2019. gada Ziemassvētkos

Draugi lasītāji un gaidīti bloga ciemiņi!

Sirsnīgi sveicu Ziemassvētkos! Tieši šogad beidzot līdz galam sapratu, ka svētki un prieks ir sīkumos un tikai paši esam to spējīgi radīt, bet zinu arī kā ir tad, kad prieka nav, svinēt negribas un jūties vientuļi pūlī. Tāpēc novēlu jums gaišu gada nogali par spīti lietum, vismaz vienu tuvu cilvēku līdzās un daudz grāmatu patīkamai laika pavadīšanai.

Par grāmatām runājot, lasīts tik maz, ka nezinu, ko dāvināt, tāpēc lai jums nākamajā gadā izdodas izlasīt vismaz vienu grāmatu, kas aizrauj un uzrunā tik ļoti, ka, samīļotu un izlasītu, to noliekat savā plauktā pie vismīļākajām grāmatām. Daudzlasītājiem – vismaz piecas. 😀

Es veco gadu pavadīšu un jauno sagaidīšu ar bildē redzamo grāmatu čupiņu, kas ļoti gaida manu uzmanību. Ingas Pizānes jaunu dzejas krājumu “Siena, ko nosiltināt” uzdāvināju sev Ziemassvētkos, savukārt Polaņska “Pilsēta sapņo” jau esmu iesākusi lasīt. Vēl mani paciņā gaida kāda noslēpumaina grāmata-dāvana, bet pie tās es tikšu rītdien.

Priecīgi, mierīgi un lai laimīgs Jaunais gads!

Virtuālās dāvanas 2017. gada Ziemassvētkos

Mīļie draugi!

Vispirms – priecīgus Ziemassvētkus! Ceru, ka nepārēdāties. Tagad pie dāvanām! Jūs jau zināt, cik ļoti man patīk tradicionālā grāmatu blogeru apdāvināšanās.

Spīgana jau lasa to, ko gribēju viņai uzdāvināt – Skota Hokinsa “Ogļu kalna bibliotēka”. Pēc sajūsminātajiem komentāriem saprotu, ka šī dāvana būtu pašā laikā. Uzskatīsim, ka Spī izmanotojusi savas raganas spējas un priekšlaicīgi ieskatījusies manā prātā.

Tā kā Uldis jeb Baltais Runcis atzinās, ka viņš šeit klusām ieskatās, ceru, ka pamanīsi savu dāvanu – Ulda Ģērmaņa “Zili stikli, zaļi ledi”. Tev kā vēsturniekam varētu būt interesanti.

Ar Doroniki šogad visvieglāk. Lai Tevi iepriecina Robert Galbraith “Career of Evil”. Visi saka, ka trešā daļa esot labāka par pirmajām divām. Ja esi jau paspējusi šo grāmatu uzsākt, tad bonusā vēl viena dāvana – seriāls “Strike”.

Andai patīk ģimenes sāgas un dziļi psiholoģiski portreti. Lorensa Darela “Aleksandrijas kvartets” gan nav ģimenes sāga, tomēr Darela savītais stāsts ir savdabīgs pētījums cilvēku kaislībās. Man personīgi otrā grāmata patika labāk kā pirmā, jo pa vietām sāka nostāties daži fakti un notikumi atklājās jaunā gaismā.

Sibillai nevaru izlemt starp divām grāmatām: Italo Kalvīno “Neredzamās pilsētas” vai Ineses Zanderes “Kuģa žurnāls”. Pārskrienot blogam un Goodreads šķita, ka neesi lasījusi ne vienu, ne otru, bet varbūt kļūdos, tāpēc ņem abas vai izvēlies to, kura vairāk patīk.

Dainim varētu patikt jauniešu blēžu romāns: Cristin Terrill “Here Lies Daniel Tate”. Iespējams, ka galvenais varonis smuki izčakarēs lasītāja smadzenes. Vēl neesmu pabeigusi lasīt, tāpēc 100% apgalvot nevaru, bet ir aizraujoši.

Tik labi, ka virtuālās dāvanas nav ierobežotas skaitā, tāpēc Andrim un Intam tiks katram pa Ada Palmer “Too Like the Lightning” eksemplāram. Izskatās, ka šo neesat lasījuši un tā ir īsta veiksme man kā dāvanu gādātājai. Pati grāmatu pagaidām izlasīju līdz pusei, ne velna nesaprotu, kas tur notiek, bet pasaule solās būt laba un, ja iepatiksies, ir turpinājumi.

Austrai un Santai dāvinu tumšu un arī drusku feministisku pasaku pārstāstu krājumu, kas jūs varētu iepriecināt: Angela Carter “The Bloody Chamber and Other Stories”.

Nezinu, vai Anna paspēja bibliotēkā paņemt, bet dāvinu Kristas Annas Belševicas “Medījot dzīvi”. Spilgta, drusku dusmīga dzejas debija.

Lasītājai un Fledim – Pāvela Sanajeva “Apglabājiet mani aiz grīdlīstes”. Par šo ir ļoti labas atsauksmes un var lasīt arī krieviski. Iespējams, ka šauju garām, bet varbūt jums šī grāmata patiks.

Visiem sarūpēt dāvanas man neizdevās, piedodiet. Šogad sanācis maz lasīt tādas grāmatas, par kurām gribas teikt wow!, tomēr ir tādas, kuras man līdz galam neuzrunāja, bet varētu ļoti patikt īstajam lasītājam. Novēlu katram 2018. gadā atrast vismaz 3 grāmatas, par kurām sajūsmā gribas iesaukties “jā, ir īstā!”.

Virtuālās dāvanas 2016. gada Ziemassvētkos

Mīļie draugi!

Gada nogales steiga un sniega trūkums galīgi neveicina svētku sajūtu, tomēr teikšu kā ir – mazo grāmatblogeru savstarpējo apdāvināšanos vienmēr ļoti gaidu, tāpēc – gaišus un priecīgus Ziemassvētkus!

Šogad man grūti gāja ar dāvanu izvēli, tāpēc piedodiet, ja sev dāvanu zem eglītes neatrodat. Novēlu katram 2017. gadā izlasīt vismaz vienu grāmatu, kas sajūsmina līdz sirds dziļumiem!

Skanot svētku melodijām, zem eglītes sev dāvanas atradīs:

Austra jau paspējusi izlasīt to, kas būtu mana pirmā izvēle, tāpēc iesaiņoju Fannie Flagg “A Redbird Christmas”. Labi iederēsies romantiskajā Ziemassvētku tēmā vēl šogad vai arī nākamajā decembrī.

Annai jeb Tējtasītei dāvinu Daces Vīgantes “Ledus apelsīnu” – būs labs papildinājums labas mūsdienu latviešu literatūras meklēšanas kvestam.

Tā kā labas grāmatas grēks “nepadot tālāk” un Sibilla jau ieinteresējās par atvāžamo nazi, tad dāvinu K. J. Parker “The Folding Knife”.

Ja man prasīs, nemācēšu paskaidrot, kāpēc, bet iedomājos, ka Doronikei varētu interesēt Mēlisa Frīdentāla “Bites”. Vēsture, teoloģija, lietus un vienkārši šī grāmata negrib pamest manu prātu.

Dainim zem eglītes paliku Andžeja Sapkovska “Pēdējo vēlēšanos”, jo šis ir traki labs fantāzijas gabals un nevar taču visu laiku lasīt Poteru.

Nezinu neko ieteikt spāniski, tāpēc Lasītājai piedāvāju Ievas Melgalves “Mēness teātri”. Spāniskas kaislības tur nav, tomēr teātrim piemītošas sakāpinātas emocijas savdabīgā mērcītē gan ir.

Māra jeb Valkīra atrod skaistas vietas Latvijā un ārpus tās, nesen arī labi izteicās par Rimanta Ziedoņa prozu, tāpēc dāvinu Imanta un Rimanta Ziedoņu “Leišmalīti” klusā cerībā, ka vēl nav lasīta.

Skatos, ka Santa lasa psiholoģiskos trillerus ar neuzticamiem varoņiem, tāpēc piedāvāju veselas divas izvēles: Caroline Kepnes “You” un Paul Tremblay “A Head Full of Ghosts” – kura nu vairāk uzrunā.

Spīganai dāvinu Jon Ronson “So You`ve Been Publicly Shamed” par kaunināšanu internetā. Varbūt nav pati aizraujošākā grāmata, tomēr vērts izlasīt domājošam cilvēkam.

Diez vai tā būtu, ka nav lasīta, tomēr Inta plašajā blogā neatradu atsauksmi par Robēra Merla “Malvilas pili”. Palīdzēšu arī iesākt nākamo grāmatu sērijas maratonu, tāpēc, Int, saiņo laukā un ķeries pie (pār)lasīšanas.

Andai klusām zem eglītes paliku Entonija Dora “Mums neredzamā gaisma”, jo man šķiet, ka šī grāmata noskaņu ziņā iederēsies tajā, ko Anda lasa.

Gribu Andrim iedāvināt ko ļoti labu, bet baidos atkal aizšaut garām, tāpēc parakņājos pa Goodreads un iesaiņoju Hugo balvas ieguvēju N. K. Jemisin “The Fifth Season”.

Fledis ir cītīgs lasītājs un ar Inta dāvanu varētu būt par maz, tāpēc dāvinu Alvja Hermaņa “Dienasgrāmatu”. Varbūt nav vēl lasīta. Bibliotēkās gan droši vien pamatīga rinda uz šo grāmatu.