Kā klājas bibliotēku e-grāmatu projektam

e-alise-katalogs

Novembra sākumā uzrakstīju par bibliotēku e-grāmatu projektu, nopriecājos un klusām cerēju, ka projekts nenomirs īsti nesācies. Decembra sākumā man pazvanīja Olga Kronberga no Valmieras integrētās bibliotēkas un kā lasītāju pārstāvi uzaicināja uz projekta izvērtēšanu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 19. decembrī. Tā es nonācu ļoti interesantā kompānijā tikpat interesantā pasākumā.

Bibliotēku e-grāmatu projekta izvērtēšana

Projekta izvērtēšanā piedalījās pārstāvji no Kultūras Informācijas Sistēmām, Tieto Latvia, Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāda, LNB, Valmieras, Kuldīgas, Jelgavas, Ventspils un Preiļu bibliotēkām (atvainojos, ja kādu piemirsu vai sajaucu). Vispār Latvijā ir 1750 bibliotēkas, 811 no tām publiskās.

Pirmā ideja par e-grāmatu piedāvāšanu bibliotēku lasītājiem dzima jau 2010. gadā, kad parādījās pirmās e-grāmatas latviešu valodā. Sākums bija sarežģīts un risinājums lasītājiem neērts. Tomēr ideja netika atmesta un, apvienojot vairāku bibliotēku, KIS un Tieto Latvia spēkus, 2015. gadā sākās jauna risinājuma izstrāde. Tieto izstrādā bibliotēku e-grāmatu platformu un arī uzrunā izdevējus, aicinot uz sadarbību. Pašlaik atsaukušās trīs izdevniecības (Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāds un Jumava), projekta izmēģinājuma termiņš pagarināts līdz 2017. gada 31. janvārim un starp iesaistītajām pusēm panākta vienošanās par turpmāko rīcību. Projektā iesaistītās bibliotēkas ļoti vēlas piedāvāt saviem lasītājiem e-grāmatas, jo pieprasījums ir, bet šis nav ātri un viegli ieviešams pakalpojums. Saduras dažādu pušu intereses, jāatrisina visi juridiskie aspekti saistībā ar autortiesībām, licenču skaitu un galu galā tas ir arī naudas jautājums.

Tieto pārstāvji pastāstīja par līdz šim paveikto un iepazīstināja ar platformas statistiku. Biju patīkami pārsteigta, cik ļoti viņi ieklausās komentāros un ieteikumos par sistēmas lietošanu. Pozitīvās atsauksmes un iebildumi no lietotājiem bija apmēram vieni un tie paši. Nebiju ievērojusi, bet citiem traucējis, ka vienu grāmatu lasot, nevar pieteikties rindā uz nākamo. Nav arī redzama rinda uz konkrētu grāmatu. Domāju, ka šīs iebildes un visu pārējo projekta veidotāji iespēju robežās atrisinās. Noskaidrojās arī mana veiksme turpināt lasīt grāmatu bez interneta pieslēguma. Nē, bez interneta (vismaz pagaidām) bibliotēkas e-grāmatas lasīt nevar. Tās pāris lapas, ko es izlasīju, bija vienkārši kešatmiņā saglabāts saturs (vai kas tam ļoti līdzīgs, programmētāji zinās labāk pastāstīt).

E-grāmatu bibliotēkā līdz decembra sākumam bija piereģistrējušies 147 lasītāji, veikti 132 grāmatu lasījumi, kas ir 41% no maksimāli iespējamiem uz to brīdi. Kā vienu no skaidrojumiem lasījumu skaitam bibliotēkas minēja no klientiem saņemtos komentārus, ka katalogā nav tās grāmatas, ko viņi gribētu lasīt. Visvairāk lasītā izrādījās “Direktoriene” (11 lasījumi), “Raganas jāj mēnesi maitāt” bez manis bija lasījuši vēl 3 cilvēki. Ventspils bibliotēkas pārstāve atzīmēja, ka īpaši jaunieši pieprasot e-grāmatas latviešu valodā.

Visas puses vienojās par to, ka lasītāji ir jāizglīto par e-grāmatu lasīšanu, jo daudziem tas joprojām šķietot sarežģīti. Bibliotēkas, protams, izmantoja interneta resursus un presi, lai informētu par projektu, bet bija arī citi veidi, kā bibliotekāri iepazīstināja potenciālos lasītājus. Jelgavas bibliotēkā runāja ar katru lasītāju un statistiski projektā visvairāk piereģistrējās tieši no šīs bibliotēkas. Kuldīga uztaisīja grāmatzīmes ar informāciju un deva līdzi izsniegtajām grāmatām.

Nepaliku uz pasākuma otro daļu, kurā laikam vairāk runāja izdevniecību pārstāvji un tika risināti praktiski jautājumi par e-grāmatu pirkšanu. Projekts turpinās un drīz katalogā varētu parādīties jaunas grāmatas.

Advertisements

Bibliotēku e-grāmatu projekts

Vai esat pamanījuši e-GRĀMATU bibliotēku? Tas ir izmēģinājumprojekts līdz 2016. gada decembrim, atrodams e.alise.lv un dod iespēju vairāku publisko bibliotēku lasītājiem bez maksas lasīt e-grāmatas tiešsaistē viedtelefonā vai datorā. Grāmatu gan pašlaik nav daudz – 27 latviešu autoru darbi no Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāda un Jumavas. Piedāvājums varētu noderēt, ja novembrī vēlaties piedalīties latviešu grāmatu lasīšanā.

Bibliotēkas, kas piedalās šajā projektā:
– Kuldīgas galvenā bibliotēka
– Jelgavas pilsētas bibliotēka
– Latgales Centrālā bibliotēka
– Preiļu Galvenā bibliotēka
– Valmieras bibliotēka
– Ventspils bibliotēka

Lai reģistrētos e-GRĀMATU bibliotēkā, ir jābūt lasītājam kādā no minētajām bibliotēkām un jāzina sev piešķirtais publiskā kataloga (ALISE) lietotājvārds un parole. Lai pabeigtu reģistrēšanos, uz e-pastu atnāk saite, kas jāaktivizē stundas laikā, pretējā gadījumā reģistrēšanās process jāsāk no jauna.
Izvēlētā e-grāmata lasītājam tiek izsniegta uz 2 nedēļām un katrai grāmatai projekta laikā paredzēti 2 izsniegumi, tāpēc atstājiet iespēju arī citiem lasīt. Pagaidām ir vēl daži ierobežojumi, piemēram, vienlaicīgi lietotājs var lasīt tikai vienu grāmatu. Visi reģistrēšanās soļi un lasīšanas nosacījumi atrodami projekta lapas apakšā sadaļās “Par e-GRĀMATU bibliotēku” un “Lietošanas noteikumi”.

MANA PIEREDZE

Sistēma kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ neatpazina manus bibliotēkas kataloga pieejas datus. Sazinājos ar savu bibliotēku un šī problēma tika ātri atrisināta. Lasīšanai izvēlējos teiku un pasaku krājumu “Raganas jāj mēnesi maitāt”. Izmēģināju lasīt 3 ierīcēs – datorā, Windows planšetē un Android telefonā. Visur strādāja bez aizķeršanās. Vienīgi var būt maza nesakritība starp datoru/planšeti un telefonu, jo telefonā vienlaicīgi tiek attēlota tikai viena lapa un tāpēc par 1 lapu var nesakrist pēdējā lasīšanas vieta. Vismaz man tāds iespaids radās.

e-grāmatas

e-Grāmatu bibliotēkas skats telefonā. No kreisās puses: katalogs, grāmatas atvērums, satura rādītājs.

Kā process notiek
1) Izvēlas no kataloga grāmatu.
2) Var iepazīties ar anotāciju un īsu grāmatas fragmentu (poga Ieskats), kas ļauj izlemt, vai gribas šo darbu lasīt.
3) Spiež Lasīt. Grāmata iekrīt lasītāja Lasītavā, kas atrodama zem lasītāja vārda, uzvārda
4) Lasītavā iespējams grāmatu lasīt vai no tās atteikties.
5) Spiežot Lasīt, atveras grāmata un lasīšanas process var sākties. Datora ekrānā redzams grāmatas divu lappušu atvērums, telefonā – viena lapa.

Pozitīvais
– Katalogs ir viegli saprotams un ērti lietojams.
– Pirms pieteikšanās lasīšanai, ir iespējams iepazīties ar nelielu grāmatas fragmentu.
– Skaidri tiek norādīts izsniegšanas un nodošanas laiks, jo ir svarīgi zināt, cik ilgi izsniegtā grāmata būs pieejama lasīšanai.
– Atvērtai grāmatai pieejams satura rādītājs, un burtu lielumu iespējams mazliet palielināt vai samazināt.
– Sistēma atceras pēdējo lasīto atvērumu un, nākamreiz atverot grāmatu, var atsākt lasīt no vietas, kurā iepriekšējā reizē apstājāties.
– Ja grāmata ir atvērta, to var turpināt lasīt arī tad, ja nav interneta savienojuma. Neesmu tik gudra IT, lai zinātu, kā tas tehniski darbojas, jo grāmatas fails netiek lejuplādēts.
– Nav jāiet uz bibliotēku, lai paņemtu lasīšanai jaunu grāmatu, to var ātri izdarīt no jebkuras vietas ar interneta pieslēgumu.

Ne tik pozitīvais
– Gribētos zināt izvēlētās grāmatas lappušu skaitu gan pirms lasīšanas uzsākšanas, gan lasīšanas gaitā.
– Nevar ielikt grāmatzīmes vai kopēt iepatikušos citātu.
– Lasīšanai izsniegto grāmatu var atrast zem sistēmas lietotāja profila, kas varbūt nav uzreiz intuitīvi saprotama lieta. Lasītavu varētu iznest priekšplānā kā pogu blakus lietotāja profilam un Iziešanas opcijai.

Kopsavilkums
Ļoti priecājos par iespēju legāli un bez maksas lasīt pie mums izdotās grāmatas un ceru, ka tas nepaliks izmēģinājuma stadijā. Pārāk nejūsmoju par lasīšanu datora vai kādas citas ierīces ekrānā (ja vien tas nav speciāls e-grāmatu lasītājs, piemēram, kā manējais), bet šī būtu vēl viena iespēja nekad nepalikt bez lasāmvielas, ja papīra grāmata vai kindlis palicis mājās. Pieļauju, ka bibliotēkas e-grāmatas varētu patikt jauniešiem, tāds tehnoloģisks risinājums kā ne kā – pāris klikšķi un grāmata telefonā vai planšetē. Tāpat pieļauju, ka noteiktai cilvēku grupai patiktu iespēja palielināt grāmatas tekstu un beidzot izlasīt to, ko izdevniecības sīkā drukā sadrukājušas.

Mans e-lasītājs Pocketbook Basic New

Manam elektronisko grāmatu plauktam plešoties plašumā, ziemas sākumā tomēr nolēmu iegādāt elektronisko grāmatu lasītāju ar e-ink ekrānu. Kamēr meklēju piemērotāko modeli, tika paziņoti kāda pētījuma rezultāti – neesot starpība vai lasi uz e-ink ekrāna vai labas kvalitātes planšetes/telefona ekrāna ar apgaismojumu. Tagad, pēc vismaz 20 grāmatām izlasītām uz e-lasītāja, varu teikt, ka starpība varbūt medicīniskā ziņā nav liela, tomēr ir sajūta, ka acis nogurst mazāk. To varētu skaidrot ar:

  • nav papildus piepūle acīm no telpas apgaismojuma radītā atspīduma uz ekrāna (kaut minimāls, telefona ekrānam tas tomēr ir).
  • lielāks ekrāns, var ērti lasīt izvēloties arī lielāku fontu.
  • ekrāns ļoti atgādina drukātas grāmatas lapu, ērtāk uztvert tekstu kopumā pārskrienot tam ar acīm pa diagonāli.

Trīs sīkumi, ko zaudēju, lasot ar e-lasītāju:

  • biju ļoti pieradusi pie ērtās Cool Reader programmas, grāmatu katalogs tur bija vieglāk pārskatāms. Tagad man jāpiedomā, kādās mapēs likt grāmatas lasītājā, lai vienkāršāk atrast.
  • nav krāsaini grāmatu vāki (man nav grāmatu vāku fetišs, tomēr reizēm gribas papriecēt acis).
  • nav tik ērti lasīt tumsā. Nopirku lampiņu, bet tā tomēr nav tik gaiša kā ekrāns ar apgaismojumu.

Bet tie tiešām ir tikai sīkumi, jo visādi citādi lasīt ar e-lasītāju ir kaifs.

Tagad atpakaļ pie paša e-lasītāja. Iespējas patiesībā ir diezgan plašas, tāpēc noformulēju sev prasības un vajadzības:

  • nevajag wi-fi, audio un video atbalstu – tam man ir dators un telefons
  • nevajag visādas papildus ekstras – ekrāna apgaismojumu, spēlītes, klaviatūru, touch screen utt.
  • iespēja izmantot dažādus failu formātus: mobi, epub, fb2 u.c.
  • viegls un ne pārāk liels izmērā
  • klientu atbalsts, ja būtu nepieciešams
  • iespēja paplašināt ierīces atmiņu (ja nu uznāk vēlme nēsāt līdzi visu savu bibliotēku….)
  • saprātīga cena, 100 Ls jau man šķita par daudz.

Tātad man būtībā vajag vieglu un vienkāršu drukātās grāmatas aizstājēju ar dažām iespējām: meklēt katalogā, ielikt grāmatzīmi, mainīt fontu lielumu un bez piepūles pārškirt lpp.

Nopietni apdomāju trīs ražotājus/brendus: Amazon Kindle, Sony un Pocketbook. Kāpēc neizvēlējos Kindle? Tāpēc, ka man reizēm patīk peldēt pret straumi un mani kaitina viņu spītīgā turēšanās pie viena formāta (lai gan tas ir saprotami). Vienu brīdi nopietni apsvēru Sony PRS -T1 un T2. Biju lasījusi ļoti atzinīgas lietotāju atsauksmes, tomēr pie mums ir zināmas problēmas ar Sony ražotās tehnikas servisu un arī cena bija jau virs plānotā budžeta. Beigās paliku pie Pocketbook Basic New 613. Ja pareizi atceros, Pocketbook lasītājus ražo ukraiņi sadarbībā ar vienu no Āzijas draudzīgajām valstīm. Kas patīkami – viņiem ir mājas lapa latviešu valodā, tur pieejami jaunākie programmatūras atjauninājumi un Rīgā ir normāli strādājošs servisa centrs.

Teikt, ka es biju ļoti priecīga, kad beidzot tiku pie sava pirmā e-lasītāja, būtu ļoti maigi teikts. Es biju ekstāzē par lasīšanas vieglumu un ērtumu. 6″ ekrāns, kas izskatās kā normāla baltuma lapa, gandrīz nejūtamie 180 g, vienkārši saprotama izvēlne, ar datoru sadraudzējās bez jebkādām problēmām, ar Calibre arī. Neiedziļināšos parametros, tos var izpētīt klikšķinot uz augstāk minētā lasītāja nosaukuma, vai arī šeit. Labāk pastāstīšu nianses, kas varētu būt svarīgas, bet par kurām oficiālajos aprakstos neraksta:

  • lappušu pāršķiršanas/izvēlnes taustiņiem ir neliels klikšķis, tomēr tie ir pietiekoši klusi un netraucē, ja vien nesāk aktīvi spaidīt apaļo izvēlnes/OK pogu, jo tā ir stingrāka. No otras puses – apaļais kursors lieti noder ievadot grāmatas nosaukumu meklētājā.
  • ierīces ieslēgšanas/ izslēgšanas taustiņš nekādi neizceļas no sāna malas, kas padara pogas nospiešanu ērtāku tad, ja ir pirkstam ir nags, bet principā vienkārši jāpiešaujās un nav tā, ka vajadzētu bieži slēgt iekšā un ārā. Var noregulēt laiku pēc kura ierīce pati izslēdzas, ja ar to nedarbojas. Man ir noregulēts uz 20 minūtēm.
  • tīri teorētiski var rakstīt piezīmes, bet es šo funkciju neizmantoju, pieļauju arī, ka nav diez ko ērti
  • ekrānu iespējams sagriezt, lai lasītu arī landscape režīmā.
  • iebūvētas trīs vārdnīcas: Webster`s 1913 Dictionary, Eng-German un Eng-Rus vārdnīca; pāris reizes esmu izmantojusi, strādā bez problēmām
  • lasot apakšā rāda izlasīto/kopējo lpp skaitu, teiksim 15/210. Kopējais grāmatas lpp skaits +/- sakrīt ar drukātās grāmatas lpp skaitu.
  • ja grāmata ir puslasīta, katalogā pie nosaukuma ir izlasīto % skaits; ja grāmata izlasīta, tā katalogā tiek atzīmēta ar ķeksīti
  • ieliktās grāmatzīmes viegli atrodamas atverot grāmatu un izvēlnē izvēloties satura sadaļu.
  • pārškirto lapu notīrīšanai ir vairāki varianti – nekad, vienmēr, katras 3 lapas, katras 5 lapas, katras 10 lapas. Es izvēlējos “vienmēr”. Ekrāns vienmēr tīrs un lappuses pāršķiršanas ātrumu tas neietekmē. Manuprāt lappuses pārškiras tikpat ātri kā pārškirot parasto papīru.
  • baterijas uzlāde ir ap 4 stundām (vismaz man tā šķiet), ceru, ka jaunākajā programmatūras versijā būs arī paziņojums, kad baterija pilnībā uzlādējusies. To varēšu pārbaudīt apmēram pēc mēneša, jo apmēram tik ilgu laiku vajag, lai pie mana lasīšanas tempa bateriju izlādētu.
  • ir savs grāmatu veikals ar tīri patīkamām cenām. Neesmu gan vēl izmantojusi, tāpēc nevaru komentēt. Lasītājs nav piesaistīts veikalam, tā ka tas ir tikai tāds brīvprātīgs bonuss.

Te dažas bildes, lai parādītu, kas “lācītim vēderā”. Attēlu švakajā kvalitātē vainojamas manas līkās rokas bildējot vājā apgaismojumā ar telefona kameru. Atvainojos! Ar paša lasītāja ekrāna asumu tam NAV nekāda sakara. Lasītāja attēla un teksta kvalitāte ir ļoti laba. Ar peli uzbraucot uz bildes būs mazs paskaidrojošs teksts, uzklikšķinot uz bildes, to var atvērt lielāku.

Pocketbook iepakojumā Pocketbook izvelne Pocketbook katalogs

Pocketbook grāmata Pocketbook grāmatas izvēlne Pocketbook grāmatas lapa

Vispār lasītāja interfeiss pieejams daudzās valodās, arī latviešu, bet es esmu copī – paste (bez jokiem, man reiz bija skolotājs, kas šādi runāja) paaudze un datorterminu latviskojumi man vienkārši nav saprotami.

Man sākotnēji bija šādas tādas problēmas ar ierīces nestabilo darbību – mēdza uzkārties, liekot grāmatzīmi izmest paziņojumu par faila bojājumu, nekorekti attēlot baterijas izlādi. Sazinājos ar internetveikalu, no kura lasītāju iegādājos. Reakcija bija zibenīga un jūtos par to pateicīga. Ražotājs zinot par problēmām programmatūrā un tās risinot. Padomi, kas man lieti noderēja:

  1. pirmo reizi izlādēt lasītāja bateriju līdz galam un tad uzlādēt vismaz 12 stundas, lai baterija “ieskrietos”. 
  2. atjaunot programmatūru, uzliekot jaunāko versiju no oficiālās mājas lapas.

Pirmais padoms lielā mērā mazināja uzkāršanās problēmu. Vakar beidzot saņēmos un uzliku atjauninājumu. Tas izrādījās ļoti vienkārši, tikai jāseko pamācībai. Divas dienas lasot, viss strādā lieliski, pazuduši kļūdainie paziņojumi. Ja tomēr radīsies problēmas, papildināšu rakstu. 

Kopumā esmu apmierināta, lai gan man nav ar ko salīdzināt. Ja atjauninājums būs atrisinājis iepriekš minētās problēmas, būšu pavisam apmierināta ar savu lasītāju. Gribēju pagaidīt vēl vismaz mēnesi, pirms publicēt rakstu, bet solīju jau sen un zinu, ka daži ar nepacietību gaida šo atsaukmi. Ja ir kādi jautājumi, centīšos atbildēt.

[papildināts 03.07.2013.]

Pēc programmatūras atjaunināšanas nekādu problēmu vairs nav. Strādā bez aizķeršanās pat tad, kad baterija gandrīz tukša. Esmu ļoti apmierināta.

Beidzot pamēģināju ielikt grāmatas aizsargātas ar Adobe DRM. Ar programmu savienojās normāli, grāmatas ieliku, atvērt un lasīt var.

Attiecībā uz PDF dokumentiem jāsaka, ka tie laikam ir neparocīgi lasīšanai jebkurā ierīcē. Ieliku vienu un izmēģināju. Lasīt var. Jāpaspēlējas ar burtu lielumu un dokumenta izskatu (piedāvā izmainīt apmaļu lielumu, sadalīt tekstu kolonnās, mainīt platumu, pārpludināt tekstu). Manam konkrētajam dokumentam pietika ar malu pieregulēšanu un var lasīt gandrīz kā epub. Pieļauju, ka lasīšanas ērtums atkarīgs no konkrēta dokumenta un katra paša sajūtām/vēlmēm.

Amerikāņu dievi. Nīls Geimens

Zvaigzne ABC 2012.g., e-pub ar Adobe DRM, no 12. septembra būs arī papīra formātā. Ap 600 lpp.

Galvenais varonis, vienkāršs amerikāņu puisis, Ēna tiek ātrāk izlaists no cietuma, lai paspētu uz sievas Loras bērēm. Lidmašīnā viņš iepazīstas ar īpatnēju vīru, kurš sevi dēvē par misteru Trešdienu, kurš Ēnam piedāvā darbu. Pēc neveiksmīga mēģinājuma atkratīties no uzmācīgā vīreļa, Ēna piekrīt strādāt par Trešdienas šoferi un palīgu. Viss kļūst aizvien savādāks pēc Černoboga un trīs māsu apciemojuma. Ēna redz savādus sapņus, uzrodas mirusī Lora, viņš tiek nolaupīts, ar viņu runā televizors, abi ar Trešdienu izkrāpj naudu pie bankas…. Ēnam ļoti gribas izvairīties no nepatikšanām, bet viņš nokļūst pašā nepatikšanu epicentrā. Lai cik neticami viss liktos, atliek vien ticēt. Tuvojas vētra: gaidāma cīņa starp vecajiem un jaunajiem dieviem.

Ļoti grūti uzrakstīt par šo fantasy romānu tā, lai raksts nebūtu pilns ar spoileriem. Man nebija nekāda priekšstata un cerību attiecībā uz “Amerikāņu dieviem”, vienkārši pakļāvos vispārinātiem slavinājumiem. Un jāsaka, ka nenožēloju. Romāns ir lielisks, asprātīgi un veikli uzrakstīts, notikumu pavērsieni pārsteidz. Vienlaikus Geimens liek padomāt par mūsu patērētāj-sabiedrības tukšumu un trulumu. Jaunie dievi jūtas vareni (Pilsēta, interneta, telefona, lielveikalu, tv un citi), tomēr daži jau saprot, ka drīz viņus aizmirsīs, jo vietā nāks vēl kas jaunāks un aizraujošāks. Arī Ēna to iemet viņiem sejā: “šodienas nākotne ir rītdienas pagātne”. To, kas skaitās jaunums šodien, rīt jau tiks aizmirsts: “Mainies vai mirsti, attīstīsies vai iznīksi”.

Šie jaunie, iedomīgie dievi iedomājas esam pārāki par senajiem dieviem, kurus sev līdzi atveda tie, kas ieradās Amerikā.

– Kad cilvēki devās uz Ameriku, paņēma mūs sev līdzi. Atveda mani, Lokiju un Toru, Anansi un Lauvu dievu, tāpat arī leprekonus, koboldus un banšijas….

Senie dievi pamazām tika aizmirsti, bet viņi joprojām dzīvo starp cilvēkiem. Viņi gan neizskatās pēc pārpasaulīgām, mītiskām būtnēm. Parasts večuks, gotu meitene, prostitūta, narkomāns, dzērājs, apglabāšanas kantora darbinieki, kaķis izrādās vienas vai otras tautas sen aizmirsts dievs, dieviete vai kas līdzīgs. Viņi ēd, dzer, pīpē, nodarbojas ar seksu un uzvedas kā jebkurš no mums.

Skatīsimies patiesībai acīs un atzīsim, ka lielas ietekmes mums vairs nav. Kaut ko nočiepjam, paņemam un kaut kā iztiekam, atkailināmies, pārdodam miesu, pārāk daudz dzeram, nosūknējam degvielu, zogam, krāpjamies, eksistējam sabiedrības nomalē. Vecie dievi šeit, jaunajā bezdievju zemē.

Šo fantastisko būtņu cilvēciskums man šķita ļoti aizkustinošs un padarīja šo romānu atšķirīgu no citiem fantasy romāniem. Viss liekas tik normāli, ka pat īpaši nebija jābrīnās par jaunu dīvaiņu parādīšanos. Līdzīgi kā sapnī – tu vienkārši pieņem, ka tā ir jābūt. Bija tikai divas vietas, kas mani pamatīgi pārsteidza. Šī bija viena no tām grāmatām, kuras es vairāk “skatījos” nekā lasīju un aina ar taksometra šoferi ifrītu – džinu un musulmaņu tirgotāju bija, maigi sakot, negaidīta 😀 Otra pārsteidzoša vieta bija grāmatas beigas, kad atklājās patiesie notikumu iemesli. Pašas nozīmīgākās šai romānā ir detaļas. Visa romāna garumā tiek pasviestas informācijas druskas, kas ļauj uzminēt patiesību, lasot es šos sīkumus piefiksēju, tomēr puzli neizdevās salikt līdz pat pašām beigām. Tas priekš manis bija patīkams pārsteigums – nespēt uzminēt notikumu attīstību un iemeslus. Tāda veikla detektīvintriga autoram sanākusi.

Ļoti patika latviskais tulkojums. Lasīt bija viegli, negludumus nejutu. Lasīju ar lielu sajūsmu, tomēr vai šī grāmata iekļūs manu mīļāko grāmatu sarakstā rādīs laiks. Pašlaik ir sajūta, ka “Amerikāņu dievi” lieliski izklaidē, tomēr sirdī uz ilgu laiku neaizķeras. Varbūt tāpēc, ka nebija liela emocionāla līdzpārdzīvojuma. Tomēr nepārprotiet – Ēna man patika, man pret viņu nav nekādu iebildumu.

Noteikti pamēģināšu vēl kādu Geimena grāmatu, jo man patīk viņa spēlēšanās ar fantastiskām lietām.

Vērtējums: 5/5. Iesaku vieglas fantasy un mitoloģijas cienītājiem.

Augusta pieturzīmes un septembra plāns

Rudenīgais augusts pagāja koncentrējoties uz Coursera obligāto literatūru, ko pārsvarā lasīju ar lielu interesi un patiku. Zinu, ka pie Po un Velsa īsajiem stāstiem vēl atgriezīšos pēc kursa beigām. Stokera “Drakula” sajūsmināja, nesaprotu, kāpēc līdz šim nebiju to lasījusi. Par Po varu teikt to pašu, lai gan vienlaicīgi viņa stāsti uzdzen drebuļus. Visu no ieplānotā, protams, nepaspēju izlasīt, toties pakļāvos kārdinājumam un nopirku “Amerikāņu dievus”, kas izrādījās lieliska lasāmviela. Tas vienlaicīgi bija eksperiments cik viegli vai sarežģīti ir tikt līdz Zvaigznes ABC ar Adobe DRM aizsargātas grāmatas lasīšanai. Jāatzīst, ka viss ir pavisam vienkārši, ja sākumā izlasa pamācību, kas atrodama turpat izdevniecības mājas lapā. Vienīgi divas svarīgas lietas:

  • vajadzīga kredītkarte un pieeja internetbankai
  • ja gribas lasīt telefonā, tad a) vajadzīga grāmatu lasīšanas aplikācija, kas atbalsta Adobe DRM, piemēram, Aldiko, b) telefonā jāaiziet uz iestatījumiem un telefons pie datora jāpievieno kā USB krātuve, savādāk Adobe Digital Editions neredz telefonu.

Septembrī turpinās FaSciFi kurss, tāpēc pārsvarā lasīšu tikai kursā paredzēto literatūru: Bredberija “Marsiešu hronikas”, Le Guinas “Tumsas kreiso roku”, Burroughs “A Princess of Mars”, Gilman “Herland” un Doctorow “Little Brother”. Varbūt pabeigšu “Annu Kareniņu”, lai gan vēl puse nelasīta un gribētos atpūsties no nopietnas fantastikas palasot ko vieglāku.

Atslodzei: Veiksmīgas grāmatas DNS

Ko varam secināt no infografikas? Izskatās, ka sievietes ir cītīgākas lasītājas kā vīrieši un labāk kā protagonistu izvēlēties sievieti, lai grāmatu kļūtu par bestselleru. Vēlams, lai grāmata nebūtu pārāk gara: +/- 375 lapas ir pieņemami. Kas tiek domāts ar žanru “literature”? Droši vien mūsdienu reālistiskā literatūra, kas neiekļaujās kādā apakš žanrā. Lai kas tas būtu, šī kategorija ir vislabāk pelnošā, lai gan cieši uz papēžiem min zinātniskā fantastika (mani māc aizdomas, ka fantasy arī iekļauts šai kategorijā). Sievietes aizraujas ar romantisko literatūru (ak, kāds pārsteigums!), bet vīriešiem patīk vēsturiskie romāni. Sanāk, ka manas intereses ir vairāk vīrišķīgas 😀 Ja grāmata ir lēta, cerības to pārdot ir lielākas, bet tas nenozīmē, ka tās visvairāk lasa. Vecāki cilvēki lasa lēnāk, bet vairāk, un īsākās grāmatās (300 lpp) līdz beigām izlasa daudz biežāk nekā biezos “ķieģeļus”. Lūk tā.

Lai visiem krāsains septembris 🙂