Prometejs 2015. gads, 448 lpp. The Magicians #1
Tūlīt, tūlīt grāmatnīcu plauktos nonāks Leva Grosmana savdabīgās un aizraujošās fantāzijas triloģijas “Burvji” pirmā daļa ar tādu pašu nosaukumu. Man bija tas gods un iespēja grāmatu izlasīt vēl pirms tās izdošanas, un droši varu teikt, ka šis ir gards kumosiņš fantāzijas literatūras cienītājiem. Fantastiski laba fantāzija, fantastiski labs stāsts, kas nes sevī krietni vairāk kā sākumā izskatās.
Nepietiek kļūt par burvi, vēl ir jāpieaug – tādu mācību gūst “Burvju” galvenais varonis Kventins Koldvoters, kurš tiek uzaicināts kārtot iestājeksāmenus Breikbilas maģijas koledžā. Kventins ir nelaimīgs, nogarlaikojies, ar dzīvi neapmierināts jaunietis, kurš sajūsminās par Kristofera Plovera bērnu grāmatu fantāzijas zemi Filoriju. Lieki teikt, ka Kventinam nonākšana Breikbilā ir kā nonākšana Filorijā, viņš beidzot uz brīdi ir laimīgs, apgūst burvestības un iegūst jaunus draugus. Bet ko pēc tam? Ko darīt pēc Breikbilas pabeigšanas? Autors lielu grāmatas daļu liek meklēt atbildi uz šo jautājumu.
Zinu, ka “Burvji” tiek salīdzināti ar Hariju Poteru un Nārnijas hronikām, bet neapdaliet sevi tā. Nevajag katru burvju skolu salīdzināt ar Hogvartu un katru paralēlo pasaku zemi ar Nārniju. Ir līdzīgi elementi, bet Grosmans tos izmanto pa savam – varētu teikt, ka krietni reālāk un nežēlīgāk. Breikbilā nepietiek būt apdāvinātam, ir ļoti smagi un daudz jāmācās. Grosmana izveidotās pasaules maģija ir reāla un nepastāvīga, atkarīga no tūkstoš dažādiem faktoriem, apstākļiem un izņēmumiem. Cik smagi mācījušies, tik smagi jaunieši izklaidējas. Alkohols, sekss, narkotikas – gandrīz tipiska Ņujorkas jauniešu dzīve. Šajā vietā man gribas uzteikt Vili Kasimu par dzīvīgu tulkojumu, bez mēģinājumiem mīkstināt tos dažus potenciāli rupjos vārdus, kas pavīd tekstā.
Pirms lasīšanas mazliet baiļojos, vai man patiks galvenais varonis, jo reiz lasīju, ka viņš ir viens pretīgs un tracinošs džeks. Kādas muļķības! Kventins ir normāls jaunietis, kurš iedomājas sevi esam krutāku, gudrāku un labāku nekā īstenībā. Autors nepārspīlē viņa rakstura īpašības, tāpēc Kventina rīcība ir saprotama, nevis kaitinoša. Man Kventins patika, tāpat kā patika pārējie varoņi – klusā Alise, švītīgais Eliots, lecīgā Džanete un viltīgais Džošs. Kopā viņi veido ļoti interesantu grupu, kas man atgādināja zelta jaunatni, kas pati nesaprot, ko ar sevi iesākt.
Īstam burvim nav ļoti skaidri novilktas robežas starp lietām, kas ir viņa prātā, un lietām ārpus tā. Ko jūs vēlēsieties, tas piepildīsies. Ja ko ienīdīsiet, varēsiet to iznīcināt. Šajā ziņā meistarīgs burvis neko daudz neatšķiras no bērna vai ārprātīgā.
Manuprāt, Levs Grosmans ir ļoti gudrs autors, kurš nebaidās rakstīt tā kā pats grib. Savijot kopā reālo un pasaku pasauli, viņš ir radījis stāstu par mūsu ilgām pēc sapņu piepildījuma un izmisumu par dzīves garlaicīgo realitāti. Tāpat šis ir stāsts par pieaugšanu, gļēvumu un drosmi. Šis ir arī stāsts par nespēju samierināties ar pieaugušo pasauli. Ko jūs darītu, ja saņemtu uzaicinājumu uz burvju skolu? Kā rīkotos, ja jums būtu iespēja nonākt izsapņotā pasaulē? Vieni teiktu, ka tas ir bērnišķīgi, citi steigtu kravāt somas.
No janvāra “Burvji” būs skatāmi seriāla veidā un, ja nesabojās materiālu, tad tas būs viens ellīgi labs seriāls. To pieminu tāpēc, ka lasot man bija sajūta, ka skatos filmu. Nē, ne tā. Nevis skatos, bet esmu iekšā filmā, esmu viena no burvju koledžas studentiem. Kamēr notika mācības, viss pa lielam bija mierīgi, bet beigu daļa ir pārsteidzoša un skarba, pilnīgs pretstats sākuma idillei. Par to piektā zvaigzne. Pabeidzot grāmatu, man bija žēl, ka esmu to izlasījusi. Es gribu, kaut varētu to lasīt pirmo reizi vēlreiz.
Vērtējums: 5/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 