Zvaigzne ABC 2015. gads, 176 lpp.
Manās un mana suņuka ķepiņās ir nonākusi neparasta pavārgrāmata “Mājās gatavota barība kaķiem un suņiem. 75 receptes garšīgai maltītei dažāda vecuma kaķiem un suņiem”. Ja jums rūp sava mīluļa ēdienkarte, šo grāmatu būtu vērts papētīt. Jā, rūpnieciskās sausās barības it kā nodrošina visas vajadzīgās barības vielas, tomēr to sastāvā parasti vairāk nekā puse ir graudaugi, bet mājdzīvnieki būtībā ir gaļēdāji un graudaugi veido tādu kā balastu, ko pēc tam “izmest”.
Grāmatā ir plaša informācija, kas ļauj saprast, kādām barības vielām būtu jābūt suņa vai kaķa uzturā. Autore sniedz ieskatu mājās gatavotas barības priekšrocībās, stāsta kā sabalansēt maltītes, ņemt vērā konkrētā mājdzīvnieka īpatnības, kā plānot maltītes, no kādiem produktiem izvairīties un kā pakāpeniski pāriet uz paša gatavotu barību. Skaidri un saprotami ir izklāstīta informācija par barības sastāvdaļām (gaļu, taukiem, kalciju, olām, sēklām u.c.). Kad esam iepazinušies ar teoriju, varam pāriet pie prakses izmēģinot 75 dažādas receptes. Daļa no tām ir gatavojamas lielākos apjomos vairāku dienu izbarošanai, daļa ir ātri pagatavojamas un tūlīt pasniedzamas. Receptes ir vieglas, ātri sagatavojamas, daļa arī ilgi uzglabājamas.
Pirms šīs grāmatas lasīšanas man jau bija zināma pieredze un zināšanas par mājās gatavotu barību. Savulaik cītīgi pētīju ārzemju forumus par franču buldogu ēdināšanu. Manam suņukam, misteram H., ir 11 gadi un visu mūžu briesmīga alerģiska reakcija uz velns viņu zina ko. Pāris gadus izmēģinājām visādas sausās barības un tad kādu laiku gatavoju pati. Īpaši labāk nebija un pārgājām atkal uz sauso, jo baidījos, ka nespēju viņam sniegt sabalansētu maltīti. Žēl, ka tad man šī grāmata nebija. Vai tagad pāriesim pilnībā uz mājās gatavoto? Ideālā pasaulē jā. Strādājošam cilvēkam, kam pa rokai nav ekoveikals un gaļas bode, tas nav tik viegli. Tomēr es ik pa laikam no šīs grāmatas gatavošu un pasniegšu kā atsevišķu maltīti, vai piedevu sausajai barībai, jo drīkst kombinēt.
Tagad neliels vizuāls ieskats kā mēs testējām divas receptes: dārzeņu novārījumā gatavotas auzu pārslas un ceptu vistu stilbiņu sotē ar rīsiem.
Misters H. bija pilnīgā sajūsmā un ēda tik ātri, ka normāli nobildēt nebija iespējams. Vēlāk problēmu ar vēderu un izsitumiem uz ādas nebija.
Ļoti pozitīvi, ka receptes ir kombinējamas un grāmatas sākumā sniegtā vispārīgā informācija ļauj aizstāt vienus produktus ar citiem un izdomāt jaunas receptes. Piemēram, lapu kāpostus aizstāju ar spinātiem. Jāatzīstas, ka esmu no šīs grāmatas “aizņēmusies” pāris receptes “divkājaiņiem”. Ceptu vistu stilbiņu sotē ar rīsiem bija lielisks ēdiens vakariņās mums un gardas brokastis misteram H. Lieliskas brokastis sanāca arī no cukīni ar olām, suns dabūja tikai pasmaržot.
Beigās jāpiebilst, ka acis priecē skaistas bildes, kvalitatīvs papīrs un labi sastrukturizēta informācija. Vienīgais mīnuss – tas, ko saucu par “amerikāniskā pamācīšana/reklamēšana ar smaidā atieztiem zobiem”, kas līda laukā no tulkojuma. Nu tāds stiliņš autorei. Atliek vien iekārtot bioloģisko saimniecību un pēc šīs grāmatas gatavot ēdienu arī sev. Ja bez jokiem, tad liela daļa informācijas ir vērtīga un izmantojama.
Vērtējums: 3/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 