Laikraksts “Diena” 2006.gads, 413 lpp.
Dziļš un nedaudz mistisks romāns, lasīju ilgi un ar baudu, tomēr palika dažas neatminētas mīklas šī romāna sakarā, tāpēc veicu nelielu izpēti internetā.
Vispirms par autoru. Hermanis Hese (1877-1962) bija vācu dzejnieks, rakstnieks un gleznotājs, kurš 1946.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Stikla pērlīšu spēle (The Glass Bead Game) ir viens no viņa zināmākajiem darbiem. Viņš ir studējis teoloģijas rakstus, grieķu mitoloģiju, vācu romantiķus, ietekmējies no Šopenhauera un budisma filozofijas, 1. pasaules kara laikā aicināja Vācijas intelektuāļus nepievērsties nacionālismam, vēlāk bija nacisma pretinieks. Ar šīm studijām un nostāju lielā mērā skaidrojami viņa romānu strāvojumi un sižeta līnijas.
Pie Stikla pērlīšu spēles rakstnieks sāka strādāt jau 1931. gadā. Nacistiem nākot pie varas un aizliedzot viņa darbus, kā garīgais patvērums no politiskiem konfliktiem un kara kalpoja darbs pie šī romāna, kas tika pirmo reizi izdots 1943.gadā Šveicē. Šis ir viņa pēdējais romāns.
Stikla pērlīšu spēles darbība risinās 23.gs. (tomēr tā nav zinātniskā fantastika) izdomātā provincē Kastālijā Centrāleiropā. Kastālija ir mītnes vieta klosterveidīgam Ordenim, kuru veido intelektuāļi. Provincei ir maz sakara ar pārējo pasauli, tā ir nodarbināta tikai ar garīgām lietām. Galvenie provinces uzdevumi: uzturēt elites skolas un apmācīt apdāvinātus skolniekus un studentus, un izkopt un spēlēt stikla pērlīšu spēli. Labākais no spēlētājiem kļūst par stikla pērlīšu spēles maģistru un tāds ir galvenais romāna varonis Jozefs Knehts – gara aristokrāts, gudrs, laipns un mierīgs, kurš gadiem ejot pamazām saprot, ka viņa īstais aicinājums ir nevis augstais amats, bet gan vienkāršo pasaulīgo skolnieku mācīšana. Viņš atsakās no sava augstā amata, pamet Kastāliju un dodas reālajā dzīvē mācīt sava jaunības dienu drauga dēlu. Jozefs tomēr izrādās reālajai dzīvei nepiemērots….
“Ja Ordeņa vadība ieceļ tevi kādā amatā, tad zini, katrs nākamais amats nav vis pakāpiens pretī brīvībai, bet gan jauna atkarība. Jo augstāks amats, jo lielāka atkarība. Jo lielāka amata vara, jo smagāka kalpība. Jo stiprāka personība, jo vairāk nosodāma patvaļa.”
“…gļēvulis un nodevējs vēl turklāt ir arī tas, kas gara dzīves principus noliedz materiālu interešu vārdā, kas, piemēram, ar mieru atstāt varasvīru ziņā lēmumu, cik ir divreiz divi.”
“Aplaimojošā brīvības un neatkarības izjūta skurbināja viņu kā stiprs vīns; sen viņš nebija ļāvies šai izjūtai, šai saldajai un apburošajai ilūzijai.”
Jozefa izšķiršanās par reālo pasauli un viņa negaidītais gals parāda dilemmu starp gara un reālo pasauli – gara pasaulē dzīvojošie nav piemēroti reālās psaules dzīvei, tomēr otras pasaules ignorēšana nesniedz pilnvērtīgu dzīvi.
Pati sitkla pērlīšu spēle ir visu mākslu un zinātņu sintēze, tā rodas dalībniekiem veidojot savienojumus starp nesaistītām lietām, piemēram, izveido spēli sasaistot senu skaņdarbu notis ar ķīniešu nama arhitektūru. Simboliski Spēle attiecas uz veidiem kā cilvēki konstruē savas realitātes, lai saprastu realitāti ir jāizprot daudz un dažādas lietas, sfēras, jautājumi un jāspēj tie sasaistīt cēloņos un sekās.
Kā jau nereti gadās ar lietām, kuras cilvēki nevar līdz galam izprast un pastāv vairākas interpretācijas, kādi ideālu meklējumi, internetā ir atrodami mēģinājumi radīt īstu vai vismaz virtuālu stikla pērlīšu spēli un veidot spēlētāju ordeņus…. Linki uz dažām vietām atrodami šeit.
Vērtējums: 5/5
P.S. Tulkotājs Ģirts Bļodnieks paveicis nepaveicamo – latviski brīnišķīgi iztulkojis nebūt ne vienkāršo Hesses valodu, lietojot un lokot vārdus, kurus statistiski vidējais latvietis sen vairs nelieto.
Marii grāmatplaukts 