R.I.P. XI

ripeleven

Klāt septembris, klāt R.I.P. XI. Jau ceturto reizi piedalīšos šajā lasīšanas izaicinājumā, kas norisinās no 1.septembra līdz 30. oktobrim.

Izaicinājumam der:

Mystery
Suspense
Thriller
Dark Fantasy
Gothic
Horror
Supernatural

Vai jebkas līdzīgs ar tumšu noskaņu. Ir vairāki dalības līmeņi un tā ir šī izaicinājuma burvība, jo tas nav pārāk apjomīgs un nomācošs. Piedalīties var arī tikai ar vienu lasāmo grāmatu. Šogad plānojum ņemt mazāku līmeni, bet beigās atkal izvēlējos pirmo līmeni, kas nozīmē 4 grāmatas. Pagājušajā gadā izdevās izaicinājumu veiksmīgi izpildīt. Ceru, ka šogad veiksies tikpat labi.

ripnineperilfirst

Izvēlējos tikai no tām grāmatām, kas man ir mājās. Tikai pēc atlases pamanīju cik tematiski pareizi un saskanīgi vāku noformējumi sanākuši – pelēks un sarkans, migla un asinis. Burvīgi!

rip izaicinājums

You by Caroline Kepnes
American Vampire, Vol 1 by Scott Snyder
The Folding Knife by K.J. Parker
Vilka stunda by Andrjus Tapins

Rudenim piestāv kriminālromāni un trilleri, tāpēc psiholoģiskais trilleris “You” ar asiņaino vāku varētu būt tieši laikā. Kā zināms, saule un vasara nav vampīru sabiedrotā, bet rudens tumsā un miglā tie noteikti jūtas patīkami. Komikss “American Vampire” sola kārtīgus, nežēlīgus vampīrus. Savukārt “The Folding Knife” aizved pa tumšās fantāzijas taku un iepazīstina ar izcilu Vesani republikas vadītāju, kurš pieļauj liktenīgu kļūdu. Beigās vēl viens alternatīvās vēstures gabals ar krietnu stīmpanka devu no lietuviešiem – “Vilka stunda”. Arī varētu būt patumšs gabals.

Diez vai kāda no šīm grāmatām mani sabaidīs, bet ceru uz daudzām aizraujoši satraucošām stundām.

R.I.P. XI bannera autore Abigail Larson.

Advertisements

Stephen King`s N. Marc Guggenheim

7006562

Marvel Comics 2010, 112 lpp.

Komikss, kas nonāca pie manis ar Inta gādību, veidots pēc Stīvena Kinga stāsta motīviem, ko mazliet papildina komiksa autors, lai lasītāji labāk saprastu stāsta fonu. Kā jau Kingam ierasts, cilvēku pašu radītas šausmas saplūst ar kaut ko mistisku. Šajā gadījumā mistiskais slēpjas Stounhendžai līdzīgā akmeņu aplī lauka vidū. Cilvēki, kuri šos akmeņus uzlūko, piedzīvo apjausmu par milzīgu ļaunumu un kļūst par sargiem, lai ļaunums neizlauztos no apļa. Skaidra lieta, ka tas ir šausmīgi nogurdinošs darbs un ilgi to darīt nevar.

Sižets rit raiti, sarunu ir daudz, tomēr komikss labi balansē uz robežas, kad teksts ir pietiekoši un kad tā jau ir par daudz. Ilustrācijas ir tumšas, dominē sarkanie un melnie toņi. Zīmēts vairāk kā skicēts ar tinti un tad aizpildīts ar akvareļa krāsām. Daudz detaļu, bet, par laimi, ne tik traki daudz kā “Fables”, kad nevarēja saprast, kur lai skatās. Man ilustrācijas šķita ok, īpaši ainavas, tomēr labāk patīk “tīrāks” stils – mazāk detaļu, mazāk švīku un ēnojumu, tāpēc sajūsmā arī neesmu par Alex Maleev paveikto.

IMG_20160826_194551

Iespējams, ja tās būtu tikai cilvēku radītas šausmas, komikss mani biedētu vairāk. Mistiskais piesitiens atšķaidīja cilvēku izdarības, neļāva padomāt par to, cik viegli cilvēkam var “aizbraukt jumts”, un patiesībā man bija vienalga, kas ar varoņiem notiek. Tāpēc īsti nevaru piekrist aizmugurējā vāka slavas dziesmai. Varbūt lasīju pārāk mierīgā dvēseles stāvoklī un citus komikss biedēs daudz vairāk. Kings stāstu un romānu veidā man tomēr patīk labāk.

Vērtējums: 3/5

 

Nepieciešamais ļaunums. Īans Tregilliss

nepieciešamais ļaunumsPrometejs 2014. gads, 448 lpp. Milkweed Triptych #3

Divdesmitā gadsimta vēsturi ir veidojis slepens konflikts starp tehnoloģiju un maģiju. Taču jau desmitgadēm ilgi ar šo konfliktu ir manipulējusi Grēta, ārprātīgā gaišreģe. Viņas ilgi vērptais plāns beidzot ir realizējies. Un līdz ar to arī daudz lielākas briesmas, nekā pasaule jebkad piedzīvojusi. Tagad britu Slepenā izlūkdienesta virsniekam Reiboldam Māršam ir jāķeras pie pēdējā salmiņa un jāmaina vēstures gaita, lai viņa tautai un mīļajiem dotu cerību izdzīvot. (no oficiālās anotācijas)

Kad pabeidzu lasīt kārtējo grāmatu sēriju, pārņem divējādas sajūtas: no vienas puses tā ir uzvaroša sajūta par paveikto un prieks, ka tagad zinu visu, no otras puses – skumjas, ka no iemīļotās un aizraujošās pasaules un tās varoņiem ir jāšķiras. Tagad man nākas šķirties no Reibolda Mārša, Grētas, Klausa, Vila un pārējiem Asinszāles triptiha varoņiem, jo pabeidzu lasīt triloģijas trešo daļu – “Nepieciešamais ļaunums”.

Sasodīti labs noslēgums sasodīti labam stāstam. Savdabīga, vīrišķīga triloģija. Ja “Rūgtās sēklas” mani saintriģēja, tomēr lika vēlēties mazliet vairāk, tad “Visaukstākais karš” jau ļāva sajūsmināties par notikumiem un izjust žēlumu pret varoņiem un “Nepieciešamais ļaunums” salika visus punktus uz i un atstāja dvēselē skumjas par salauztiem likteņiem un grūtām izvēlēm.

Grēta ar nākotnes manipulēšanu beidzot ir stāsta priekšplānā, un Reibolds Māršs cenšas vienlaicīgi izdarīt divas neiespējamas lietas – izmainīt vēstures gaitu un neļaut Grētai īstenot visus savus plānus. Viņi ir fantastisks pāris – skarbi, viltīgi, drosmīgi, izmisuši un neatlaidīgi. Tiešām priecājos, ka autors deva iespēju beidzot ieskatīties Grētas prātā un motivācijā. Nevarētu teikt, ka Grēta būtu žēlojama, bet viņu var saprast un patiesībā man viņa kā tēls patīk. Būdama pusdievietes statusā, viņa galu galā ir tikai mirstīga sieviete. Kas attiecas uz Reiboldu, tas, kam viņam ir jāiziet cauri triloģijā, tas ir ārprāts. Izvēles starp vienu un otru ļaunumu… manuprāt, autors bija rūpīgi izsvēris viņa rīcību. Tā bija pamatota un neradīja šaubas. Man ir tikai divas iebildes, bet tās attiecas uz sižeta sīkumiem un nevaru tās izklāstīt, neatklājot kaut ko no satura. Teikšu tikai, ka, manuprāt, trešajā daļā autors pāris vietās ir pārāk ērti savijis sižetu, lai panāktu sev vēlamo.

Šoreiz vēl vairāk kā iepriekš mani šausmināja eidoloni. Tregilliss viņus apraksta tik skaisti, ka matiņi uz rokām ceļas stāvus. Atliek vien sajūsmināties par autora iztēli.

“Gaiss smaržoja pēc briljantiem un narcisēm, gangrēnas un zvaigžņu gaismas. Kaut kur pirms tūkstošiem mūžību sašķīda stikls.”

Autoram piemīt spožs talants savdabīgas fantāzijas radīšanā un intrigu pīšanā augstā spiegu/kriminālromānu līmenī. Viņa talants ir mani apžilbinājis un man ļoti gribētos ar viņa daiļradi saskarties vēl.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības.

R.I.P. IX

lavinia-portraitRIP1Izaicinājumu R.eaders I.mbibing P.eril (notiek jau devīto reizi) gaidīju kā Ziemassvētkus. Nē, meloju. Ziemassvētkus patiesībā nemaz tik ļoti negaidu. Piedalījos jau pagājušajā gadā un man ļoti patika. Arī visas četras izvēlētās grāmatas izrādījās interesantas un atmiņā paliekošas. Laiks piedalīties atkal – migla sabiezē, vakari paliek tumšāki un no ēnām lien spoki un mošķi…

R.eaders I.mbibing P.eril IX norisinās no 1. septembra līdz 30. oktobrim. Izaicinājumam der:

Mystery.
Suspense.
Thriller.
Dark Fantasy.
Gothic.
Horror.
Supernatural.

Vai jebkas līdzīgs ar tumšu noskaņu. Ir vairāki dalības līmeņi un tā ir šī izaicinājuma burvība, jo tas nav pārāk apjomīgs un nomācošs. Piedalīties var arī tikai ar vienu lasāmo grāmatu. Es, protams, izvēlos pirmo līmeni.

ripnineperilfirst

Ir tik daudz grāmatu, kuras der šai tēmai, tāpēc izvēlēties bija grūti. Beigās izvēlējos četras, kuras man pašlaik ir pieejamas. Divas biezas, divas plānas… to es tā gudri esmu izplānojusi, jā gan.

hounting of hill housemonstrumologistdr. jekyll and mr. hydefeed
The Hounting of Hill House by Shirley Jackson  Mana atsauksme
The Monstrumologist by Rick Yancey
The Strange Case of Dr. Jekyll and Mr. Hyde by Robert Louis Stevenson   Mana atsauksme
Feed by Mira Grant  Mana atsauksme 

Pagājušajā gadā lasīju We Have Always Lived in the Castle un biju sajūsmā, tāpēc tagad ķeršos pie otra Širlejas Džeksonas darba par spokainu māju The Hounting of Hill House. Man patīk romāni dienasgrāmatu veidā, tāpēc izvēlējos The Monstrumologist par monstru pētnieka asistentu. Audio formātā savu kārtu gaida klasika The Strange Case of Dr. Jekyll and Mr. Hyde – atvēsinošā stāstā par labo un ļauno cilvēkā. Un kur gan pēdējā laikā bez zombijiem? Cik saprotu, Feed ir par diviem blogeriem (kas pats par sevi jau šķiet interesanti), kuri mēģina noskaidrot kā sākusies zombiju epidēmija.

Tas viss izklausās tik kārdinoši, ka nevaru sagaidīt, kad pabeigšu iesāktās grāmatas un varēšu ķerties pie šīm. *aiziet lasīt*

Visaukstākais karš. Īans Tregilliss

Visaukstākais karšPrometejs 2014. gads, 384 lpp. Milkweed Triptych #2

Jau divdesmit gadus kopš Otrā pasaules kara angļu burvji ir vienīgais Britu impērijas glābiņš no Padomju Savienības – lielvaras, kuras teritorija sniedzas no Klusā līdz Atlantijas okeānam. Tikmēr kāds brālis un māsa, kas nežēlīga nacistu eksperimenta rezultātā ir ieguvuši pārcilvēciskas spējas, izbēg no dziļi aiz dzelzs priekškara noslēptas slepenas bāzes un dodas uz Angliju. Jo tajā dzīvo bijušais spiegs Reibolds Māršs. Un Grētai, vājprātīgajai gaišreģei, attiecībā uz viņu ir savi plāni. (no oficiālās anotācijas)

Vai atceraties kā burvjiem izdevās izglābt Lielbritāniju no vāciešiem? Ir pagājuši 20 gadi, un tagad britu lielākais bieds ir krievi. Tomēr kamēr ir burvji, kuri var vienoties ar eidoloniem, britiem nav par ko satraukties. Pareizi? Nekā nebija. Jo, pirmkārt, krievi šos gadus nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši, un otrkārt, eidoloni nav nekādi pakalpiņi. Šie divi iemesli uztur nemainīgu spriedzi visas grāmatas garumā. Tāds neatslābstošs spiegu trilleris, kas pamanās būt dziļāks par vienkāršu skriešanos ar laiku un ienaidnieku.

Vai grāmatu sērijas otrā daļa var būt labāka par pirmo? Var. Īanam Tregillisam tas ir izdevies. “Rūgtās sēklas” bija labs, tomēr askētiski paskops darbs varoņu dzīvju un pasaules iezīmēšanā un skaidrošanā. „Visaukstākais karš” krietni pamatīgāk iezīmē laikmetu un cilvēkus, ļaujot arī vairāk izprast un novērtēt pirmo daļu, just līdzi. Apbrīnojami.

Atkal tiekamies ar Vilu un Reiboldu. Vilam izdevies tikt laukā no bezdibeņa un kļūt par veiksmīgu valdībai pietuvinātu vadītāju britu-krievu draudzības veicināšanas organizācijā. Reiboldu dzīve ir salauzusi. Viņš kļuvis par gadījumu darbus strādājošu nošņurkušu vīreli, kurš pārsvarā guļ piebūvē saliekamajā gultā un meklē kašķi krogos. Laulības dzīve atgādina kara lauku, un augšstāvā ieslēgts Mārša un Līvas vājprātīgais dēls. Grētas un Klausa ierašanās abus kādreizējos draugus atkal saved kopā Asinszālē.

Man ļoti patika autora iedziļināšanās galveno varoņu dzīvēs un problēmās. Par Grētu joprojām zināms ļoti maz, toties ir iespēja iepazīt Klausu. Jāsaka, ka Klauss ir mans mīļākais varonis. Ļoti interesants tēls. Bērnībā radīta pārcilvēcīga kara mašīna, bez teikšanas pār savu dzīvi, viņš tomēr nav zaudējis spēju domāt, nav necilvēcīgs un par visu vairāk ilgojas pēc miera un iespējas pieņemt lēmumus pašam. Vispār varoņi ir daudzšķautņaini un cilvēcīgi (pat Grēta), nevar teikt, ka kāds varonis būtu sanācis labāk, bet kāds sliktāk. Dikti jaukas un kolorītas bija īsās epizodes ar vēl vienu Klausa un Grētas „kolēģi”.

Eidoloni ir vēl biedējošāki kā sākumā, un gan jau viņiem būs liela loma arī trešajā daļā. Vispār ļoti interesanta koncepcija par pirmatnējo ļaunumu. Lika man aizdomāties ārpus grāmatas robežām par “kas būtu, ja būtu”. Kā situācija izvērstos, ja britiem nebūtu pieejams šāds superspēks? Varbūt tādā gadījumā briti būtu spiesti ļoti strauji attīstīties tehnoloģiski, nevis sēdēt uz veciem lauriem. Mani neliek mieru doma, ka kopumā tas cilvēces pastāvēšanai būtu labāks risinājums. Zinot, ka kāds augstāks spēks spēs aizsargāt, cilvēki kļūst pārāk iedomīgi un atslābst.

Atliek vien ar nepacietību gaidīt noslēdzošo „Asinszāles triptiha” daļu. Jūtu, ka varoņiem būs jāizdara dažas vēl smagākas izvēles kā „Rūgtajās sēklās”.

Vērtējums: 5/5