Aprīļa pieturzīmes

Būs pagājis mēnesis, kopš atsāku grāmatu pierakstus. Pa šo laiku esmu atklājusi jaukus grāmatu lasītāju blogus un sataisījusi garumgaru sarakstu iekš Goodreads.com ar grāmatām, ko gribētu izlasīt. Turpat arī izmisīgi cenšos atcerēties grāmatas, ko esmu lasījusi bērnībā un pirms bloga uzsākšanas. Man bērnībā bija burtnīca, kur pierakstīju izlasītās grāmatas, bet tā sen pazaudēta… Jo vairāk lasu, jo garāks stiepjas lasāmo grāmatu saraksts.

Nesen aizgāju uz bibliotēku cerībā paņemt lasīšanai “Silva rerum”. Grāmatu ne tik vien nedabūju, bet jauno grāmatu plauktos pa gadu nekas īpaši nebija mainījies. Vai Valmieras bibliotēkai nav naudas jaunām grāmatām? Muļķības. Bibliotēkas mājas lapā konstatēju, ka katru mēnesi tiek iegādāts prāvs skaits jaunu grāmatu. Nu labi, acīmredzot fantasy bija jāmeklē bērnu nodaļā. Par pārējām atliek domāt, ka valmierieši cītīgi lasa. Un tad es aizdomājos, ka būtu ar mieru par nelielu samaksu iznomāt no bibliotēkas grāmatas elektroniskā formātā. Vai nevar failu uztaisīt tā, ka vari to iznomāt uz noteiktu laiku vairākiem cilvēkiem vienlaikus? Bibliotēkām nevajadzētu pirkt drukātās grāmatas vairākos eksemplāros un es kā lasītājs varētu dabūt grāmatu kad vēlos par pievilcīgāku samaksu nekā, ja pirktu e-grāmatnīcā.

Varbūt mana doma ir tīri reāla. Žurnāla Ir #12 bija intervija ar programmas “Globālā bibliotēka” pārstāvi Deboru Džeikobsu. Cita starpā viņa minēja, ka Amazon.com ļauj bibliotēkām abonēt viņu servisu. Lasītājam vairs nav jāpērk no Amazon e-grāmatas par pilnu samaksu, jo var lejuplādēt bibliotēkā uz noteiktu laiku. Mazliet pameklējot, atradu informāciju, ka grāmatas pieejamas Kindle lietotājiem un pagaidām šo servisu piedāvā ASV bibliotēkas.

Vispār intervija ar Džeikobsu bija interesanta. Viņa arī norādīja uz lauku bibliotēku lielo lomu vietējās sabiedrības dzīvē. Bibliotēkas vairs nav tikai grāmatas, tā ir saikne ar ārpasauli, modernās tehnoloģijas, informācija un dažādi pakalpojumi. Piemēram Jērcēnos bibliotēkā aug eksotiski telpaugi un ir veļas mašīna, lai drēbes varētu izmazgāt tie, kam mājās nav tādu iespēju. Man tā šķiet brīnišķīga ideja un prieks par cilvēkiem, kuri domā ārpus rāmjiem.

Interesanta bija arī intervija ar jauno dzejnieci un skolotāju Ivetu Ratinīku Ir #14 par lasīšanu skolās un par mūsu literātiem:

 Mūžīgie prozaiķi-čīkstētāji. Tāpēc man arī tā mūsu rakstnieču proza īsti ne… Viņas atražo nervozās sievietes tipu. Raksta par mūžīgajām neveiksminiecēm, moceklēm. Ļoti laba valoda, jā, bet tā histēriski polifoniskā struktūra, samudžinātais stils.

Tas tik ļoti sasaucas ar pēdējā laika literātu čīkstēšanu cik viņiem grūti un kā neviens viņus neatbalsta. Un ne jau tikai literāti čīkst, visi čīkst. Loģiski, ka negribas lasīt neko tādu. Nesen lasīju dažādu rakstnieku padomus par rakstīšanu un viens ieteica paralēli rakstīšanai strādāt kādu vienkāršo cilvēku darbu, lai nezaudētu saikni ar realitāti. Starp citu, ik pa laikam pavīd ziņa, ka Latvijā cilvēki lasa daudz un aizgūtnēm. Un gan Džeikobsa, gan Ratinīka izsaka domu: nav tik svarīgi ko, galvenais – lai vispār lasa. Par nebeidzamo tēmu “neviens nelasa/ visi lasa e-grāmatas” kārtējais raksts:

Lai arī kādas nebūtu drukāto grāmatu priekšrocības, tās nevar novērst neizbēgamo. Jo problēma ir nevis medijā, bet gan cilvēku paradumu izmaiņās. Mēs negribam lasīt, mēs gribam pārlūkot. Un elektroniskās grāmatas savā vieglumā, neobligātumā un ātrumā to piedāvā daudz lielākā mērā, nekā kilogramīgs “Annas Kareņinas” sējums. Lasot to pašu “Annu Kareņinu” elektroniskajā lasītājā, es varu bez sirdsapziņas pārmetumiem pārmesties uz Tolstoja biogrāfiju, tad nogurt un pašķirstīt kādu žurnālu, un to visu darīt, piemēram, braucot vilcienā.

Vēl piefiksēju:

  • izdevniecība The White Book ziņo, ka Dž. Mārtina sāgas “Dziesma par ledu un uguni” (A Song of Ice and Fire) otrā grāmata “Karaļu cīņa” (A Clash of Kings) latviski tiks izdota š.g. 14. maijā. Kopumā Mārtins sāgai plāno 7 grāmatas. Pagaidām izdotas piecas.
  • Tikko arī sākusies “Troņu spēles” otrā sezona (pēc otrās grāmatas motīviem). Pundura Tairona (es gan esmu pieradusi pie krieviskās versijas Tirions) lomas tēlotājs Pīters Dinklidžs esot parakstījis līgumu par vismaz 6 sezonām. Tātad a) Taironu tik drīz nenogalēs, b) izskatās, ka uzņems visu sāgu, kas patīkami tiem, kuri baidās no biezajām grāmatām.
  • tiem, kas grib lasīt labu fantastiku latviski un iepriekšējo izdevumu nedabūja, The White Book piedāvās Orsona S. Kārda Endera spēle. Nav gluži mans lauciņš….[upd] Grāmata iznākusi 17.04.2012.
  • marta beigās nosauca Latvijas literatūras gada balvas nominantus.  Balvu ieguvēji četrās nominācijās tiks paziņoti 26. aprīlī. [upd] Doronike smuki uzrakstījusi par nominācijām un uzvarētājiem
  • aprīļa sākumā tika nominētas skaistākās grāmatas Zelta ābele 2011. Es šai balvai īsti jēgu neredzu, bet noteiktās aprindās tā droši vien ir nozīmīga un attīstību rosinoša. Cita starpā žūrija norādīja, ka “krīzes laikā grāmatniecība attīrās no mazvērtīgas literatūras”. Kāds cits varētu oponēt, ka tagad vairāk drukā to, kam varētu būt komerciāli panākumi. Kas ne vienmēr nozīmē ne-mazvērtīgu literatūru….
  • beidzot divas mūsu rakstnieces literatūru apvienojušas ar ēst gatavošanu: Nora Ikstena sarakstījusi gaišu un dzīvespriecīgu “Dzīves priecīgais vakarēdiens”, savukārt Gundega Repše savus šerpos vērojumus par cilvēkiem un ēdienu apkopojusi “Rakstnieku pavārgrāmatā”. Ikstenas grāmatā var atrast grilētus jūras asarus Gundara Āboliņa gaumē, savukārt Repše piedāvā Andra Kolberga jēlas maltās gaļas piramīdas ar nevārītu olas dzeltenumu vidū. Kas līdzīgs varētu būt manis nesen lasītā Marka Krika “Kafkas zupa“. Kāpēc šīs divas grāmatas pieminu? Jo man ļoti simpatizēja “Kafkas zupa” un prieks, ka kas līdzīgs tagad ir mums pašiem.
  • blogos aprīlis tāds kā Stīvena Kinga mēnesis:
  1. Lasītāja par The Talisman un Lisey`s Story,
  2. Dainis par Mizerija,
  3. Doronike par Bēgošais cilvēks,
  4. Ilze par Zvēru kapiņi. Vai kādu palaidu garām? Vajadzēs man ar` Kingam pieķerties he, he, he…
  5. [upd 1] Arī Asmo uzrakstījis par Kingu – UR. Vēl arī par The Wind Through the Keyhole un The Dark Tower I: The Gunslinger
  6. [upd 2] Nav miera ar to Kingu. Laura Dreiže par Mobilais (Cell) “Digitālais Vārds” 35. – 36.lpp. Vispār ejiet un izlasiet visu žurnālu, tas ir lielisks un vēl viens aprīļa jaunums!
  7. [upd 3] es par The Plant un četriem īsiem stāstiem.

Nu gan aizrunājos aizrakstījos. Ceru, ka par citātiem mani neviens “krustā nesitīs”. Atsauces it kā ir…. Laiks lasīt! Man padomā maiju sev noteikt par Dikensa mēnesi….

Advertisements

Lasītākās grāmatas 2007

Jau ceturto gadu Latvijā ir savdabīgs konkurss “Lielā lasītāju balva”, kurā apkopo rezultātus par lasītākajām grāmatām publiskajās bibliotēkās. Tad nu 2007 gadā lasītākās grāmatas bibliotēkās bija:

  • oriģinālprozas žanrā – Lolita Puncule “Daugavas vizbules sirds”
  • dzejas grāmata – Kornēlija Apškrūma “Priekā un skumjās rakstīti panti”
  • bērnu oriģinālliteratūra – Juris Zvirgzdiņš “Pēdējais pūķis un Artūrs Uū”
  • dokumentālā oriģinālliteratūra – Imants un Rimants Ziedoņi “Mežu zemē Latvijā”
  • tulkotā daiļliteratūra – Aleksandra Mariņina “Vientulības gaudojošie suņi”
  • tulkotā bērnu grāmata – Vallika Aidi “Ko darīt, Anna?”
  • tulkotā dokumentālā literatūra – Anna Poļitkovska “Putina Krievija”

2007. gada konkursā piedalījās 537 publiskās bibliotēkas. Konkursā vērā tiek ņemti tikai 2006. gadā izdotie darbi, tātad pavisam svaiga literatūra.

Lasītāju izvēle Valmieras rajona bibliotēkās (šiem ieviesusies gadskaitļa kļūda) man patīk vairāk:

  • oriģinālproza – Imants Ziedonis, Nora Ikstena “Nenoteiktā bija”, M. Geidāne “Izrautās saknes”
  • oriģināldzeja – Maija Laukmane “Gaisma nedara sāpes”, Igo “Bezgalīgs tuvums”
  • bērnu oriģinālliteratūra – Viks “Pakrastnieki”, Inese Zandere “Pingus Posta piedzīvojumi”, Inese Zandere “Ja tu esi sivēns”
  • dokumentālā oriģinālliteratūra – M. Vērdiņš “Aktrise: Mirdza Martinsone: viegli, ar tušas spalvu iezīmēta: teātra dekoratora piezīmes”, S. Geikina “Klētnieki: ar grimu, bez grima”, I. Vārpa “Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, Padomju Krievijas un PSRS karogiem”
  • tulkotā daiļliteratūra – Kolīna Makkalova “Pieskāriens”, K. Hanna “Dzīvā mīlestība”, Daniela Stīla “Solījums”
  • tulkotā bērnu literatūra – De Mari Silvana “Pēdējais elfs”, J. Freja “Trakā klase: Krokodils mugursomā”, E. Švarcs “Šausmu stāsti tumšām novakarēm”
  • tulkotā dokumentālā literatūra – A. Bīvors “Olgas Čehovas noslēpumi”, D.E. Mērfijs “Ko zināja Staļins”

No visas Latvijas topa neesmu lasījusi nevienu grāmatu, “Mežu zemē Latvijā” varētu izlasīt, bet pārējās nav īsti manā gaumē. No Valmieras topa lasīju “Nenoteiktā bija”, vēl varētu palasīt tulkoto dokumentālo literatūru. Tulkotā daiļliteratūra diezgan liels sū***, kas jau bija gaidāms.

Bibliotēkas un internets

Pēdējā laikā mani patīkami pārsteidz bibliotēku rosība (iešana līdzi laikam?) interneta vidē. Un nevis vienkārši prastu lapeļu izveide, bet pat varētu teikt inovatīva domāšana, kā caur internetu komunicēt savā starpā un ar lietotājiem, kā popularizēt bibliotēkas un bibliotēkās esošos materiālus padarīt vieglāk pieejamus, atrodamus, laikus rezervējamus ar interneta starpniecību.

Piemēru ir pietiekoši, nemaz īpaši neminot bibliotēku krājumu digitalizācijas projektu, par ko runāts jau daudz un dikti:

Tāpat dažas pēdējās dienas parādās raksti un diskusijas (piemēram, šeit un šeit) par lietotāju rekomendācijām, atsauksmēm, kas palīdzētu izvēlēties grāmatas, bet vai nu to nav vispār vai arī ir ļoti maz. Iespējams, ka bibliotēku lapas veicinās viedokļu paušanu par to vai citu izlasīto grāmatu. Bibliotēkas darbinieki taču arī lasa, vai ne? Kāpēc tad nevarētu pēc tam dalīties iespaidos par izlasīto. Jo kā izskanēja viedoklis diskusijās blogos, tad oficiālajām recenzijām/recenzijām uz grāmatu vākiem lasītāji īpaši neuzticas.

Vai zinājāt, ka –

–  Latvijā ir oficiāli reģistrētas 2035 bibliotēkas

– Latvijā ik dienas iznāk līdz septiņām grāmatām

–  viedokļi par izlasīto pat tiek ar roku ierakstīti bibliotēkas grāmatā, cilvēki grib izteikties (via)

Pirmais ieskats Valmieras integrētajā bibliotēkā

[upd] Šodien apmeklēju jaunās bibliotēkas telpas Cēsu 4. Pilsētas un bērnu bibliotēka atrodas pirmajā stāvā, augstskolas bibliotēka otrajā stāvā. Lejā pagrabā ir garderobe. Ja nu baidāties apmaldīties, tad vestibilā ir informācijas galds, kur darbiniece visu smalki izskaidros. Abas mazās bildītes ir no pirmā stāva: pirmā bilde ir no bērnu b., otrā bilde no pilsētas b. Telpas gaišas un plašas, viss ērti atrodams, jauno grāmatu palicis vairāk un tagad tās visas iespējams dabūt lasīt uz mēnesi, nevis 2 nedēļām kā agrāk. Ir arī galdi ar krēsliem, kur piesēst palasīt daudzos žurnālus. Izskatās, ka pagaidām līdz galam viss vēl nav iekārtots un augstkolas bibliotēkas grāmatas vēl kādas 3 nedēļas būs pieejamas tikai uz pieprasījumu nevis brīvi plauktos izliktas. Darba laiki: darbdienās 10:00 -19:00, sestdienās 10:00 – 16:00, svētdienās slēgts.

9. novembrī notika Valmieras integrētās bibliotēkas atklāšana, vakarā arī ikviens interesents tika aicināts apskatīt bibliotēku pirms tās atvēršanas 13. novembrī. Es diemžēl netiku, tāpēc bildes čieptas no šejienes (LETAS raksts). Lai gan bildes mazas, tomēr var redzēt, ka bibliotēkas telpas gaišas un plašas, iekārtojums moderns un būs arī klusi stūrīši, kur pasēdēt un palasīt.

Valmieras bibliotēkai jaunas telpas

Valmieras bibliotēka, kas pašlaik mitinās uz Rīgas ielas daudzīvokļu mājas pirmajā stāvā (vecas telpas, maz vietas, veci plaukti cieši viens pie otra, kārtīgi kur pasēdēt un palasīt nav) drīzumā tiks pie jaunām skaistām un, ceru, plašām telpām Cēsu ielā 4. Paplašinot Vidzemes Augstskolu, tika nolemts apvienot zem viena jumta visas trīs pilsētas bibliotēkas: augstskolas bibliotēku, Valmieras un bērnu bibliotēku. Man drusku nepatīk doma par bērnu bibliotēkas pievienošanu (tā atrodas citā ēkā uz Rīgas ielas), bet tad jau redzēsim kā būs. Katrā ziņā nebūs vairs jāskrien pa dažādām vietām, lai tiktu pie dažādām grāmatām, būs arī lasītavas telpas un datorauditorijas. Līdz šim internetā bija pieejams bibliotēku katalogs un vienas bibliotēkas kartiņa derēja grāmatu izņemšanai arī citā bibliotēkā.

Patlaban remontdarbi ir pabeigti, bet telpas vēl tukšas. Vakar Valmieras bibliotēkas darbiniece teica, ka pārvākšanos viņi sāks nākamajā nedēļā. Līdz novembra sākumam/vidum jārēķinās, ka pie grāmatām tikt nebūs iespējams. Iespējams, ka padalīšos ar iespaidiem par jauno kārtību, jo esmu cītīga bibliotēku kliente.

Precizējums. Valmieras, bērnu un augstskolas bibliotēkas slēgtas no 25. oktobra, Valmieras bibliotēkas abonements slēgts no 29. oktobra. Valmieras integrētā bibliotēka durvis vērs 13. novembrī. Via valmiera.lv