Lungs Full of Noise. Tessa Mellas

Lungs full of noiseUniversity Of Iowa Press 2013, 128 lpp. (plānots izdot 1. oktobrī, man bija iespēja izlasīt ARC).

Stāsti, kas pēta sievišķību no maģiskās un groteskās puses. Savādos veidos stāstu varones maina savus ķermeņus, dzīves, prātus, lai rastu piepildījumu un vietu dzīvē, vai atbrīvotos no sāpēm un skumjām. Bet ne tikai šīs sievietes ir piedzīvojušas personīgas ķibeles, visa pasaule ir uz sabrukšanas un sajukšanas robežas.

Jāsaka godīgi, ka neko tik savādu vēl nebiju lasījusi. Šai mazajā stāstu krājumiņā slēpjas 12 dīvaini, absurdi, asprātīgi, skaisti un vienkārši nesaprotami stāsti. Kaut kas no parodijas, kaut kas no maģiskā reālisma, kaut kas no šausmām, kaut kas no dzejas, kaut kas no pasakas, kaut kas no fantastikas. Ej nu saproti. Man pat grūti izdalīt stāstus, kas man patika visvairāk. Mariposa Girls par slidotājām, kuras slidu asmeņus ieskrūvē sev pēdās labākai slidošanai un Quiet Camp par nometni, kur skaļas meitenes pārmāca būt klusām bija savādi satraucoši un šemuļus raisoši stāstiņi, kas ilgi neiziet no prāta. Savukārt Bibi from Jupiter mani sasmīdināja ar savu asprātību par apmaiņas studenti no Jupitera . Līdzīgs bija stāsts Dye Job par pamatskolas meitenēm, kuras mēnesi ēd tikai vīnogas, iegūstot zilgani violetu ādas krāsu, jo tas palīdz piesaistīt vidusskolas puišus un viņas grib tikt uz balli. Blue Sky WhiteLandscapes in White un opal one, opal two bija burvīgi dzejiski stāsti, kuru saturu es nespēju pārstāstīt, jo īsti nesapratu jēgu, bet bija skaisti (tā laikam ar mani notiek pirmo reizi). Tādas kā gleznas tekstā. Beigās bija maziņš psiholoģiskais šausmu stāstiņš So Many Wings par sievieti, kura savāc sava bijušā mirušā vīra roku un auklējas ar to. Brrr un fui, bet spēcīgi. Daļa stāstu varoņu cenšas piepildīt apkārtējo cerības, sasniegt kaut kādus slimīgus standartus un uzvaras, bet daļa ir vienkārši vīlušās sevī, savā dzīvē, laulībā, ķermenī un mēģina sagrābt, pārmainīt, labot kas palicis pāri.

Visiem stāstiem raksturīgas lietas un darbības, kas būtībā ir neiespējamas vai uzskatāmas par nenormālām. Apmēram tā, ja es teiktu, “no rīta iedzēru benzīna kokteili vērojot rožainu saullēktu, darbā ierados mugurā uzvilkusi maximas maisiņus, un vakarā aplaistīju uz palodzes podā augošo kaķi” un jūs to uztvertu kā pilnīgi normālu dienu, jo to pavadījāt tikpat psihodēliski. Īsāk sakot – pilnīgi jocīgas lietas tiek uztvertas kā normālas. Pie tam tai visā ir kaut kāds skaistums. Tas man atsauca atmiņā Umberto Eko sastādīto “Neglītuma vēsturi”, kurā vairākkārt tika norādīts, ka neglītais var būt skaists. Apmēram tādas ir manas izjūtas, ko pastiprina grāmatas vāka noformējums. Būtībā ļoti izteiksmīgs un atbilstošs saturam.

Lielākā daļa stāstu beidzas bez īstām beigām, it kā aprauti vai pēkšņi mainot virzienu. Tas izraisa sajūtu, ka esi aizsapņojies un pēkšņi atsities ar pieri pret sienu. Savā ziņā man stāstu beigas likās nesakarīgas un nepatika, bet tai pašā laikā nekas cits neiederētos.  Stāsti, kas līdzīgi sapņiem.

Iesaku izlasīt tiem, kas meklē ko savādāku – stāstus, kas iziet ārpus loģikas robežām.

Vērtējums: 4/5

M is for Magic. Neil Gaiman

M is for magicHarperCollins Publishers 2007, 260 lpp.

Mazliet biedējošu, mazliet uzjautrinošu, mazliet neticamu un mazliet fantastisku stāstu krājums bērniem un pusaudžiem par detektīvu no bērnu skaitāmpantiņa, trolli zem tilta, svēto grālu, rotaļlietu bēniņos, savādu ballīti un citām lietām ar dažām ilustrācijām.

Trust dreams.
Trust your heart, and trust your story.

Šajā krājumā Geimens apkopojis dažādos laikos sarakstītus 10 stāstus, vienu dzejoli un uzrakstījis interesantu priekšvārdu. Manā skatījumā Geimens ir priekšvārdu un pēcvārdu dievs un tie ir obligāti jālasa. Šoreiz viņš skaisti runā par stāstiem un kā šī krājuma nosaukums ir veltījums Rejam Bredberijam. Pats krājums gan man neizraisīja tik lielu sajūsmu kā priekšvārds. Domāju, tam par iemeslu ir stāstu dažādā kvalitāte. Jaunībā sarakstītajos stāstos talants ir jūtams, bet stils vēl nav līdz galam noslīpēts. Tā kā es zinu, cik labi Geimens var rakstīt, tad šie stāsti atstāja viduvēju iespaidu. Lielais stāstnieks tikai ievingrina savu roku. Patika dzejolis krājuma beigās un daži stāsti lika uzdzirkstīt maģijai un palika atmiņā:

The Case of the Four and Twenty Blackbirds – detektīvstāsts ar bērnu skaitāmpantiņa elementiem. Geimena talants visā savā spožumā. Spēlēšanās ar tēliem, ritmu, vārdiem.

How to Sell the Ponti Bridge – stāsts par visu laiku izcilāko afēru, kad kāds vīrs pārdeva pilsētniekiem viņu pašu tiltu. Geimens saka, ka stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem.

The Price – par melnu kaķi, kurš sargā māju no ļaunuma. Biedējošs un skumjš stāsts, kuru vēl kādu brīdi nevarēju no sevis „nokratīt”.

Sunbird – stāsts par savādu gardēžu klubu, kuri ir pagaršojuši pilnīgi visu iespējamo un neiespējamo un tagad sanāk kopā, lai nogaršotu feniksu. Ne no tiem labākajiem stāstiem, bet gana interesants.

The Witch`s Headstone – puisēns Bods dzīvo kapsētā, kur iepazīstas ar raganu un nolemj uzdāvināt viņai kapakmeni. Šis ir aizsākums „The Graveyard Book” un tagad es gribu izlasīt arī to.

Kopumā stāstu krājums ir tik labs, lai es to labprāt dotu lasīt saviem bērniem.

Vērtējums: 3/5

Rakanona planēta. Ursula K. le Gvina

Rakanona planētaAngliski: “Racannon`s World”, 1966., 144 lpp. Hainish Cycle #1
Krieviski: “Планета Роканнона”

Etnogrāfs Rakanons ar komandu Visu planētu savienības vārdā pēta kādu jaunatklātu, nelielu planētu. Planētu savienības ienaidnieki iznīcina etnogrāfiskās ekspedīcijas kuģi un dzīvs paliek tikai Rakanons. Ar vietējo iedzīvotāju grupu viņš dodas pāri pus planētai meklēt ienaidnieku bāzi un to iznīcināt.

Kad pirmo reizi lasīju Le Gvinu, kādu brīdi biju kā transā un sapratu, ka viņa ir mana rakstniece un gribu vēl. Noskaidroju, ka „Tumsas kreisā roka” ir Hainiš cikla ceturtā grāmata. Tas nekas, jo cikls nav cieši saistīts un noteiktā secībā lasīt nav obligāti. Tomēr kārtības labad sāku ar sākumu.

Tātad „Rakanona planēta” (vai “Rakanona pasaule”, es palieku pie krievu valodas izdevuma nosaukuma, jo tieši to lasīju) ir Hainiš cikla pirmā grāmata. Vienkāršāka un ne tik dziļa kā „Tumsas kreisā roka”. Tomēr jau šeit ir tas stils un stāsta uzbūve, par ko sajūsminājos iepriekš: pasaule ir ļoti pārdomāta, tiek iepītas senas planētu apdzīvojošo tautu leģendas, paralēli tiek dots ekspedīcijas akadēmisks planētas un tautu raksturojums, ceļojums vienlaikus ir gan fizisks, gan garīgs pārbaudījums. Arī viens cilvēks var paveikt daudz, galvenais – nepadoties.

Grāmata ir plāna, tāpēc neko daudz nevaru stāstīt, lai nesabojātu lasītprieku. Tomēr, neskatoties uz plānumu/ īsumu, le Gvina pamanās pastāstīt tik daudz,  ka man lasot bija sajūta – ceļoju pa turieni kopā ar Rakanonu un šo planētu pazīstu. Gribu pieminēt divas lietas uz šīs planētas, kas man ļoti patika: spārnotie zirgi un apaļā, noslēgtā pilsēta ar enģeļveidīgām būtnēm. Tur jūs gaida pamatīgs pārsteigums! Par to autorei cepumiņš.

Vērtējums: 4/5

Mani gaida vēl sešas Hainiš cikla grāmatas un drīzumā lasīšu otro: „Planet of Exile”.

Stories: All-New Tales. Neil Gaiman, Al Sarrantonio (ed.)

Stories: All-New Tales

William Marrow 2010., 428 lpp.

Krājumā iekļauti 27 stāsti no dažādiem zināmiem un mazāk zināmiem autoriem ar kopīgu ieceri: tiem jābūt stāstiem, kas aizrauj lasītāju, liek nepacietībā jautāt “kas notiks tālāk?”, paplašina un maina iztēles robežas. Kā priekšvārdā raksta Geimens:

We wanted to read stories that used a lightning-flash of magic as a way of showing us something we have already seen a thousand times as if we have never seen it at all.

Daļa stāstu balansē uz fantāzijas un šausmu žanra robežas. Daļa spēlējas ar mūsu uztveri un priekšstatiem par realitāti, labo un ļauno. Priekš manis ne visi stāsti sniedza krājuma sastādītāju solīto. Bija daži vāji stāsti, par kuriem nesapratu, ko īsti autori/ krājuma sastādītāji sapīpējušies, vai arī viņiem ir totāli savādāki uzskati par to, kas ir pārsteidzošs un prātu kutinošs. Salīdzinot ar “Shadows Over Baker Street”, kur bija šaurs temats un konkrēti uzdevumi, “Stories: All-New Tales” ir lielāka dažādība gan kvalitātes, gan sižetu ziņā – no rakstnieka dzīves apceres un egoistiskām pensionārēm, līdz vampīriem un citplanētiešiem.

Vairums stāstu ir labi un vairāki pat lika sajūsmā noelsties, priecāties par autora asprātību un talantu, vai vismaz nepacietībā pāršķirt lapas – kas būs tālāk?! Krājuma pirmais stāsts “Blood” paceļ izbrīna latiņu diezgan augstu un, manuprāt, ir veiksmīgi izvēlēts, lai ievadītu lasītāju pārsteidzošā, drusku biedējošā ceļojumā kopā ar visādiem frīkiem.

Roddy Doyle “Blood” – galvenais varonis sāk alkt asinis un pats nesaprot, vai viņš ir normāls vai nē. Nokož kaimiņienes vistai galvu un paslēpj to guļamistabā. Sieva vistas galvu atrod un abu saruna ir uzjautrinoša.

Neil Gaiman “The Truth is a Cave in the Black Mountains” – sasodīts, Geimenam ir talants, viņš var stāstīt stāstīšanas pēc. Šoreiz mazs vīrelis nolīgst par gidu vīru vārdā Kalums un viņi pāri kalniem dodas uz alu (kas atrodas uz klinšainas salas) pēc zelta. Stāstā pamazām atklājas jauks krimināls pagrieziens. Viens no labākajiem stāstiem krājumā.

Joe R. Lansdale “The Stars are Falling” – viens no skumjākajiem un interesantākajiem stāstiem. Dīls devies karā uz Eiropu un pēc 4 gadiem atgriežas mājās pie sievas un mazā dēlēna. Tomēr viss nav tā kā izskatās… Vairāk neko neteikšu, citādi sanāks milzu spoileris.

Lawrence Block “Catch and Release” – mīlīgs un šokējošs stāstiņš par sērijveida izvarotāju, kurš sevi uzskata par “ķer un atlaid” makšķernieku. Ne vienmēr atlaiž… Autoram labi izdevies iejusties psihopāta prātā.

Diana Wynne Jones “Samantha’s diary” – vēstījums dienasgrāmatas formā par tālā nākotnē dzīvojošu meiteni un viņas trako pielūdzēju, kurš sūta dāvanas – putnus, kokus, govis u.c. kā kādā dzejolī. Lieki teikt, ka viņai nākas bēgt no dzīvnieku pārpildītā dzīvokļa. Uzjautrinoši.

Carolyn Parkhurst “Unwell” – divas vecas kundzes, māsas Arlete (iedomīga, lepna) un Ivonna (klusa, sapņaina) kruīzā satiek Artūru, kurš izrāda uzmanību Ivonnai. Arlete atceras savu mirušo vīru Stefanu, kurš mīlēja Ivonnu un tāpēc nepasaka viņai, ka Artūrs ir bagātu kundzīšu apkrāpējs. Tāda neliela atriebība. Labs Arletes psiholoģiskais portretējums.

Al Sarrantonio “The Cult of the Nose” – pārsteidzošs stāsts par prāta maldiem. Stāsta galvenais varonis fotogrāfijās pamana vīrieti, sievieti un bērnu ar lieliem, mākslīgiem deguniem, kuriem tur nav jābūt. Viņam rodas aizdomas par Kultu un pēc ilgiem meklējumiem viņš beidzot nonāk līdz noslēpuma atrisinājumam.

Joe Hill “The Devil on the Staircase” – krājuma pēdējais stāsts liks izbrīnā ieplest acis, ja tas jau nav izdarīts iepriekš. Stāsts dzejas formā, kas veidots tā, lai teksts izskatās kā kāpnes. Darbība risinās Sulle Scale kalnos (pieļauju, ka Itālijā), kur kāds puisis nogalina Arābu, bēgdams nokāpj ellē un tur dabū mehānisko putnu, kurš dziedot padara visus melus ticamus. Noziegums bez soda.

“It was
open when
I got here,”
I said. “Don`t
they lead all the
way down to the sea?”

“No.”
“But it
looks as if
they go all the
way to the bottom.”

Kopumā ļoti interesants stāstu krājums, kur starp graudiem iemaldījušās dažas pelavas. Varētu būt vērtīgi palasīt jaunajiem rakstniekiem, kuri piedalās stāstu konkursos. Sapratu, ka man patīk šādi stāstu krājumi, kur autori cenšas mani pārsteigt, liek šaubīties par realitātes patiesumu vai ļauj priecāties par labu intrigu. Liels paldies Asmo par iespēju šo grāmatu izlasīt 🙂

Vērtējums: 4/5

 

FaSciFi desmitā lekcija: Cory Doctorow

Coursera kurss par fantastikas un fantāzijas literatūru sen jau beidzies, bet man palikusi kāda “aste”, ko būtu nesmuki atstāt uz nākamo gadu. Pēdējā lekcija bija par Cory Doctorow (1971 – ) un viņa “Little Brother”, kuru daži kritiķi uzskata par pārāk didaktisku, bet profesors Rabkins oponēja, ka Doktorovs sniedz daudz informācijas par hakošanu, datoriem un programmām, autortiesībām tai pašā laikā izbēgot info doping – daudz sausu un sīku skaidrojumu, informācijas “liešana mutē” (apmēram tā to varētu skaidrot). Doktorovs respektē lasītāju zināšanas. Vēl – “viegli lasāms” nenozīmē, ka grāmata ir vienkārša un nav ievērības cienīga.

Lai saprastu “Little Brother” nozīmi, ir jāzina, ka Doktorovs ir liels autortiesību, vārda un personīgās brīvības aktīvists. Viņš izmanto tehnoloģiju dotās iespējas un savas grāmatas, lai atbalstītu vārda brīvību, informācijas lietošanas brīvību un izglītotu lasītājus par šīm un citām aktuālām tēmām. Ir skaidrs, ka viņam ļoti nepatīk dažādu instanču centieni mūs novērot un kontrolēt. Viņš ir viens no Boing Boing autoriem.

Visa iepriekšējā kursa literatūra vairāk vai mazāk skaitījas klasika un saistījās ar pagātni vai nenosakāmu laiku, bet Doktorova darbs aiznesa mūs pavisam tuvā nākotnē, var pat teikt – paspilgtinātā tagadnē. Tāpēc pēdējā lekcija apskatīja zinātniskās fantastikas attīstību, young adult (YA) literatūras nozīmību un fantastikas klātbūtni mūsdienu pasaulē.

Fantāzija un fantastika vienmēr bijusi nozīmīga literatūras daļa, tomēr kādu laiku 19.gs. beigās un 20. gs. reālisma uzplaukums padarīja escape literatūra par kaut ko zemāku un mazāk cienījamu. Bija pareizi un labi pievērsties reālai dzīvei, cilvēka psiholoģijai, sociāliem procesiem. Jābūt taču nopietniem un pieaugušiem. Tagad beidzot pienācis laiks, kad cilvēkiem ir līdz kaklam realitāte ar tās problēmām, viņi atkal grib sapņot.

Zinātniskās fantastikas attīstība īsumā:

  • pēc 1930. gada – konservatīva, daudz stereotipu, ko ļoti ietekmēja pulp fiction
  • “Beyond This Horizon” by Robert A. Heinlein (1942) tiek uzskatīta par ļoti labu sci-fi paraugu, kad tiek pateiktas konkrētas lietas, lasītāju nepamācot un nepārslogojot ar skaidrojumiem
  • 1960. gados Lielbritānijā zinātniskās fantastikas kustība “New Wave” – jauni autori, idejas, eksperimentēšana, stila meklējumi, filozofija, modernisms. Vairāk sieviešu, feminisms.
  • Nebula Awards (1966) un Hugo Awards (1953)
  • 1970. gadu beigās parādās cyberpunk – postmoderns zinātniskās fantastikas žanrs. Ietekmējās no tehnoloģiju attīstības, pankmūzikas un panku kustības. Tēmu pamatā bieži cīņa pret autoritātēm, konflikts starp hakeri (vienkāršo cilvēku) un mākslīgo intelektu, megakorporācijām, industrializācija un vienkāršās tautas apspiešana.
  • YA uzplaukums

Young adult (YA) literatūra:

  • galvenais varonis pusaudzis, pieaugušo autoritāte tiek pārveidota vai sagrauta, jaunie pārņem pasauli, izmaina to, sniedz cerību par labāku pasauli
  • YA nevis vienkārši piepilda vēlmes kā to dara bērnu literatūra, bet tā arī nepasaka pilnībā cik problemātiska ir pasaule, kā to dara pieaugušo literatūra; tāds vidusceļš, kas kļūst aizvien populārāks
  • caur YA lasītāji atkal novērtē fantāziju, fantāzija un fantastika atkal kļuvusi cienījama
  • YA ir bijusi arī agrāk, tikai kā tāda nav pozicionēta un pārdota. Piemēram, 1956. gada “The City and the Stars” by Arthur C. Clarke
  • kā nozīmīgi un ievērojami šī žanra darbi tika minēti “The Giver” by Lois Lowry, “His Dark Materials” by Philip Pullman un “The Book Thief” by Markus Zusak

Nobeigumam par fantastikas klātbūtni mūsu dzīvē. Nekādi pārsteigumi te nav, ja vien vērīgi paskatās apkārt: jaunākās tehnoloģijas, kas vēl pirms gadiem 10 izklausītos pēc zinātniskās fantastikas, kino (no 25 visvairāk pelnošajām filmām ASV gandrīz visas ir sci-fi vai fantasy), ideālo pilsētu plānojumi (realizēti gan tikai daži), futūristiska arhitektūra, Disney World, industriālais dizains, dažādi elementi mākslā un mūzikā (paskatieties kaut vienu Lady Gaga video klipu), video novērošana, dažādi roboti utt. Cilvēka iztēle var paveikt lielas lietas, bez iztēles cilvēks būtu nekas. Mēs izmantojam zinātni un tehnoloģijas, lai realizētu savas fantāzijas.

 

 

Ar to tad beidzas 10 lekciju kurss. Visas pārējās lekcijas un izlasītie darbi atrodami kategorijā “Coursera”.

Man vēl jāuzraksta par Doktorova “Little Brother”, bet ceru, ka kaut ko no šīm lekcijām guvāt arī jūs. Ļoti gribējās parādīt, ka zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanrs ir sens un nopietni ņemams, ka fantastika ir daļa no mūsu dzīves. Varbūt man tas ir izdevies.