīdz stāsta varoņiem pārdzīvot drūmo laiku un saglabāt veselo saprātu.

Apbrīnojams, aizkustinošs un lieliski uzrakstīts stāsts, kurā papilnam melnā humora (Nāve smīkņā, ka vācieši ir sajūsmā par cūkām, jo Roza visu laiku saka “Schweine”) un daudz patiesu emociju. Nāves kā protagonista izvēle ir fantastiska, tā dod romānam un vēstures notikumiem citu, daudz cilvēciskāku un gaišāku (vai nav ironiski?) skatu punktu. Ebreju kolonnu apsargājošs vācu karavīrs, kurš smagi sit mazu meiteni par to, ka viņa iedod ebrejam maizi, šķiet briesmīgāks par Nāvi, kurš katru dvēseli saudzīgi paceļ rokās un aiznes debesīs.

Ir tik daudz grāmatu ar patiesiem un izdomātiem dzīvesstāstiem 2. pasaules kara gados, ebreju atmiņas par slēpšanos un koncentrācijas nometnēm, bet “The Book Thief” noteikti ir jāizlasa gan bērniem, gan pieaugušajiem vienalga vai ir lasītas 100, vai neviena grāmata par šo Eiropas vēstures asiņaino posmu. Atliek vien dziļi paklanīties autora priekšā par spēju drūmumu, badu un šausmas pasniegt ar tādu vieglumu un humoru.

Vērtējums: 5/5. “The Book Thief” stabili ierindojas manu mīļāko grāmatu sarakstā.

Eucalyptus. Murray Bail

Angliski izdevusi The Harvill Press 1999.g., 264 lpp. Pirmo reizi izdota 1998. gadā. Latviski nav tulkots.

Pat īsti vairs neatceros, kas man vienā no daudzstāvu grāmatu veikaliem Birmingemā lika izvēlēties tieši šo grāmatu, bet neesmu nožēlojusi nevienu par to izdoto mārciņu. Manam eksemplāram uz vāka greznojas skaļš uzraksts “The Love story of the year”. Uzreiz teikšu – ne visiem patiks un ne visi sapratīs, vieni šo romānu mīl, citi met pret sienu. Šī bija trešā reize, kad pārlasu “Eucalyptus”. Ak jā, šī grāmata spilgti pārstāv Austrāliju manā 80/80 projektā.

Austrāliešu rakstnieks Murray Bail ir radījis īpatnēju mīlas stāstu, ko sākumā par tādu nemaz nevar uztvert. Pa pusei stāsts kā pasaka (reiz dzīvoja vīrs, kam bija brīnumdaiļa meita un viņš meitas roku apsolīja tam, kurš…..), pa pusei eikaliptu enciklopēdija. Eikalipti ir galvenie darbojošies personāži, vai vismaz ļoti spēcīgs fons. Un tikai pamazām saproti, ka ir vēl viens dziļāks slānis, ko veido īsti vārdos neizteiktās grāmatas personāžu emocijas un attiecības, un Elēnai stāstītie stāsti.

Tātad. Austrālijā, Jaundienvidvelsā vīrs vārdā Holands nopērk fermu un iekopj eikaliptu plantāciju. Pa vienam vien viņš savāc visas zināmās eikaliptu šķirnes, simtiem eikaliptu. Kamēr viņš vāc un stāda eikaliptus, viņa meita Elēna izaug par īstu daiļavu, par kuras skaistumu sāk klīst leģendas. Holands, savādas iedomas vadīts, apsola meitu apprecināt ar vīru, kurš varēs pareizi nosaukt katru eikaliptu uz viņa zemes. Interesenti ierodas no tuvienes un tālienes. Vieniem veicas labāk, citiem sliktāk un šķiet, ka meitai būs jāpaliek neprecētai. Tad ierodas misters Keivs un, kamēr viņš lēnām un pārliecināti tuvojas uzvarai, Elēna slīgst izmisumā. Kādu dienu viņa eikaliptu birzī satiek svešinieku, kurš viņai nepievērš uzmanību, tomēr viņi satiekas katru dienu, staigā gar kokiem un svešinieks stāsta stāstus par cilvēku dzīvi un attiecībām.

As they went from tree to tree and he told other stories, Ellen allowed them slowly to cirlce and enter her. Over time his voice vibrated along with the familiar heat, through the trees. She liked the sound of his voice. In the heat of the day she felt like closing her eyes. Instead she surveyed him, as she listened. She didn`t even know his name.

Katru īso stāstu svešinieks tā vai citādi saista ar blakus esošā eikalipta nosaukumu.

As Ellen entered the stories, or his sketches for stories, she saw how they grew from the names of the eucalypts,usually the fancy common names. And if many of the stories were based on the flimsiest foundations, or even a complete misreading of a name, it hardly mattered.

Lai gan šķiet, ka svešiniekam meitene ir vienaldzīga, tomēr visi stāsti sasaucas ar viņas dzīvi, vai rosina domāt par attiecībām un mīlestību.

It`s a mystery how an attraction can spring up in one person for another. Who can say why?

Ļoti maigs un neparasts meitenes aplidošanas veids. Nekā savādāk es to nemāku noformulēt. Tikpat interesanti, kā vērot neapzinātu jūtu veidošanos, ir lasīt svešinieka stāstītos stāstus. Piemēram, ir stāsts par attiecību trijstūri starp latvieti, viņas vīru krievu un viņas mīļāko latvieti. Vīrs tiek izdzīts no mājas, bet paliek sievas tuvumā, lai viņu aizstāvētu, kad mīļākajam uznāk vēlme pavicināt dūres. Un tā viņi dzīvo…

Virspusēji ir eikalipti, ir stāsti, un paiet brīdis līdz saproti saikni un slēpto vēstījumu. Priekš manis šis ir viens no skaistākajiem romāniem par mīlestību un attiecībām. Tik netverams un liegs, bet tai pašā laikā tik spēcīgs. Mans vērtējums, protams, 5/5.