Grāmatplaukts

Šodien ir Pasaules Grāmatu diena un nolēmu to atzīmēt ar sava pārkrautā grāmatplaukta bildi. Bildē nav visas grāmatas, vienkārši neietilpst plauktos un kadrā.

img_20180404_135746_205.jpg

Vai atceraties akciju “Parādi savu grāmatplauktu!”? Kopš tā laika pagājuši trīs gadi. Kas ir mainījies? Man ir tā pati vecā sekcija, jo neko izturīgāku neesmu atradusi. Īsi pēc tās akcijas uztaisīju citu akciju – atbrīvojos no 90 grāmatām un plaukti mazliet uzelpoja. Vēlāk esmu atdevusi arī vēl citas grāmatas, kuras sākotnēji paturēju, tomēr, ja salīdzina 2015. gada un tagadējo bildi, jāsaka, ka nekas diži nav mainījies. Grāmatu ir palicis mazāk, izkārtojums drusku pamainījies, bet plauktos tik un tā vairs nav vietas. Tiklīdz kāda vieta atbrīvojas, tūlīt uzrodas jaunas grāmatas, kas to aizņem. Varu zvērēt, ka ir kaut kāds grāmatu iekārtošanas birojs, kas uzrauga grāmatplauktus un par atbrīvojušos vietu uzreiz paziņo bezmāju grāmatai.

Kārtība plauktos ir kontrolēta haosa stāvoklī. Vienuviet ir “Prometeja” grāmatas, non-fiction arī pārsvarā, cik varēju sabāzt. Viss pārējais kur atradās izmēra ziņā piemērota vieta. Vietas trūkums spiež krāmēt un pārkrāmēt, izdarot diezgan grūtu izvēli – no kurām grāmatām atvadīties. Savā ziņā tas nav slikti, jo pamazām izkristalizējas tāda bibliotēka, kas sastāv no mīļām grāmatām, kuras gribas pārlasīt un patiesi noderīgām grāmatām.

Patiesi priecāšos, ja arī citi blogeri parādīs savus plauktus. Ja piedalījāties grāmatplauktu atrādīšanas akcijā – vai ir kaut kas mainījies?

Grāmatplaukta tūre. 2. daļa – Latvieši

Pirmā daļa man piederošajām grāmatām bija par klasiku. Tad solīju, ka drīz būs turpinājums. Beidzot saņēmos salipināt video par latviešu autoru grāmatām, kas atrodamas manos plauktos. Savādi kā video taisot atklājas, ka man to grāmatu tomēr ir vairāk nekā es domāju…. Atvainojos, ka tik gari.

Grāmatplaukta tūre. 1. daļa – Klasika

Mans grāmatplaukts nav nemainīga vienība. Regulāri kādas grāmatas nāk klāt un kādas dodas prom. Arī no šīm daudzajām neizlasītajām beigās manā īpašumā visas diez vai paliks. Atstāju tikai tās grāmatas, kas man ir nozīmīgas, mīļas, tuvas, kuras gribu pārlasīt, vai kuras ir vērtīgas satura ziņā.

Beidzot izdevās kaut cik salipināt kopā video un tāpēc varu sākt atrādīt grāmatas, kas man atrodas mājās. Sāku ar ārzemju klasiku un pie viena pārsteidzu pati sevi ar to, cik šo grāmatu man ir daudz. Ja vēl kāds lasītu…. Patīkamu skatīšanos 🙂

Vai jums patīk klasika un vai to lasāt? Ja esat lasījuši kaut ko no tā, ko minu kā nelasītu, tad labprāt gaidīšu komentārus, vai ir vērts lasīt.