Virtuālās dāvanas 2016. gada Ziemassvētkos

Mīļie draugi!

Gada nogales steiga un sniega trūkums galīgi neveicina svētku sajūtu, tomēr teikšu kā ir – mazo grāmatblogeru savstarpējo apdāvināšanos vienmēr ļoti gaidu, tāpēc – gaišus un priecīgus Ziemassvētkus!

Šogad man grūti gāja ar dāvanu izvēli, tāpēc piedodiet, ja sev dāvanu zem eglītes neatrodat. Novēlu katram 2017. gadā izlasīt vismaz vienu grāmatu, kas sajūsmina līdz sirds dziļumiem!

Skanot svētku melodijām, zem eglītes sev dāvanas atradīs:

Austra jau paspējusi izlasīt to, kas būtu mana pirmā izvēle, tāpēc iesaiņoju Fannie Flagg “A Redbird Christmas”. Labi iederēsies romantiskajā Ziemassvētku tēmā vēl šogad vai arī nākamajā decembrī.

Annai jeb Tējtasītei dāvinu Daces Vīgantes “Ledus apelsīnu” – būs labs papildinājums labas mūsdienu latviešu literatūras meklēšanas kvestam.

Tā kā labas grāmatas grēks “nepadot tālāk” un Sibilla jau ieinteresējās par atvāžamo nazi, tad dāvinu K. J. Parker “The Folding Knife”.

Ja man prasīs, nemācēšu paskaidrot, kāpēc, bet iedomājos, ka Doronikei varētu interesēt Mēlisa Frīdentāla “Bites”. Vēsture, teoloģija, lietus un vienkārši šī grāmata negrib pamest manu prātu.

Dainim zem eglītes paliku Andžeja Sapkovska “Pēdējo vēlēšanos”, jo šis ir traki labs fantāzijas gabals un nevar taču visu laiku lasīt Poteru.

Nezinu neko ieteikt spāniski, tāpēc Lasītājai piedāvāju Ievas Melgalves “Mēness teātri”. Spāniskas kaislības tur nav, tomēr teātrim piemītošas sakāpinātas emocijas savdabīgā mērcītē gan ir.

Māra jeb Valkīra atrod skaistas vietas Latvijā un ārpus tās, nesen arī labi izteicās par Rimanta Ziedoņa prozu, tāpēc dāvinu Imanta un Rimanta Ziedoņu “Leišmalīti” klusā cerībā, ka vēl nav lasīta.

Skatos, ka Santa lasa psiholoģiskos trillerus ar neuzticamiem varoņiem, tāpēc piedāvāju veselas divas izvēles: Caroline Kepnes “You” un Paul Tremblay “A Head Full of Ghosts” – kura nu vairāk uzrunā.

Spīganai dāvinu Jon Ronson “So You`ve Been Publicly Shamed” par kaunināšanu internetā. Varbūt nav pati aizraujošākā grāmata, tomēr vērts izlasīt domājošam cilvēkam.

Diez vai tā būtu, ka nav lasīta, tomēr Inta plašajā blogā neatradu atsauksmi par Robēra Merla “Malvilas pili”. Palīdzēšu arī iesākt nākamo grāmatu sērijas maratonu, tāpēc, Int, saiņo laukā un ķeries pie (pār)lasīšanas.

Andai klusām zem eglītes paliku Entonija Dora “Mums neredzamā gaisma”, jo man šķiet, ka šī grāmata noskaņu ziņā iederēsies tajā, ko Anda lasa.

Gribu Andrim iedāvināt ko ļoti labu, bet baidos atkal aizšaut garām, tāpēc parakņājos pa Goodreads un iesaiņoju Hugo balvas ieguvēju N. K. Jemisin “The Fifth Season”.

Fledis ir cītīgs lasītājs un ar Inta dāvanu varētu būt par maz, tāpēc dāvinu Alvja Hermaņa “Dienasgrāmatu”. Varbūt nav vēl lasīta. Bibliotēkās gan droši vien pamatīga rinda uz šo grāmatu.

 

 

 

The Folding Knife. K. J. Parker

Orbit 2010, 516 lpp.

Kopš brīža, kad Andris man uzdāvināja “The Folding Knife”, zināju, ka mani gaida kas aizraujošs un labs. Pie lasīšanas gan tiku tikai apmēram pēc gada, bet grāmata no tā sliktāka nepalika.

“The Folding Knife” ir no tām grāmatām, kurām nevajag 50 vai 100 lpp ielasīšanos, āķis lūpā tiek iecirsts ar pirmajiem teikumiem. Zināma loma tajā ir romāna apļveida uzbūvei: notikumi sākas no beigām, tad aizved lasītāju galvenā varoņa atmiņu ceļojumā un beidzas apmēram turpat, kur sākās. Tāds triks švakāka stāstnieka rokās sabojātu stāsta intrigu, bet, ticiet man, šoreiz pēc pāris pirmajām lapām jūs ļoti gribēsiet zināt, kāda ir bijusi dzīve cilvēkam, kurš tagad, sēžot uz karietes jumta, pa putekļainu ceļu kratās nezināmā virzienā.

Iepazīstieties – Basso Lieliskais, Basso Diženais, Vesani Republikas vadītājs, spožu prātu apveltīts baņķieris, šķietami racionāls un godīgs valstsvīrs, amorāls aprēķinātājs, karsti ienīsts brālis un mīlēts tēvocis. Kungs, kurš vada valsti kā savu banku, domā par vispārējo labumu, bet neaizmirst arī par sevi. Kas gan kļūs par viņa klupšanas akmeni? Šis jautājums mani stipri nodarbināja, jo es redzēju vairākas iespējas un lēmumus, kas Basso varētu iegāzt. Tagad domāju, ka Basso krišanā vismaz daļēji vainīga bija viņa pārāk lielā pašpārliecinātība un nespēja apstāties.

Izdomātā Vesani Republika atgādina atspulgu no viduslaiku Itālijas pilsētvalstīm. Laiks varētu būt agrie viduslaiki, bet varētu būt arī vēlāk, dažas lietas šķita pat ļoti modernas. Tiek kalta nauda, aktīvi darbojas bankas, notiek sparīga tirdzniecība ar citām valstīm, būvē kuģus, rīko gaiļu cīņas. Pastāv universitātes un algotņu armija. Pasaule un viss notiekošais šķiet ļoti pazīstams un reāls, ļaujot viegli aizmirst, ka “The Folding Knife” ir daiļliteratūra. Alternatīvās vēstures dēļ šo romānu pieskaita fantāzijas žanram, tomēr nekā īsti fantastiska šeit nav – ne burvestību, ne pūķu, ne runājošu putnu vai elfu. Pilnīgi nekā tāda. Toties ir daudz politikas un ekonomikas. Ne visus darījumus sapratu, tad vajadzētu iedziļināties banku darbībā. Tas gan netraucēja uztvert kopainu, bez tam autors prot lieliski skaidrot Basso pieņemtos lēmumus.

K.J. Parker (īstajā vārdā Tom Holt) vispār raksta fantastiski labi. Katrs vārds, katra nianse, katra sīkākā darbība ir pārdomāta, loģiska un iederīga. Bauda lasīt tādu tekstu. Manu sajūsmu pastiprināja autora humora izjūta. Basso autoram sanācis dzīvāks par dzīvu – spēcīgs, bet ar vājām vietām, cilvēks, kurš ne vienmēr rīkojas ētiski, tomēr nav slikts savā būtībā un katru sarežģījumu uztver kā jaunu iespēju. Viennozīmīgi viens no interesantākajiem tēliem kādu pēdējā laikā nācies sastapt. Pārējie tēli nav tik daudzšķautnaini, tomēr kā otrā plāna varoņi labi izveidoti, katrs ar savu personību un ticamu rīcību. Basso māsas naids gan šķita pārspīlēts, bet norakstīšu uz to, ka viņai bēniņos drusku sagriezies un augstdzimušai dāmai nekā cita tāpat nav ko darīt. Māsas dēls sākumā šķiet mazsvarīgs, bet viņa vēstules grāmatas beigās ir ārkārtīgi spēcīgas. Šīs vēstules ir visa stāsta morālā kulminācija, manuprāt. Ļoti patika arī ģenerālis Aelius un bankas klerks Antigonus – patīkami lasīt par viscaur godīgiem un uzticamiem cilvēkiem, kurus vada pienākums nevis alkatība.

Iespējams, ka nazis uz vāka mani uzvedināja uz neprecīzu priekšstatu par iespējamo sižetu. Gaidīju brutālus un asiņainus notikumus, saņēmu ļoti interesantu un samērā mierīgu baņķiera un valstsvīra dzīvesstāstu, bet es nesūdzos. Mierīguma sajūtu rada tas, ka autors necenšas šokēt vai pārspīlēt emocijas, pārsvarā arī lasītājs nav tiešs notikumu aculiecinieks, par notikušo uzzinot no atstāstītā vai vēstulēm. Atkārtošos sakot, ka šo romānu ir bauda lasīt. Lasīt gan sanāca lēni, jo teksts ir “biezs” – svarīgs katrs vārds. Pārbrauksi ar acīm pāri un palaidīsi garām kādu būtisku niansi. Beigas pamanījās pārsteigt neskatoties uz to, ka iznākums bija virspusēji zināms jau no paša sākuma. Šis ir romāns, kur gandrīz vairāk par sižetu jāsajūsminās par to, cik gudri autors visu izdomājis un cik lieliski uzrakstījis.

Vērtējums: 5/5

Virtuālās dāvanas 2015. gada Ziemassvētkos

Pienācis atkal laiks zem salijušas eglītes salikt dāvanas. Labprāt apdāvinātu visus grāmatmīļus, tāpēc izvēlieties kādu grāmatu, kuru ļoti, ļoti gribat izlasīt, bet visu laiku atliekat, un ķerieties klāt. Laika apstākļi un sagurums pēc svētkiem ir īsti piemērots nesteidzīgai lappušu šķirstīšanai.

Dažiem esmu sarūpējusi īpašu papildinājumu grāmatplauktam:

Spīganai dāvinu Leslye Walton burvīgo maģiskā reālisma romānu “The Strange and Beautiful Sorrows of Ava Lavender”. Ja pagaidīsi līdz pavasarim, tad varēsi izlasīt latviski.

Ints ir lasījis visu, bet izskatās, ka Matthew Kneale “English Passengers” būs papeldējis garām. Ceru, ka Tev patiks humora pilnais ceļojums un piedzīvojumi Tasmānijā.

Evijai, kura beidzot atguvusi laiku lasīšanai, dāvinu īso un skaisto Patrika Nesa “Septiņas minūtes pēc pusnakts”.

Lasītāja – varbūt neesi lasījusi John Williams “Stoner”. Pie tam, grāmata nav pārāk bieza.

Nemāku neko ieteikt no botānikas, tāpēc Sibillai dāvinu sentimentālo un labestīgo Irmas Grebzdes “Tikai meitene”, lai gan tā, visticamāk, sen jau ir lasīta.

Santa, ja šampanietis nav jau izdzerts, tad ļoti labi saderēs ar smalko Ļenas Eltangas “Akmens kļavu” tekstu.

Annai jeb Tējtasītei dāvinu jauniešu romānu ar spēcīgu un veselīgu attieksmi apveltītu galveno varoni – Kody Keplinger “The DUFF: Designated Ugly Fat Friend”.

Doronike, pat varēs nelasīt Michael Punke “The Revenant: A Novel of Revenge”, jo var noskatīties vizuāli skaisto un skarbo “The Revenant” (2015).

Austrai esot sarežģītas attiecības ar mūsdienu latviešu literatūru, bet tās varētu labot Jānis Joņevs ar “Jelgava 94”.

Elzai piedāvāju atpūtu no bieziem ķieģeļiem, izlasot ko plānāku, bet satura ziņā “biezu” – John Williams “Stoner”. Jā, tā pati dāvana, kas Lasītājai, bet tas romāns ir labs.

Daini, riskēšu un dāvināšu to, ko pati neesmu lasījusi tālāk par otro nodaļu – Rachel Cohn, David Levithan  “Nick&Norah`s Infinite Playlist”. Teici, ka tev Levitāns patīk, bez tam teksts ir ļoti jauniešu runas stilā ieturēts un saistīts ar mūziku.

Ar Māru jeb Valkīru vēl īsti neesam pazīstamas, bet Ziemassvētku filmu un seriālu saraksts veicināja dāvanas izvēli. Vari izsaiņot sirsnīgo un sentimentālo Fannie Flagg “A Redbird Christmas”.

Andri, ar Tevi ir ļoti grūti. Pēc pāris stundu pārdomām joprojām nevaru izšķirties starp Mira Grant “Feed” (te gan būtu jādāvina visa zombiju triloģija), Dostojevska “Noziegumu un sodu”, J.J. Abrams “S.” un E.T.A. Hoffmann “Nutcracker” (vēlams ar skaistām ilustrācijām, lasīšanai kopā ar bērniem). Izvēlies pats.

Priecīgus, gaišus un sirsnīgus svētkus visiem grāmattārpiņiem!