Līču-Laņģu klintis

Līdz ar normālas piekļuves takas izveidi, Līču-Laņģu klintis šogad kļuvušas populāras. Un tur tiešām ir iespaidīgi un smuki. Tāda pērle paslēpusies mežā. Šoruden vēl var paspēt apskatīt.

Mēs tur bijām divreiz. Pirmo reizi 2015. gada rudenī, kad pie klintīm varēja nokļūt ejot caur Lodes ķieģeļu rūpnīcas teritoriju. It kā to drīkstēja, it kā ne visai, bet brīvdienā tur neviena nebija un mēs gājām. Otro reizi šogad augustā, civilizēti pa taku, kas sākas netālu no Lodes autobusu pieturas.

Taka vijas caur krūmāju un mežu gar Lodes ķieģeļu rūpnīcas māla karjera malu. Starp citu, tikai no šī karjera tiek ņemti māli Vaidavas keramikas traukiem. Vēl viens fun fact – atceros milzīgos sarkanā ķieģeļa un dakstiņu krāvumus rūpnīcas teritorijā 1980. gadu beigās. Man kā mazam bērnam tas šķita varen skaisti un iespaidīgi.

Skats uz Lodes ķieģeļu fabriku

Caur lekni saaugušajam mežam nonākam līdz stāvai nokāpšanai klinšu pakājē. Tad seko pats iespaidīgākais – alas, avoti un augstā klinšu siena (līdz pat 30 m). Domāju, ka šeit ir skaisti visos gadalaikos.

Līču-Lanģu klintis, dabas taka

Līču-Lanģu klintis, dabas taka

Līču-Lanģu klintis, dabas taka

Kad šķiet, ka taka beigusies, tā nemaz nav. Atliek apiet klinšu izliekumu un paveras jauni brīnumi. Tā mēs pirmajā reizē nemaz visu neizgājām, jo sķita, ka tālāk ceļa nav. Aiz viena no līkumiem pārsteigums – gandrīz mazā Gūtmaņala.

Līču-Lanģu klintis, dabas taka

Līču=Lanģu klintis

Kad paliks slapjāks un arī ziemā šī vieta varētu nebūt piemērota pastaigām, jo takai pārvarā ir zemes segums, tikai vietām izveidotas kāpnes un laipas, var slīdēt, īpaši stāvās vietās. Taka ir apļveida un beidzas turpat, kur sākusies (kopā ~5 – 6 km). Jārēķinās, ka pa ceļam nav kur piesēst, tikai baļķis pie lielās alas. Taka arī grūti/nav pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pastaigu var pagarināt, ejot līdz Grīviņiem un izbaudot mežu. Ar atpakaļnākšanu tas jau kopā ir pamatīgs gabals (ap 15 – 17 km varētu sanākt).

Lūdzu, ejiet saudzīgi, uzmanīgi un aiznesiet līdzi visu, ko atnesāt, lai arī citiem ir patīkami uzkavēties Līču-Laņģu klinšu apkārtnē.

Advertisements

Dauģēnu dabas taka

Dauģēnu dabas taka
Dauģēnu dabas taku mēģinājām iziet jau maijā. Gājiens beidzās īsti nesācies – izrādījās, ka tiltu pār Ramatu upe nojaukusi un aiznesusi. Pavasarī ūdens vēl bija par augstu un aukstu, lai gribētos brist pāri. Protams, taku var sākt no Skaņākalna puses, bet tad ir vai nu jābrauc iekšā parkā vai jāiet vēl krietns gabals ar kājām, kas kopsummā būtu par daudz vienas dienas lēnai pastaigai, ņemot vērā, ka tāds pats gabals jāiet atpakaļ (taka nav apļveida).

Pagājušajā svētdienā spītīgi mēģinājām vēlreiz no Ramatas puses. Tilta joprojām nav, bet tagad Ramatā ūdens līmenis zems (drusku pāri potītēm) un mierīgi var pārbrist.

pieramatas

Bet vispār rīts sākās neparasti agri – 3:30. Ap šo laiku pagalmā izmisīgi sāka riet suns. Izrādās – kāds “varonis” atstājis to tur piesietu. Atsējām suni, nomierinājām. Blakus mājas iedzīvotāji izsauca pašvaldības policiju. Ielīdām atpakaļ gultā, bet miegs vairs nenāca, sagribējās ēst. Pēc paēšanas nolēmām, ka nav ko niekoties, jābrauc to taku skatīties. Tā nu mēs ap septiņiem jau bridām pāri Ramatai.

Gājām lēni, pētot augus un kukaiņus, mētājot sunim kociņu. Nekādas steigas, kad visa diena vēl priekšā. Turpceļā saēdāmies pilnus vēderus mellenes, avenes, korintes un zemenes, atpakaļceļā pielasījām pilnu somu ar gailenēm. Suns samācījās pats lasīt ogas. Skats kā K. piemiegtām acīm apmierināts plūc no zara korintes – es to varētu skatīties visu dienu.

mezs
Dauģēnu dabas taka
Dauģēnu dabas taka

Dauģēnu dabas taka vijas caur neskartu mežu gar Salacas labo krastu no Ramatas upes pie Puņmutēm līdz Skaņajamkalnam. Mazsalacas mājas lapā pieejama informācija par taku, apskates vietām un karte. Taka ir labiekārtota, visām slapjajām vietām (ja neskaita Ramatu) pāri pārliktas kārtīgas laipas un tiltiņi, arī kāpnes pamatīgas, tikai “šķidriem” pakāpieniem, mazliet jāskatās zem kājām lai nesanāk trāpīt spraugā. Labiekārtotāji vai nu taupījuši materiālus, vai neko daudz nejēdz no drošiem pakāpieniem. Mums galvenais uztraukums bija, lai sunim tur neiekrīt ķepas, jo viņš ne vienmēr skatās, kur nesās. Nomaldīties nevar, norādes ir skaidras, ir arī zaļi balts marķējums uz kokiem.

infrastruktura
Dauģēnu dabas taka

Mēs nogājām 7 km līdz atpūtas vietai, kas atrodas 800 m no Dauģēnu klintīm un griezāmies atpakaļ. Dauģēnu klintis apskatījām jau piektdien, kad airējām garām un spēcīgā lietusgāzē slēpāmies klinšu alas mutē, kas varbūt nav pati drošākā vieta, bet tas nu tā. Posms, ko nogājām, mums ļoti patika – mežs, miers, klusums. Salaca bija redzama vien dažās vietās, bet daba ir tik skaista, ka plaši skati tālumā nemaz neprasījās.

Dauģēnu dabas taka

Top 10 Otrdiena: interneta vietnes atpūtai dabā

Nesen redzēju rakstu, kur starp dažādiem labumiem, ko sniedz grāmatu lasīšana, minēts, ka grāmatu lasītāji ir fiziski aktīvāki par nelasītājiem. Būtu interesanti uzzināt uz kādiem pamatojumiem balstīts šāds secinājums. Lai kā tur būtu, es esmu grāmatu lasītāja un man tiešām patīk kustēties un pavadīt laiku svaigā gaisā.

Viss ievads tāpēc, ka šīs Top 10 Otrdienas tēma ir [manis] iecienīti interneta resursi, kas nav saistīti ar grāmatām. Nolēmu fokusēties uz to, ko izmantoju ikdienā pastaigu un braucienu organizēšanai. Mani orientieri – maz cilvēku, pārsvarā Vidzeme un Igaunija, var paņemt līdzi suni.

Top 5 noderīgas interneta vietnes atpūtai dabā

1. balticmaps.eu

balticmaps
Jāņa Sētas karte ir noderīga sīko celiņu un apdzīvoto vietu atrašanai, attālumu mērīšanai, kad plāno velomaršrutu vai pārgājienu. Karte ir krietni detalizētāka par Google Maps. Īpaši man patīk, ka iezīmēti arī meža ceļi, kas dzīvē var gadīties arī grūti izbraucami un nozīmē piedzīvojumu. Uz kartes izvietotas daudzas apskates vietas, tomēr ne 100%, dabā vienmēr var atrast ko jaunu. Neizmantoju visas BalticMaps iespējas, bet manām vajadzībām pietiek. Apsveru iespēju vasarā abonēt mobilo versiju.

2. dodies.lv

dodieslv
Iespējams, vislabākais avots, lai atrastu dabas taku/atpūtas vietu Latvijas teritorijā. Normunds, Nora un Olivers paši vietas izstaigā un apskata dabā. Karte ir ērti izmantojama, atliek vien sagaidīt Android versiju un laime būs pilnīga.

Šajā brīdī ir svarīgi piebilst, ka papildus reizēm ieskatos daba.gov.lv tūristiem veltītajā sadaļā, vai kāda taka nav slēgta remontam un mammadaba.lv, kur rodama informācija par LVM pārvaldītajiem dabas objektiem. Diemžēl ne vienmēr informācija ir aktuāla. Dodoties uz attālāku dabas objektu ir vērts arī painteresēties vietējā TIC, vai pameklēt informāciju konkrētās pašvaldības mājas lapā.

3. Santas fotostāsti | santapaegle.wordpress.com

santas fotostasti
Santa (ja nekļūdos, tad valmieriete) aktīvi min pedāļus pa Vidzemi un reizēm arī kur tālāk, fotografē un savus braucienus dokumentē blogā. Šo blogu īpaši cītīgi lasu pavasarī un vasarā, kad meklēju jaunas idejas velobraucieniem, jo mums sakrīt “apgūstamā” teritorija. Vienmēr krietni interesantāka šķiet insider pieredze, nevis pašvaldības veidots tūrisma maršruta apraksts. Piemēram, kur nav norāžu, kur sanāk braukt cauri privātīpašumam utml.

4. outdoorgearlab.com

outdoor
Pieredzējuši kalnos kāpēji, slēpotāji, pārgājienu spečuki, velobraucēji un citi aktīvas dzīves piekopēji apvienojušies, lai Amerikas kalnos testētu āra aktivitātēm nepieciešamo inventāru un sniegtu padomus gan profesionāļiem, gan iesācējiem. Man kā pilnīgam amatierim visinteresantākie ir tieši How to choose raksti. Piemēram, kā izvēlēties pārgājienu apavus.

5. orient.lv

orientlv
Atrodami velo maršruti un cita noderīga informācija. Izmantoju diezgan reti, lai palasītu reālu velobraucienu un pārgājienu iespaidus un smeltos idejas.

Labprāt no jums uzzināšu par citiem noderīgiem interneta resursiem atpūtai dabā.

Vizla, Randati un Tilderi

Kas kopīgs Vizlai, Randatiem un Tilderiem? Trīs dabas takas, kas iekārtojušās nelielā teritorijā tuvu viena otrai starp Grundzāli, Vidagu un Virešiem. Takas ir samērā īsas, ātri un viegli izstaigājamas. Vizlas un Tilderu takas visērtāk apskatāmas sausā pavasarī vai rudenī, kad koku lapas tik ļoti neaizsedz skatu uz Gauju un Vizlas upi. Savukārt Randatu taka simpātiskāka varētu būt vasarā, kad Gaujā krities ūdens līmenis. Bet ļaujiet man pastāstīt un arī mazliet parādīt sīkāk.

Vizlas dabas taka

Vizlas taka vijas gar ārkārtīgi gleznaino Vizlas upes krastu no ceļa uz Vidagu līdz ietekai Gaujā. Taku uztur vietējie iedzīvotāji (vismaz tā var noprast no satiktajiem takas kopējiem). Daļu takas sedz dēļu laipas, tomēr ieteicami ērti apavi. Pie ietekas Gaujā ir piknika vieta un eglītēs paslēpusies sirsniņmājiņa.

Vizla ir līkumota, vietām stāviem, klinšainiem krastiem. Acis priecē arī dolomītu atsegumi, krāces, milzīgs laukakmens un senais tilts pār Vizlu. Sanāk iet garām vairākām saimniecībām. No vienas pie mums skrēja suņi, jo mums pašiem bija līdzi suns, bet saimnieki uzreiz pasauca atpakaļ. Satraukums bija par vistu un muskuspīļu bariņu, bet arī tiem mierīgi tikām garām un tas bija liels sasniegums, jo suns tādus putnus redzēja pirmo reizi.

Untitled
Vizlas dabas taka
Vizlas dabas taka

Pirmo reizi Vizlas taku izstaigājām 2014. gada novembrī, kad vēl tika likvidētas pavasara lielo plūdu sekas. Vietējie vīri teica, ka sen tik traki neesot bijis, upe pat atlauzusi lielu gabalu no dolomīta klints. Tagad tā daļa norobežota un uztaisīta apiešana pa augšu.

Takas garums 1,2 km (dažos avotos 1,5 km), lineāra. Atrodama dodies.lv

Randatu dabas taka

Randatu takai izbūvēta jauna piebraukšana un neliels stāvlaukums pirms Lejasrandātu mājām. Taka iet gar augstākajām dolomītu klintīm Latvijā. Daba.gov.lv teikts, ka būvdarbu dēļ taka uz laiku slēgta. Mēs tur bijām aprīļa sākumā un izskatījās, ka daļa darbu jau paveikta.

Gauja pie Randatu klintīm

Pēc gleznainās Vizlas takas, šī šķita tāda skumīga. Pāris vietās gan skaisti skati uz Gauju. Lejā pie upes nenokāpām, jo ūdens bija augšā un krasts vēl neizskatījās pilnībā staigājams. Kā jau minēju, Randatu taku labāk skatīt vasarā.

Takas garums 1,2 km, lokveida. Atrodama dodies.lv

Tilderu dabas taka

Pēc pagrieziena uz Vidagu, pirms tilta pār Gauju (no Rīgas puses braucot pa A2) atrodama Tilderu taka, kas vēl tiek labiekārtota un nav atzīmēta nevienā tūrisma kartē. Ceļmalā norāde jau ir, ceļa pretējā pusē ir liels stāvlaukums, nav problēmu atstāt mašīnu. Daļa takas izlikta ar koka laipām, tomēr ieteicami ērti apavi. Taka ved gar Gaujas krastu, ir līkumota un ļoti ainaviska. Skaisti skati uz Gauju no stāvkrasta, vairākas kraujas, kam pāri uzbūvēti pamatīgi koka tiltiņi, dolomītu atsegumi. Taka (vismaz pagaidām) beidzas ar nokāpšanu pie Gaujas.

Tilderu taka Tilderu taka

Šī taka mums ļoti patika ar ainavu dažādību. Atliek cerēt, ka mazliet patīrīs krastu, citādi vasarā neko daudz no upes neredzēs.

Takas garums ap 1,2 km, lineāra (vismaz pašreizējā stadijā). Aptuvenās koordinātes:

 

Kubeseles dabas taka

Liliju labirints pie Krimuldas baznīcas

Sen nebija izstaigāta neviena jauna dabas taka, tāpēc izmantojām iespēju apskatīt Kubeseles dabas taku. Taka izveidota 2002. gadā un ir tīri labi uzturēta. Sākums pie Krimuldas baznīcas un tad tikai jāseko zīmēm. Nomaldīties nevar, ja iepriekš apskatīta karte. Taka pārsvarā vijas caur jauktu koku mežu, tāpēc patiks dabas un klusuma mīļotājiem. Mums patika.

Apskates objekti

Krimuldas baznīca. Viena no vecākajām mūra baznīcām Latvijā, celta 1205. gadā. Laikam bijām par agru, jo baznīca bija ciet, bet no citas reizes atceros vienkāršo, gaišo interjeru.

Krimuldas baznīca

Zvanu tornis piebūvēts krietni vēlāk – 1905. gadā.

Krimuldas baznīca

Krimuldas baznīca

Blakus baznīcai reiz bijusi Vecā kapsēta. Netālu ir piemineklis draudzes skolas skolotājam un vienam no latviešu rokrakstu literatūras pārstāvjiem Jurim Natanaēlam Ramanam.

Krimuldas baznīca

Apskatījām Kaupo Lilijas labirintu (ideja aizgūta Francijā, Šartras katedrālē, labirinta fragmentu var redzēt pašā pirmajā bildē) un devāmies pa tiltiņu uz mācītājmāju Kubeseles pilskalnā. Pašreizējā ēka celta 1775. gadā, vēlāk pārbūvēta un man šķita ļoti interesanta ar īpatnējiem lieveņiem un terasi ēkas otrā pusē.

Krimuldas mācītāja māja

Krimuldas mācītāja māja Kubeseles pilskalnā

Aiz mājas stāva taciņa ved lejā uz Kaupo kapa uzkalniņu un Kubeseles jeb Runtiņa alu. Mūs vairāk interesēja ala, jo tās sienas ir pamatīgi izraibinātas ar uzrakstiem un dažādām zīmēm.

Kubeseles ala

Tālāk pa taciņu gar Runtiņupīti devāmies iekšā mežā. Varu iedomāties cik daudz tur ir odu siltā laikā! Mežs smuks, upīte līkumaina. Vietējie taku pieskata, tikai vienā vietā nebija novākts nokritis koks un viens tiltiņš prasījās pēc labošanas.

Kubeseles dabas taka

Meža skaistumi

Pie apskates objektiem ir plaša informācija (tikai latviski). Kad nonācām līdz Saulstaru klintīm, varējām pat piesēst uz soliņa.

Saulstaru iezis un ala

Kubeseles taka ir apļveida, netālu no Gaujas tā satiek vienu no gar Gauju ejošiem maršrutiem un pie Enkurkluča pagriežas atpakaļ uz Krimuldas baznīcu. Jāsaka, ka atpakaļceļā nekā īsti nav, ko skatīt, tikai vairāki kapi. Cerēju uz Baronu kapiem, bet tie izskatījās galīgi aizauguši. Informācijas plāksne vēstīja, ka arī stipri izpostīti. Žēl.

Bija ļoti patīkami un atspirdzinoši saelpoties vēso un smaržīgo mežu.

Takas garums: 3,6 km
Grūtības pakāpe – viegla
Kam patiks – dabas un vēstures cienītājiem

Takas informācija un karte