Drood. Dan Simmons

Hachette Audio 2010. ~27 h, ierunājis Simon Prebble
Little Brown and Company 2009, 775 lpp.

1865. gadā Čārlzs Dikenss, būdams slavas zenītā, cieš vilciena katastrofā, kas izmaina viņa dzīvi uz visiem laikiem. Vai Dikenss sāk dzīvot tumšu dubultdzīvi? Kas īsti ir un kur slēpjas noslēpumainais Drūds? To cenšas noskaidrot Dikensa draugs Vilkijs Kolinss.

Man ļoti patika Dikensa nepabeigtais romāns “The Mystery of Edwin Drood” un tā iespaidā izvēlējos šo romānu. Nenožēloju. Vērtējums: 4,5/5

Paši uzprasījāties uz video formātu 🙂

Riekstkodis zem Ziemassvētku egles

Šogad izlasīju vairākus ar Ziemassvētkiem saistītus darbus. Laikam pie vainas rudenīgi pavasarīgie laika apstākļi, bet svētku sajūtu īsti nekur nesajutu. Kad Spīgana uzdāvināja “Riekstkodi” padevos kārdinājumam izlasīt arī to. Dikenss paķērās līdzi uz tā paša viļņa.

The Nutcracker by E.T.A. Hoffmann. 1816.gads

Ziemassvētkos mazai meitenītei no visām dāvanām visvairāk iepatīkas Riekstkodis, kurš pusnaktī atdzīvojas kopā ar pārējām rotaļlietām. Riekstkodis nav parasts Riekstkodis, bet tikai meitenīte ir gatava to saskatīt. Kā īstā pasakā, stāstā ir labie un ļaunie, mīlestība un nodevība, un visādas brīnumu lietas.

Skaisti sarakstīta un skaisti ilustrēta šī grāmatiņa ir ideāla lasīšanai kopā ar bērniem Ziemassvētkos. Stāstā ir mazliet vardabības, mazliet sāpju, bet vienlaicīgi arī daudz prieka, stāstot par sirds skaidrību, labsirdību un līdzjūtību. Ne velti “Riekstkodis” grāmatas, filmas vai baleta veidā gadiem ilgi daudziem ir neatņemama Ziemassvētku daļa. Vērtējums: 4,5/5

A Christmas Tree by Charles Dickens. 1850. gads

Raugoties kā bērni apbrīno krāšņi izgreznoto eglīti, Dikenss atceras savus bērnības Ziemassvētkus. Viņam prātā nāk dažnedažādas rotaļlietas. Mazajam Dikensam ļoti patika leļļu māja un Noasa šķirsts ar dzīvniekiem.

Dikenss pļāpā līdz aizpļāpājas līdz spoku stāstiem, ko mēdza stāstīt ziemas vakaros pie kamīna. Tās acīmredzot ir ļoti jaukas atmiņas, jo viņš pamatīgi aizraujas un aizmirst par eglīti. Šīs viņa aizklīšanas dēļ stāsts diemžēl zaudē sākotnējo jēgu, tomēr man patika atmiņas par rotaļlietām un spoku stāstiem. Arī šis stāsts ir izdots grāmatiņā ar skaistām ilustrācijām, diemžēl manā eksemplārā tādu nebija. Vērtējums 2,5/5

Abiem stāstiem ir kopīga iezīme – tiem piemīt brīnišķa spēja uzburt bērna prieku par dāvanām un ticību brīnumiem. Stāsti ļāva man ar nostaļģiju atcerēties bērnību, kad mamma slepus zem eglītes lika dāvanas, mandarīni bija zelts, eglīte smaržoja reibinošāk un svecītes dega spožāk.

 

 

A Christmas Carol. Charles Dickens

Pirmā publikācija 1843.gadā, 89 lpp.

Skopulis, vientuļnieks un burkšķis Skrūdžs mīl katru peniju, bet ienīst visu un visus, kas liek izdot naudu un priecāties. Jo īpaši viņš ienīst Ziemassvētkus. Skrūdžam tie šķiet visbezjēdzīgākie svētki, kas prasa lielus tēriņus un traucē strādāt. Vēlu vakarā  pirms Ziemassvētkiem pie viņa ierodas sen mirušā darījumu partnera Mārlija spoks un paziņo – ja Skrūdžs nemainīs savu attieksmi, tad dabūs pēc nāves klīst apkārt kā tagad Mārlijs. Pēc tam pie Skrūdža viens pēc otra ierodas trīs gari: pagātnes Ziemassvētki, tagadnes Ziemassvētki un nākotnes Ziemassvētki, lai parādītu un atgādinātu, ko viņš aizmirsis un ko zaudē. To visu piedzīvojis, Skrūdžs saprot savas kļūdas, atmaigst, ir dāsns pret savu palīgu un priecīgs ierodas svinēt svētkus pie sava krustdēla.

Man ar Dikensu pēc maija ir drusku tādas love – hate attiecības. Man patīk viņa stāstnieka talants, bet tai pašā laikā traucē pārāk garie apraksti un lielā sentimentalitāte. Lai nu kā, bet pēc īpašības vārdiem un salīdzinājumiem Dikenss kabatā nelīda. Šoreiz viņam sanācis ļoti sulīgs tipāžs:

Oh! But he was a tight-fisted hand at the grind-stone, Scrooge! a squeezing, wrenching, grasping, scraping, dutching, covetous, old siner! Hard and sharp as flint, from which no steel had ever struck out generous fire; secret, and self-contained, and solitary as an oyster. The cold within him froze his old features, nipped his pointed nose, shrivelled his cheek, stiffened his gait; made his eyes red, his thin lips blue; and spoke out shrewdly in his grating voice.

Patika arī miglā tītās, aukstās Londonas apraksts un trešā gara parādītā drūmā nākotnes aina. Viens ir skaidrs – nauda laimi nenes.

Zinu, ka “Ziemassvētku dziesmu” daudzi mīl un pat regulāri pārlasa Ziemassvētku laikā, bet man laikam kaut kas pazuda tulkojumā, vai arī vecums nav tas, lai Dikenss man varētu ko iemācīt par labestību un svētku svinēšanu. Varbūt Dikenss ir pārāk sentimentāls, pārāk taisns savā morālē. Nav jau tā, ka visiem šis laiks ir nebeidzama prieka, spožu gaismu, dziesmu un deju pilns pat ja viņi labprāt svinētu Ziemassvētkus. Vientuļā nāve varētu Skrūdžu nobiedēt, bet īsti neticu, ka pirmo divu spoku dēļ viņš, priecīgi smaidīdams, ar dāvanām padusē mestos uz krustdēla māju. Labi, pietiks. Pati sāku izklausīties pēc Skrūdža :D. Nav slikts Ziemassvētku stāsts, bet mani neuzrunāja.

Vērtējums: 2,5/5