2022. gads

ziemassvetki

Kas par gadu! Kad sāku par to ciešāk piedomāt, iestājas viegls šoka stāvoklis. Emocionāli tik dažādi bijuši šie 12 mēneši: no bezspēka, izmisuma, dusmām un sāpēm līdz liela prieka un patiesas laimes mirkļiem. Tik daudz izdarīts un piedzīvots un, kas ne mazāk svarīgi, – atgūts lasītprieks. Kā jau pēdējos gados, esmu rakstījusi pārāk maz, lasīts vienmēr ir vairāk, pat tad, kad gandrīz nelasīju. Diez vai ir jēga apņemties laboties 2023. gadā, sanāks vien tukšs solījums sev un jums. Ak, nu kurš gan lasa blogus, bet es spītīgi turos pie šī sava garā formāta, pie savas vietas, kur esmu rakstījusi tik ilgus gadus.

2022. gadā izlasīju 33 grāmatas, lielāko daļu no tām otrajā pusgadā, kad atguvu brīvo laiku. Nebiju plānojusi, bet gandrīz katru mēnesi sanāca izlasīt kādu latviešu literatūras darbu un par to man prieks. Kopā sanāca 11 latviešu autoru romāni, dokumentālā proza, stāsti un dzeja. No šiem darbiem top 3:

  1. Andras Manfeldes “Poēma ar mammu” – dzeja un vienlaikus dziļš atmiņu stāsts, ļoti skaisti un, manuprāt, labākais, kas šogad no latviešiem izdots.
  2. Lindas Nemieras “Rīgas raganas” – patīkams pārsteigums fantāzijas lauciņā, kur skaisti savijas mūsu reālā Rīga ar izdomāto.
  3. Kristas Annas Belševicas “Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām” – ļoti labi stāsti ar vienojošu motīvu.

Runājot par visām 33 izlasītajām grāmatām, tad 12 saņēma no manis 5 zvaigznes, bet ar laika atstarpi skatoties, īpaši gribu pieminēt astoņas:

  • Deiva Grola “Stāstnieks” – brīnišķīga, brīnišķīga autobiogrāfija, iespējams, ka pati labākā grāmata no visām šogad izlasītajām
  • Hans Rosling “Factfulness” – ļāva uz pasauli paskatīties mazliet savādāk, no datu un faktu puses, nevis emocijām
  • Endija Sīda “Kakas, takas un smakas” – burvīga bērnu grāmata par dzīvnieku atstātām pēdām dabā
  • Džūlijas Smitas “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis” – self-help/psiholoģijas grāmata, ko pārlasīt un smelties padomu vajadzīgajos brīžos
  • Oli Jalonena “14 mezgli līdz Griničai” – ievilka un neatlaida līdz pēdējai rindai ar savu īpatnējo stāstījumu par dīvainu ceļojumu apkārt pasaulei
  • Emily St. John Mandel “The Glass Hotel” – sapratu, ka man vienkārši ļoti patīk kā šī autore raksta un būvē savus stāstus
  • Andras Manfeldes “Poēma ar mammu” – jā es atkārtojos, bet vieta topā pelnīta
  • Džona Skalzi “Sirmgalvju karš” – it kā vienkāršs sci-fi, bet beigas mani ilgi neatlaida

Vispār šis bija labs lasīšanas gads. Diezgan bieži ļāvos lasīšanas impulsiem un tie mani aizveda pie aizraujošām un interesantām grāmatām. Bija arī dažas vilšanās, bet kopumā izvēle bija veiksmīga. Grāmatas gan pārsvarā nebija garas, Goodreads saka, ka vidēji viena grāmata bija 261 lpp, bet skaidrs, kur šim kājas aug: stāsti un dzeja. Nākamgad varbūt vairāk sanāks izlasīt garākas grāmatas. 2022. gads bija gads, kad daudz pirku grāmatas. Būtu labi 2023. gadā tās izlasīt.

Priekā un lai labi lasās!

Uz neredzēšanos, 2020., sveiks, 2021. gad!

Neiespējami garais un vienlaikus pārsteidzoši īsais gads ir beidzies tik strauji, ka es jau tradicionāli visu kavēju. Nokavēju bloga dzimšanas dienu – novembra beigās palika 14 gadi, nokavēju Ziemassvētkus, ceru nenokavēt nākamo vasaru.

Par spīti visam, 2020. gads bija labs. Man tikai drusku žēl, ka nebija laika lasīt tad, kad lasītprieks atgriezās. Maksimāli daudz biju dabā, turpināju attīstīt savu mazo biznesu, drusku zīmēt un ļoti daudz mācīties, kas gada beigās vainagojās ar panākumiem. Bet nu pie grāmatām.

2020. gads grāmatās

Pandēmija mani vēl vairāk izsita no spējas lasīt. Domas tik sajukušas, prāts noguris un ilgu laiku nespēju koncentrēties uz lasīšanu, lai gan zinu, kas tas man nāk par labu. Par grāmatu nelasīšanu sanāca parunāties “Piedzīvot lappuses” podkāstā un šis raksts “Its Okay If You Didn`t Read This Year”, manuprāt, ļoti labi apraksta daudzu lasītāju pagājušā gada sajūtas. Ir arī pozitīvais – runāšana par grāmatām atgrieza vēlmi tās lasīt un rudenī iesaistījos grāmatu klubā, ko varu vien pateicoties tam, ka tikšanās tagad notiek virtuāli.

Kopumā izlasīju 18 grāmatas, 4563 lapas. Pārsvarā tās nebija biezas grāmatas un gadu nobeidzu ar tik simbolisko, bet ļoti mazo Paolo Džordāno “Sērgas laikā”. Kad lasīts tik maz, visas grāmatas skaisti satilpst vienā bildē.

2020 books

Katra rūpīgi izvēlēta, tāpēc arī katru varu ieteikt lasīšanai attiecīgajam interesentu lokam. Izlasīju 5 ar mākslu saistītas grāmatas, 1 dzejas krājumu un vairākus fantastikas un fantāzijas žanra darbus. No lasītā visvairāk sirsniņā iekrita:

  • Vienpadsmitā stacija – pandēmijas tēmas dēļ nespēju šo romānu aizmirst
  • Botanicum – ļoti skaisti un tēma man interesējošā
  • Pilsēta sapņo – pozitīvi, sapņaini un savādā veidā mierpilni, lai gan sākumā šķita, ka nesadraudzēsimies

Tomēr, kā jau rakstīju, slavēt varu visas izlasītās. Piemēram, Aberkrombija triloģijas turpinājums ir superīgs, “Kāpēc mēs guļam” ir saturiski ļoti vērtīga, mākslas grāmatas tāpat, “Tu nevari dabūt visu, ko gribi” pārsteidzoša un melna. Tā varētu turpināt par katru.

Ko 2021. gadā?

Turpināšu lasīt, protams. Uzliku sev mērķi 24 grāmatas gadā, 2 grāmatas mēnesī, bet tad jau redzēsim kā ies. Neizlasīto grāmatu kalns mājās kļuvis draudīgs un ceru to mazliet samazināt. Esmu jums parādā daudzas atsauksmes, pamazām tās sarakstīšu.

Paldies, ka te nākat, lasāt un komentējat šeit vai uzrakstāt man kādā sociālajā tīklā. Lai jums laba veselība un labs lasāmgads! Uz tikšanos!

2019. gads grāmatās

Reiz Rozenštrauhs dziedāja “gadi skrien kā stirnas” un, ņemot vērā, ka ir jau 11. janvāris, domāju, ka pēdējais laiks atskatīties uz izlasītajām grāmatām 2019. gadā.

Lasīšana gāja kā pa celmiem, tomēr beigās pagājušajā gadā izlasīju 34 literāros darbus. Teikšu kā ir, šādu skaitli “uzdzīt” palīdzēja plānās dzejas grāmatas un daži pavisam īsi stāsti, jo lappuses izlasītas tikai 6319.

Kopumā izlasīju 12 dzejas krājumus.

TOP 3 dzeja:

  1. Madaras Gruntmanes dzeja (“Narkozes” un “Dzērājmeitiņa” uztveru kā vienu)
  2. Dainis Deigelis “Dievs beidz”
  3. Gunta Šnipke “Ceļi”

Šis arī bija gads, kad diezgan mērķtiecīgi lasīju mākslas grāmatas (uzziņu, mācību un atmiņas).

TOP 3 mākslas grāmatas:

  1. Pegijas Gugenhaimas autobiogrāfija
  2. Uldis Zemzaris “Mākslinieki, dzīves ceļā satiktie”
  3. Flāvija Fridžeri “Sievietes mākslinieces”

Neatceros gadu, kad tik maz būtu lasījusi daiļliteratūru, toties gandrīz visi bija fantastiski labi vai vismaz pārsteidzoši, interesanti un atmiņā paliekoši romāni.

TOP 3 daiļliteratūra:

  1. Marta Velsa “Slepkabota dienasgrāmatas” (abas grāmatas uztveru kā vienu)
  2. Adrians Čajkovskis “Laika bērni”
  3. Džo Aberkrombijs “Pats asmens”

Kā vienmēr, par visiem izlasītajiem darbiem vēl neesmu paspējusi uzrakstīt atsauksmes. Nobeigumā gads bildēs.