Sikspārnis. Jū Nesbē

sikspārnisZvaigzne ABC 2014. gads, 368 lpp. Harry Hole #1

Šī grāmata aizsāk aizraujošo daudzsējumu vēstījumu par Hariju Holu. Harijs ierodas Sidnejā, lai palīdzētu izmeklēt jaunas norvēģietes slepkavības apstākļus. Drīz vien viņš nokļūst notikumu centrā un sastopas gan ar ielasmeitām un savedējiem, gan ar transvestītiem, klauniem un narkotiku tirgoņiem. Harijs un viņa kolēģis, aborigēns Endrū Kensingtons, nojauš, ka te darbojas sērijveida slepkava. Kāds ir psihopāta motīvs? Un kāpēc viņš nonāvē gaišmates? (no oficiālās anotācijas)

Lēnām ar kājām velkos nopakaļ, kad visi jau sen ielēkuši Jū Nesbē “kriminālvilcienā”. Ja Inese man nebūtu iedāvinājusi “Phantom”, varbūt ar Nesbē vēl nemaz nebūtu iepazinusies. Sižets bija par slepkavību un narkomāniem, drūms un depresīvs, tomēr Harija Hola pagātne šķita pietiekami interesanta, lai es apsvērtu sākt no sākuma, kā tas kārtīgā grāmatu sērijā pieklājas. Līdz ar “Sikspārņa” izdošanu latviski, man tāda izdevība radās. Uzreiz brīdinu, ka tālāk tekstā var sastapt dažus maitekļus.

“Sikspārnis” ir pirmā grāmata kriminālromānu sērijā par Norvēģijas kriminālpolicijas izmeklētāju Hariju Holu. Harijam ir ap 30 un viņam nav nekādu konkrētu mērķu, ko ar savu dzīvi iesākt. Ne sievas, ne bērnu, ne normāla hobija vai kādu rūpju. Ja vien par hobiju neuzskata dzeršanu un par rūpēm gruzdošo sirdsapziņu miruša kolēģa dēļ. Gandrīz vai kārtējais drūmais, bet ģeniālais neveiksminieks. Viņš ir labs izmeklētājs, tāpēc priekšnieks izglābj viņa pakaļu un nosūta nelielā darbiņā uz Austrāliju. Tas ir apmēram tas, ko mēs par Hariju uzzinām pirmajā romānā.

Noziegums nav nekāds īpašais – pludmalē atrasta mirusi jauna norvēģiete ar manāmām žņaugšanas un izvarošanas pazīmēm. Izmeklēšanu veic Sidnejas policija un Harijs ir tādā kā novērotāja lomā. Viņam par pārinieku piesakās policists Endrū. Endrū ir aborigēns, tāpēc Harijs (un līdz ar to lasītājs) uzzina dažādas aborigēnu leģendas un ne pārāk skaistas Austrālijas vēstures detaļas. Viss sāk palikt aizvien jocīgāk, kad Endrū iepazīstina Hariju ar savu draugu, geju, klaunu Oto. Vēl “uz skatuves” parādās narkotiku tirgonis, aborigēnu bokseris, perverss namīpašnieks un skaistule zviedriete. Sarunājoties ar vienu, otru un trešo, Harijs pamazām izstrādā dažādas slepkavības teorijas un beigās arī atrisina noziegumu.

Noziedznieka motivācija šķita pārāk uzspēlēta, lai gan iespējama, ja slepkavam “aizbraucis jumts”. Autors tik ļoti uzcītīgi cenšas savīt kopā maniaka psiholoģiju ar etnisku naidu, ka beigās atliek vien izbrīnā ieplest acis. Arī izmeklēšana nebija diez ko pārliecinoša un pārsvarā to uz priekšu virzīja dialogi un Harija intuīcija. Pierādījumu vākšana, kas tā tāda? Labi, tas viss ir sīkums. Pa īstam mani nokaitināja citas lietas:

    • Harija “uzkāpšana uz korķa” Sidnejā – bijušais alkoholiķis un tā, bet šī rīcība negāja ne kopā ar viņa apņemšanos pēc traģēdijas Norvēģijā, ne dzeršanas iemeslu;
    • daudzie aborigēnu mīti un stāstījums par Austrāliju kā no tūrisma ceļveža – man patīk kultūrvēsturisks fons, bet šeit tas bija par daudz un vāji pasniegts, padarot atsevišķus varoņus par vēstures referentiem;
    • visur narkotikas – apžēliņ, es laikam esmu vienīgais cilvēks uz planētas, kas narkotikas nelieto!
    • lakstošanās ap zviedrieti – viss būtu labi, tikai zviedrietes tēls ir pārāk ērts un izdevīgs autoram, lai Harijs varētu izstāstīt savu pagātni un iepītu mazliet seksa.

Jāpiemin, ka mani fascinēja tulkošanas dīvainības. Iespējams, ka oriģinālajā tekstā Nesbē nekonsekventi spēlējies ar dialogiem angļu valodā un tad tā īsti nav tulkotāja vaina. Tomēr angliskie teikumi un atsevišķas frāzes dažās pirmajās nodaļās nepatīkami griežas acīs. Ideja skaidra – norvēģis citā zemē, tāpēc dialogiem jābūt angliski. 9. lpp. dialogs konsekventi notiek angļu valodā, bet jau 10. lpp sākas brīnumi – muitas darbiniece pēkšņi atbild norvēģiski (tulkojumā, protams, tas nozīmē, ka latviski) un 11. lpp. Endrū saprot, ko Harijs viņam prasa norvēģiski un tālāk Endrū norvēģu valodas zināšanas strauji attīstās. Ar laiku šī ākstīšanās tiek atmesta un visi dialogi normāli rit vienā valodā.

“Sikspārnis” ir vājš kriminālromāns, kura vienīgā vērtība ir iepazīstināšana ar Harija Hola tēlu un autora atskaite par Austrālijas ceļojumu (pieņemot, ka viņš tur ir bijis, nevis tikai iegūglējis). Kopumā romāns atstāj iespaidu par vingrināšanos kriminālromānu lauciņā, kad tiek meklēts savs stils un pa ceļam kopētas tradicionālās klišejas. Tagad man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc Harija Hola romānu izdošanu latviski sāka ar 3. vai 4. darbu. Tas vieš zināmu cerību, ka ar laiku paliek labāk un Nesbē meistarība aug.

Vērtējums: 2/5

Advertisements

The Light Between Oceans. M.L. Stedman

The Light between oceans
Scribner 2012, 343 lpp.

Pie Austrālijas krastiem ir neliela sala saukta par Janusa klinti. Uz salas esošā bāka nodrošina kuģiem daudz maz drošu kuģošanu pa nemierīgajiem un bīstamajiem ūdeņiem divu okeānu satikšanās vietā. 1920. gadā par vientuļās bākas uzraugu sāk strādāt Toms un pēc gada viņš sev līdzi atved Izabellu. Jaunā ģimene uzsāk cerību pilnu dzīvi uz salas, bet pēc sešiem gadiem ir skaidrs, ka bērni viņiem nebūs. Tad krastā tiek izskalota laiva ar vīrieša līķi un raudošu zīdaini….

“What are we, Izzy? What do we think we`re playing at, for crying out loud?”

Izvēlējos lasīt, jo anotācija šķita daudzsološa: Austrālija, vientuļa sala ar bāku, izmisusi sieviete un no nekurienes uzradies bērns. Kāda būs galveno varoņu izvēle? Un pie kā tas novedīs? Romāns tiešām liek daudz jautāt – kā vajadzēja rīkoties un kā tu būtu rīkojusies šādā situācijā? Ko es darītu, ja būtu Izabellas vietā? Protams, ir nelegāli piesavināties bērnu, bet vai Izabella tiešām ir simtprocentīgi vainīga dotajos apstākļos? Un vai Toms ir gļēvs pakļaujoties sievai, bet nespējot sadzīvot ar savu sirdsapziņu? Ne vienmēr ir tik viegli atšķirt labo no sliktā un dažkārt abi izskatās vienādi.

“- And she means more to you than our family?
– It`s not our family, Izz.
– It`s the only family we`ll ever have! What on earth`s going to happen to Lucy?”

No vienas puses – pareizi rīkoties vajadzēja no paša sākuma, nevis pēc gadiem postīt ģimeni. No otras puses – vai kādreiz ir par vēlu labot nodarīto? Kurš no viņiem abiem ir vairāk vainīgs? Tādi un citi jautājumi tiek tieši un netieši uzdoti. Daļa atbilžu paliek lasītāja ziņā. Drausmīgākais ir tas, ka gandrīz visi ir egoistiski ieciklējušies uz sevi un nemaz nepadomā par Lūsiju/Greisu, kura cieš visvairāk.

Autore vēlējusies radīt psiholoģiski sarežģītu romānu un skar vairākas tēmas vienlaicīgi: sirdsapziņu, nožēlu, vainas sajūtu un vainas izpirkšanu, ētiskas un neētiskas izvēles sekas, mīlestību un piedošanu. Intriģējoši, tomēr man radās sajūta, ka viņa tēmējusi pārāk augstu. No morāles un tiesiskuma viedokļa situācija tiek atrisināta labi, arī galvenie varoņi ir psiholoģiski labi portretēti, tomēr daudzsološais konflikts nogrima vienmuļā, nogurušā un garlaikotā rakstīšanas stilā, kas neļāva pietuvināties un just līdzi stāsta varoņiem. Varbūt autore tādā veidā mēģinājusi distancēties no notikumiem, bet kāda velna pēc? Grāmatas sākums ar Toma vientuļo dzīvi uz salas un atmiņām par karu man simpatizēja, bet vēlāk bija pilnīgi vienalga, kas notiek Toma un Izijas dzīvē. Arī Hannas pārdzīvojumi atstāja vienaldzīgu, lai gan vismaz viņai būtu jājūt līdzi – aiz bēdām gandrīz prātu zaudējusī māte atgūst meitu, bet nespēj ar viņu  sadraudzēties. Daļa no pagātnes notikumu atstāsta šķita nevajadzīga lapu aizpildīšana. Stāsts būtu labāks, ja to saīsinātu.

Rezumējums – laba ideja, bet man nesimpātisks izpildījums. Pārsvarā atsauksmes ir ļoti labas par šo romānu un tas saņēma Goodreads Choice 2012 (kas nozīmē, ka ļoti daudz lasītāji to nominēja kā gada labāko grāmatu), tāpēc neteikšu, ka nav vērts lasīt. Varbūt tieši tev patiks.

Vērtējums: 2,5/5

Eucalyptus. Murray Bail

Angliski izdevusi The Harvill Press 1999.g., 264 lpp. Pirmo reizi izdota 1998. gadā. Latviski nav tulkots.

Pat īsti vairs neatceros, kas man vienā no daudzstāvu grāmatu veikaliem Birmingemā lika izvēlēties tieši šo grāmatu, bet neesmu nožēlojusi nevienu par to izdoto mārciņu. Manam eksemplāram uz vāka greznojas skaļš uzraksts “The Love story of the year”. Uzreiz teikšu – ne visiem patiks un ne visi sapratīs, vieni šo romānu mīl, citi met pret sienu. Šī bija trešā reize, kad pārlasu “Eucalyptus”. Ak jā, šī grāmata spilgti pārstāv Austrāliju manā 80/80 projektā.

Austrāliešu rakstnieks Murray Bail ir radījis īpatnēju mīlas stāstu, ko sākumā par tādu nemaz nevar uztvert. Pa pusei stāsts kā pasaka (reiz dzīvoja vīrs, kam bija brīnumdaiļa meita un viņš meitas roku apsolīja tam, kurš…..), pa pusei eikaliptu enciklopēdija. Eikalipti ir galvenie darbojošies personāži, vai vismaz ļoti spēcīgs fons. Un tikai pamazām saproti, ka ir vēl viens dziļāks slānis, ko veido īsti vārdos neizteiktās grāmatas personāžu emocijas un attiecības, un Elēnai stāstītie stāsti.

Tātad. Austrālijā, Jaundienvidvelsā vīrs vārdā Holands nopērk fermu un iekopj eikaliptu plantāciju. Pa vienam vien viņš savāc visas zināmās eikaliptu šķirnes, simtiem eikaliptu. Kamēr viņš vāc un stāda eikaliptus, viņa meita Elēna izaug par īstu daiļavu, par kuras skaistumu sāk klīst leģendas. Holands, savādas iedomas vadīts, apsola meitu apprecināt ar vīru, kurš varēs pareizi nosaukt katru eikaliptu uz viņa zemes. Interesenti ierodas no tuvienes un tālienes. Vieniem veicas labāk, citiem sliktāk un šķiet, ka meitai būs jāpaliek neprecētai. Tad ierodas misters Keivs un, kamēr viņš lēnām un pārliecināti tuvojas uzvarai, Elēna slīgst izmisumā. Kādu dienu viņa eikaliptu birzī satiek svešinieku, kurš viņai nepievērš uzmanību, tomēr viņi satiekas katru dienu, staigā gar kokiem un svešinieks stāsta stāstus par cilvēku dzīvi un attiecībām.

As they went from tree to tree and he told other stories, Ellen allowed them slowly to cirlce and enter her. Over time his voice vibrated along with the familiar heat, through the trees. She liked the sound of his voice. In the heat of the day she felt like closing her eyes. Instead she surveyed him, as she listened. She didn`t even know his name.

Katru īso stāstu svešinieks tā vai citādi saista ar blakus esošā eikalipta nosaukumu.

As Ellen entered the stories, or his sketches for stories, she saw how they grew from the names of the eucalypts,usually the fancy common names. And if many of the stories were based on the flimsiest foundations, or even a complete misreading of a name, it hardly mattered.

Lai gan šķiet, ka svešiniekam meitene ir vienaldzīga, tomēr visi stāsti sasaucas ar viņas dzīvi, vai rosina domāt par attiecībām un mīlestību.

It`s a mystery how an attraction can spring up in one person for another. Who can say why?

Ļoti maigs un neparasts meitenes aplidošanas veids. Nekā savādāk es to nemāku noformulēt. Tikpat interesanti, kā vērot neapzinātu jūtu veidošanos, ir lasīt svešinieka stāstītos stāstus. Piemēram, ir stāsts par attiecību trijstūri starp latvieti, viņas vīru krievu un viņas mīļāko latvieti. Vīrs tiek izdzīts no mājas, bet paliek sievas tuvumā, lai viņu aizstāvētu, kad mīļākajam uznāk vēlme pavicināt dūres. Un tā viņi dzīvo…

Virspusēji ir eikalipti, ir stāsti, un paiet brīdis līdz saproti saikni un slēpto vēstījumu. Priekš manis šis ir viens no skaistākajiem romāniem par mīlestību un attiecībām. Tik netverams un liegs, bet tai pašā laikā tik spēcīgs. Mans vērtējums, protams, 5/5.