Angliski: Jane Austen “Pride and Prejudice”, izdevējs Planet Three Publishing Network Ltd., “Great Reads” kolekcijā, 2003.g., 303 lpp. Pirmo reizi izdota 1813.g. un ir populārākais Džeinas Ostinas romāns. Attēlā cita izdevēja grāmatas vāks.
Grāmatas nosaukums atspoguļo to, kā grāmatas galvenie varoņi sākumā viens otru uztver, arī pārējo starpā valda šīs īpašības attiecībā uz tādu vai citādu cilvēku vai jautājumu. Lepnums gan noplok un aizspriedumi tiek pārvarēti, bet tas prasa ne mazumu pārdzīvojumu un piedzīvojumu, īpaši četru meitu mātei, kura par katru cenu grib meitas izprecināt, bet uzvedas tik atbaidoši, ka tikai īstas jūtas spēj neatbaidīt meitu kavalierus. Iespējams, ka kādam nepatīkams šķiet viens no galvenajiem varoņiem Mr. Dārsijs, bet man viņš simpatizēja jau no paša sākuma. Kopumā romāna gaisotne tomēr ir drīzāk uzjautrinoša nekā moralizējoša. Viss, protams, beidzas laimīgi.
“You are joking, Lizzy. This cannot be! Engaged to Mr Darcy! No, no, you shall not deceive me. I know it to be impossible.”
“This is a wretched beginning indeed! My soe dependence was on you; and I am sure nobody else will believe me, if you do not. Yet, indeed, I am in earnest. I speak nothing but the truth. He still loves me, and we are angaged.”
Jane looked at her doubtingly. “Oh, Lizzy! It cannot be. I know how much you dislike him.”
“You know nothing of the matter. That is all to be forgot. Perhaps I did not always love him so well as I do now. But in such cases as these, a good memory is unpardonable. This is the last time I shall ever remember it myself.”
Prātā nāk senais teiciens “Neskati vīru no cepures”. Tāpat kā ir taisnība tas, ka tev šķiet tu to cilvēku nemīli, tur nekas nav, līdz vienā brīdī tu saproti, ka esi līdz ausīm iemīlējies.
Šis un tas noderīgs par romānu angliski, tiem, kas grib sīkāk šo darbu paķidāt, šeit un šeit. Romānu internetā var izlasīt šeit.
Vērtējums: 5/5. Klasika.
Marii grāmatplaukts 