Īsās atsauksmes #17

Regulāras sazvanīšanās sapulces jaunajā darbā ir krietni uztrenējušas manu klausīšanās spēju, tāpēc šogad vairāk pievēršos audiogrāmatām. Vienīgi ievēroju, ka noklausītais man sliktāk paliek atmiņā nekā izlasītais, tāpēc jāsteidz pierakstīt.

Советский секс. Теория и практика. Денис Драгунский

Вимбо 2017. gads, 3h 38min. Lasa autors pats.

Šī noteikti nav kvalitatīva literatūra, bet izklaidei paklausīties var. Grāmatu klubā bija seksa tēma un iepazīties ar padomju gadu seksuālo dzīvi šķita intriģējoši. Kā zināms, tolaik “seksa nebija” un tad nu autors apspēlē, kas tur bija un kas nebija. Izsargāšanās līdzekļi bija, bet tos pirka maz, jo kauns prasīt aptiekā. Sekss arī bija, bet tam bieži traucēja sadzīviski apstākļi, īpaši komunālajos dzīvokļos. Piemēram, jauns pāris četros no rīta aizlavās uz virtuvi nodoties mīlas priekiem, bet tur jau priekšā pāra vecāki tieši ar tādu pašu mērķi. Diezgan praktiska un pragmatiska visa tā padarīšana, romantikas maz.

Pārsvarā viņš stāsta par 1970. gadiem un tad vēl arī ar higiēnu bija tā švakāk, jo dažkārt nebija kur nomazgāties. Turklāt presē rakstīja, ka dušā mazgāties vēlams ne biežāk kā reizi nedēļā, jo uzbudina nervu sistēmu. Var nojaust, ka daži “fakti” un piemēri ietiecas 1990. gados, bet vispār autors ar laiku operē brīvi un šī noteikti nav pat populārzinātniskā grāmata, drīzāk atmiņu un dzirdētu vai lasītu stāstiņu savārstījums. Grāmatas pirmā daļa veltīta “faktiem”, otrā daļa ir “stāsti iz dzīves”. Nesapratu – īsti vai izdomāti, bet vietām diezgan humorīgi.

Vērtējums: 2/5

Kilmeny of the Orchard. L.M. Montgomery

Klausījos LoyalBooks.com brīvprātīgo ierunātu versiju, apmēram 3,5h. Oriģinālais darbs pirmo reizi izdots 1910. gadā.

Man Montgomerijas darbi saistās ar siltumu, komfortu un labestību, un ļauj man justies labi. Pat traģiski notikumi nešķiet tik traģiski viņas izpildījumā, labais uzvar un visi dzīvo laimīgi. Tāds ir arī viņas mazāk zināmais romāns “Kilmeny of the Orchard”. Bezgala salds un nereāls pēc mūsdienu mērauklas, bet tik mīlīgs un patīkams. Cilvēki ir labi, mīlestība tīra un cēla, viss laimīgi atrisinās. Sižets pasakai līdzīgs: bagāta rūpnieka dēls atbrauc uz Prinča Edvarda salu aizstāt savu sasirgušo draugu skolotāja amatā, aizaugušā ābeļdārzā ierauga skaistu, mēmu sievieti un iemīlas. Tālāk, protams, neliela drāma, sens ģimenes noslēpums, bet īsta mīlestība vienmēr uzvar – kā mēs zinām. Atliek vien maigi nopūsties, ka tas bija cits gadsimts, citi tikumi un citi likumi.

Vērtējums: 3,5/5

The Colors of Space. Marion Zimmer Bradley

Klausījos LoyalBooks.com brīvprātīgo ierunātu versiju, apmēram 5,5h. Oriģinālais darbs pirmo reizi izdots 1963. gadā.

No romantikas devos dziļā kosmosa ceļojumā. Ļoti viegli klausāma grāmata, sižeta ziņā vienkārša, notikumi risinās strauji. Stāstam ir interesants vēstījums par to, kāpēc augsti attīstītā Lhari rase slēpj no cilvēkiem kosmosa ceļošanas tehnoloģiju. Sižets apmēram šāds: galvenais varonis Bārts iefiltrējas uz Lhari kuģa ar nolūku izzināt noslēpumu kā iespējams ceļot ātrāk par gaismas ātrumu. Viņš un citi cilvēki drusku tā kā ienīst Lhari un uzskata viņus par sliktajiem tieši tāpēc, ka viņi neatklāj savas zināšanas. Seko visādi piedzīvojumi un gan Bārtam, gan Lhari nākas pārvērtēt savus uzskatus vieniem par otru. Man patika šis pavērsiens un ētiskā dilemma. Patika arī tas, ka nebija tāds izteikts ļaunums, pārāk sakāpināta spriedze, kā tas ir mūsdienu romānos. Šī tomēr vairāk ir no tām grāmatām, kas ļauj izklaidēties un justies labi. Iespējams, ka var šķist naivs stāsts mūsdienu izpratnē, bet man ļoti patika stāstā iestrādātais morālais kompass un utopiskā cerība, ka visi var draudzīgi sadzīvot (arī cilvēki, ja pacenšas).

Vērtējums: 4/5

Greenlights. Matthew McConaughey

Random House Audio 2020, 6h, 46min. Ierunājis autors pats.

Alright, alright, alright. Nav tā, ka es būtu baigā Metjū fane, patiesībā neesmu redzējusi lielāko daļu viņa filmu, bet es nenormāli raudāju pēc “Interstellar” un domāju, ka tas ir pilnīgi legāls iemesls, kāpēc man viņa autobiogrāfija bija jānoklausās. Teikšu uzreiz, ka kopumā man ļoti patika. Ļoti iesaku klausīties, jo Metjū ir fantastiski labi ierunājis (būtu brīnums, ja tā nebūtu). Vienīgi, manuprāt, audio veidā slikti nolasās tie “bumperstickers”, “prescription time” un kas nu tur vēl viņam bija kā gudrās dzīves atziņas. Tās es patiesībā lielu daļu nesapratu un laidu gar ausīm, jo tomēr es un Metjū – mēs esam no dažādām pasaulēm. Viss pārējais – lieliski! Viņš ir ļoti labs stāstnieks ar interesantu dzīves pieredzi.

Man patika tā doma par zaļo un sarkano gaismu dzīvē un, ja no Metjū var kaut ko mācīties, tad tas ir kā neatlaidīgi iet uz savu mērķi un izmantot iespējas, nekad nepadoties. Reiz viņš vairāk nekā gadu (piedošanu, ja te mani atmiņa pieviļ par laika periodu) bija bez darba, jo kategoriski atteica visiem projektiem. Viņš gribēja no romantiskām komēdijām pāriet uz citu lomu spēlēšanu, bet viņam piedāvāja tikai tādas. Viņš spītīgi turējās pie sava mērķa un panāca savu – principā salauza Holivudu. Vispār daudz interesanta, klausīties šo grāmatu bija kā tikties ar asprātīgu, gudru draugu, kuru slava un panākumi nav padarījuši iedomīgu.

Vērtējums: 4/5

The Phoenix Project: A Novel About IT, DevOps, and Helping Your Business Win. Gene Kim, Kevin Behr, George Spafford

Audible Audio 2015, 345 pages, 14h 46min

Kā jau rāda garais grāmatas nosaukums – šis ir diezgan šauras un specifiskas tēmas darbs. Diez vai to var nojaust, bet ļoti interesants romāns, kas vienlaicīgi māca, cik svarīgi ir sadarboties dažādiem IT departamentiem, cik nozīmīga loma un cik ļoti IT ir iesaistīts visos uzņēmuma procesos, ja uzņēmums vēlas biznesa izaugsmi. Lai šo informāciju pasniegtu, autori izdomājuši uzņēmumu, kurš tirgo auto detaļas un smagi atpaliek no konkurentiem, jo nespēj laicīgi palaist nozīmīgu IT projektu. Uzņēmumam ir strauji jāmaina tas, kā strādā IT, kā uzprogrammētais nonāk no programmētājiem līdz gala lietotājam, un vispār jāmaina domāšana par procesu. Ļoti aizraujoši, bet ja neesat jomai tuvu stāvošs cilvēks, tad gan diez vai jēga lasīt.

Vērtējums: 5/5

Īsās atsauksmes #7

Šoreiz eklektisks grāmatu apkopojums.

Saimona kaķis: Celies augšā! Saimons Tofīlds

Zvaigzne ABC 2015. gads, 80 lpp.

Dažās minūtēs izskatāma bilžu grāmatiņa, kas izsmīdina un uzlabo garastāvokli, ja vien simpatizē kaķi un kaķu izdarības. Grāmatiņa ir krāsaina. Es gan esmu pieradusi pie šīs komiksu sērijas melnbaltās versijas, bet arī šādi nekāda vaina.

Vērtējums: 3/5

Tīģer, tīģer…. Margo Fragoso

Lietusdārzs 2014. gads, 368 lpp.

Sākumā domāju par šo neparasto autobiogrāfiju uzrakstīt pilnu atsauksmi, bet vēlēšanās ir zudusi. Stāsta patiesums lai paliek uz autores sirdsapziņas, bet sarunas ar vecākiem šķita samākslotas un tāpēc neticamas. Diez vai 6 gadus veca meitene spētu atcerēties garus un sarežģītus dialogus. Kas attiecas uz Margo slimajām attiecībām ar pedofīlu Pīteru, tad vēlos piezīmēt tikai to, ka cauri tekstam jūtamas simpātijas un pieķeršanās par spīti ļaunumam, ko viņš nodarīja. No vienas puses, var pieņemt, ka autore centusies patiesi, bez analīzes un nosodīšanas pastāstīt par savu bērnību un Pīteru. No otras puses, gandrīz liekas, ka viņa joprojām mazliet mīl šo cilvēku, kas bija viņas pasaules centrs 15 gadus. Bet tas nav šokējoši. Šokējoši ir tas, cik viegli un veikli Pīters manipulēja ar Margo, viņas ģimeni un citiem apkārtējiem. Noteikti interesanta lasāmviela psiholoģijas studentiem un varētu noderēt arī jaunajiem vecākiem.

Vērtējums: 3/5

The Christmas Train. David Baldacci

Warner Books 2004, 288 lpp.

Mani īstās Ziemassvētku sajūtu grāmatas meklējumi līdzinās Svētā Grāla meklējumiem. Pagājušajos Ziemassvētkos paņēmu lasīt šo romānu ar daudzsološo anotāciju – karsto punktu žurnālists spiests vilcienā doties pāri ASV pirms Ziemassvētkiem un pārdomāt savu dzīvi. Saturs izrādījās tik čīzīgs, ka tālāk par 50 lpp. vairs nespēju. Dzimumu lomu klišejas un vīriešu šovinisms nokāva jebkādu vēlmi turpināt lasīšanu. Autora stils… nē, es nespēju par šo sviestu runāt.

Vērtējums: nepabeidzu

 

 

Dubļi, sviedri un asaras. Bēra Grilla autobiogrāfija. Bear Grylls

Zvaigzne ABC 2013, 376 lpp.

Trakā piedzīvojumu meklētāja un izdzīvošanas speciālista Bēra Grilla autobiogrāfiju savā īpašumā gribēju iegūt kopš brīža, kad ieraudzīju tās anglisko izdevumu un biju patiesi sajūsmināta to vēlāk ieraugot Zvaigzne ABC “Drīzumā” sarakstā. Domāju, Bērs ir labi pazīstams tiem, kuri regulāri skatās Discovery. Viņa patiesums un aizrautība izdzīvošanas šovus padara ļoti ticamus. Šķiet, ka kalnos vai džungļos esi tikai tu un Bērs. Nevis kā reiz skatījos divus večus velkamies pa Meksikas tuksnesi un nakšņojam kalnu pakājē smagi pukstot, ka viņiem jāizdzīvo vēl cik tur dienas līdz civilizācijai…. tikmēr fonā skaidri redzams ceļš un tālumā pāris ēkas….

Tikpat patiess, tiešs un aizrautīgs kā raidījumos Bērs ir arī savā autobiogrāfijā. Viņš ar dziļu sirsnību stāsta par saviem vecvecākiem, vecākiem un māsu, un bērnību diezgan skarbajā Īrijas piekrastē. Kā viņi ar tēvu gājuši pārgājienos, kāpuši kalnos un diezgan nejauki izjokojuši tēvoci un tanti. Tad seko skolas laiks, kas savā ziņā Bēram izvēršas par pamatīgu izdzīvošanas skolu, līdz viņš iegūst melno jostu karatē. Fiziskas aktivitātes viņam patikušas jau no mazām dienām, savukārt vectēvs parādīja lielu drošsirdību 2. pasaules kara laikā. Tāpēc Bēra nokļūšana SAS atlasē ir diezgan likumsakarīga. Tie viņa dzīvē ir fiziski un garīgi ļoti smagi un mokoši mēneši, kad viņš paplašina savu spēju robežas un iemācās noiet papildus kilometru tieši tad, kad liekas – viss, vairāk nevaru. Ar milzu gribasspēku viņam izdodas sasniegt savu mērķi. Bēram ir tikai 20 gadi un viņš ir viens no elitārajiem SAS kareivjiem. Tad seko neveiksmīgs lēciens ar izpletni, sāpju un izmisuma pilns laiks, bet Bēram ir sapnis par uzkāpšanu Everestā. Šis sapnis dzen viņu uz priekšu, dod gribasspēku atkopties un doties uz priekšu. Un viņam atkal izdodas. Pēc vairākkārtējām nāves briesmām, viņš ir viens no dažiem savas komandas biedriem, kuri saulainā 1998. gada 26. maija rītā sasniedz Everesta virsotni. Seko lekcijas un uzstāšanās, kurās viņš stāsta par piedzīvoto Everestā, iedvesmojot cilvēkus mērķu sasniegšanai. Sākumā viņš ir ļoti skeptisks pret darbību televīzijā, tomēr tagad daudzi miljoni pazīst viņu kā Ultimate Survival, Man vs. Wild un Burn Survivor zvaigzni.

Stāstā par Everestu ir daudz paralēļu ar dzīvi un uzņēmējdarbību, un tas vienmēr darbojas kā metafora. Jāstrādā kopīgi, smagi un jānoiet tas papildu kilometrs. Jārūpējas citam par citu, jābūt mērķtiecīgam un jāriskē apdomīgi.

Jāatdod mērķi sava sirds, un tas jums atmaksāsies.

Vai mēs tagad runājam par biznesu vai alpīnismu?

Tieši to es domāju.

Par dienesta laiku SAS ir tikai viena maza nodaļa, jo par to viņš nedrīkst runāt. Arī par darbu televīzijā Bērs īpaši nestāsta un autobiogrāfijas saturu raksturo apmēram šādi – viņš gribēja uzrakstīt par notikumiem, cilvēkiem un it kā nenozīmīgām detaļām, kas pamatīgi iespaidoja viņa dzīvi un izveidoja viņu par to cilvēku, kas Bērs Grills ir tagad. Man, protams, grāmata bija par īsu un labprāt lasītu arī par viņa piedzīvojumiem filmēšanas laikā un citiem projektiem – došanos ekspedīcijā uz Dienvidamerikas džungļiem, peldēšana gumijas laivā pāri Ziemeļu ledus okeānam. Daļa šo notikumu ir aprakstītas citās grāmatās, bet vispār man ir klusa cerība, ka vecumdienās Bērs uzrakstīs autobiogrāfijas otro daļu. Patiešām gribētos zināt, ko viņš domā par visiem tiem apēstajiem tārpiem 😀

Bērnības un studiju gadu atmiņas bija uzjautrinošas un trakulīgas. SAS atlase un kāpšana Everestā aizraujoša (laikam pat labākais, cilvēciskākais no kalnā kāpšanas gabaliem, kādu esmu lasījusi). Man ļoti patika Bēra atklātība. Viņš necenšas izlikties labāks. Viņš runā par saviem panākumiem, bet nebaidās atzīt biežās kļūdas, šaubīšanos, sāpes, vājuma brīžus. Bēra neatlaidība un optimisms ir iedvesmojoši. Tas, ko viņš ir spējis panākt, neatstāj nekādu ticamības ēnu mūsu dažādajām atrunām. Kā atlasē puišiem vairākkārt atkārtoja SAS virsnieki – iespējas visiem ir vienādas, jūs paši sevi iegāžat. Manuprāt, Bēra piemērs ir vērtīgāks par daudzām pašpalīdzības grāmatām:

• “Tieši sākums bieži vien ir grūtākais gara, biedējoša ceļojuma posms.”
• “Mūsu sasniegumus visvairāk ierobežo neticība sev.”
• “Visspožāk ir jāmirdz brīdī, kad apkārt valda vislielākā tumsa.”
• “Paliec tu pats, runā no sirds un vienkārši, un tad absolūti nav svarīgi, kas tev mugurā.”

Lai nebūtu tikai mani bezgalīgie sajūsmas spiedzieni, jāsaka, ka sākumā mani samulsināja vienkāršā valoda. Nevaru salīdzināt ar anglisko izdevumu, bet ja tā padomā – Bērs nav nekāds filozofs. Viņš ir parasts puisis, kurš nealka mācīties universitātē. Tad pieradu, un kopumā varēja labi just autora izteiksmes stilu un “balsi”. Beigas pienāca pārāk strauji un šķita tādas kā sasteigtas, tāpēc labi, ka Bērs paskaidroja autobiogrāfijas mērķi un izvēlēto saturu. Kas attiecas uz latvisko grāmatas vāka noformējumu – gaumes jautājums. Man šoreiz saturs bija daudz svarīgāks. Attiecībā uz Bēru Grillu un viņa autobiogrāfiju esmu pilnīgi neobjektīva, jo man patīk tas, ko viņš dara, patīk viņa skatījums uz pasauli un lietām, patīk viņa personība.

Iesaku visiem piedzīvojumu mīļotājiem un kārotājiem (pat tad, ja jūsu piedzīvojumi notiek tikai grāmatu lapaspusēs).

Vērtējums: 5/5