Īsās atsauksmes #18

Bija uznākusi vēlme palasīt kādus vieglākus, dāmīgākus romānus angliski, bet, protams, nekādas garākas atsauksmes pēc lasīšanas neuzrakstīju. Tagad lasītais pabalējis no atmiņas un sanāk vien īsas piezīmes. Reizēm domāju, vai kāds lasa ko garāku? Lai nu kā, te būs domas par dažiem romāniem.

Grown Ups. Marian Keyes

Penguin 2021, 637 lpp.

Šo grāmatu nopirku spontāni brīdī, kad gribējās kādu apjomīgāku ģimenes drāmu. Uzskatu, ka vāks ir pārāk slavinošs, bet nebija arī slikti. No vienas puses: sākumā diezgan ilgu laiku šķita garlaicīgi, nejutu arī uz vāka solīto humoru un ko tik vēl nē. Viscaur grāmatai vietām bija sajūta, ka lasu sliktu tulkojumu, vai autore kaut ko aizmirsusi uzrakstīt. Drusku tāds grafomānes vaibs. No otras puses: brīdī, kad Keisiju dzimtas situācija vairāk iepazīta un sākās kopīgās brīvdienas, pēkšņi kļuva interesanti un gribēju zināt kā viss beigsies.

Izlasīju samērā ātri un bija interesanti sekot līdzi tam kā mainās radu attiecības, atklājas visādi netīrie noslēpumi. Viss ir reālistiski, ar kāpumiem un kritumiem, katrā tēlā kas labs un slikts, tāpēc izveidotie tēli šķita ticami. Trīs dažādas sievietes, katra ar savām problēmām un tāpat trīs dažādi vīrieši – brāļi. Īpaši atmiņā palikusi sieviete ar emocionālās ēšanas traucējumiem. Sākumā viss no ārpuses izskatās tīri smuki un pieklājīgi, tad kāršu namiņš sāk brukt. Ja patīk reālistiski, ikdienišķi notikumi, parastas dzīves, tad šī grāmata ir laba izvēle.

Vērtējums: 3,5/5

Nine Perfect Strangers. Liane Moriarty

Penguin 2019, 437 lpp.

Uzķēros uz smuko vāku un anotāciju par luksus viesnīcu nekurienē un 9 svešiniekiem, kuri tur pavadīs 10 dienas. Turklāt šī autore tiek slavēta par citiem romāniem. Solījās būt traki aizraujošs romāns ar spriedzi un noslēpumiem. Varbūt es gaidīju pārāk daudz, varbūt sākums pārāk lēns vai vispār teksta par daudz, bet tā spriedze sanāca tāda diezgan švaka, tomēr uz beigām bija tāds labs stresa brīdis un kulminācija.

Vairāk atmiņā palikusi galvenā varone romantisko romānu rakstniece Frensisa un noslēpumainā kūrorta vadītāja, bet citi jau sen pazuduši no atmiņas. Par tēliem interesantāka šķita pati ideja, ka cilvēki parakstās uz tādu dīvainu pasākumu. Viņiem tik ļoti gribas, lai šādi būtu iespējams atrisināt visas viņu problēmas, ka ir gatavi sevi pakļaut drastiskiem noteikumiem. Patika ideja pēc lielā atrisinājuma parādīt kā šiem cilvēkiem klājas pēc nedēļām un gadiem. Kā vasaras romāns kopumā labs. Varbūt kaut kad izlasīšu arī slaveno “Big Little Lies” cerībā, ka tā aizraus vairāk.

Vērtējums: 4/5

The St. Tropez Lonely Hearts Club. Joan Collins

Constable 2016, 320 lpp.

Bagātnieki, Sentropēza, ballītes, noziegumi – laba kombinācija vieglam vasaras izklaides romānam. Ja vien Džoanna Kolinsa nebūtu tik sūdīga rakstniece. Šis ir tas gadījums, kad ir tik slikti, ka jau ir labi. Totāla smadzeņu atslēgšana. Romāns atgādina vāju Holivudas filmu ar stipri padzīvojušiem B klases aktieriem (tas nebūtu nekas, bet viņi turklāt spēlē slikti), vai arī “dzelteno” presi, ko lasi tikai frizētavā.

Anotācija dod mājienu par krimiķi un izmeklēšanu, bet izmeklēšana ir vienkārši smieklīga. Vispār viss romāns ir brīnišķīgi smieklīgs. Viss grozās ap bariņu bagātnieku un slavenību Sentropēzā. Vairāki tiek nogalināti, atrisinājumam no krūmiem izstumj vairākas klavieres un beigas ir klišejiskas “happy ever after”. Nepamet sajūta, ka es arī šādā līmenī varētu uzrakstīt, bet ir iemesls, kāpēc es nerakstu neko vairāk par blogu. Ja meklējat riktīgu vasaras trešu, tad šī būs īstā grāmata.

Vērtējums: 2/5

Light Years. James Salter

Penguin 2007, 336 lpp.

Šo grāmatu paņēmu, jo iepatikās nosaukums, vāks un anotācija. Turklāt autors nodēvēts par “an American master of fiction”. Man šķita, ka šis būs romāns par “apzeltītām”, ideālām dzīvēm, kurās pamazām parādās ēnas un plaisas, par zūdošo un par laimes gaisīgumu. Tā arī bija. Kluss stāsts par labu dzīvi, kurš pamazām kļūst aizvien skumjāks un bezcerīgāks, jo saproti, ka nekā dzīvē vairāk nebūs, viss zūd. Precīzi kā rakstīts anotācijā: “novel of lost lives and the elusiveness of happiness”.

Romāna centrā ir ārēji perfekta un labi situēta ģimene, un reizēm domāju, ka viņi paši nezina, ko grib, bet tā jau mēdz būt – it kā viss ir, bet apmierinājuma no tādas dzīves nav. Diemžēl nespēju saslēgties ne ar varoņiem, ne ar tekstu. Proza skaista, bet reizēm šķita pārāk pretencioza, dialogi samāksloti, toties apraksti bija labi, precīzi. Varēja just to apslēpto smeldzi, sajūtu, ka tūlīt viss skaistais beigsies. Nevaru teikt, ka patika vai nepatika, tāds savāds starpstāvoklis. “Light Years” varētu derēt “literary fiction” cienītājiem.

Vērtējums: 3/5

Buzz Books 2014: Spring/Summer

Publishers Lunch 2014, 630 lpp

Februārī stāstīju par amerikāņu un britu izdevniecību kopīgi veidoto drīzumā gaidāmo grāmatu katalogu. Pienācis pēdējais laiks pastāstīt par pavasara/ vasaras jaunumiem. Arī šoreiz katalogā iekļauti 40 darbi četrās kategorijās. Šoreiz vairāk ir debitantu, savukārt jau iepriekš publicētu autoru daļa tāda pabāla (vismaz manai gaumei).

Grāmatu fragmentus lasīju tikai tad, ja ieinteresēja anotācija. Gadījās arī, ka anotācija ir laba, tomēr man nepatika autora stils. Beigās tik un tā atkal izveidojās diezgan garš saraksts ar grāmatām, kuras varētu likt lasāmo grāmatu rindā. Varbūt tās ieinteresē arī jūs.

 

1. daļa. Fiction

Šoreiz vispārējā daiļliteratūras daļa padevusies tāda pabāla un vienveidīga. Trūkst jaunu, svaigu ideju, gandrīz visi piedāvātie sižeti šķita jau kaut kur lasīti. Ir vairāki klišejiski lielās mīlestības romāni, sievietes ap četrdesmit, kuras meklē īsto aicinājumu dzīvē un ģimenes drāmas. Dena Brauna cienītājiem iesaku Ben Mezrich “Seven Wonders”. Baleta faniem varētu interesēt Maggie Shipstead “Astonish Me”, par baletdejotājiem vairākās paaudzēs. Daži romāni mani tomēr ieinteresēja.

Isla Morley “Above”. Konspirācijas teoriju piekritējs nolaupa sešpadsmitgadīgu meiteni un ieslēdz pazemē it kā lai pasargātu no pasaules gala. Kārtējais darbs par meitenes nolaupīšanu, bet šoreiz tiek solīts kāds ļoti negaidīts pagrieziens. Vēstītāja ir meitene diezgan naivā balsī (un tas man ne visai patika), bet varētu pamēģināt.

Greg Iles “Natchez Burning”. Noziegumi, meli un noslēpumi trillerī par Amerikas Dienvidu pilsētiņas mēru, kura tēvs (ārsts) tiek apsūdzēts bijušās medmāsas slepkavībā. Sižets nav nekāds oriģinālais, jo uzreiz skaidrs, ka noslēpumi saistīti ar balto agresīvo nepatiku pret melnajiem (piedodiet nepolitkorektumu), bet mani ļoti uzrunāja autora interesantais, satraucošais vēstījuma stils. Ceturtais romāns sērijā par Penn Cage, tomēr šķiet, ka noteikta lasīšanas kārtība nav obligāta.

Susan Wiggs “The Beekeeper`s Ball”. Jauna sieviete savu ģimenes lauku māju lēnām pārvērš pavāru skolā. Ja nu jāizvēlas kāds vasarīgs dāmu romāns, tad izvēlos šo. Nezinu vai tiks iepītas kādas receptes, bet šo varētu uzskatīt par kulināro vai ražošanas romānu un pret tiem es neesmu vienaldzīga. Otrā grāmata “Bella Vista Chronicles” sērijā, bet, pēc aprakstiem spriežot, pirmā nav obligāti jālasa.

Lily King “Euphoria”. Trīs jauni antropologi 1930. gada Jaungvinejā iepinas mīlas trijstūrī, kas apdraud viņu karjeras un dzīvību. Šo lasot bija sajūta, ka fonā visu laiku briest kaut kas tumšs un es labprāt noskaidrotu, kas notiks tālāk.

2. daļa. Debut Fiction

Debitantu darbi patīkami pārsteidza, jo visi ir lasāmi un ir gan interesanti sižeti, gan žanru dažādība. Ļoti jauka grāmata bērniem šķiet Marie-Helene Bertino “2 A.M. at the Cat`s Pajamas”, bet žurnālistikas tēmas interesantiem derētu Michael Hastings “The Last Magazine” (balstīta uz autora paša pieredzi).

Laline Paull “The Bees”. Jauna darba bite uzzina nāvējošu noslēpumu un kļūst par vajātu noziedznieci autoritāro režīmu piekopjošā bišu sabiedrībā. Bišu distopija?! Romāns pārsteidzošs tieši ar to, ka varoņi ir bites, nevis cilvēki. Obligāti izlasīšu.

Courtney Collins “The Untold”. Stāsts par sievieti zirgu zagli Austrālijā 20. gs. sākumā. Aizskāra manu sirsniņu šī skarbā dzīve.

3. daļa. Nonfiction

Arī dokumentālās prozas sadaļa tāda pabāla, tomēr divus fragmentus lasīju ar aizrautību.

Biz Stone “Things a Little Bird Told Me: Confessions of the Creative Mind”. Viena no Twitter dibinātājiem atmiņas kā viss sākās un padomi par šodienas digitālo pasauli. Ja interesē internets un sociālie mēdiji, tad šo vajadzētu izlasīt.

Sam Kean “The Tale of the Dueling Neurosurgeons”. Vēsturiski piemēri par smadzeņu darbības izpēti un ārstēšanu. Vismaz sākums “man kā vēsturniecei” šķita daudzsološs un gribu izlasīt visu. Kā noskaidrojās sarunā ar Asmo, kurš jau ir izlasījis šo grāmatu (bet apskats vēl nav), zinātnisko pusi tikpat lielā apjomā varot izlasīt bioloģijas grāmatā, bet citādi ir interesanti.

4. daļa. Young Adult

Šogad pat ir atsevišķs Buzz Books krājums šim žanram, bet man pietika ar šeit atrodamo. Klāsts ir plašs – skolas drāmas, raganas, apokalipse, detektīvs, ceļošana laikā, tomēr sajūta, ka vairāk tēmēts uz pusaudžiem līdz 15 gadiem. Atlasīju 5 romānus, kas man iepatikās visvairāk.

Makiia Lucier “A Death-Struck Year”. Amerikā plosās spāņu gripa un septiņpadsmitgadīgā Kleo piesakās Sarkanajā krustā. Izvēlējos tieši vēsturiskā fona dēļ.

John Rocco & Jay Primiano “Swim That Rock”. Kad tēvs pazūd zvejas laivas nelaimes gadījumā, četrpadsmit gadus vecais Džeiks cenšas uzturēt ģimeni un ģimenes biznesu. Uj, šis bija tāds riktīgi trillerīgs piedzīvojums ātrā tempā un man patika galvenā personāža “balss”.

Ken Baker “How I Got Skinny, Famous, and Fell Madly in Love”. Ģimene piesaka apaļīgo Emeriju realitātes tievēšanas šovā un viņai veicas labāk kā plānots. Tāds jautrs gabals par apsēstību ar ēdienu un tievēšanu. Galvenā varone ir asprātīga, pašpārliecināta un skatās uz dzīvi reālistiski, kas piedod šim romānam papildus bonusu.

J.A. White “The Thickety: A Path Begins”. Noslēpumains mežs, kurā nedrīkst iet, ieskauj ciematu, kurā dzīvo mazā Kara. Kādu dienu savāds putns Karu ievilina mežā, kur viņa atrod grāmatu ar īpašu spēku. Daudzsološi un tumši emocionāli. Noslēpumains, biedējošs mežs ir daudzkārt atkārtota tēma fantāzijas literatūrā, tomēr nojauta man saka, ka šeit varētu būt kaut kas savādāks.

E. Lockhart “We Were Liars”. 4 draugi, ģimenes vasaras brīvdienas uz privātas salas, negadījums, noslēpums, meli…. “We Were Liars” ir šīs vasaras sensācija, ko daudzi lasītāji jau ir augstu novērtējuši. Arī mani saintriģēja un noteikti izlasīšu.

“Buzz Books” tiek izdota elektroniskā veidā un bez maksas pieejama lejuplādei Amazon un citur. Pašlaik jau pieejams 2014. gada rudens/ziemas katalogs, ko droši vien lasīšu vasaras beigās. Man tā šķiet lieliska iespēja atklāt jaunas grāmatas un iepazīt jaunus autorus, kā arī šaubu gadījumā noskaidrot, vai kādu darbu tiešām vēlies lasīt.

Pārlapojot Markusa Zusaka “Grāmatu zagli”

Kopš brīža, kad izlasīju un uzrakstīju par “The Book Thief” , esmu neskaitāmas reizes sajūsminājusies un ieteikusi to citiem. Patiesi priecājos, ka Zvaigzne ABC tikko izdeva šo romānu latviski kvalitatīvā Māras Poļakovas tulkojumā. Tagad “Grāmatu zagli” varēs izlasīt arī tie, kuri nelasa angliski vai krieviski.

Uzdrošinos apgalvot, ka romāns par meiteni nacistiskajā Vācijā, kura zog grāmatas, kļūs par klasiku, kuru lasīs gan pieaugušie, gan bērni vēl daudzus gadus. Kāpēc? Tāpēc, ka romānā ir dzīve – cilvēcīgums, ļaunums, prieki un bēdas, draudzība, mīlestība, ģimene, bailes, trūkums, taisnīgums un netaisnība, drosme, godīgums, nesapratne, karš, bērnības sadursme ar skarbo pieaugušo realitāti, cilvēka raksturi, kas atkailināti grūtību priekšā. Caur bērnišķīgiem zīmējumiem un stāstiņiem, Zusaks precīzi attaino kara šausmas un absurdumu. Iepriekš rakstīju:  Ir tik daudz grāmatu ar patiesiem un izdomātiem dzīvesstāstiem 2. pasaules kara gados, ebreju atmiņas par slēpšanos un koncentrācijas nometnēm, bet “The Book Thief” noteikti ir jāizlasa gan bērniem, gan pieaugušajiem vienalga vai ir lasītas 100, vai neviena grāmata par šo Eiropas vēstures asiņaino posmu. Atliek vien dziļi paklanīties autora priekšā par spēju drūmumu, badu un šausmas pasniegt ar tādu vieglumu un humoru. 

Pārlasot, ar smaidu atcerējos Nāves dziļo ieinteresētību un aizkustinājumu par mazo, drosmīgo grāmatu zagli. Joprojām domāju, ka Nāves kā protagonista izvēle ir ģeniāls un pats labākais veids, kā šo stāstu varētu izstāstīt. Nāve ir pārgurusi, pagalam no Staļina un Hitlera zvērībām, un Līželes dzīve viņai ir kā viena no retajām skaistuma un gaišuma paliekām šai sašķaidītajā pasaulē.

Daži citāti:

Kā jau bēdām mēdz būt, viss sākās ar šķietami laimīgiem laikiem. 

Acīmredzot cilvēkiem patīk, ja viņu acu priekšā kaut kas iet bojā. Smilšu pilis, kāršu namiņi – sāk viņi diezgan pieticīgi. Bet viņiem piemīt varens pāraugšanas talants.

… viena izdevība taisnā ceļā noved pie nākamās, tieši tāpat, kā risks noved pie jauna riska, dzīvība – pie jaunas dzīvības un nāve – pie jaunām nāvēm.

Redzu to kroplību un to skaistumu un nespēju saprast, kā viens un tas pats spēj būt abejāds. 

Ir skaidrs, ka “Grāmatu zagli” turēšu savā plauktā kā dārgumu un pārlasīšu vēl un vēl. Jā, liela daļa grāmatas ir skumja, bet tā sniedz arī daudz prieka un cerību.