10 gadi

Pēdējā laikā veltu mazāk laika blogam nekā agrāk, tomēr, ziniet, esmu lepna un gandarīta par šo mazo hobiju “Marii grāmatplaukts”, kam šogad aprit 10 gadi. Jūtos laimīga piederēt mūsu literatūras blogeru kopienai. Lai gan lasīšana ir nodarbe vienatnei, ir ārkārtīgi patīkami parunāties ar citiem līdzīgi domājošajiem šeit blogā, sociālajos tīklos un klātienē.

Reizēm cilvēki jautā, kāpēc rakstu blogu. Parasti atbildu, ka man patīk to darīt. Ja nepatiktu, es to nevarētu darīt tik ilgstoši. Blogs ir manu izlasīto grāmatu pierakstu klade un pa šiem gadiem kļuvis arī par ieradumu, izteiksmes līdzekli. Varbūt iedomīgi tā teikt, bet vai literatūras blogi nav arī mazas gaismas saliņas? Vai lasīšanas popularizēšana nav tas, ko mēs – grāmatu blogeri – spējam dot Latvijai? Pievērst uzmanību jaunajām grāmatām un izcelt gaismā arī senākus un piemirstus darbus. Mudināt lasīt dažādu literatūru, dalīties priekā par lasīšanas procesu. Ai, nu labi, man vienkārši patīk lasīt un patīk rakstīt par grāmatām un šo to citu.

Pa šiem gadiem esmu izlasījusi diezgan daudz grāmatu, pašai par pārsteigumu nosēdos kameras priekšā un šad tad uzfilmēju domas par izlasīto un pieredzēto. Tomēr vislielākais pārsteigums, ka literatūras blogeru domas reizēm tiek prasītas un publicētas citās vietnēs un pat ārpus interneta. Pirms 10 gadiem nekas tāds pat prātā nenāca.

15 minūtes slavas jeb Kurš gan sunim asti cels, ja ne pats

Inga Pizāne-Dilba “Jāņa Rozes” Ziņnesim intervēja grāmatu blogerus. Arī es tiku šajā pulciņā 2015. gada septembra numurā.

Pilnīgi negaidīti šī gada oktobra sākumā Spīgana uzaicināja uz “Spīganas lasītavu” Radio 5. Parunājāmies par R.I.P. izaicinājumu un tumšu noskaņu literatūru.

Delfu “Viņa” sadaļā, pēc Ketijas Nuķes-Osītes uzaicinājuma, ar Daini ieteicām grāmatas tumšajiem rudens vakariem: “Grāmatu blogeri Mairita un Dainis iesaka lasāmvielu tumšiem rudens vakariem”.

Grāmatnīcās pāris reizes pamanīju kartītes ar savas atsauksmes fragmentu par konkrēto grāmatu. Tas ir tāds ļoti patīkams sīkums un ceru, ka lasītgribošiem šīs kartītes palīdz izvēlēties jaunu grāmatu. Grāmatu blogeru ieteikumi atrodami arī “Jāņa Rozes” mājaslapā. Piemēram, šeit ir ieteikumi novembrim.

Tikko pie latviski lasošajiem nonāca ārkārtīgi skaists romāns “Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas”. Pirms vairāk kā gada pateicu “jā” izdevēja jautājumam “vai šo derētu izdot?”. Protams, es tagad necitēju precīzi, tas viss bija emocionālāk, bet fakts paliek fakts.

Reizēm grāmatu blogeru domas tiek citētas uz grāmatu vākiem. Ironiskā kārtā nevaru atcerēties, kurā grāmatā var atrast manu vārdu.

Mazliet statistikas

scott-allison

Nākotne

Par nākotni īsumā – domāju tādā pašā garā turpināt.

Paldies visiem! Prieks jūs tā vai citādi pazīt un dalīties lasīšanas priekā!

Zvaigzne Cafe

cafe detalas
Izejot pa 3 Rīgas grāmatnīcām (“Globuss”, “Valters un Rapa”, “Zvaigzne ABC”), man radās iespaids, ka tagad katrā sevi cienošā grāmatnīcā ir kafejnīca. Tas nemaz nav neloģiski, jo kafija vai tēja un grāmatas ļoti labi sader kopā. Iespējams, ka jaunākā grāmatkafejnīca ir Zvaigzne Cafe, uz kuru izdevniecība laipni uzaicināja grāmatu blogerus. Arī es tur biju, arī man tika kafija un gardas kūkas.

“Zvaigzne Cafe” atrodas Kr. Valdemāra ielā 6 un mazliet tā kā slēpjas, jo vispirms jāieiet pa masīvām koka ārdurvīm, jāuzkāpj daži pakāpieni un tad var izvēlēties – pa kreisi grāmatnīca, pa labi kafejnīca. Telpas pirmajā brīdī man šķita mazas, bet ilgāk tur uzturoties, sāku justies kā mājās. Atmosfēra laba, apkalpotāji sirsnīgi, interjers nepārbāzts un neuzbāzīgs, var palasīt grāmatas un žurnālus, vienīgi pašauri, bet varbūt tas tā šķita, jo bijām savākušies kādi cilvēki 15 (varbūt pat vairāk, precīzi neskaitīju). Ja pareizi atminos, tad kafijas un tējas cenā līdz 2,50 eiro un kūkas (šokolādes kūka mmmm!) tāpat. Dzirdēju, ka drīz sāks piedāvāt arī salātus un citas uzkodas.

Zvaigzne Cafe

Zvaigzne Cafe

Kāpēc mēs vispār tur bijām? Protams, galvenais (lai arī ne oficiālais) iemesls – satikties un papļāpāt un, ticiet man, grāmatu blogeri spēj pļāpāt par visu! Tā ir bezgala aizraujoša kompānija un man ir patiess prieks būt daļai no šīs branžas. Nu jā, bet oficiālais iemesls bija uzaicinājums iepazīt kafejnīcu un degustēt kafiju. Mums īsumā pastāstīja par šīs kafejnīcas rašanās ideju, kafijas audzēšanu, novākšanu un gatavošanu. Degustējām vairāku veidu specialty kafijas no Gvatemalas, Kenijas un trešās valsts, kuru piemirsu. Salīdzinājumam tika pagatavota daudzu iecienītā masu produkcijas kafija L. Zināju, ka kafija ir oga, bet vēl precīzāk izrādās, ka tas, no kā tiek gatavota kafija, ir ogas kauliņš. Ai, tur vispār ir tāda zinātne un tik daudz nianšu, ko nemaz nespēju atstāstīt.

degustacija

Pēc aizraujošā ievada smaržojām dažādas kafijas pupiņas, tad sekoja degustācija. Tagad zinu, ko nozīmē “lauzt jumtiņu”. Zinu, ka vajag 13 g labas kafijas uz 200 ml ūdens. Kafijai pēc apliešanas jāievelkas 3 minūtes un tad tik var ķerties klāt ar karoti. Gvatemalas kafijas man patika vislabāk – saldas un maigas. Kenijas kafijas pagatavotas šķita skābas, bet atdzisušām sajutu augļu notis. Interesanti, ka tās garšas nav mākslīgi radītas, tas ir dabisks aromāts, ko ietekmē daudz un dažādi faktori. Pēc tā visa pagaršojot masām domāto L. kafiju, tai šķita ļoti rūgta, bet ierasta garša bez kādām niansēm. Neesmu tik liela gurmāne, lai tagad mestu līkumu parasto veikalu plauktiem, bet pirmo reizi mūžā dzēru kafiju bez cukura, bija garšīgi un tas mani pārsteidza.

Bija ārkārtīgi jauki satikties, uzzināt daudz ko jaunu un patīkami pavadīt laiku labā kompānijā.

Apkopoju bibliotēku atmiņu rakstus

Pļava
Paskatieties, cik brīnišķīga pļava! Nu kā lai tādā laikā nosēž pie datora?! Tāpēc jūnijs blogā sanācis tāds kluss un slinks rakstīšanas ziņā. Sibilla pasvieda brīnišķīgu ideju apkopot bibliotēku atmiņu rakstus, tāpēc nolēmu mazliet saņemties. Tad nu, lūk, sarakstā apkopotas jūsu siltās, tik līdzīgās un tomēr tik dažādās atmiņas par bibliotēkām.

Sibilla raksta: “bērnībā smagi glorificētajā darba tikuma gaisotnē lasīšanai un līdz ar to arī bibliotēkām piemita kaut kas tīksmi grēcīgs”.

Doronikei bibliotēka ir viena no lasīšanas rituāla sastāvdaļām.

Baltais Runcis ir biežs viesis Jūrmalas bibliotēkās. Raksta komentāros arī Fleža atmiņas!

Savukārt Dainis ir uzrakstījis, es nekautrēšos šī vārda, mīlas dziesmu Menģeles pagasta bibliotēkai un tās bibliotekārei Zaigai.

Anda atzinās, kāpēc izvairās no bibliotēkām. Ak, kā es saprotu viņas vēlmi paturēt kādu grāmatu 🙂

Māra apgalvo: “vairs lasot neēdu, tāpēc grāmatas man var uzticēt droši”.

Izrādās, Santa gribētu strādāt bibliotēkā.

Norelle savām atmiņām pievienojusi dikti smukās John Rylands bibliotēkas bildes.

Elza sen nav bijusi bibliotēkā, bet saka, ka: “tieši pieaugušo bibliotēka mani iedvesmoja sākt veidot pašai savus krājumus. Ja biju izlasījusi, kādu satriecoši labu darbu, gribējās iegūt to savā īpašumā”.

Ne visiem ir sirsnīgas vai jautras atmiņas par bibliotēkām. Annfelise ar bibliotēkām pārsvarā ir uz “jūs” un grāmatas labāk pērk. P.S. jaunatklājums, ko pievienoju par grāmatām rakstošo blogu sarakstam.

Ints ir izlasījis bibliotēkās visu izlasāmo un kādus 10 gadus uz bibliotēkām vairs neiet, bet bērnībā kaitināja bibliotekāres ar savu ātrlasīšanu.

Ilze bērnībā no bibliotēkas nesa grāmatas saviem vecvecākiem. Bija ko stiept, jo agrāk audiogrāmatas neredzīgajiem ielasīja lentēs.

Lasot Elīnas atmiņas, parādās, cik nozīmīgas var būt patīkamas bibliotēkas telpas un laipnas bibliotekāres.

Nezinu, kurš slēpjas aiz anj.book, bet tam cilvēkam ir/bija sasodīti interesantas attiecības ar bibliotēkām.

Beigās arī manas atmiņas.

Ja kādu rakstu palaidu garām, droši norādiet komentāros. Tāpat, ja vēlaties padalīties ar savām atmiņām, esat laipni aicināti to darīt. Ja uzrakstīsiet rakstu, lūdzu, iemetiet man ar saiti uz to.

Follow my blog with Bloglovin

Papīra sapņi (jeb grāmatu dzeja)

IMG_20160224_132853

Vēja vārds
Vēja ēna
Tumsas kreisā roka
Mēness teātris
Uz salas.
Dzīve pēc dzīves –
Papīra sapņi.

Sniedzu savu ieguldījumu no grāmatu virsrakstiem veidotas dzejas “krājumā”. Paldies Ingai Pizānei-Dilbai par jauko ideju.

 

Muzejs, komiksi un daudzas patīkamas sarunas

Atvaļinājuma nedēļa sanāca ļoti grāmatnieciska, tāpēc vēlos par to uzrakstīt. Vienmēr ir ārkārtīgi patīkami satikt domubiedrus.

Viss sākās ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju trešdien. Tur ir tik daudz sīku lietu, ko pētīt, ka ar divarpus stundām izrādījās par maz. Pirms tam nezināju, ka šis ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā. Bez visa cita, tur ir milzum daudz rokrakstu paraugu un vecas grāmatas (jo vienu laiku ēkā bijusi pilsētas bibliotēka). Kuģus vispār nepaspējām kārtīgi izpētīt. Iesaku apmeklēt, ja interesē vēsture. Atļāvos nobildēt Grāmatsējēju amata šrāgu un zīmogu (17.gs.).

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

Ceturtdien saņēmu 5 kg komiksu/grafisko noveļu.

Piektdiena bija fantastiska! Kur gan varētu tikties trīs grāmatu lasītāji, ja viņi sarunājuši tikties restorānā? Skaidrs, ka saskrienas grāmatnīcā. “Ganbei” pavadījām vairākas stundas ļoti interesantās sarunās ar Intu, Andri un Vili gan par bērnu nodarbināšanu Turcijā, gan tulkošanas grūtībām. Ļoti veiksmīgi izmetu no galvas visus spoilerus par “City of Stairs”, bet tagad ar lielu nepacietību gaidu šo romānu.

Vakarā pierādījās, ka grāmatu blogeru eglītes ir pašas foršākās eglītes. Ļoti jauki, ka Zvaigzne ABC jau vairākus gadus mūs šādi savāc kopā. Uzzinājām par gaidāmajiem jaunumiem, apspriedām kādas topošās grāmatas vāka problēmu un izrādījām zīmēšanas un minēšanas talantus. Es joprojām domāju, ka vairākas grāmatas ar traki garajiem nosaukumiem bija Egitas izdomātas. Kā vienu no 2015. gada top grāmatām gandrīz visi minēja Atvudas “Kalpones stāstu”. Īpaši izcēlās Herolds ar pīrādziņu testēšanu, dāvanā saņēmu grāmatu par stīmpanku un vispār viss bija brīnišķīgi. Izsmējāmies līdz asarām un laiks patīkamās sarunās pagāja nemanot.

foto-08

Zvaigznes enģelītis Egita. Foto: Spīgana Spektore

foto-61

Kopbilde ar Heroldu. Pie viena noskaidrojām, kurš no mums ir garākais.  Foto: Spīgana Spektore

Grāmatu blogeru eglīte

Herolds konsultē, Anete zīmē un man izdevās noķert kadrā fotogrāfu viņas dabiskajā vidē.

Domājat, ka runājām tikai par grāmatām? Nekā. Tika apspriestas filmas, teoloģija, ķīmiķa sūrā ikdiena, brīnumainas diētas un daudzas citas svarīgas tēmas. Ļoti ceru, ka drīzumā ieraudzīsim Anetes “Mēģinājumus izgaršot rajonu”. Pasviedām tik daudz labu ideju! Īpaši gaidu rakstu sēriju par kautrīgo maniaku un intīmās lifta piezīmes.

Lai laime būtu pilnīga, autobusā ar mums ar Annu ļoti gribēja komunicēt topošais oftalmologs. Dikti sirsnīgs puisis, pastāstīja, ka samaksājot šoferim 1 eiro, viņš pie Sēnītes apbraukšot vēl vienu apli un beigās gandrīz sāka dziedāt “pēc simts gadiem Piebalgā”. Žēl, neuzprasījām, ko viņš pīpē….

Nobeigumā minēšu grāmatas, ko plāno izdot 2016. gadā un kuru iznākšanu es personīgi gaidu:

No “Prometeja”:
Roberta Džeksona Beneta “Kāpņu pilsēta”
Leslye Walton “The Strange and Beautiful Sorrows of Ava Lavender” (būs pavasarī).
Plānos arī “Burvju” un “Sarkanās sacelšanās” turpinājumi, bet tas nebūs tik ātri.

No “Zvaigzne ABC”:
Jusi Adlers Olsens “Marko efekts” (nākamā Q nodaļas grāmata)
Diāna Gabaldone “Spāre dzintarā” (“Svešzemnieces” otrā daļa). Vienīgi nepatīk, ka šo izdos divās grāmatās.
Andžejs Sapkovskis “Pēdējā vēlēšanās”
Džojs Aberkrombijs “Half a King”, “Half a World”
Negaidu, bet būs arī “The Girl on the Train” tulkojums (esmu jau lasījusi), Sofi Oksanena, Džodžo Moja, Roberto Bolanjo, Jū Nesbē un daudzi citi. Gaidāms Toma Kreicberga “Lopu ekspresis”, bet saskumu, jo tas nebūšot fantastikas romāns.

Paldies visiem par brīnišķīgu kopā pavadīto laiku!