Atskats uz 2017. gadu un plāni 2018.

Pirmās atmiņas par 2017. gadu ir tādas, ka tas bija stipri besīgs gads, tomēr notika arī kas ārkārtīgi pozitīvs – sāku zīmēt un gleznot. Šis bija arī pārdomu un sevis izzināšanas gads, mani mocīja pretrunas un varbūt tāpēc arī daudz kas no izvēlētās lasāmvielas neaizķēra un pat kaitināja.

2017

2017. gadā izlasīju 54 grāmatas, 15 977 lapas. Biezākā grāmata 568 lapas un tas nozīmē, ka nevienu patiesi biezu grāmatu neizlasīju. Vidējais vērtējums diezgan švaks – 3,3 zvaigznes. Tik slikti vēl nav bijis. Nav pat speciāli jāatlasa un jāapsver, kuras grāmatas iekļaut labāko topā, jo 5 zvaigznes ieliku tikai 7 grāmatām. Kopā ar divām, kam ieliku drusku mazāk, bet kuras mani aizķēra un palika atmiņā, sanāk pieticīgs 2017. gada tops.

Labākās lasītās grāmatas 2017. gadā manā vērtējumā:

Gads sākās ar dažām labām un aizraujošām grāmatām, gada vidū lasīšana uzdzina tādu apnikumu, ka metos pie romantiskās literatūras, tad nāca R.I.P. un iepazinos ar manu jauno literāro mīlu – Kormorānu Straiku. Ļoti labs sanāca arī novembris, kad cītīgi lasīju latviešu literatūru. Vispār samērā daudz sanāca lasīt dzeju – kopumā 6 dzejas krājumus. No tiem man vislabāk patika Jura Kronberga dzeja. Paguvu arī izlasīt vairākas Ziemassvētku dāvanas, bet ne tik daudz, cik gribēju.

Ko iesākt ar 2018. gadu?

Nospraudu sev atkal mērķi – 50 grāmatas. Tas ir optimāls skaitlis, lai es varētu darīt arī kaut ko citu. Mani gaida kaudze ar grāmatām, kuras gribēju izlasīt 2017. gadā, bet to neizdarīju. Protams, gribu izlasīt daudzas jūsu dāvanas. Vēl man ir doma pārlasīt vairākas iemīļotas grāmatas: “Zilo pili”, “Mitago mežu”, “Grāfu Monte Kristo”, varbūt vēl kādu. Rudenī jau tradicionāli būs R.I.P. un #LasiLatviešus.

Pat ja es šogad neko nelasītu, man tāpat būtu par ko rakstīt, jo daudzas atsauksmes palikušas neuzrakstītas.

Vispār es ļoti gribu lasīt tikai to, ko ļoti gribu lasīt. 🙂 Varbūt 2018. gads būs tas gads, kad beidzot iemācīšos nolikt malā grāmatu, kas mani neaizrauj pēc 50 – 100 lpp.

Novēlu jums literāriem piedzīvojumiem bagātu 2018. gadu!

Advertisements

Atskats uz 2016. gadu

Pienācis tas brīdis, kad atliek vien pabrīnīties kā gads tik ātri pagājis un īsumā atskatīties, kāds tad tas bijis. Lasīju mazāk un arī blogā rakstīju mazāk kā iepriekš, jo būtiskāk bija nodarboties ar suni. Daudz laika pavadījām mežā, bijām dažos garākos izbraucienos pa Latviju un Igaunijā. Degustēju kvalitatīvu kafiju “Zvaigzne Cafe”, apkopoju atmiņas par bibliotēkām, uzrakstīju par bibliotēku e-grāmatu projektu un plānotājiem, biju ekskursijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un klusām nosvinēju bloga 10 gadu jubileju.

Goodreads saka, ka ar grāmatām ir šādi:

2016-gads

Esmu izlasījusi maz no tā, ko gada sākumā plānoju un “Latviešu grāmatu gadsimtu” vispār pametu novārtā, jo nevarēju piespiest sevi lasīt to, kas tobrīd neinteresēja. Toties 2016. gads ieies manā lasīšanas vēsturē ar mūsdienu latviešu literatūras patīkamajiem pārsteigumiem. Gadu sāku ar Ievas Melgalves fantastikas romānu “Mēness teātris” un kopumā izlasīju 9 latviešu autoru darbus un vienu pasaku un teiku krājumu. Gandrīz viss man patika, bet īpaši Alvja Hermaņa “Dienasgrāmata”, Daces Vīgantes “Ledus apelsīns” un Ingas Pizānes “Tu neesi sniegs”.

Pirmo reizi mūžā sāku lasīt “Hariju Poteru” un 2017. gadā noteikti turpināšu. Vispār izlasīju daudzas interesantas un tīkamas grāmatas, bet savādā kārtā viena no tām dažām, kas visvairāk iespiedusies atmiņā, pēc izlasīšanas nemaz tā nepatika. Runa, protams, ir par Mēlisa Frīdentāla “Bites”, ko esmu paspējusi ieteikt pa labi un pa kreisi. Sižets un valoda man brīžiem pat šķebināja, atrisinājums mulsināja, tomēr “Bites” man šķiet lasīšanas vērtas tieši tāpēc, ka sniedz pretrunīgas sajūtas un domas.

Ļoti negribas ar uzmanību apdalīt visas tās ārzemju autoru grāmatas, kurām ieliku 4 vai 5 zvaigznes, bet no tā bariņa divas tomēr gribu izcelt īpaši, jo tās mani sajūsmināja lasīšanas laikā, joprojām ir spilgtā atmiņā un labprāt pārlasītu: Robēra Merla “Malvilas pils” un Andžeja Sapkovska “Pēdējā vēlēšanās”. Es varētu pieminēt arī visus izdevniecības “Prometeja” šī gada izdevumus, bet to mīlestību jūs tāpat ziniet.

Tā noteikti ir maģija, kas man šogad palīdzēja uzrakstīt gandrīz par visu izlasīto. Daži melnraksti vēl stāv rindā un tos publicēšu janvārī. Neesmu aizmirsusi arī par Daiņa aizsākto akciju “Izstāstīt dzīvi dziesmās” – grūts uzdevums, jo dažām atbildēm ir pārāk daudz variantu.

Ceru, ka 2017. gadā gan man, gan jums būs pietiekoši daudz laika lasīšanai un dzīvošanai. Pacentīšos arī uzņemt video. Protams, kā jau ierasti, gribu izlasīt sadāvinātās grāmatas un tās, kas sen jau gaida plauktā. Gribu izlasīt visu “Hariju Poteru” un vismaz daļu no “Troņu spēlēm”. Gribu lasīt vairāk non fiction un dažādus autobiogrāfiskus atmiņu stāstus. Gribu lasīt labus fantāzijas un fantastikas romānus. Gribu skatīties kvalitatīvas filmas. Gribu nesatraukties par sīkumiem, darīt labus darbus, domāt labas domas, skriet kopā ar suni, iet pastaigās, aizbraukt uz Igauniju, dzert vīnu, saelpoties jūru un mežu, sadzerties saulesgaismu, daudz smieties un izgulēties. Vinnēt miljonu arī nebūtu slikti.

 

Atskats uz 2015. gadu

egliteŠis bija labs gads. Problēmas un bēdas ir pāraugušas pozitīvos ieguvumos un priekā. Tiešām ir tā, kā saka – katram mākonim sava zelta maliņa. Darbā mainījās pienākumi. Vasarā ļoti daudz kustējāmies un no tā izauga “Brīvā dabā” (vairāki piedzīvojumi vēl gaida savu atskaites kārtu; es kā parasti slinkoju). Beidzot iemācījos peldēt! Gadiem nespēju to izdarīt. Gada beigas atnāca ar sāpīgu zaudējumu, fantastisku tikšanos ar lielu daļu no jums un jaunu ģimenes locekli. Vēlos tikai vienu – lai 2016. gadā prieku ir vairāk kā bēdu. To novēlu arī jums, mīļie lasītāji!

Attiecībā uz grāmatām ieturēju diezgan relaksētu attieksmi. Protams, neizpildīju gandrīz neko no tā, ko biju apņēmusies gada sākumā. Palika nelasītas daudzas dāvanas, neuzrakstītas daudzas atsauksmes. Tomēr kopumā izlasīju krietni vairāk kā plānoju un Goodreads ir pacenties to visu sarēķināt.

2015.gads grāmatās

Salīdzinot ar 2014. gadu, īsti nesanāca klausīties audiogrāmatas, toties turpināju tīksmināties ap komiksiem. Diezgan cītīgi lasīju latviešu autoru darbus ar klusu cerību līdz Latvijas simtgadei projektu pabeigt.

Kā katru gadu, top 10 ar 2015. gadā lasītām grāmatām (nejaušā secībā), kas mani dziļi saviļņoja, priecēja un neiziet no prāta:

  1. Kristina Sabaļauskaite “Silva Rerum” – ļoti patika stils un vēsturiskās detaļas
  2. Irma Grebzde “Tikai meitene” – sirsnīga un labestīga atgriešanās bērnībā
  3. Leslye Walton “The Strange and Beautiful Sorrows of Ava Lavender” – maģiski skaists stāsts par pieaugšanu
  4. Pīters Meils “Gads Provansā” – gards un asprātīgs ceļojums
  5. Mārgareta Atvuda “Kalpones stāsts” – ļoti spēcīgs un biedējoši reāls romāns
  6. Andy Weir “The Martian” – tehnoloģiski episks stāsts par vienīgo cilvēku uz Marsa
  7. Herbjorga Vasmu “Šie mirkļi” – ziemeļu skarbuma apdvesta dzīve, kas man lika daudz domāt
  8. Levs Grosmans “Burvji” – savādāka burvju skola; ļoti sapratu Kventinu
  9. Jeff Smith “Bone” – vienkārši superforšs un mīlīgs komikss, lielisks stāsts
  10. John Williams “Stoner” – es nezinu kā var tik interesanti uzrakstīt par ļoti parastu dzīvi

Kopskaitā ar 5 zvaigznēm šogad esmu novērtējusi 22 grāmatas un tās visas nebūt nav sliktākas par desmit īpaši izceltajām.

2015.gads gramatas

 

Tas īsumā viss, jo kuram gan interesē šī statistika? Ja es rakstītu par ķermeņa attīrīšanas kūri, izmantojot uzlējumu no avota ūdenī pilnmēness laikā mērcētām grāmatu lapām, tas būtu krietni interesantāk, noderīgāk un populārāk. Diemžēl, tā ir slepena recepte, nedrīkstu izpaust.

Ohoho! Atcerējos paskatīties bloga statistiku!

The concert hall at the Sydney Opera House holds 2,700 people. This blog was viewed about 57,000 times in 2015. If it were a concert at Sydney Opera House, it would take about 21 sold-out performances for that many people to see it.

Īsumā – tas ir par 6000 vairāk kā 2014. gadā. 2015. gadā esmu uzrakstījusi 123 jaunus rakstus. Skatītākie: par Viļa Plūdoņa dzeju, Alberta Bela “Būris”, Bulgakova “Meistars un Margarita”. Lasītāji kopumā nākuši no 63 valstīm. Visvairāk ir komentējis Ints. Īpašs paldies Doronikei un Baltajam Runcim, jūs esat starp top 5 lasītāju nosūtītājiem šurp.

Paldies visiem jums, kuri šeit iegriežas, lasa un komentē. Lai nākamgad daudz jaunu un neaizmirstamu klejojumu grāmatu pasaulē!

Atskatoties uz 2007. gadu/Plāns 2008. gadam

Ar Džeka Keruaka “Ceļā” noslēdzās mans 2007. gada grāmatu lasīšanas “maratons”. Bija stingri noteiktas 12 grāmatas – katram mēnesim pa vienai. Sākumā domāju, ka neko vairāk arī neizlasīšu. Jau maija beigās bija skaidrs, ka sākotnējā doma ir aplama. Jūnijā tapa šis Grāmatplaukts.

Kopumā saskaitot pagājušajā gadā esmu izlasījusi 45 grāmatas, vidēji 3,75 grāmatas mēnesī. Nav slikti. No tām 7 bijušas latviešu autoru grāmatas (dominē Ziedonis :)). Viena bijusi audiogrāmata, 3 grāmatas lasītas angļu valodā. Pārsvarā lasīta mūsdienu tulkotā daiļliteratūra un klasika, arī dažas grāmatas par vēsturi un ceļojumiem. Par iecienītāko izdevniecību droši var saukt izdevniecību AGB ar savu Vēja suni. Ja jūs tagad prasītu, kura man šķiet foršākā/labākā/mīļākā whatever no izlasītajām 45 grāmatām, man būtu ļoti grūti atbildēt. Noteikti Mihaila Bulgakova “Meistars un Margarita”, Aksela Muntes “Stāsts par Sanmikelu”, Hermaņa Heses “Stikla pērlīšu spēle”. Šīs ir grāmatas, kas vēl ilgi paliks atmiņā un pēc gadiem gribēsies izlasīt vēlreiz.

Laiks negaida, tāpēc ķeršos pie 2008. gada plāniem. Šogad tik stingra plāna nebūs, tomēr man ir neliels sarakstiņš – 10 grāmatas, kuras būtu forši izlasīt 2008.gadā:

[upd] Izpildot tiberta lūgumu – pievienoju pamatojumu izvēlei

  • Virdžīnija Vulfa: Uz bāku  – sen gribu ko no Vulfas izlasīt, šis nosaukums iespiedies atmiņā kaut kāda iemesla pēc
  • Salmans Rušdi: Klauns Šalimars (vai cita) – reizi dzīvē arī kaut kas no Rušdi jāizlasa, par klaunu šķita interesants sižets
  • Pēters Hēgs: Smillas jaunkundzes sniega izjūta – savā laikā traki slavēta grāmata, tāpēc jāizlasa beidzot arī man
  • Maksans Fermīns: Sniegs (vai cita) – kaut kas ieteica
  • Hermanis Hese: Pasakas – ieteica, bez tam patika “Stikla pērlīšu spēle”, ceru, ka pasakas būs tikpat saistošas
  • Milans Kundera: Atvadu valsis (vai cita) – likās saistoša anotācija
  • Pauls Bankovskis: Eiroremonts – Bankovskis tāpēc ka Bankovskis
  • Stīvens Kings: Zvēru kapiņi (vai cita) – ieteica
  • Tālis Tisenkopfs: Uzburtā vieta – diezgan daudz jau runāts par šo grāmatu, gribu izlasīt
  • Boriss Pasternaks: Doktors Živago – cilvēku likteņgaitas Krievijai interesantā laikā, bet būtībā nejauša izvēle

Protams, turpinās 80/80 – mans grāmatu ceļojums.