Trīs vasarīgas grāmatas

Jūlija sākumā uztaisīju nelielu vasaras grāmatu sarakstu. Pienācis laiks pastāstīt par tām grāmatām, par kurām man ir vismazāk ko teikt.

Someone like you. Sarah Dessen

Heilija vienmēr paļāvusies uz pašapzinīgo Skārletu. Bet, kad Skārletas puisis iet bojā avārijā un Skārleta izrādās stāvoklī, tad Heilijai ir jākļūst par Skārletas balstu.

Šī pilnīgi noteikti nav labākā, bet arī ne sliktākā Sāras Desenas grāmata. Saturs ir vienkāršs un taisns kā lielceļš. Nekādu pārsteigumu, bet tajā pašā laikā viegli uztverams vēstījums tīnītēm par draudzību, pirmo grūtniecību, attiecībām ar vecākiem, nepareizajiem puišiem un pašcieņu. Man patika Heilijas un Skārletas draudzība. Desena raksta sirsnīgi un vienkārši. Viegli un ātri izlasāms darbs, kas tikpat viegli un ātri izlidos no jūsu prāta.

Vērtējums: 3/5

We Were Liars. E. Lockhart

Skaista ģimene.
Privāta sala.
Četri draugi.
Meli, meli, meli.
Kaislība.
Negadījums.

Ko lai uzraksta par romānu, par ko neko daudz uzrakstīt nevar, citādi atklāsies romāna galvenā intriga? Runājot Hamleta vārdiem „Kaut kas ir sapuvis dāņu karaļvalstī” – kaut kas ir sapuvis ideālajā, bagātajā un skaistajā Sinklēru ģimenē, kur galvenais ir būt „normālam”, kontrolēt savas emocijas, nesagraut spožo tēlu. Var arī teikt, ka nauda laimi nenes. Noskaņas un stila ziņā šis romāns man atgādināja pagājušajā vasarā lasīto The End of Everything. Tāda vasaras tveices noskaņa, kad nekustas pat zāles stiebrs un gaisā virmo sajūta, ka tūlīt, tūlīt kaut kas (slikts) notiks. Man patika noskaņa, patika aprautais, apziņas plūsmas stils, bet līdz galam nespēju noticēt tam lielajam, briesmīgajam notikumam, par ko nedrīkst runāt. Cik stulbiem ir jābūt, lai ko tādu pastrādātu? Vai arī autore varēja atstāt to notikumu, bet atrisināt mazliet savādāk…. Nespēju just līdzi galvenajai varonei, bet tas šoreiz arī nav būtiski, lai romāns patiktu. Ja patīk jauniešu literatūra, tad „We Were Liars” var droši lasīt.

Vērtējums: 4/5

Ne gluži par tēmu, bet ja es gribētu tetovējumu, tad izvēlētos teikumu, kas mani aizķēra: „Be a little kinder than you have to”. Tetovējums būtu rokas iekšpusē kā atgādinājums sev.

Amy and Roger`s Epic Detour. Morgan Matson

Emijas māte nolēmusi pārcelties uz otru Amerikas krastu un Emijai turp jānogādā mašīna. Vienīgā problēma – kopš autoavārijā gājis bojā tēvs, Emija nesēžas pie stūres. Izpalīdzēt piekrīt mātes draudzenes dēls un tā sākas viņu ceļojums pāri Amerikai.

Jaunieši nolemj pārvilkt strīpu Emijas mātes nospraustajam garlaicīgajam maršrutam un doties riktīgi episkā ceļojumā ar mašīnu pāri Amerikai. Emija vaino sevi tēva nāvē, Rodžers ieciklējies uz bijušo draudzeni un grib viņu satikt. Tātad katram savas problēmas un ceļojums noderēs domu sakārtošanai. Tiktāl viss skaisti un es priecīgi gaidīju, kad tad sāksies road-trip piedzīvojumi. Nekā nebija. Ja neskaita Yosemite Park un Elvisa muzeju, tad šis ir pilnīgi garlaicīgs brauciens no vienas burgeru ēstuves līdz nākamajai. Tāda sajūta, ka autore vienkārši vilkusi ar pirkstu pa karti, paķērusi pirmo internetā atrodamo tūrisma informāciju un tas arī viss. Labi, ka nebija „mīlestība no pirmā acu skatiena”. Toties Emijas pārprastā vainas apziņa un mocekles stāvoklis kādā brīdī jau kļuva par daudz. Daudzas problēmas ceļas no klusēšanas un šis romāns ir tam kārtējais pierādījums. Beigās varoņi piedzīvo emocionālo izaugsmi, tomēr tik garlaicīgu road-trip es nespēju autorei piedot. To neglābj par ceļojuma piezīmju grāmata, kurā Emija pieraksta pleilistes, līmē čekus, pieraksta īsus (un garlaicīgus) faktus par šķērsotajiem štatiem. Ak jā, un pusceļā Emijas māte uzzina par viņu plāniem un nobloķē kredītkarti. Atvainojiet, bet vai jūs atstātu savu bērnu (šķiet, Emijai bija 16 vai 17 gadi) Amerikas viducī mašīnā bez naudas? Es varu saprast labās atsauksmes, tomēr no road-trip romāniem gaidu mazliet ko citu. Varbūt problēma tajā, ka lasīju Bila Braisona ceļojumu pa ASV štatiem un lai cik vienmuļš tas nebūtu, tas tomēr bija interesantāks.

Vērtējums: 2/5

Beigās gribu piebilst par kādu šiem romāniem kopēju iezīmi – jauniešu konfliktu ar vecākiem. Arī pārējos šī žanra romānos, kurus šovasar izlasīju, dominē tā pati slikto vecāku tēma. Sāku nogurt no drausmīgiem (bezatbildīgiem, kontrolējošiem, atsvešinātiem, despotiskiem, nesaprotošiem utt.) vecākiem. Skaidrs, ka viegli uzbūvēt drāmu uz bērnu-vecāku nesaskaņu pamata, tomēr es gribētu redzēt kādu jaunu autoru domu lidojumu un mazliet vairāk izdomas jauniešu contemporary romānos. Varbūt es kļūdos un tā nav autoru vaina, varbūt tiešām problēmas ar vecākiem ir tik izplatītas, ka par tām jāraksta atkal un atkal? Droši vien katram pusaudzim ir bijuši gadījumi, kad „vecāki neko nesaprot” un „vecāki neko neatļauj”, paaudžu konflikts un tādā garā, tomēr, pēc romāniem spriežot, ASV ir īsta bēdu ieleja, kur normāli un mīloši vecāki ierakstāmi sarkanajā grāmatā.

Vasaras grāmatu mini saraksts

Pagājušajā vasarā uztaisīju diezgan lielu sarakstu ar vasarai atbilstošu grāmatu tematiku. Tāda tematiskā lasīšana sagādāja lielu prieku un lielu daļu arī paspēju izlasīt. Šovasar īsti neesmu jutusi vajadzību pēc vasarīgām grāmatām. Varbūt tāpēc, ka jūnijs mums bija oktobris. Bet šodien pa radio solīja karstuma vilni un nolēmu, ka starp nopietnāku literatūru es varētu ielikt ko vieglu un romantisku. Tā tapa saraksts ar piecām grāmatām (gāmatu nosauku saites ved uz Goodreads), ko varētu izlasīt līdz septembra vidum, kad oficiāli sākas rudens.

Anna and the French Kiss by Stephanie Perkins
We Were Liars by E. Lockhart
My Life Next Door by Huntley Fitzpatrick
Amy and Roger`s Epic Detour by Morgan Matson
Someone Like You by Sarah Dessen

Studēšana ārzemēs, kāds varbūtēji biedējošs noslēpums, simpātisks kaimiņš, road-trip un Sāras Desenas grāmata par labākajiem draugiem, ko iekļāvu jau pagājušās vasaras sarakstā. Šīs visas ir jauniešiem domātas contemporary grāmatas ar labām atsauksmēm, izdotas nesen un krāj putekļus manā lasāmo grāmatu sarakstā.

Vai plānojat lasīt ko vasarai atbilstošu? Varbūt tieši otrādi – domājat, ka vasaras atvaļinājums ir īstais laiks, lai “izgrauztos” cauri kādai biezai dokumentālās vai zinātniskās literatūras grāmatai?

That Summer. Sarah Dessen

Viking Juvenile 2006, 240 lpp.

Priekš piecpadsmitgadīgās Heivenas dzīve mainās pārāk strauji. Viņa ļoti stiepjas garumā, tēvs precas ar gados jauno kolēģi, mamma kopj rožu dārzu un ar kaimiņieni iet uz bāru, māsa gatavojas savām kāzām. Heivena vēlas kaut dzīve būtu tāda kā agrāk, kad visa ģimene vēl bija kopā un māsa draudzējās ar Samneru. Tad piepeši Samners uzrodas atkal un caur viņu Heivena tiek skaidrībā par pagātni un beidzot spēj sadzīvot ar tagadni.

Iepazīšanos ar Sāru Desenu nolēmu sākt ar viņas debijas romānu. Izrādījās ne pārāk veiksmīga izvēle. Izvairījos no lielas vilšanās tikai pateicoties kaut cik apmierinošajām beigām, kas attaisnoja visu iepriekšējo garlaicīgo bezjēdzību. Varēju saskatīt, kādu stāstu autore mēģinājusi izveidot, bet tas īsti nav sanācis.

Reālās dzīves problēmas – vecāku šķiršanās, māsas gatavošanās kāzām, garlaicīgs vasaras darbs, pusaudze ar mazvērtības kompleksu sava garā auguma dēļ, māsas bijušais draugs – varēja izvērsties dziļā, emocionālā un arī asprātīgā romānā, tomēr viss palika remdenas viduvējības līmenī. Vēl ir lielveikala modeļu konkurss un vietējā slavenība modele Gvendolīna, kura piedzīvo nervu sabrukumu. Desena ļoti cenšas Gvendolīnas stāstu sasaistīt ar Heivenu, bet tas ir tik ļoti mākslīgi un man tā arī netapa skaidrs, ko viņa gribēja pavēstīt. Brīdinājumu, ka nevajag iesaistīties modeļu biznesā vai piemēru, ka no gara auguma nav jākaunas?

Man pārsvarā ir svarīgi just līdzi grāmatas galvenajam varonim. Šoreiz Heivena mani atstāja vienaldzīgu. Interesantāka bija viņas straujā, emocionālā māsa Ešlija. Kāzu plānošanā, protams, visu laiku kaut kas nojūk un jo tuvāk nāk noliktā diena, jo visi vairāk uzvelkas un liela daļa negāciju pāriet uz Heivenu, kura visu pacieš klusējot. Tas, ka beigās viņa, tēlaini runājot, izvelk galvu no smiltīm un parāda vismaz kādu raksturu, izglābj šo bezcerīgo stāstu. Viss romāns būtībā ir Heivenas pasīva vērošana kā dzīve plūst garām un visi kaut ko rosās. Viņa spēj tikai šausmināties par savu augšanu un kārnumu, un vēlēties, kaut viss būtu tā kā tai pēdējā laimīgajā vasarā, kad ģimene pavadīja brīvdienas pie okeāna un Ešlija draudzējās ar šarmanto, sirsnīgo, uzjautrinošo Samneru. Savā prātiņā Heivena Samneru ir idealizējusi un grib, kaut māsa draudzētos ar viņu, nevis precētu kaut kādu remdeno Levisu.

Saistībā ar Samneru ir vienīgā jēdzīgā lieta šai romānā: morāle, ka ne viss ir tā kā mēs to domājam, ideālu cilvēku nav un nevajag savā prātā veidot mītus un dzīvot pagātnē. Izskatījās, ka pēc sava auguma pieņemšanas un ilūziju zaudēšanas, Heivena kļuva par tīri jēdzīgu cilvēku. Kas attiecas uz Samneru, tad viņš šķita tāds labsirdīgs, bet ākstīgs klauns. Mani kaitināja viņa vārda izvēle, kas angliski ir Sumner un ļoti līdzinās „summer”. Katru reizi nācās pārlasīt vēlreiz, lai saprastu, ka runa ir par puisi nevis vasaru. Autore droši vien gribēja vilkt paralēles, bet ir taču tik daudz normālu puiši vārdu, kāpēc jāizvēlas kaut kas tik nejēdzīgs…

Ceru, ka neveiksmi var norakstīt uz debijas romāna statusu un pieredzes trūkumu. Pieļauju, ka padsmitgadīgām meitenēm šī grāmata varētu šķist tuvāka un labāka kā man.

Vērtējums: 2/5