Fifty Shades. E. L. James

Fifty Shades triloģija man ilgu laiku stāvēja puslasīta. Pēc otrās daļas emocionālajiem “amerikāņu kalniņiem”un diezgan neloģiskajiem notikumiem, nejutu lielu vēlmi turpināt. Tagad, pateicoties tikumības sargiem, jutu nepieciešamību dumpoties un izrāvu cauri gan trešo daļu, gan svaigi iznākušo “Fifty Shades of Grey” pārstāstu no Kristiāna skatu punkta. Jā, man totāli vispār nav citu grāmatu, ko lasīt….Šī bildīte lieliski sasummē, kāpēc lasīju un kāpēc patika:

Par pirmo daļu rakstīju jau pasen. Tagad īsumā par pārējām. Brīdinu, ka priekšā daži maitekļi!

Fifty Shades Darker – The Writer’s Coffee Shop Publishing House 2011, 532 lpp., Fifty Shades #2

Kristiāns un Ana atkal mēģina būt kopā, bet tas nav viegli, ja viņš ir kontrolējošs frīks, bet viņa stūrgalvīga zostiņa. Pamazām uzzinām vairāk par Kristiāna bērnību. Ana ir vēl kaitinošāka kā pirmajā daļā. Autore nolēmusi, ka būtu forši piemest neticamu kriminālintrigu. Neticu, ka kaut kādam nožēlojamam izdevniecības redaktoram izdotos tikt līdz (ar drošību un kontroli apsēsta) biljonāra helikopterim un to sabojāt. Vērtējums: 4/5

Fifty Shades Freed – Vintage books 2012, 579 lpp, Fifty Shades #3

Emocionālie kontrasti turpinās. Viena grāmatas daļa ir cukursalda (nu.. cik vien saldi var būt, dzīvojot ar mūsu jauko sadistu) – kāzu ceļojums, jaunās mājas iekārtošana un tādā garā. Otra daļa ir traki notikumi ar “nezināmo” ļaundari un citām lietām, kas noved pie pilnīgi muļķīgas Anas rīcības. Māte-varone atradusies! Arī Kristiāns vienā epizodē uzvedas kā sūds uz kociņa. Kā jau video izteicos, lasot visu laiku neticībā bolīju acis un grozīju galvu. Kā triloģija beidzas? Protams, ka “happily ever after”. Pasakas savādāk nebeidzas. Vērtējums: 3/5

Grey – Vintage 2015, 576 lpp, Fifty Shades #4

Būtībā tā pati “Fifty Shades of Grey” tikai no Mr. Greja skatu punkta. Tam ir vairākas priekšrocības:
– mazāk histērisku emociju
– interesants, kalkulējošs un sačakarēts prāts
– nekādu slapjo biksīšu un iekšējās dievietes (man no tā jau vēmiens nāk)
Ir tikai seksa apsēsts, agresīvi bērnišķīgs vīrietis un viņa loceklis. Ironiski, bet domāju, ka tieši “Grey” varētu sajūsminātām meitenēm parādīt, ka Kristiāns nav nekāds sapņu princis baltā zirgā. Vērtējums: 4/5

Jāsaka, ka pirmā daļa man patika vislabāk, jo tajā uzpūstajai drāmai bija kaut cik ticami iemesli, un tāpēc patika arī “Grey”. Ja E.L.James ir tik prātīga biznesmene kā pašlaik šķiet, tad viņa jau cītīgi drukā arī otro un trešo daļu no Kristiāna viedokļa. Vai es lasīšu? Esmu vāja, man ik pa laikam vajag bezsmadzeņu izklaidi, tāpēc pieļauju, ka jā.

Attēls par pasakām no Pinterest dzīlēm.

Fifty Shades of Grey. E.L. James

Izdota 2011. gadā, 514 lpp. Fifty Shades #1. Tūlīt “Kontinents” izdos arī latviski.

Nepieredzējusī, neveiklā, bet piemīlīgā literatūras studiju beidzēja Anastasija Stīla draudzenes vietā dodas intervēt veiksmīgo un pasakaini bagāto uzņēmēju Kristiānu Greju (lai piedod man “Kontinenta” tulkotājs, bet man neceļas roka Christian rakstīt kā Kristjens) koledžas avīzei. Viņš, protams, ir pārcilvēcīgi skaists, noslēpumains, biedējošs un Anastasiju pievelk kā naktstauriņu liesma. Grejam ir kāds labi glabāts noslēpums – īpaša seksuālā gaume, vēlme visu kontrolēt un vēl daži skeleti skapī. Anastasija iemīlas, par mistera Greja jūtām nav īsti skaidrs. Tomēr viņš viņu grib, ļoti grib savām BDSM spēlītēm. Viņa piekrīt un cenšas pakļauties neparastajam dzīves veidam, tomēr viss neiet tik gludi.

He`s dangerous to my health, because I know I`m going to say yes. And part of me doesn`t want to.

Part of me wants to run screaming from this room and all it represents.

Par šo pasaules visu bestselleru bestselleru Tējtasīte ir uzrakstījusi izsmeļošu rakstu, tāpēc es izteikšu tikai savas necilās pārdomas. Sāksim ar to, ka es lubenes nelasu vai lasu retos gadījumos, ja tās ar kaut ko krasi atšķiras no milzīgās lubeņu jūras. Un “Greja 50 nokrāsas” atšķiras. Erotika, pie tam BDSM, sievietēm ar asprātīgiem dialogiem? O jā! Tieši tas, kas vajadzīgs, lai atpūstos no ikdienas un visas pārējās literatūras. Jau augstāk minētā raksta komentārā teicu, ka šī triloģija ir guilty pleasure priekš manis (droši vien arī priekš daudzām citām). Pilnīgi vienalga – laba vai slikta, no kā nošpikots, cik klišejiski tēli. Grāmata ļauj izdzīvot sapņa par princi baltā zirgā (nu labi, misteram Grejam šis īsti neatbilst) moderno versiju un pie viena vēl iegrimt erotiskās fantāzijās. Reiz lasīju, ka agrāk uzskatīja – sievietēm nav erotiskas fantāzijas, vajadzīgs maigs sekss un priekšspēle stundas garumā. Lūk jums pilnīga un galīga šī uzskata apgāšana. Vismaz reizi dzīvē laikam gribas piedzīvot ko “mežonīgu”. Sieviešu literatūra nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Nebūs vairs Danielas Stīlas vārdā nenosaucamās darbības zem palaga…. Feministēm un tām, kas TO dara tikai tumsā zem segas un par TO nerunā iesaku nelasīt, lieki sabeigs nervus un laiku. Pirmajām nepieņems būs Greja kontrolējošais tēls, otrajām – seksa ainas ar roku dzelžiem, pātadziņām un tādā garā. Nevajadzētu lasīt arī tām, kas nespēj atšķirt fantāziju no realitātes un iedomājas, ka šis literārais darbs kādā veidā apvaino sievietes vai māca viņām nepareizus seksuālos uzskatus.

Neiesaku meklēt dziļu jēgu, analizēt tēlus (tur ir kur piesieties) un teikumu struktūru (ļoti vienkārša). Ne visām grāmatām to vajag darīt. Reizēm ir vajadzīga visvienkāršākā izklaide un tieši no šī aspekta vērtējot, dodu 5/5.