Riverhead Trade 2011.gadā, 192 lpp.
Komiķim Lewis Black Ziemassvētki ne nu gluži nepatīk, bet viņš uz šiem svētkiem skatās ar cinisku un ironisku smiekliņu. Pie tam viņš ir ebrejs. Ebreji Ziemassvētkus nesvin. Tomēr lai kā viņam gribētos, no šiem svētkiem izvairīties nav iespējams. Tad nu viņš, sava redaktora pamudināts, uzraksta grinčīgu grāmatiņu ar savām pārdomām un piedzīvojumiem Ziemassvētku sakarā. Pasmejoties par savu nespēju izvēlēties, kā lai pienācīgi apģērbjas uz svētku pusdienām draugu mājās…..
When I walk into a store and look at clothes now, it`s like I`m looking at all of the shit that was on the floor of my bedroom thirty years ago. Actually, the shit that was on my floor was in better shape than what the best-dressed mannequin is wearing now.
……un paburkšķot par daudzu cilvēku nejēdzīgo ideju apskatīt Rokfellera centra egli, tā radot sastrēgumus un vispārējo svētku neprātu, viņš pamanās pievērsties gandrīz eksistenciālām pārdomām par svētku jēgu, komerciju un tamlīdzīgi. Reiz pat Lewis dabūja tēlot Skrūdžu uz skatuves, savukārt citā reizē kopā ar Robinu Viljamsu un Kid Rock viņi devās saspringtā nedēļu garā tūrē pie amerikāņu karavīriem Irākā, Kuveitā un Afganistānā.
Viņam ir ap sešdesmit gadiem, bez bērniem, īsa un neizdevusies laulība. Un, protams, ka Ziemassvētkos viņš jūtas vientuļš un daudz domā par to, kā nav. Viņu viegli varētu norakstīt vecu, īgnu veču bariņā, tomēr viņa īgnumā ir gan pasmiešanās par sevi un citiem, gan komerciālo Ziemassvētku “atmaskošana”. Lewis katros Ziemassvētkos izraksta čekus dažādām labdarības organizācijām, bet nespēj draugu bērniem nopirkt dāvanas. Ko gan nopirkt bērnam, kam ir viss, ko Lewis pats gribētu? Otrs viņa apsvērums ir bailes nopirkt ko tādu, ka bērns varētu satraumēties. Un te viņš aizdomājas, kas noticis ar sabiedrību, ka nav vairs droši nopirkt visvienkāršāko rotaļlietu.
How come no child where I was brought up ever choked to death on a toy? Were kids choking and the adults just hiding the fact from us? Did they have a special burial place for them? Seriously, what were we doing differently then, in a time when people didn`t hesitate to drive drunk, women smoked while pregnant, and seat belts were summarily ignored in every car that had them? How is it we are paying more attention now and getting fewer results?
Man patika Lewis paburkšķēšana un pasmiešanās par sevi un sabiedrību. Nenormālā iepirkšanās, pārspīlētā sirsnība, virspusējība. Saprotama arī viņa vientulība un visas savādās domas, kas nāk prātā. Vislabākā tomēr manā izpratnē bija nodaļa par uzstāšanos Ziemasssvētkus amerikāņu karavīriem. Tur viņš piedzīvo savādākas svētku sajūtas, patiesu prieku, kopības sajūtu un jūtas noderīgs – spēj sniegt prieku tālumā no mājām, bīstamos apstākļos dzīvojošajiem tautiešiem.
Jāatzīstas, ka sākumā pārsteidza fakts, ka ebreji nesvin Ziemassvētkus. Tik tiešām šķiet, ka šie svētki ir visur un tad pēkšņi atklāt – pastāv dzīve ārpus šī saldā un smaržīgā burbuļa! Kopumā tīri gaumīga pasmiešanās par sevi, amerikāņiem un Ziemassvētkiem.
Vērtējums: 4/5
Marii grāmatplaukts 