Blogam – 12

brinumsvece

Manam blogam jau 12 gadi. Vai nav skaisti?!

Šis gads blogā bijis ļoti kluss, jo ir prioritīgākas prioritātes, tomēr manu sirsniņu ļoti silda fakts, ka lasāt manis rakstīto, komentējat un iesakāt citiem, kad lūdz ieteikt grāmatu blogus. PALDIES!

13. gadā lielāku rakstīšanas aktivitāti nesolu, bet viss var mainīties. Būs grāmatu atsauksmes un būs par mākslu (daži melnraksti jau uzrakstīti).

Uz tikšanos šeit un dzīvē!

Blogam – 11

IMG_20171127_184937

“Marii grāmatplaukts” pastāv jau 11 gadus. Paldies par kopā būšanu! Jūsu komentāri un labie vārdi vienmēr silda sirdi.

Pēdējo gadu esmu lasījusi un rakstījusi mazāk, daža laba iecere palikusi nerealizēta, bet tas nekas. Savs laiks lasīšanai, savs laiks kam citam. Mācījos un mācos zīmēt un gleznot. Mācos lasīt to, kas patiesi uzrunā un aizrauj, nevis to, ko vajadzētu izlasīt. Ne vienmēr sanāk. Blogs turpināsies, jo es turpināšu lasīt un man joprojām patīk rakstīt. Tiekamies!

10 gadi

Pēdējā laikā veltu mazāk laika blogam nekā agrāk, tomēr, ziniet, esmu lepna un gandarīta par šo mazo hobiju “Marii grāmatplaukts”, kam šogad aprit 10 gadi. Jūtos laimīga piederēt mūsu literatūras blogeru kopienai. Lai gan lasīšana ir nodarbe vienatnei, ir ārkārtīgi patīkami parunāties ar citiem līdzīgi domājošajiem šeit blogā, sociālajos tīklos un klātienē.

Reizēm cilvēki jautā, kāpēc rakstu blogu. Parasti atbildu, ka man patīk to darīt. Ja nepatiktu, es to nevarētu darīt tik ilgstoši. Blogs ir manu izlasīto grāmatu pierakstu klade un pa šiem gadiem kļuvis arī par ieradumu, izteiksmes līdzekli. Varbūt iedomīgi tā teikt, bet vai literatūras blogi nav arī mazas gaismas saliņas? Vai lasīšanas popularizēšana nav tas, ko mēs – grāmatu blogeri – spējam dot Latvijai? Pievērst uzmanību jaunajām grāmatām un izcelt gaismā arī senākus un piemirstus darbus. Mudināt lasīt dažādu literatūru, dalīties priekā par lasīšanas procesu. Ai, nu labi, man vienkārši patīk lasīt un patīk rakstīt par grāmatām un šo to citu.

Pa šiem gadiem esmu izlasījusi diezgan daudz grāmatu, pašai par pārsteigumu nosēdos kameras priekšā un šad tad uzfilmēju domas par izlasīto un pieredzēto. Tomēr vislielākais pārsteigums, ka literatūras blogeru domas reizēm tiek prasītas un publicētas citās vietnēs un pat ārpus interneta. Pirms 10 gadiem nekas tāds pat prātā nenāca.

15 minūtes slavas jeb Kurš gan sunim asti cels, ja ne pats

Inga Pizāne-Dilba “Jāņa Rozes” Ziņnesim intervēja grāmatu blogerus. Arī es tiku šajā pulciņā 2015. gada septembra numurā.

Pilnīgi negaidīti šī gada oktobra sākumā Spīgana uzaicināja uz “Spīganas lasītavu” Radio 5. Parunājāmies par R.I.P. izaicinājumu un tumšu noskaņu literatūru.

Delfu “Viņa” sadaļā, pēc Ketijas Nuķes-Osītes uzaicinājuma, ar Daini ieteicām grāmatas tumšajiem rudens vakariem: “Grāmatu blogeri Mairita un Dainis iesaka lasāmvielu tumšiem rudens vakariem”.

Grāmatnīcās pāris reizes pamanīju kartītes ar savas atsauksmes fragmentu par konkrēto grāmatu. Tas ir tāds ļoti patīkams sīkums un ceru, ka lasītgribošiem šīs kartītes palīdz izvēlēties jaunu grāmatu. Grāmatu blogeru ieteikumi atrodami arī “Jāņa Rozes” mājaslapā. Piemēram, šeit ir ieteikumi novembrim.

Tikko pie latviski lasošajiem nonāca ārkārtīgi skaists romāns “Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas”. Pirms vairāk kā gada pateicu “jā” izdevēja jautājumam “vai šo derētu izdot?”. Protams, es tagad necitēju precīzi, tas viss bija emocionālāk, bet fakts paliek fakts.

Reizēm grāmatu blogeru domas tiek citētas uz grāmatu vākiem. Ironiskā kārtā nevaru atcerēties, kurā grāmatā var atrast manu vārdu.

Mazliet statistikas

scott-allison

Nākotne

Par nākotni īsumā – domāju tādā pašā garā turpināt.

Paldies visiem! Prieks jūs tā vai citādi pazīt un dalīties lasīšanas priekā!

Jauns grāmatu blogs “Grāmatzīmes”

Kā solīju, šodien vēlos jūs iepazīstināt ar jaunu grāmatu tārpiņu Inesi un viņas daudzsološo blogu “Grāmatzīmes”. Jūtos atbildīga par Inesi, jo ar savu blogu daļēji esmu iespaidojusi viņas vēlmi rakstīt savējo. Ar Inesi sapazināmies, kad viņa pieteicās kopīgi ar mani mācīties Coursera kursā par zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūru. Viņas dēļ mācību process nešķita tik vientulīgs, jo diskutēt ar grieķu mitoloģijas speciālistiem kursa forumā man nebija vēlēšanās, bet ar Inesi mēs īsumā pārrunājām iespaidus, dalījāmies pārdomās un pamazām aizrunājāmies par dzīvi un, protams, mīļākajām grāmatām. Runājām arī par blogošanu un man ir patiess prieks par viņas “Grāmatzīmēm”. Man šķiet, esmu ieguvusi jaunu draugu 🙂

Inese piekrita virtuālai intervijai par un ap grāmatām, blogu un blogošanu. Tulkotāja pēc profesijas, Inese pašlaik raksta maģistra darbu leksikogrāfijā. Turu īkšķus, lai izdodas. Bet nu pie intervijas. Nekāda dižā intervētāja neesmu, tāpēc ņemiet par labu kā ir.

1) Spriežot pēc “Mana dzīve grāmatās”, Tu esi cītīga lasītāja jau no bērnu dienām. Vai Tev ir kādi īpaši mīļi žanri?

Šobrīd mans mīļākais žanrs ir F&F, bet grāmatas izvēlos pēc noskaņojuma. Piedzīvojumus, trillerus, detektīvus, suspense, YA, romānus, kas stāsta par citām kultūrām, cilvēku likteņiem, stāstus. Pēc nesenajiem studiju gadiem dikti nopietnā literatūra gan pagaidām ir nolikta dziļākos plauktiņos.

2) Vai Tev ir fizisks grāmatplaukts, cik daudz un kādas grāmatas tajā atrodamas?

Grāmatu mums mājās vienmēr bijis daudz. Smejos, ka man pūrā bija viens skapis un pāris simti mīļāko grāmatu. Bez augstākminētā, klasikas un bērnu literatūras, ir arī mīļākās latviešu grāmatas, pāris plaukti ar vārdnīcām. Pēdējos gados pērku vairs tikai tiešām mīļākās grāmatas, aktīvi izmantoju bibliotēku pakalpojumus.

3) Nosauc dažus savus mīļākos autorus un grāmatas?

Esmu emocionāla, nav man tikai dažu mīļāko autoru. Ja patīk, tad patīk un cenšos izlasīt visus autora darbus. Astrida Lindgrēne, viņa ir fantastiska.No dažādiem laikiem iecienītākie ir Roalds Dāls, Silvanade Mari, Otfrīds Preislers, Džeimss Heriots, Žanīna Buasāra, Žils Verns, Dž. R. R. Tolkīns, Agata Kristi, Rejs Bredberijs, Ursula K. LeGvina, Mihaels Ende, Ēriks Hānbergs, Meiva Binčija, Bils Braisons, nu arī Stefānija Meijere, Džoanna Roulinga un daudzi, daudzi citi.

Visu laiku mīļākās grāmatas – „Pēdējais elfs”, „Klejotāja”, „Hobits”, „Ronja – laupītāja meita”.

Labās grāmatas vienmēr šķiet pārāk īsas, tāpēc esmu stāvā sajūsmā par triloģijām, tetraloģijām utt.

4) Vai Tev ir kādi lasīšanas triki, iemīļotas lasīšanas vietas un laiks, vai īpaši labas grāmatu iegādes vietas?

Lasīšanas triku laikam nav, bet man patīk audiogrāmatas, jo tad laika trūkuma dēļ var apvienot klausīšanos ar kādu citu iemīļotu nodarbi. Laiks lasīšanai – vakari, naktis. Iegādes vieta – jā, man ir mīļš antikvariātiņš uz Marijas ielas. Nesen sāku izmantot ibook.lv.

5) Kā un kāpēc nolēmi rakstīt savu blogu?

Vienu brīdi šķita, ka viss, ko zināju, ka gribu izlasīt, ir izlasīts.Vairs nezināju, ko izvēlēties. Sāku meklēt kādus topus un recenzijas. Un atklāju jūs – lasītāju blogosfēru. Tagad man ir saraksti pāris gadiem uz priekšu. Un nu arī pašai gribas dalīties iespaidos.

6) Vai blogam būs kāda īpaša ievirze?

Esmu iecerējusi rakstīt par plašu grāmatu klāstu, piešķirot plauktus arī bērnu un pusaudžu literatūrai, žanriem, autoriem un tā tālāk. Bet ticu, ka blogs (man labāk patīk „emuārs”) ar laiku pats pieņems sev vēlamo veidolu.

7) Kāds ir Tavs skatījums uz tulkoto literatūru? Vai piekrīti, ka tagad ir daudz nekvalitatīvu tulkojumu?

Piedāvājums ir tik plašs un dažāds, ka nevaru kopumā vērtēt. Dažreiz manu kādas frāzes, kas ir pārtulkotas burtiski. Bet atsevišķos gadījumos „acīs duras” neskaitāmas neuzmanības kļūdas.Viens izlaists burts uz grāmatu vēl nav nekas, bet ja tādi aizvien atkārtojas. Un ir gadījies, ka vienā lappusē kļūdas ir vairākas! Lieliski zinu, cik viegli korektoram ir aizdomāties, lasot simtiem lappušu izcila romāna. Bet nu…

8) Pārfrāzēšu “vai viegli būt jaunam” –vai viegli būt tulkotājai?

Tas ir ļoti, ļoti atkarīgs no tulkojamā materiāla. Izaicinājumi var būt gan interesanti un aizraujoši, gan kaitinoši. Ikdienā man patīk, ka varu strādāt mājās, ka man ir salīdzinoši brīvs režīms un vienkārši patīk mans darbs. Brīvais režīms dažkārt izvēršas darbaholismā, jo ne vienmēr sanāk vienmērīgi saplānot laika resursus un negaidītus darbus. Bet kopumā to mainīt pret citu profesiju nevēlos. Gandarījums par paveikto „ceļ spāāārnos”.

9) Ja Tev piedāvātu tulkot jebkuru grāmatu pēc savas izvēles, kura tā būtu?

Es izvēlētos kāduF&F romānu. Ja grāmata ievelk savā realitātē, tulkojas daudz dabiskāk, krāšņāk un sulīgāk.

10) Coursera kurss par fantastikas un fantāzijas literatūru bija interesants piedzīvojums. Kā Tev patika online mācības un vai tās Tev kaut ko deva?

Lekcijas bija ļoti interesantas, un intensīvais temps lika daudz paveikt. Slodzi atviegloja tas, ka dažus darbus jau biju lasījusi. Bet daļu autoru iepazinu tikai kursos, un tagad gribu izlasīt arī viņu pārējos darbus.

11) Ko Tev nozīmē lasīt grāmatas? Izklaidi, sapņošanu, izglītošanos, atpūtu…

Atpūtu un izklaidi. Jā, sapņošanu, meditāciju, atslēgšanos, citu realitāti. Kaifošanu.

12) Kā domā – vai lasīšanai un grāmatu blogiem ir nākotne jeb taisnība ir pesimistiem, kuri apgalvo, ka cilvēki nelasa un nelasīs?

Ir, ir nākotne par 200%. Manuprāt, viss tikai sākas.

 

Pievienojiet “Grāmatzīmes” savām grāmatzīmēm 🙂