Feed. Mira Grant

feedOrbit 2010, 599 lpp. Newsflesh #1

2014. gadā mēs izārstējām vēzi un uzveicām saaukstēšanos, bet, to darot, mēs radījām kaut ko jaunu, kaut ko šausmīgu un neapturamu….. 20 gadus pēc epidēmijas sākšanās blogeri Džordžija un Šauns Meisoni ir uz pēdām savas dzīves lielākajam stāstam – tumšam noslēpumam par vīrusu.

Nevarētu teikt, ka zombiji ir mana iecienītākā tēma. Lielā vairumā tie mani šķebina, uzdzen zosādu un nomāc. Tieši tāpēc ieturu pauzi “Walking Dead” komiksu lasīšanā. “Feed” izrādījās krietni nekaitīgāks variants, jo romānā ir citi uzsvari un zombiji parādās mazāk, nekā to varētu gaidīt. Tā vietā ir netīras politiskās spēles un blogošana nopietnā žurnālistikas līmenī.

Āķis, uz kura uzķēros, bija anotācijā pieminētie blogeri. 2034. gadā blogeri ir nopietns spēks un krietni uzticamāks un ātrāks informācijas avots par oficiālajiem medijiem. Viņi ir profesionāli pilsoniskie žurnālisti, kas specializējušies noteiktās jomās (ziņu reportieri, vietu pētnieki/piedzīvojumu meklētāji un literāti), izgājuši pārbaudes un ieguvuši caurlaides iekļūšanai noteikta bīstamības līmeņa teritorijās. Reitingi, protams, ir viss. Tikt ziņu portālu pirmajā trijniekā ir katra sevis cienīga blogera sapnis. Otrs sapnis ir izveidot savu portālu nevis strādāt citiem – kļūt par alfa blogeri.

Galveno varoņu trijotne Džordžija, Šauns un Bafija ar palīgiem izveido savu ziņu portālu, kad uzvar konkursā par tiesībām pavadīt jauno ASV prezidenta kandidātu senatoru Raimenu braucienā pa štatiem. Brīnišķīgā iespēja drīz pārvēršas dzīvībai bīstamā iespējā, jo kādam ļoti nepatīk trijotnes piedalīšanās šajā pasākumā un tā īsti nepatīk arī pats prezidenta kandidāts. Varat nojaust, ka pamatā ir klasiskā spēle par varas un naudas saldajām attiecībām, ko apdraud kaili fakti un patiesība, bet Džordžijai un Šaunam fakti un patiesība ir svarīgāka par visu pārējo.

The trouble with the news is simple: People, especially ones on the ends of the power spectrum, like it when you`re afraid. The people who have the power want you scared.

“Feed” protagoniste Džordžija ir trijotnes smadzenes, viņa neļaujas emocijām, bet balstās uz faktiem. Tāpēc daudz tiek stāstīts, kā viņi strādā, atkal un atkal uzsverot, cik svarīgi ir nesagrozīt faktus un vēstīt tikai patiesību. Viss tiek sīki aprakstīts un skaidrots, līdz uz grāmatas beigām reizēm pārņem sajūta, ka notiek atkārtošanās. Tas gan netraucēja kāri tvert katru vārdu, kad spriedze pamazām pieauga.

Cepumiņš autorei par to, ka viņa pacentusies izdomāt, kā radušies zombiji. Cik tas ir medicīniski vismaz teorētiski iespējams, neņemos spriest, bet ceru, ka nē. Tik un tā, interesanti, ka autore izdomājusi loģisku cēloni katastrofai un nav aizgājusi pa pilnīgi fantastisku apokalipses taku. Pirmās dienas, mēneši un gadi, protams, bijuši smagi un juku pilni, bet tagad cilvēki ir pielāgojušies dzīvei līdzās zombijiem. Protams, zombiji sagādā neērtības, bet viņi ir tikai daļa no ikdienas un tā, kā lietas notiek. Cilvēki pārsvarā laiku pavada vienatnē vai mazās grupiņās iekštelpās, lai tiktu pa kādām durvīm iekšā vai ārā, jāveic asinsanalīzes, bet tik un tā nekad nevari būt 100% drošs. Tas tāpēc, ka inficēti ir pilnīgi visi cilvēki, bet dzīvajos vīruss snauž un var nepamosties līdz pat cilvēka dabiskajai nāvei. Jaunais dzīvesveids veicinājis interneta un drošības tehnoloģiju attīstību, bet atpūta dabā ir tikai dažu trako sapnis.

“Feed” ir brīdinājums tam, kādas sekas var būt, ja žurnālisti dzenās pēc sensācijas, neturoties un nesaprotot faktus, jo sabiedrība pārsvarā visas ziņas “aprij nesagremojot”. Tas vienlaikus ir stāsts par patiesības bīstamību un varas amoralitāti. Ļoti sasaucas ar šodienu un tas ir šausminošāk par zombijiem.

Vērtējums: 5/5

lavinia-portraitRIP1

Otrā no R.I.P. IX saraksta grāmatām nebija tik šausminoša un pretīgām ainām pilna, kā gaidīju, bet kārtējo reizi apliecināja, ka lielākās šausmas radām mēs paši, nevis kāds mistisks pārpasaulīgs spēks. Miras Grantas zombijiem “kājas aug” no cilvēku darbības. Tomēr šķebinoši iedomāties zombiju pilnu pasauli. “Feed” (un ceru, ka visa triloģija) ir laba tumšā laika lasāmviela.

Advertisements

Grāmatu jaunumi un viens svarīgs jautājums

Vakar bija tā retā reize, kad devos uz Rīgu. Vispār jau gandrīz piedzīvojums, jo jaunais zemās grīdas tramvajs izrādījās challenge un pa ceļam vēl uz sliedēm bija iestrēgusi kāda mašīna. Šoreiz braucienam bija patīkams iemesls – Zvaigznes ABC rīkotā tikšanās ar grāmatu blogeriem. Bija ļoti patīkami sastapt izdevniecības darbiniekus un vēl jo vairāk patīkami sastapt tos grāmatmīļus, kuri ikdienā slēpjas aiz blogu lapām.

Jaunumu ir ļoti daudz, jo rudens/ziemas sākums izdevniecībai ir “ražas laiks”, bet pieminēšu tos jaunumus, kas īpaši interesē mani. Grāmatām pārsvarā vēl nav sataisīti vāciņi, tāpēc te gandrīz visi no angļu izdevumiem.

Ocean at the end of lineWise man fearAt HomeCitroni dzelteniethe twelve

Nu jā. Tātad 2014. gada sākumā (ja pareizi atceros) var gaidīt Nīla Geimena jaunāko romānu. Patiess prieks un pārsteigums bija uzzināt, ka Patrika Rotfusa “Vēja vārda” turpinājuma sagatavošana jau rit pilnā sparā un pie lasītājiem varētu nonākt nākamā gada pirmajā pusē. Līdz Ziemassvētkiem iznāks Bija Braisona atjautīgā mūsu apkārtējo lietu vēsture un zviedru rakstnieces romāns “Citroni dzeltenie”, kurš citviet izdots ar citu nosaukumu. Anotācija ir pietiekami intriģējoša, lai es pievērstu uzmanību. Un tad vēl pacietīgi un ilgi gaidu Džastina Kronina “Pārejas” otro daļu, ko beidzot arī sola nākamā gada pirmajā pusē, visticamāk februārī vai martā.

Tikko iznākušas vai drīzumā iznāks dažas grāmatas, ko jau esmu lasījusi un iesaku izlasīt citiem (saites no nosaukumiem ved uz manām atsauksmēm).

Vēja vārdsJākobs de ZūtsFault in Our StarsMiss PeregrineGaisma okeānā

“Vēja vārds” – fantāzijas cienītājiem un tiem, kuri vēlas pamēģināt šo žanru, jo tā ir ļoti “maiga” fantāzija. “Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi” – cienījams vēsturiskais piedzīvojumu romāns, kuru lasīt nebija viegli, tomēr aizraujoši. “Gaisma okeānā” lasīju angliski, man personīgi ne īpaši patika, bet sižets bija labs un nopietnu ģimenes drāmu cienītājiem varētu iet pie sirds. “Mūsu zvaigžņu vaina” iznāks līdz Ziemassvētkiem, ļoti aizkustinošs un labs romāns jauniešiem un varbūt ne tikai. Tūlīt, tūlīt iznāks “Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem” – īpatnējs vieglu šausmu un noslēpumu romāns pusaudžiem, kurā lielu lomu spēlē dīvainas fotogrāfijas.

Vēl būšot jaunākais no Murakami (neatceros nosaukumu), turpinās izdot Jusi Adleru-Olsenu un Jū Nesbē. Jau ir iznākusi sirsnīgie “Ziemassvētku suņi” un gandrīz palaidu garām Diānas Gabaldones “Svešzemnieci”. Daļu lasītāju noteikti varētu interesēt Ineses Krūmiņas darbs “Zīme. Raksts. Nozīme” par latviešu tradicionālajās jostās lietotajām rakstu zīmēm. Savs prieciņš tiks arī Stīvena Kinga faniem, jo tulkos “Doctor Sleep” un “11/22/63”. Guvu arī lielāku izpratni kāpēc reizēm kāda darba izdošana tik ilgi kavējas un cik riskanta un neprognozējama ir tiesību pirkšana uz sēriju izdošanu.

Beigās oftopiks. Tuvojas Ziemassvētki un gribu apjautāties, vai šogad atkal rīkojam savstarpējo virtuālo apdāvināšanos? Manuprāt, bija jauki un varētu turpināt. Dažiem man jau dāvināmais ir padomā, par citiem būs jāpalauza galva. Es neesmu izlasījusi visas pagājušā gada dāvanas, bet svēti apsolos to izdarīt 🙂

Jauns grāmatu blogs “Grāmatzīmes”

Kā solīju, šodien vēlos jūs iepazīstināt ar jaunu grāmatu tārpiņu Inesi un viņas daudzsološo blogu “Grāmatzīmes”. Jūtos atbildīga par Inesi, jo ar savu blogu daļēji esmu iespaidojusi viņas vēlmi rakstīt savējo. Ar Inesi sapazināmies, kad viņa pieteicās kopīgi ar mani mācīties Coursera kursā par zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūru. Viņas dēļ mācību process nešķita tik vientulīgs, jo diskutēt ar grieķu mitoloģijas speciālistiem kursa forumā man nebija vēlēšanās, bet ar Inesi mēs īsumā pārrunājām iespaidus, dalījāmies pārdomās un pamazām aizrunājāmies par dzīvi un, protams, mīļākajām grāmatām. Runājām arī par blogošanu un man ir patiess prieks par viņas “Grāmatzīmēm”. Man šķiet, esmu ieguvusi jaunu draugu 🙂

Inese piekrita virtuālai intervijai par un ap grāmatām, blogu un blogošanu. Tulkotāja pēc profesijas, Inese pašlaik raksta maģistra darbu leksikogrāfijā. Turu īkšķus, lai izdodas. Bet nu pie intervijas. Nekāda dižā intervētāja neesmu, tāpēc ņemiet par labu kā ir.

1) Spriežot pēc “Mana dzīve grāmatās”, Tu esi cītīga lasītāja jau no bērnu dienām. Vai Tev ir kādi īpaši mīļi žanri?

Šobrīd mans mīļākais žanrs ir F&F, bet grāmatas izvēlos pēc noskaņojuma. Piedzīvojumus, trillerus, detektīvus, suspense, YA, romānus, kas stāsta par citām kultūrām, cilvēku likteņiem, stāstus. Pēc nesenajiem studiju gadiem dikti nopietnā literatūra gan pagaidām ir nolikta dziļākos plauktiņos.

2) Vai Tev ir fizisks grāmatplaukts, cik daudz un kādas grāmatas tajā atrodamas?

Grāmatu mums mājās vienmēr bijis daudz. Smejos, ka man pūrā bija viens skapis un pāris simti mīļāko grāmatu. Bez augstākminētā, klasikas un bērnu literatūras, ir arī mīļākās latviešu grāmatas, pāris plaukti ar vārdnīcām. Pēdējos gados pērku vairs tikai tiešām mīļākās grāmatas, aktīvi izmantoju bibliotēku pakalpojumus.

3) Nosauc dažus savus mīļākos autorus un grāmatas?

Esmu emocionāla, nav man tikai dažu mīļāko autoru. Ja patīk, tad patīk un cenšos izlasīt visus autora darbus. Astrida Lindgrēne, viņa ir fantastiska.No dažādiem laikiem iecienītākie ir Roalds Dāls, Silvanade Mari, Otfrīds Preislers, Džeimss Heriots, Žanīna Buasāra, Žils Verns, Dž. R. R. Tolkīns, Agata Kristi, Rejs Bredberijs, Ursula K. LeGvina, Mihaels Ende, Ēriks Hānbergs, Meiva Binčija, Bils Braisons, nu arī Stefānija Meijere, Džoanna Roulinga un daudzi, daudzi citi.

Visu laiku mīļākās grāmatas – „Pēdējais elfs”, „Klejotāja”, „Hobits”, „Ronja – laupītāja meita”.

Labās grāmatas vienmēr šķiet pārāk īsas, tāpēc esmu stāvā sajūsmā par triloģijām, tetraloģijām utt.

4) Vai Tev ir kādi lasīšanas triki, iemīļotas lasīšanas vietas un laiks, vai īpaši labas grāmatu iegādes vietas?

Lasīšanas triku laikam nav, bet man patīk audiogrāmatas, jo tad laika trūkuma dēļ var apvienot klausīšanos ar kādu citu iemīļotu nodarbi. Laiks lasīšanai – vakari, naktis. Iegādes vieta – jā, man ir mīļš antikvariātiņš uz Marijas ielas. Nesen sāku izmantot ibook.lv.

5) Kā un kāpēc nolēmi rakstīt savu blogu?

Vienu brīdi šķita, ka viss, ko zināju, ka gribu izlasīt, ir izlasīts.Vairs nezināju, ko izvēlēties. Sāku meklēt kādus topus un recenzijas. Un atklāju jūs – lasītāju blogosfēru. Tagad man ir saraksti pāris gadiem uz priekšu. Un nu arī pašai gribas dalīties iespaidos.

6) Vai blogam būs kāda īpaša ievirze?

Esmu iecerējusi rakstīt par plašu grāmatu klāstu, piešķirot plauktus arī bērnu un pusaudžu literatūrai, žanriem, autoriem un tā tālāk. Bet ticu, ka blogs (man labāk patīk „emuārs”) ar laiku pats pieņems sev vēlamo veidolu.

7) Kāds ir Tavs skatījums uz tulkoto literatūru? Vai piekrīti, ka tagad ir daudz nekvalitatīvu tulkojumu?

Piedāvājums ir tik plašs un dažāds, ka nevaru kopumā vērtēt. Dažreiz manu kādas frāzes, kas ir pārtulkotas burtiski. Bet atsevišķos gadījumos „acīs duras” neskaitāmas neuzmanības kļūdas.Viens izlaists burts uz grāmatu vēl nav nekas, bet ja tādi aizvien atkārtojas. Un ir gadījies, ka vienā lappusē kļūdas ir vairākas! Lieliski zinu, cik viegli korektoram ir aizdomāties, lasot simtiem lappušu izcila romāna. Bet nu…

8) Pārfrāzēšu “vai viegli būt jaunam” –vai viegli būt tulkotājai?

Tas ir ļoti, ļoti atkarīgs no tulkojamā materiāla. Izaicinājumi var būt gan interesanti un aizraujoši, gan kaitinoši. Ikdienā man patīk, ka varu strādāt mājās, ka man ir salīdzinoši brīvs režīms un vienkārši patīk mans darbs. Brīvais režīms dažkārt izvēršas darbaholismā, jo ne vienmēr sanāk vienmērīgi saplānot laika resursus un negaidītus darbus. Bet kopumā to mainīt pret citu profesiju nevēlos. Gandarījums par paveikto „ceļ spāāārnos”.

9) Ja Tev piedāvātu tulkot jebkuru grāmatu pēc savas izvēles, kura tā būtu?

Es izvēlētos kāduF&F romānu. Ja grāmata ievelk savā realitātē, tulkojas daudz dabiskāk, krāšņāk un sulīgāk.

10) Coursera kurss par fantastikas un fantāzijas literatūru bija interesants piedzīvojums. Kā Tev patika online mācības un vai tās Tev kaut ko deva?

Lekcijas bija ļoti interesantas, un intensīvais temps lika daudz paveikt. Slodzi atviegloja tas, ka dažus darbus jau biju lasījusi. Bet daļu autoru iepazinu tikai kursos, un tagad gribu izlasīt arī viņu pārējos darbus.

11) Ko Tev nozīmē lasīt grāmatas? Izklaidi, sapņošanu, izglītošanos, atpūtu…

Atpūtu un izklaidi. Jā, sapņošanu, meditāciju, atslēgšanos, citu realitāti. Kaifošanu.

12) Kā domā – vai lasīšanai un grāmatu blogiem ir nākotne jeb taisnība ir pesimistiem, kuri apgalvo, ka cilvēki nelasa un nelasīs?

Ir, ir nākotne par 200%. Manuprāt, viss tikai sākas.

 

Pievienojiet “Grāmatzīmes” savām grāmatzīmēm 🙂