Top 10 Otrdiena: gaidītākās grāmatas 2017. gadā

toptentuesdayJauns gads, jaunas grāmatas! Man personīgi ļoti patīk laicīgi uzzināt par izdevniecību plāniem. Decembra beigās Zvaigzne ABC savā mājaslapā publicēja 2017. gadā plānotos izdevumus (ne visus, protams), daži jaunumi būs arī no Prometeja. Par pārējām Latvijas izdevniecībām neko īsti nezinu, bet, piemetot klāt vēl dažus ārzemju izdevumus, man sanāk pieklājīgs saraksts ar grāmatām, kuru izdošanu ļoti gaidu 2017. gadā. Oriģinālā Top 10 Otrdienas tēma ir par gaidītākajām 2017. gada debijām, bet es paplašināšu tēmu uz izdevumiem vispār.

Top 7 gaidītākās grāmatas 2017. gadā

  1. Leva Grosmana “Burvju” 2. grāmata “Burvju karalis” (izdevniecība Prometejs) – man ļoti patika Grosmana fantāzijas lidojums un spēlēšanās ar burvju skolu, Nārniju, pasakām un nevēlēšanos pieaugt, tāpēc gaidu turpinājumu.
  2. Leigh Bardugo “Six of Crows” un turpinājums (izdevniecība Prometejs, latviski grāmata sauksies “Vārnu sešinieks”) – vēl viens fantāzijas romāns. Anotācija sola simpātisku antivaroņu bariņu un gadsimta noziegumu.
  3. Brian K. Vaughan “Saga, Vol 7” – diez vai šis prasa komentārus. Lieliska grafiskā novele par zvaigznēs ierakstītu pāri no dažādām rasēm.
  4. Trešais latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājums “Piena ceļa dvēseles” (Zvaigzne ABC) – protams, interesē, kādi stāsti šoreiz izrādījušies tie labākie.
  5. Elenas Ferrantes “Brīnišķīgās draudzenes” 2. grāmata “Jaunais uzvārds” (Zvaigzne ABC) – cikla pirmā grāmata beidzās dramatiski, ļoti gaidu šī dzīvesstāsta turpinājumu. Iespējams, ka 2017. gadā būs arī 3. grāmata.
  6. Merisas Meijeres “Mēness hronikas.Sindera” (Zvaigzne ABC) – ir redzētas labas atsauksmes par Meijeres populāru pasaku pārstāstu fantastikas mērcītē. Kopā sērijā ir četras grāmatas. 2017. gadā latviski tiek solīta arī otrā daļa.
  7. Mark Lawrence “Red Sister” – Marka Lorensa jaunā fantāzijas sērija par klosteri, kurā meitenes tiek audzinātas par slepkavām, izklausās nāvīgi labi. “Red Sister” iznāks aprīlī.

Vai esat pamanījuši vēl kādas šogad izdodamas interesantas, kārdinošas, noderīgas vai aizraujošas grāmatas?

Muzejs, komiksi un daudzas patīkamas sarunas

Atvaļinājuma nedēļa sanāca ļoti grāmatnieciska, tāpēc vēlos par to uzrakstīt. Vienmēr ir ārkārtīgi patīkami satikt domubiedrus.

Viss sākās ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju trešdien. Tur ir tik daudz sīku lietu, ko pētīt, ka ar divarpus stundām izrādījās par maz. Pirms tam nezināju, ka šis ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā. Bez visa cita, tur ir milzum daudz rokrakstu paraugu un vecas grāmatas (jo vienu laiku ēkā bijusi pilsētas bibliotēka). Kuģus vispār nepaspējām kārtīgi izpētīt. Iesaku apmeklēt, ja interesē vēsture. Atļāvos nobildēt Grāmatsējēju amata šrāgu un zīmogu (17.gs.).

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

Ceturtdien saņēmu 5 kg komiksu/grafisko noveļu.

Piektdiena bija fantastiska! Kur gan varētu tikties trīs grāmatu lasītāji, ja viņi sarunājuši tikties restorānā? Skaidrs, ka saskrienas grāmatnīcā. “Ganbei” pavadījām vairākas stundas ļoti interesantās sarunās ar Intu, Andri un Vili gan par bērnu nodarbināšanu Turcijā, gan tulkošanas grūtībām. Ļoti veiksmīgi izmetu no galvas visus spoilerus par “City of Stairs”, bet tagad ar lielu nepacietību gaidu šo romānu.

Vakarā pierādījās, ka grāmatu blogeru eglītes ir pašas foršākās eglītes. Ļoti jauki, ka Zvaigzne ABC jau vairākus gadus mūs šādi savāc kopā. Uzzinājām par gaidāmajiem jaunumiem, apspriedām kādas topošās grāmatas vāka problēmu un izrādījām zīmēšanas un minēšanas talantus. Es joprojām domāju, ka vairākas grāmatas ar traki garajiem nosaukumiem bija Egitas izdomātas. Kā vienu no 2015. gada top grāmatām gandrīz visi minēja Atvudas “Kalpones stāstu”. Īpaši izcēlās Herolds ar pīrādziņu testēšanu, dāvanā saņēmu grāmatu par stīmpanku un vispār viss bija brīnišķīgi. Izsmējāmies līdz asarām un laiks patīkamās sarunās pagāja nemanot.

foto-08

Zvaigznes enģelītis Egita. Foto: Spīgana Spektore

foto-61

Kopbilde ar Heroldu. Pie viena noskaidrojām, kurš no mums ir garākais.  Foto: Spīgana Spektore

Grāmatu blogeru eglīte

Herolds konsultē, Anete zīmē un man izdevās noķert kadrā fotogrāfu viņas dabiskajā vidē.

Domājat, ka runājām tikai par grāmatām? Nekā. Tika apspriestas filmas, teoloģija, ķīmiķa sūrā ikdiena, brīnumainas diētas un daudzas citas svarīgas tēmas. Ļoti ceru, ka drīzumā ieraudzīsim Anetes “Mēģinājumus izgaršot rajonu”. Pasviedām tik daudz labu ideju! Īpaši gaidu rakstu sēriju par kautrīgo maniaku un intīmās lifta piezīmes.

Lai laime būtu pilnīga, autobusā ar mums ar Annu ļoti gribēja komunicēt topošais oftalmologs. Dikti sirsnīgs puisis, pastāstīja, ka samaksājot šoferim 1 eiro, viņš pie Sēnītes apbraukšot vēl vienu apli un beigās gandrīz sāka dziedāt “pēc simts gadiem Piebalgā”. Žēl, neuzprasījām, ko viņš pīpē….

Nobeigumā minēšu grāmatas, ko plāno izdot 2016. gadā un kuru iznākšanu es personīgi gaidu:

No “Prometeja”:
Roberta Džeksona Beneta “Kāpņu pilsēta”
Leslye Walton “The Strange and Beautiful Sorrows of Ava Lavender” (būs pavasarī).
Plānos arī “Burvju” un “Sarkanās sacelšanās” turpinājumi, bet tas nebūs tik ātri.

No “Zvaigzne ABC”:
Jusi Adlers Olsens “Marko efekts” (nākamā Q nodaļas grāmata)
Diāna Gabaldone “Spāre dzintarā” (“Svešzemnieces” otrā daļa). Vienīgi nepatīk, ka šo izdos divās grāmatās.
Andžejs Sapkovskis “Pēdējā vēlēšanās”
Džojs Aberkrombijs “Half a King”, “Half a World”
Negaidu, bet būs arī “The Girl on the Train” tulkojums (esmu jau lasījusi), Sofi Oksanena, Džodžo Moja, Roberto Bolanjo, Jū Nesbē un daudzi citi. Gaidāms Toma Kreicberga “Lopu ekspresis”, bet saskumu, jo tas nebūšot fantastikas romāns.

Paldies visiem par brīnišķīgu kopā pavadīto laiku!

 

Aprīļa pieturzīmes

Būs pagājis mēnesis, kopš atsāku grāmatu pierakstus. Pa šo laiku esmu atklājusi jaukus grāmatu lasītāju blogus un sataisījusi garumgaru sarakstu iekš Goodreads.com ar grāmatām, ko gribētu izlasīt. Turpat arī izmisīgi cenšos atcerēties grāmatas, ko esmu lasījusi bērnībā un pirms bloga uzsākšanas. Man bērnībā bija burtnīca, kur pierakstīju izlasītās grāmatas, bet tā sen pazaudēta… Jo vairāk lasu, jo garāks stiepjas lasāmo grāmatu saraksts.

Nesen aizgāju uz bibliotēku cerībā paņemt lasīšanai “Silva rerum”. Grāmatu ne tik vien nedabūju, bet jauno grāmatu plauktos pa gadu nekas īpaši nebija mainījies. Vai Valmieras bibliotēkai nav naudas jaunām grāmatām? Muļķības. Bibliotēkas mājas lapā konstatēju, ka katru mēnesi tiek iegādāts prāvs skaits jaunu grāmatu. Nu labi, acīmredzot fantasy bija jāmeklē bērnu nodaļā. Par pārējām atliek domāt, ka valmierieši cītīgi lasa. Un tad es aizdomājos, ka būtu ar mieru par nelielu samaksu iznomāt no bibliotēkas grāmatas elektroniskā formātā. Vai nevar failu uztaisīt tā, ka vari to iznomāt uz noteiktu laiku vairākiem cilvēkiem vienlaikus? Bibliotēkām nevajadzētu pirkt drukātās grāmatas vairākos eksemplāros un es kā lasītājs varētu dabūt grāmatu kad vēlos par pievilcīgāku samaksu nekā, ja pirktu e-grāmatnīcā.

Varbūt mana doma ir tīri reāla. Žurnāla Ir #12 bija intervija ar programmas “Globālā bibliotēka” pārstāvi Deboru Džeikobsu. Cita starpā viņa minēja, ka Amazon.com ļauj bibliotēkām abonēt viņu servisu. Lasītājam vairs nav jāpērk no Amazon e-grāmatas par pilnu samaksu, jo var lejuplādēt bibliotēkā uz noteiktu laiku. Mazliet pameklējot, atradu informāciju, ka grāmatas pieejamas Kindle lietotājiem un pagaidām šo servisu piedāvā ASV bibliotēkas.

Vispār intervija ar Džeikobsu bija interesanta. Viņa arī norādīja uz lauku bibliotēku lielo lomu vietējās sabiedrības dzīvē. Bibliotēkas vairs nav tikai grāmatas, tā ir saikne ar ārpasauli, modernās tehnoloģijas, informācija un dažādi pakalpojumi. Piemēram Jērcēnos bibliotēkā aug eksotiski telpaugi un ir veļas mašīna, lai drēbes varētu izmazgāt tie, kam mājās nav tādu iespēju. Man tā šķiet brīnišķīga ideja un prieks par cilvēkiem, kuri domā ārpus rāmjiem.

Interesanta bija arī intervija ar jauno dzejnieci un skolotāju Ivetu Ratinīku Ir #14 par lasīšanu skolās un par mūsu literātiem:

 Mūžīgie prozaiķi-čīkstētāji. Tāpēc man arī tā mūsu rakstnieču proza īsti ne… Viņas atražo nervozās sievietes tipu. Raksta par mūžīgajām neveiksminiecēm, moceklēm. Ļoti laba valoda, jā, bet tā histēriski polifoniskā struktūra, samudžinātais stils.

Tas tik ļoti sasaucas ar pēdējā laika literātu čīkstēšanu cik viņiem grūti un kā neviens viņus neatbalsta. Un ne jau tikai literāti čīkst, visi čīkst. Loģiski, ka negribas lasīt neko tādu. Nesen lasīju dažādu rakstnieku padomus par rakstīšanu un viens ieteica paralēli rakstīšanai strādāt kādu vienkāršo cilvēku darbu, lai nezaudētu saikni ar realitāti. Starp citu, ik pa laikam pavīd ziņa, ka Latvijā cilvēki lasa daudz un aizgūtnēm. Un gan Džeikobsa, gan Ratinīka izsaka domu: nav tik svarīgi ko, galvenais – lai vispār lasa. Par nebeidzamo tēmu “neviens nelasa/ visi lasa e-grāmatas” kārtējais raksts:

Lai arī kādas nebūtu drukāto grāmatu priekšrocības, tās nevar novērst neizbēgamo. Jo problēma ir nevis medijā, bet gan cilvēku paradumu izmaiņās. Mēs negribam lasīt, mēs gribam pārlūkot. Un elektroniskās grāmatas savā vieglumā, neobligātumā un ātrumā to piedāvā daudz lielākā mērā, nekā kilogramīgs “Annas Kareņinas” sējums. Lasot to pašu “Annu Kareņinu” elektroniskajā lasītājā, es varu bez sirdsapziņas pārmetumiem pārmesties uz Tolstoja biogrāfiju, tad nogurt un pašķirstīt kādu žurnālu, un to visu darīt, piemēram, braucot vilcienā.

Vēl piefiksēju:

  • izdevniecība The White Book ziņo, ka Dž. Mārtina sāgas “Dziesma par ledu un uguni” (A Song of Ice and Fire) otrā grāmata “Karaļu cīņa” (A Clash of Kings) latviski tiks izdota š.g. 14. maijā. Kopumā Mārtins sāgai plāno 7 grāmatas. Pagaidām izdotas piecas.
  • Tikko arī sākusies “Troņu spēles” otrā sezona (pēc otrās grāmatas motīviem). Pundura Tairona (es gan esmu pieradusi pie krieviskās versijas Tirions) lomas tēlotājs Pīters Dinklidžs esot parakstījis līgumu par vismaz 6 sezonām. Tātad a) Taironu tik drīz nenogalēs, b) izskatās, ka uzņems visu sāgu, kas patīkami tiem, kuri baidās no biezajām grāmatām.
  • tiem, kas grib lasīt labu fantastiku latviski un iepriekšējo izdevumu nedabūja, The White Book piedāvās Orsona S. Kārda Endera spēle. Nav gluži mans lauciņš….[upd] Grāmata iznākusi 17.04.2012.
  • marta beigās nosauca Latvijas literatūras gada balvas nominantus.  Balvu ieguvēji četrās nominācijās tiks paziņoti 26. aprīlī. [upd] Doronike smuki uzrakstījusi par nominācijām un uzvarētājiem
  • aprīļa sākumā tika nominētas skaistākās grāmatas Zelta ābele 2011. Es šai balvai īsti jēgu neredzu, bet noteiktās aprindās tā droši vien ir nozīmīga un attīstību rosinoša. Cita starpā žūrija norādīja, ka “krīzes laikā grāmatniecība attīrās no mazvērtīgas literatūras”. Kāds cits varētu oponēt, ka tagad vairāk drukā to, kam varētu būt komerciāli panākumi. Kas ne vienmēr nozīmē ne-mazvērtīgu literatūru….
  • beidzot divas mūsu rakstnieces literatūru apvienojušas ar ēst gatavošanu: Nora Ikstena sarakstījusi gaišu un dzīvespriecīgu “Dzīves priecīgais vakarēdiens”, savukārt Gundega Repše savus šerpos vērojumus par cilvēkiem un ēdienu apkopojusi “Rakstnieku pavārgrāmatā”. Ikstenas grāmatā var atrast grilētus jūras asarus Gundara Āboliņa gaumē, savukārt Repše piedāvā Andra Kolberga jēlas maltās gaļas piramīdas ar nevārītu olas dzeltenumu vidū. Kas līdzīgs varētu būt manis nesen lasītā Marka Krika “Kafkas zupa“. Kāpēc šīs divas grāmatas pieminu? Jo man ļoti simpatizēja “Kafkas zupa” un prieks, ka kas līdzīgs tagad ir mums pašiem.
  • blogos aprīlis tāds kā Stīvena Kinga mēnesis:
  1. Lasītāja par The Talisman un Lisey`s Story,
  2. Dainis par Mizerija,
  3. Doronike par Bēgošais cilvēks,
  4. Ilze par Zvēru kapiņi. Vai kādu palaidu garām? Vajadzēs man ar` Kingam pieķerties he, he, he…
  5. [upd 1] Arī Asmo uzrakstījis par Kingu – UR. Vēl arī par The Wind Through the Keyhole un The Dark Tower I: The Gunslinger
  6. [upd 2] Nav miera ar to Kingu. Laura Dreiže par Mobilais (Cell) “Digitālais Vārds” 35. – 36.lpp. Vispār ejiet un izlasiet visu žurnālu, tas ir lielisks un vēl viens aprīļa jaunums!
  7. [upd 3] es par The Plant un četriem īsiem stāstiem.

Nu gan aizrunājos aizrakstījos. Ceru, ka par citātiem mani neviens “krustā nesitīs”. Atsauces it kā ir…. Laiks lasīt! Man padomā maiju sev noteikt par Dikensa mēnesi….