Īsās atsauksmes #7

Šoreiz eklektisks grāmatu apkopojums.

300x0_celiesaugsa_978-9934-0-5611-6

Saimona kaķis: Celies augšā! Saimons Tofīlds

Zvaigzne ABC 2015. gads, 80 lpp.

Dažās minūtēs izskatāma bilžu grāmatiņa, kas izsmīdina un uzlabo garastāvokli, ja vien simpatizē kaķi un kaķu izdarības. Grāmatiņa ir krāsaina. Es gan esmu pieradusi pie šīs komiksu sērijas melnbaltās versijas, bet arī šādi nekāda vaina.

Vērtējums: 3/5

Margo Fragoso "Tīģer, tīģer..."

Tīģer, tīģer…. Margo Fragoso

Lietusdārzs 2014. gads, 368 lpp.

Sākumā domāju par šo neparasto autobiogrāfiju uzrakstīt pilnu atsauksmi, bet vēlēšanās ir zudusi. Stāsta patiesums lai paliek uz autores sirdsapziņas, bet sarunas ar vecākiem šķita samākslotas un tāpēc neticamas. Diez vai 6 gadus veca meitene spētu atcerēties garus un sarežģītus dialogus. Kas attiecas uz Margo slimajām attiecībām ar pedofīlu Pīteru, tad vēlos piezīmēt tikai to, ka cauri tekstam jūtamas simpātijas un pieķeršanās par spīti ļaunumam, ko viņš nodarīja. No vienas puses, var pieņemt, ka autore centusies patiesi, bez analīzes un nosodīšanas pastāstīt par savu bērnību un Pīteru. No otras puses, gandrīz liekas, ka viņa joprojām mazliet mīl šo cilvēku, kas bija viņas pasaules centrs 15 gadus. Bet tas nav šokējoši. Šokējoši ir tas, cik viegli un veikli Pīters manipulēja ar Margo, viņas ģimeni un citiem apkārtējiem. Noteikti interesanta lasāmviela psiholoģijas studentiem un varētu noderēt arī jaunajiem vecākiem.

Vērtējums: 3/5

126185

The Christmas Train. David Baldacci

Warner Books 2004, 288 lpp.

Mani īstās Ziemassvētku sajūtu grāmatas meklējumi līdzinās Svētā Grāla meklējumiem. Pagājušajos Ziemassvētkos paņēmu lasīt šo romānu ar daudzsološo anotāciju – karsto punktu žurnālists spiests vilcienā doties pāri ASV pirms Ziemassvētkiem un pārdomāt savu dzīvi. Saturs izrādījās tik čīzīgs, ka tālāk par 50 lpp. vairs nespēju. Dzimumu lomu klišejas un vīriešu šovinisms nokāva jebkādu vēlmi turpināt lasīšanu. Autora stils… nē, es nespēju par šo sviestu runāt.

Vērtējums: nepabeidzu

 

 

Advertisements

Dubļi, sviedri un asaras. Bēra Grilla autobiogrāfija. Bear Grylls

Dubļi, sviedri un asaras

Zvaigzne ABC 2013, 376 lpp.

Trakā piedzīvojumu meklētāja un izdzīvošanas speciālista Bēra Grilla autobiogrāfiju savā īpašumā gribēju iegūt kopš brīža, kad ieraudzīju tās anglisko izdevumu un biju patiesi sajūsmināta to vēlāk ieraugot Zvaigzne ABC “Drīzumā” sarakstā. Domāju, Bērs ir labi pazīstams tiem, kuri regulāri skatās Discovery. Viņa patiesums un aizrautība izdzīvošanas šovus padara ļoti ticamus. Šķiet, ka kalnos vai džungļos esi tikai tu un Bērs. Nevis kā reiz skatījos divus večus velkamies pa Meksikas tuksnesi un nakšņojam kalnu pakājē smagi pukstot, ka viņiem jāizdzīvo vēl cik tur dienas līdz civilizācijai…. tikmēr fonā skaidri redzams ceļš un tālumā pāris ēkas….

Tikpat patiess, tiešs un aizrautīgs kā raidījumos Bērs ir arī savā autobiogrāfijā. Viņš ar dziļu sirsnību stāsta par saviem vecvecākiem, vecākiem un māsu, un bērnību diezgan skarbajā Īrijas piekrastē. Kā viņi ar tēvu gājuši pārgājienos, kāpuši kalnos un diezgan nejauki izjokojuši tēvoci un tanti. Tad seko skolas laiks, kas savā ziņā Bēram izvēršas par pamatīgu izdzīvošanas skolu, līdz viņš iegūst melno jostu karatē. Fiziskas aktivitātes viņam patikušas jau no mazām dienām, savukārt vectēvs parādīja lielu drošsirdību 2. pasaules kara laikā. Tāpēc Bēra nokļūšana SAS atlasē ir diezgan likumsakarīga. Tie viņa dzīvē ir fiziski un garīgi ļoti smagi un mokoši mēneši, kad viņš paplašina savu spēju robežas un iemācās noiet papildus kilometru tieši tad, kad liekas – viss, vairāk nevaru. Ar milzu gribasspēku viņam izdodas sasniegt savu mērķi. Bēram ir tikai 20 gadi un viņš ir viens no elitārajiem SAS kareivjiem. Tad seko neveiksmīgs lēciens ar izpletni, sāpju un izmisuma pilns laiks, bet Bēram ir sapnis par uzkāpšanu Everestā. Šis sapnis dzen viņu uz priekšu, dod gribasspēku atkopties un doties uz priekšu. Un viņam atkal izdodas. Pēc vairākkārtējām nāves briesmām, viņš ir viens no dažiem savas komandas biedriem, kuri saulainā 1998. gada 26. maija rītā sasniedz Everesta virsotni. Seko lekcijas un uzstāšanās, kurās viņš stāsta par piedzīvoto Everestā, iedvesmojot cilvēkus mērķu sasniegšanai. Sākumā viņš ir ļoti skeptisks pret darbību televīzijā, tomēr tagad daudzi miljoni pazīst viņu kā Ultimate Survival, Man vs. Wild un Burn Survivor zvaigzni.

Stāstā par Everestu ir daudz paralēļu ar dzīvi un uzņēmējdarbību, un tas vienmēr darbojas kā metafora. Jāstrādā kopīgi, smagi un jānoiet tas papildu kilometrs. Jārūpējas citam par citu, jābūt mērķtiecīgam un jāriskē apdomīgi.

Jāatdod mērķi sava sirds, un tas jums atmaksāsies.

Vai mēs tagad runājam par biznesu vai alpīnismu?

Tieši to es domāju.

Par dienesta laiku SAS ir tikai viena maza nodaļa, jo par to viņš nedrīkst runāt. Arī par darbu televīzijā Bērs īpaši nestāsta un autobiogrāfijas saturu raksturo apmēram šādi – viņš gribēja uzrakstīt par notikumiem, cilvēkiem un it kā nenozīmīgām detaļām, kas pamatīgi iespaidoja viņa dzīvi un izveidoja viņu par to cilvēku, kas Bērs Grills ir tagad. Man, protams, grāmata bija par īsu un labprāt lasītu arī par viņa piedzīvojumiem filmēšanas laikā un citiem projektiem – došanos ekspedīcijā uz Dienvidamerikas džungļiem, peldēšana gumijas laivā pāri Ziemeļu ledus okeānam. Daļa šo notikumu ir aprakstītas citās grāmatās, bet vispār man ir klusa cerība, ka vecumdienās Bērs uzrakstīs autobiogrāfijas otro daļu. Patiešām gribētos zināt, ko viņš domā par visiem tiem apēstajiem tārpiem 😀

Bērnības un studiju gadu atmiņas bija uzjautrinošas un trakulīgas. SAS atlase un kāpšana Everestā aizraujoša (laikam pat labākais, cilvēciskākais no kalnā kāpšanas gabaliem, kādu esmu lasījusi). Man ļoti patika Bēra atklātība. Viņš necenšas izlikties labāks. Viņš runā par saviem panākumiem, bet nebaidās atzīt biežās kļūdas, šaubīšanos, sāpes, vājuma brīžus. Bēra neatlaidība un optimisms ir iedvesmojoši. Tas, ko viņš ir spējis panākt, neatstāj nekādu ticamības ēnu mūsu dažādajām atrunām. Kā atlasē puišiem vairākkārt atkārtoja SAS virsnieki – iespējas visiem ir vienādas, jūs paši sevi iegāžat. Manuprāt, Bēra piemērs ir vērtīgāks par daudzām pašpalīdzības grāmatām:

  • “Tieši sākums bieži vien ir grūtākais gara, biedējoša ceļojuma posms.”
  • “Mūsu sasniegumus visvairāk ierobežo neticība sev.”
  • “Visspožāk ir jāmirdz brīdī, kad apkārt valda vislielākā tumsa.”
  • “Paliec tu pats, runā no sirds un vienkārši, un tad absolūti nav svarīgi, kas tev mugurā.”

Lai nebūtu tikai mani bezgalīgie sajūsmas spiedzieni, jāsaka, ka sākumā mani samulsināja vienkāršā valoda. Nevaru salīdzināt ar anglisko izdevumu, bet ja tā padomā – Bērs nav nekāds filozofs. Viņš ir parasts puisis, kurš nealka mācīties universitātē. Tad pieradu, un kopumā varēja labi just autora izteiksmes stilu un “balsi”. Beigas pienāca pārāk strauji un šķita tādas kā sasteigtas, tāpēc labi, ka Bērs paskaidroja autobiogrāfijas mērķi un izvēlēto saturu. Kas attiecas uz latvisko grāmatas vāka noformējumu – gaumes jautājums. Man šoreiz saturs bija daudz svarīgāks. Attiecībā uz Bēru Grillu un viņa autobiogrāfiju esmu pilnīgi neobjektīva, jo man patīk tas, ko viņš dara, patīk viņa skatījums uz pasauli un lietām, patīk viņa personība.

Iesaku visiem piedzīvojumu mīļotājiem un kārotājiem (pat tad, ja jūsu piedzīvojumi notiek tikai grāmatu lapaspusēs).

Vērtējums: 5/5