Uz neredzēšanos, 2020., sveiks, 2021. gad!

Neiespējami garais un vienlaikus pārsteidzoši īsais gads ir beidzies tik strauji, ka es jau tradicionāli visu kavēju. Nokavēju bloga dzimšanas dienu – novembra beigās palika 14 gadi, nokavēju Ziemassvētkus, ceru nenokavēt nākamo vasaru.

Par spīti visam, 2020. gads bija labs. Man tikai drusku žēl, ka nebija laika lasīt tad, kad lasītprieks atgriezās. Maksimāli daudz biju dabā, turpināju attīstīt savu mazo biznesu, drusku zīmēt un ļoti daudz mācīties, kas gada beigās vainagojās ar panākumiem. Bet nu pie grāmatām.

2020. gads grāmatās

Pandēmija mani vēl vairāk izsita no spējas lasīt. Domas tik sajukušas, prāts noguris un ilgu laiku nespēju koncentrēties uz lasīšanu, lai gan zinu, kas tas man nāk par labu. Par grāmatu nelasīšanu sanāca parunāties “Piedzīvot lappuses” podkāstā un šis raksts “Its Okay If You Didn`t Read This Year”, manuprāt, ļoti labi apraksta daudzu lasītāju pagājušā gada sajūtas. Ir arī pozitīvais – runāšana par grāmatām atgrieza vēlmi tās lasīt un rudenī iesaistījos grāmatu klubā, ko varu vien pateicoties tam, ka tikšanās tagad notiek virtuāli.

Kopumā izlasīju 18 grāmatas, 4563 lapas. Pārsvarā tās nebija biezas grāmatas un gadu nobeidzu ar tik simbolisko, bet ļoti mazo Paolo Džordāno “Sērgas laikā”. Kad lasīts tik maz, visas grāmatas skaisti satilpst vienā bildē.

2020 books

Katra rūpīgi izvēlēta, tāpēc arī katru varu ieteikt lasīšanai attiecīgajam interesentu lokam. Izlasīju 5 ar mākslu saistītas grāmatas, 1 dzejas krājumu un vairākus fantastikas un fantāzijas žanra darbus. No lasītā visvairāk sirsniņā iekrita:

  • Vienpadsmitā stacija – pandēmijas tēmas dēļ nespēju šo romānu aizmirst
  • Botanicum – ļoti skaisti un tēma man interesējošā
  • Pilsēta sapņo – pozitīvi, sapņaini un savādā veidā mierpilni, lai gan sākumā šķita, ka nesadraudzēsimies

Tomēr, kā jau rakstīju, slavēt varu visas izlasītās. Piemēram, Aberkrombija triloģijas turpinājums ir superīgs, “Kāpēc mēs guļam” ir saturiski ļoti vērtīga, mākslas grāmatas tāpat, “Tu nevari dabūt visu, ko gribi” pārsteidzoša un melna. Tā varētu turpināt par katru.

Ko 2021. gadā?

Turpināšu lasīt, protams. Uzliku sev mērķi 24 grāmatas gadā, 2 grāmatas mēnesī, bet tad jau redzēsim kā ies. Neizlasīto grāmatu kalns mājās kļuvis draudīgs un ceru to mazliet samazināt. Esmu jums parādā daudzas atsauksmes, pamazām tās sarakstīšu.

Paldies, ka te nākat, lasāt un komentējat šeit vai uzrakstāt man kādā sociālajā tīklā. Lai jums laba veselība un labs lasāmgads! Uz tikšanos!

2019. gads grāmatās

Reiz Rozenštrauhs dziedāja “gadi skrien kā stirnas” un, ņemot vērā, ka ir jau 11. janvāris, domāju, ka pēdējais laiks atskatīties uz izlasītajām grāmatām 2019. gadā.

Lasīšana gāja kā pa celmiem, tomēr beigās pagājušajā gadā izlasīju 34 literāros darbus. Teikšu kā ir, šādu skaitli “uzdzīt” palīdzēja plānās dzejas grāmatas un daži pavisam īsi stāsti, jo lappuses izlasītas tikai 6319.

Kopumā izlasīju 12 dzejas krājumus.

TOP 3 dzeja:

  1. Madaras Gruntmanes dzeja (“Narkozes” un “Dzērājmeitiņa” uztveru kā vienu)
  2. Dainis Deigelis “Dievs beidz”
  3. Gunta Šnipke “Ceļi”

Šis arī bija gads, kad diezgan mērķtiecīgi lasīju mākslas grāmatas (uzziņu, mācību un atmiņas).

TOP 3 mākslas grāmatas:

  1. Pegijas Gugenhaimas autobiogrāfija
  2. Uldis Zemzaris “Mākslinieki, dzīves ceļā satiktie”
  3. Flāvija Fridžeri “Sievietes mākslinieces”

Neatceros gadu, kad tik maz būtu lasījusi daiļliteratūru, toties gandrīz visi bija fantastiski labi vai vismaz pārsteidzoši, interesanti un atmiņā paliekoši romāni.

TOP 3 daiļliteratūra:

  1. Marta Velsa “Slepkabota dienasgrāmatas” (abas grāmatas uztveru kā vienu)
  2. Adrians Čajkovskis “Laika bērni”
  3. Džo Aberkrombijs “Pats asmens”

Kā vienmēr, par visiem izlasītajiem darbiem vēl neesmu paspējusi uzrakstīt atsauksmes. Nobeigumā gads bildēs.

 

Atskats uz 2017. gadu un plāni 2018.

Pirmās atmiņas par 2017. gadu ir tādas, ka tas bija stipri besīgs gads, tomēr notika arī kas ārkārtīgi pozitīvs – sāku zīmēt un gleznot. Šis bija arī pārdomu un sevis izzināšanas gads, mani mocīja pretrunas un varbūt tāpēc arī daudz kas no izvēlētās lasāmvielas neaizķēra un pat kaitināja.

2017

2017. gadā izlasīju 54 grāmatas, 15 977 lapas. Biezākā grāmata 568 lapas un tas nozīmē, ka nevienu patiesi biezu grāmatu neizlasīju. Vidējais vērtējums diezgan švaks – 3,3 zvaigznes. Tik slikti vēl nav bijis. Nav pat speciāli jāatlasa un jāapsver, kuras grāmatas iekļaut labāko topā, jo 5 zvaigznes ieliku tikai 7 grāmatām. Kopā ar divām, kam ieliku drusku mazāk, bet kuras mani aizķēra un palika atmiņā, sanāk pieticīgs 2017. gada tops.

Labākās lasītās grāmatas 2017. gadā manā vērtējumā:

Gads sākās ar dažām labām un aizraujošām grāmatām, gada vidū lasīšana uzdzina tādu apnikumu, ka metos pie romantiskās literatūras, tad nāca R.I.P. un iepazinos ar manu jauno literāro mīlu – Kormorānu Straiku. Ļoti labs sanāca arī novembris, kad cītīgi lasīju latviešu literatūru. Vispār samērā daudz sanāca lasīt dzeju – kopumā 6 dzejas krājumus. No tiem man vislabāk patika Jura Kronberga dzeja. Paguvu arī izlasīt vairākas Ziemassvētku dāvanas, bet ne tik daudz, cik gribēju.

Ko iesākt ar 2018. gadu?

Nospraudu sev atkal mērķi – 50 grāmatas. Tas ir optimāls skaitlis, lai es varētu darīt arī kaut ko citu. Mani gaida kaudze ar grāmatām, kuras gribēju izlasīt 2017. gadā, bet to neizdarīju. Protams, gribu izlasīt daudzas jūsu dāvanas. Vēl man ir doma pārlasīt vairākas iemīļotas grāmatas: “Zilo pili”, “Mitago mežu”, “Grāfu Monte Kristo”, varbūt vēl kādu. Rudenī jau tradicionāli būs R.I.P. un #LasiLatviešus.

Pat ja es šogad neko nelasītu, man tāpat būtu par ko rakstīt, jo daudzas atsauksmes palikušas neuzrakstītas.

Vispār es ļoti gribu lasīt tikai to, ko ļoti gribu lasīt. 🙂 Varbūt 2018. gads būs tas gads, kad beidzot iemācīšos nolikt malā grāmatu, kas mani neaizrauj pēc 50 – 100 lpp.

Novēlu jums literāriem piedzīvojumiem bagātu 2018. gadu!