Burvja zeme. Levs Grosmans

Burvji, izdevniecība PrometejsPrometejs 2018. gads, 446 lpp. Burvji #3, The Magicians #3

“Burvju” fani ir sagaidījuši triloģijas noslēdzošo daļu un var sajūsmā lauzt krēslus (ir tā vērts). Pārējiem ieinteresētajiem jāsāk ar sākumu un uzreiz nomierinu, ka visas trīs daļas ir vienlīdz kvalitatīvas un interesantas. Gadās, ka man jautā: “vai tas ir tas pats, kas seriāls?” Nē, atšķirības ir lielas, iesaku drukāto versiju. Kaut vai tāpēc, ka Grosmans ir gudrs rakstnieks, bet šī gudrība uz seriālu nav pārceļojusi.

Tad nu tā. “Burvja zeme” ir ievērojama ar trim lietām:

  1. Kventins pieaug
  2. Spilgti uznācieni atvēlēti vairākiem sieviešu dzimtes personāžiem
  3. Iespaidīgi maģijas apraksti

Tā kā es Kventinu tik labi sapratu, tad man īpašs prieks vērot viņa izaugsmi un briedumu, jo viņš pieaug gan kā cilvēks, gan kā burvis. No “dāmu uznācieniem” īpaši gribas pieminēt Džanetes stāstu par tuksnesi. Iespaidīgi un skaisti. Vispār “Burvja zemē” ir daudz pieminēšanas vērtu epizožu. Tāpat ir feini citāti par grāmatām un iespējams papriecāties par Nevienzemes bibliotēku ar tās unikālo grāmatu krātuvi.

Maģija visu laiku bijusi klātesoša, bet šoreiz tas bija īpaši izteikti, jo Kventinam un citiem jāveic dažas trakoti sarežģītas burvestības. Grosmana burvis ir lingvists, ķīmiķis, fiziķis, matemātiķis, inženieris un pirkstu akrobāts. Man patīk, ka maģija nav tikai vienkārši kaut kāds mistisks spēks, bet daudzām burvestībām varoņiem ir reāli fiziski jāsagatavojas vai gadiem jāmācās īpatnējas valodas.

Dažās epizodēs šķita, ka lietas uzrodas no zila gaisa un pārlieku viegli, bet varbūt tas tāpēc, ka Grosmana varoņi visu laiku rosās un ne vienmēr lasītājam katrs sīkums tiek aprakstīts, atļaujot “ieraudzīt pašam”. Man negribās domāt, ka autors ir drusku sasteidzis darbu, saguris, vai nav gribējis padarīt trešo daļu pārāk apjomīgu. Kā jau iepriekš, Grosmans stāstā iepin smagākas tēmas par savu vietu pasaulē, naidu un mīlestību, vientuļiem bērniem un kurp tas var novest.

Visi pavedieni satek kopā grandiozā noslēgumā un nobeigums atstāj saldsērīgu noskaņu, jo viss tik superīgi beidzas, bet, sasodīts, viss beidzas. Stāstam beigas. Kad durvis uz Filoriju aizvērtas, atliek vien cieņā paklanīties autora priekšā par asprātīgu zināmu fantāzijas literatūras elementu izmantošanu, lai radītu iztēlē dzirkstošu, pārsteidzošu stāstu.  “Burvju” triloģija vislielākā mērā ir portāls uz citu pasauli. Man ir skumji no tās šķirties, bet zinu, ka atgriezīšos.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas atsauksme no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Advertisements

R.I.P. XI

ripeleven

Klāt septembris, klāt R.I.P. XI. Jau ceturto reizi piedalīšos šajā lasīšanas izaicinājumā, kas norisinās no 1.septembra līdz 30. oktobrim.

Izaicinājumam der:

Mystery
Suspense
Thriller
Dark Fantasy
Gothic
Horror
Supernatural

Vai jebkas līdzīgs ar tumšu noskaņu. Ir vairāki dalības līmeņi un tā ir šī izaicinājuma burvība, jo tas nav pārāk apjomīgs un nomācošs. Piedalīties var arī tikai ar vienu lasāmo grāmatu. Šogad plānojum ņemt mazāku līmeni, bet beigās atkal izvēlējos pirmo līmeni, kas nozīmē 4 grāmatas. Pagājušajā gadā izdevās izaicinājumu veiksmīgi izpildīt. Ceru, ka šogad veiksies tikpat labi.

ripnineperilfirst

Izvēlējos tikai no tām grāmatām, kas man ir mājās. Tikai pēc atlases pamanīju cik tematiski pareizi un saskanīgi vāku noformējumi sanākuši – pelēks un sarkans, migla un asinis. Burvīgi!

rip izaicinājums

You by Caroline Kepnes
American Vampire, Vol 1 by Scott Snyder
The Folding Knife by K.J. Parker
Vilka stunda by Andrjus Tapins

Rudenim piestāv kriminālromāni un trilleri, tāpēc psiholoģiskais trilleris “You” ar asiņaino vāku varētu būt tieši laikā. Kā zināms, saule un vasara nav vampīru sabiedrotā, bet rudens tumsā un miglā tie noteikti jūtas patīkami. Komikss “American Vampire” sola kārtīgus, nežēlīgus vampīrus. Savukārt “The Folding Knife” aizved pa tumšās fantāzijas taku un iepazīstina ar izcilu Vesani republikas vadītāju, kurš pieļauj liktenīgu kļūdu. Beigās vēl viens alternatīvās vēstures gabals ar krietnu stīmpanka devu no lietuviešiem – “Vilka stunda”. Arī varētu būt patumšs gabals.

Diez vai kāda no šīm grāmatām mani sabaidīs, bet ceru uz daudzām aizraujoši satraucošām stundām.

R.I.P. XI bannera autore Abigail Larson.

Stephen King`s N. Marc Guggenheim

7006562

Marvel Comics 2010, 112 lpp.

Komikss, kas nonāca pie manis ar Inta gādību, veidots pēc Stīvena Kinga stāsta motīviem, ko mazliet papildina komiksa autors, lai lasītāji labāk saprastu stāsta fonu. Kā jau Kingam ierasts, cilvēku pašu radītas šausmas saplūst ar kaut ko mistisku. Šajā gadījumā mistiskais slēpjas Stounhendžai līdzīgā akmeņu aplī lauka vidū. Cilvēki, kuri šos akmeņus uzlūko, piedzīvo apjausmu par milzīgu ļaunumu un kļūst par sargiem, lai ļaunums neizlauztos no apļa. Skaidra lieta, ka tas ir šausmīgi nogurdinošs darbs un ilgi to darīt nevar.

Sižets rit raiti, sarunu ir daudz, tomēr komikss labi balansē uz robežas, kad teksts ir pietiekoši un kad tā jau ir par daudz. Ilustrācijas ir tumšas, dominē sarkanie un melnie toņi. Zīmēts vairāk kā skicēts ar tinti un tad aizpildīts ar akvareļa krāsām. Daudz detaļu, bet, par laimi, ne tik traki daudz kā “Fables”, kad nevarēja saprast, kur lai skatās. Man ilustrācijas šķita ok, īpaši ainavas, tomēr labāk patīk “tīrāks” stils – mazāk detaļu, mazāk švīku un ēnojumu, tāpēc sajūsmā arī neesmu par Alex Maleev paveikto.

IMG_20160826_194551

Iespējams, ja tās būtu tikai cilvēku radītas šausmas, komikss mani biedētu vairāk. Mistiskais piesitiens atšķaidīja cilvēku izdarības, neļāva padomāt par to, cik viegli cilvēkam var “aizbraukt jumts”, un patiesībā man bija vienalga, kas ar varoņiem notiek. Tāpēc īsti nevaru piekrist aizmugurējā vāka slavas dziesmai. Varbūt lasīju pārāk mierīgā dvēseles stāvoklī un citus komikss biedēs daudz vairāk. Kings stāstu un romānu veidā man tomēr patīk labāk.

Vērtējums: 3/5

 

Nepieciešamais ļaunums. Īans Tregilliss

nepieciešamais ļaunumsPrometejs 2014. gads, 448 lpp. Milkweed Triptych #3

Divdesmitā gadsimta vēsturi ir veidojis slepens konflikts starp tehnoloģiju un maģiju. Taču jau desmitgadēm ilgi ar šo konfliktu ir manipulējusi Grēta, ārprātīgā gaišreģe. Viņas ilgi vērptais plāns beidzot ir realizējies. Un līdz ar to arī daudz lielākas briesmas, nekā pasaule jebkad piedzīvojusi. Tagad britu Slepenā izlūkdienesta virsniekam Reiboldam Māršam ir jāķeras pie pēdējā salmiņa un jāmaina vēstures gaita, lai viņa tautai un mīļajiem dotu cerību izdzīvot. (no oficiālās anotācijas)

Kad pabeidzu lasīt kārtējo grāmatu sēriju, pārņem divējādas sajūtas: no vienas puses tā ir uzvaroša sajūta par paveikto un prieks, ka tagad zinu visu, no otras puses – skumjas, ka no iemīļotās un aizraujošās pasaules un tās varoņiem ir jāšķiras. Tagad man nākas šķirties no Reibolda Mārša, Grētas, Klausa, Vila un pārējiem Asinszāles triptiha varoņiem, jo pabeidzu lasīt triloģijas trešo daļu – “Nepieciešamais ļaunums”.

Sasodīti labs noslēgums sasodīti labam stāstam. Savdabīga, vīrišķīga triloģija. Ja “Rūgtās sēklas” mani saintriģēja, tomēr lika vēlēties mazliet vairāk, tad “Visaukstākais karš” jau ļāva sajūsmināties par notikumiem un izjust žēlumu pret varoņiem un “Nepieciešamais ļaunums” salika visus punktus uz i un atstāja dvēselē skumjas par salauztiem likteņiem un grūtām izvēlēm.

Grēta ar nākotnes manipulēšanu beidzot ir stāsta priekšplānā, un Reibolds Māršs cenšas vienlaicīgi izdarīt divas neiespējamas lietas – izmainīt vēstures gaitu un neļaut Grētai īstenot visus savus plānus. Viņi ir fantastisks pāris – skarbi, viltīgi, drosmīgi, izmisuši un neatlaidīgi. Tiešām priecājos, ka autors deva iespēju beidzot ieskatīties Grētas prātā un motivācijā. Nevarētu teikt, ka Grēta būtu žēlojama, bet viņu var saprast un patiesībā man viņa kā tēls patīk. Būdama pusdievietes statusā, viņa galu galā ir tikai mirstīga sieviete. Kas attiecas uz Reiboldu, tas, kam viņam ir jāiziet cauri triloģijā, tas ir ārprāts. Izvēles starp vienu un otru ļaunumu… manuprāt, autors bija rūpīgi izsvēris viņa rīcību. Tā bija pamatota un neradīja šaubas. Man ir tikai divas iebildes, bet tās attiecas uz sižeta sīkumiem un nevaru tās izklāstīt, neatklājot kaut ko no satura. Teikšu tikai, ka, manuprāt, trešajā daļā autors pāris vietās ir pārāk ērti savijis sižetu, lai panāktu sev vēlamo.

Šoreiz vēl vairāk kā iepriekš mani šausmināja eidoloni. Tregilliss viņus apraksta tik skaisti, ka matiņi uz rokām ceļas stāvus. Atliek vien sajūsmināties par autora iztēli.

“Gaiss smaržoja pēc briljantiem un narcisēm, gangrēnas un zvaigžņu gaismas. Kaut kur pirms tūkstošiem mūžību sašķīda stikls.”

Autoram piemīt spožs talants savdabīgas fantāzijas radīšanā un intrigu pīšanā augstā spiegu/kriminālromānu līmenī. Viņa talants ir mani apžilbinājis un man ļoti gribētos ar viņa daiļradi saskarties vēl.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības.

R.I.P. IX

lavinia-portraitRIP1Izaicinājumu R.eaders I.mbibing P.eril (notiek jau devīto reizi) gaidīju kā Ziemassvētkus. Nē, meloju. Ziemassvētkus patiesībā nemaz tik ļoti negaidu. Piedalījos jau pagājušajā gadā un man ļoti patika. Arī visas četras izvēlētās grāmatas izrādījās interesantas un atmiņā paliekošas. Laiks piedalīties atkal – migla sabiezē, vakari paliek tumšāki un no ēnām lien spoki un mošķi…

R.eaders I.mbibing P.eril IX norisinās no 1. septembra līdz 30. oktobrim. Izaicinājumam der:

Mystery.
Suspense.
Thriller.
Dark Fantasy.
Gothic.
Horror.
Supernatural.

Vai jebkas līdzīgs ar tumšu noskaņu. Ir vairāki dalības līmeņi un tā ir šī izaicinājuma burvība, jo tas nav pārāk apjomīgs un nomācošs. Piedalīties var arī tikai ar vienu lasāmo grāmatu. Es, protams, izvēlos pirmo līmeni.

ripnineperilfirst

Ir tik daudz grāmatu, kuras der šai tēmai, tāpēc izvēlēties bija grūti. Beigās izvēlējos četras, kuras man pašlaik ir pieejamas. Divas biezas, divas plānas… to es tā gudri esmu izplānojusi, jā gan.

hounting of hill housemonstrumologistdr. jekyll and mr. hydefeed
The Hounting of Hill House by Shirley Jackson  Mana atsauksme
The Monstrumologist by Rick Yancey
The Strange Case of Dr. Jekyll and Mr. Hyde by Robert Louis Stevenson   Mana atsauksme
Feed by Mira Grant  Mana atsauksme 

Pagājušajā gadā lasīju We Have Always Lived in the Castle un biju sajūsmā, tāpēc tagad ķeršos pie otra Širlejas Džeksonas darba par spokainu māju The Hounting of Hill House. Man patīk romāni dienasgrāmatu veidā, tāpēc izvēlējos The Monstrumologist par monstru pētnieka asistentu. Audio formātā savu kārtu gaida klasika The Strange Case of Dr. Jekyll and Mr. Hyde – atvēsinošā stāstā par labo un ļauno cilvēkā. Un kur gan pēdējā laikā bez zombijiem? Cik saprotu, Feed ir par diviem blogeriem (kas pats par sevi jau šķiet interesanti), kuri mēģina noskaidrot kā sākusies zombiju epidēmija.

Tas viss izklausās tik kārdinoši, ka nevaru sagaidīt, kad pabeigšu iesāktās grāmatas un varēšu ķerties pie šīm. *aiziet lasīt*