Grāmatplaukts

Šodien ir Pasaules Grāmatu diena un nolēmu to atzīmēt ar sava pārkrautā grāmatplaukta bildi. Bildē nav visas grāmatas, vienkārši neietilpst plauktos un kadrā.

img_20180404_135746_205.jpg

Vai atceraties akciju “Parādi savu grāmatplauktu!”? Kopš tā laika pagājuši trīs gadi. Kas ir mainījies? Man ir tā pati vecā sekcija, jo neko izturīgāku neesmu atradusi. Īsi pēc tās akcijas uztaisīju citu akciju – atbrīvojos no 90 grāmatām un plaukti mazliet uzelpoja. Vēlāk esmu atdevusi arī vēl citas grāmatas, kuras sākotnēji paturēju, tomēr, ja salīdzina 2015. gada un tagadējo bildi, jāsaka, ka nekas diži nav mainījies. Grāmatu ir palicis mazāk, izkārtojums drusku pamainījies, bet plauktos tik un tā vairs nav vietas. Tiklīdz kāda vieta atbrīvojas, tūlīt uzrodas jaunas grāmatas, kas to aizņem. Varu zvērēt, ka ir kaut kāds grāmatu iekārtošanas birojs, kas uzrauga grāmatplauktus un par atbrīvojušos vietu uzreiz paziņo bezmāju grāmatai.

Kārtība plauktos ir kontrolēta haosa stāvoklī. Vienuviet ir “Prometeja” grāmatas, non-fiction arī pārsvarā, cik varēju sabāzt. Viss pārējais kur atradās izmēra ziņā piemērota vieta. Vietas trūkums spiež krāmēt un pārkrāmēt, izdarot diezgan grūtu izvēli – no kurām grāmatām atvadīties. Savā ziņā tas nav slikti, jo pamazām izkristalizējas tāda bibliotēka, kas sastāv no mīļām grāmatām, kuras gribas pārlasīt un patiesi noderīgām grāmatām.

Patiesi priecāšos, ja arī citi blogeri parādīs savus plauktus. Ja piedalījāties grāmatplauktu atrādīšanas akcijā – vai ir kaut kas mainījies?

Parādi savu grāmatplauktu!

Pateicoties Līgas Sproģes un Mēnesmeitēna iniciatīvai, pa blogiem sākusi klejot jauna stafete. Stafetes vispār ir dikti forša lieta un vēl jo vairāk, ja iespējams ielūrēt citu grāmatplauktos. Paldies Asmo par stafetes kociņa padošanu. Pagājušajā gadā sāku atrādīt savā īpašumā esošās grāmatas. Pašlaik ir video par latviešu grāmatām un video par klasiku, kaut kad šo sēriju turpināšu.

Vispār mazliet kauns rādīt bildes. Man ir aizdomas, ka es varētu pretendēt uz neglītāko padomju laiku plauktu balvu. Pēc studijām tiku pie dzīvokļa ar visām mēbelēm. Viss pārējais pamazām ir aizceļojis uz miskasti, bet biezā saplākšņa sekcija palikusi, jo ir ietilpīga, izturīga un sasodīti smaga. Padomju gados ražoja neglītas, bet neiznīcināmas lietas. Neesmu vēl atradusi plauktus, kas izskatītos spējīgi noturēt tādu grāmatu kalnu ilgāk par nedēļu.

Sākam ar plauktiem “pilnā augumā”. Kā redzams, tur jau sen trūkst vietas un grāmatas saliktas divās rindās (dziļu plauktu priekšrocība). Nekādas īpašā sistēmas un kārtības nav.

kopskats

Ejam dziļumā, jeb pa plauktiem. Sākam ar diviem augšējiem plauktiem.

augsa

Pirmajā plauktā dibenplānā ir sabāztas grāmatas par vēsturi, vēsturiskām personām, ar ceļojumiem saistītās, un vēl šis tas. Otrajā plauktā dibenplānā ir visāda daiļliteratūra. Priekšplānā gribu izcelt daudz cietušo un pusizjukušo Masiļūnes pavārgrāmatu. Labi noder, kad jāpagatavo kas vienkāršs, bet sen aizmirsts.

Tagad divi apakšējie plaukti.

apaksa

Pirmajā plauktā ir haotiska uzziņas literatūras un daiļliteratūras kolekcija. No šī plaukta regulāri izvelku savu “bībeli” angļu-latviešu vārdnīcu, kas man uzticīgi kalpo kopš augstskolas pirmā kursa. Otrajā plauktā lielāko daļu aizņem krievu fantastika, kas uz mani neattiecas.

Vēl man ir “darba vieta” pie dīvāna, kur stāv tās grāmatas, ko drīzumā taisos lasīt, no bibliotēkas paņemtās grāmatas un tās, kuras esmu nesen izlasījusi.

pie divana

Uz rakstāmgalda stāv visa pašlaik pieejamā “A Song of Ice and Fire” sērija, bet kurš tad nav redzējis, kā tās grāmatas izskatās?

Man ļoti gribas redzēt Tējtasītes, Sibillas un Anetes Kalniņas plauktus, tāpēc saņemiet stafetes kociņu un ar dziesmu nesiet tālāk. Protams, gribu redzēt arī Spīganas, Elzas, Andra, Daiņa, Norelles, Unas un daudzu citu plauktus, bet pagaidīšu, kamēr citi iedos stafetes kociņus 🙂