2019. gada Ziemassvētkos

Draugi lasītāji un gaidīti bloga ciemiņi!

Sirsnīgi sveicu Ziemassvētkos! Tieši šogad beidzot līdz galam sapratu, ka svētki un prieks ir sīkumos un tikai paši esam to spējīgi radīt, bet zinu arī kā ir tad, kad prieka nav, svinēt negribas un jūties vientuļi pūlī. Tāpēc novēlu jums gaišu gada nogali par spīti lietum, vismaz vienu tuvu cilvēku līdzās un daudz grāmatu patīkamai laika pavadīšanai.

Par grāmatām runājot, lasīts tik maz, ka nezinu, ko dāvināt, tāpēc lai jums nākamajā gadā izdodas izlasīt vismaz vienu grāmatu, kas aizrauj un uzrunā tik ļoti, ka, samīļotu un izlasītu, to noliekat savā plauktā pie vismīļākajām grāmatām. Daudzlasītājiem – vismaz piecas. 😀

Es veco gadu pavadīšu un jauno sagaidīšu ar bildē redzamo grāmatu čupiņu, kas ļoti gaida manu uzmanību. Ingas Pizānes jaunu dzejas krājumu “Siena, ko nosiltināt” uzdāvināju sev Ziemassvētkos, savukārt Polaņska “Pilsēta sapņo” jau esmu iesākusi lasīt. Vēl mani paciņā gaida kāda noslēpumaina grāmata-dāvana, bet pie tās es tikšu rītdien.

Priecīgi, mierīgi un lai laimīgs Jaunais gads!

2018. gada kopsavilkums un mazliet plāns 2019. gadam

Gads sanāca pilnīgi ne tāds, kā sākumā plānots. Izlasīju vien 30 grāmatas. Vairāk lasīju dzeju un grāmatas par mākslu. 7 grāmatas novērtēju ar 5 zvaigznēm, tikpat daudz novērtēju ar 2 zvaigznēm, pārējais pa vidu. Lappušu skaita ziņā pavisam švaki – vien 7526 lappuses, kas liecina, ka pārsvarā visas grāmatas bija plānas. Biezākā lasītā grāmata bija Li Bardugo “Blēžu karaļvalsts” ar 543 lpp..

Kad lasīts maz, nav ilgi jādomā par topa sastādīšanu, tāpēc ķeros uzreiz vērsim pie ragiem.

Labākās, atmiņā palikušās izlasītās grāmatas 2018. gadā

Dzeja

Māris Salējs “Kā pirms pērkona”

Iveta Ratinīka “tikko & tikai”

Daiļliteratūra

Levs Grosmans “Burvja zeme”

Māksla

Maikls Bērds “Stāsti par mākslas vēsturi”

Sūzena Vudforda “Kā aplūkot mākslas darbus”

***

Gribu atzīmēt arī “Džonatanu Streindžu un Misteru Norelu” – vienkārši brīnišķīgs un apburošs romāns, kuru izlasīju apmēram līdz pusei un turpināšu, kad tikšu pie sava eksemplāra, jo šī grāmata ir ķieģelis un man apnika bibliotēkā pagarināt termiņu.

Patika detektīvsērija par Besu Kravfordu, izlasīju 4 romānus, domāju turpināt.

2019. gads

Ar piesardzību raugos 2019. gadā, lai gan ir parādījusies lielāka vēlme lasīt. Nospraudu sev gada mērķi – 24 grāmatas. Izlasīšu vismaz daļu no tā, kas iekrājies plauktos un izdevniecību sadots. Turpināšu lasīt dzeju un mākslas grāmatas. Gribu izlasīt arī dažas dāvanas. Un te nu mēs nonākam pie —

Mīļie, jūs esat lieliski! Sirsnīgs paldies par dāvanām! Man, protams, stāv daudzas nelasītas iedāvinātās grāmatas no iepriekšējiem gadiem, bet ļoti priecājos par:

Steven Novella “The Skeptics’ Guide to the Universe: How to Know What’s Really Real in a World Increasingly Full of Fake” no Asmodeus

Žana Pola Didjēlorāna “Lasītājs vilcienā 6.27” no Fleža

Ērikas Romanes “Mēs abi” no Doronikes

Ingas Gailes “Migla” no Lasītājas

Kate Manning “My Notorious Life” no Sibillas

***

Vēl ir palikusi kaudze ar neuzrakstītām atsauksmēm. Tās tad nākamajā gadā. Būs arī beidzot raksti par maniem mākslinieciskajiem centieniem.

Sev un jums 2019. gadā novēlu gribēšanu lasīt un gribēšanu rakstīt (tiem, kas arī raksta).

Virtuālās dāvanas 2017. gada Ziemassvētkos

Mīļie draugi!

Vispirms – priecīgus Ziemassvētkus! Ceru, ka nepārēdāties. Tagad pie dāvanām! Jūs jau zināt, cik ļoti man patīk tradicionālā grāmatu blogeru apdāvināšanās.

Spīgana jau lasa to, ko gribēju viņai uzdāvināt – Skota Hokinsa “Ogļu kalna bibliotēka”. Pēc sajūsminātajiem komentāriem saprotu, ka šī dāvana būtu pašā laikā. Uzskatīsim, ka Spī izmanotojusi savas raganas spējas un priekšlaicīgi ieskatījusies manā prātā.

Tā kā Uldis jeb Baltais Runcis atzinās, ka viņš šeit klusām ieskatās, ceru, ka pamanīsi savu dāvanu – Ulda Ģērmaņa “Zili stikli, zaļi ledi”. Tev kā vēsturniekam varētu būt interesanti.

Ar Doroniki šogad visvieglāk. Lai Tevi iepriecina Robert Galbraith “Career of Evil”. Visi saka, ka trešā daļa esot labāka par pirmajām divām. Ja esi jau paspējusi šo grāmatu uzsākt, tad bonusā vēl viena dāvana – seriāls “Strike”.

Andai patīk ģimenes sāgas un dziļi psiholoģiski portreti. Lorensa Darela “Aleksandrijas kvartets” gan nav ģimenes sāga, tomēr Darela savītais stāsts ir savdabīgs pētījums cilvēku kaislībās. Man personīgi otrā grāmata patika labāk kā pirmā, jo pa vietām sāka nostāties daži fakti un notikumi atklājās jaunā gaismā.

Sibillai nevaru izlemt starp divām grāmatām: Italo Kalvīno “Neredzamās pilsētas” vai Ineses Zanderes “Kuģa žurnāls”. Pārskrienot blogam un Goodreads šķita, ka neesi lasījusi ne vienu, ne otru, bet varbūt kļūdos, tāpēc ņem abas vai izvēlies to, kura vairāk patīk.

Dainim varētu patikt jauniešu blēžu romāns: Cristin Terrill “Here Lies Daniel Tate”. Iespējams, ka galvenais varonis smuki izčakarēs lasītāja smadzenes. Vēl neesmu pabeigusi lasīt, tāpēc 100% apgalvot nevaru, bet ir aizraujoši.

Tik labi, ka virtuālās dāvanas nav ierobežotas skaitā, tāpēc Andrim un Intam tiks katram pa Ada Palmer “Too Like the Lightning” eksemplāram. Izskatās, ka šo neesat lasījuši un tā ir īsta veiksme man kā dāvanu gādātājai. Pati grāmatu pagaidām izlasīju līdz pusei, ne velna nesaprotu, kas tur notiek, bet pasaule solās būt laba un, ja iepatiksies, ir turpinājumi.

Austrai un Santai dāvinu tumšu un arī drusku feministisku pasaku pārstāstu krājumu, kas jūs varētu iepriecināt: Angela Carter “The Bloody Chamber and Other Stories”.

Nezinu, vai Anna paspēja bibliotēkā paņemt, bet dāvinu Kristas Annas Belševicas “Medījot dzīvi”. Spilgta, drusku dusmīga dzejas debija.

Lasītājai un Fledim – Pāvela Sanajeva “Apglabājiet mani aiz grīdlīstes”. Par šo ir ļoti labas atsauksmes un var lasīt arī krieviski. Iespējams, ka šauju garām, bet varbūt jums šī grāmata patiks.

Visiem sarūpēt dāvanas man neizdevās, piedodiet. Šogad sanācis maz lasīt tādas grāmatas, par kurām gribas teikt wow!, tomēr ir tādas, kuras man līdz galam neuzrunāja, bet varētu ļoti patikt īstajam lasītājam. Novēlu katram 2018. gadā atrast vismaz 3 grāmatas, par kurām sajūsmā gribas iesaukties “jā, ir īstā!”.