Tu nevari dabūt visu, ko gribi. Vladis Spāre

Zvaigzne ABC 2015. gads, 399 lpp.

Vladis Spāre manā uzmanības lokā nonāca pateicoties kādai “Piedzīvot lappuses” podkāsta sarunai. Pēc tam bija nejauša laimīga sagadīšanās nocenoto grāmatu stendā. Tagad grāmata aizceļojusi pie māsas, bet man ir zināmas aizdomas, ka viņai varētu nepatikt, jo, būsim godīgi, šis tomēr ir diezgan specifisks romāns. Labā nozīmē specifisks un tomēr. Krematorija un haltūras – šis vien ir ko vērts.

“Tu nevari dabūt visu, ko gribi” ir absurds, melnā humora pilns gabals par vienu vasaru Pepiņa, Sofijas, Villija un Betijas dzīvē. Pepiņš ir neveiksmīgs mākslinieks, Sofija strādā masāžas salonā, Villijs – krematorijā, bet Betija ir dzejniece. Viņi visi ir “mazie cilvēki”, kuri mēģina kaut kā nopelnīt. Varbūt vienīgi Betija nē. Betiju vairāk uztrauc kaķa līķis ledusskapī, pazudušais brūtgāns un pašas dzeja. Pepiņu un Villiju lielā mērā interesē dzīves filozofiskā puse, kamēr Sofija gan grib izrauties, tikt kādā labākā vietā. Kolorīta grupa ar tikpat kolorītiem piedzīvojumiem un dialogiem. Reizēm šķiet – nu nenotiek dzīvē šitādas muļķības! Tad palasi ziņas, interneta komentārus un saproti, ka notiek gan, tādi tēli ir pilnībā iespējami, turklāt vēl ļoti saprātīgi salīdzinājumā ar internetā lasīto.

Varbūt es pārāk maz lasu latviešu literatūru, bet Spāres romāns šķita kā svaiga gaisa malks starp pārnopietno un skumjo vēstures aprakstīšanu, kas tik plaši manāma mūsu literatūrā. Reizēm gribas ko mazāk nopietnu. Uz romāna beigām gan uzvēdīja eksistenciālas skumjas par neveiksmīgo dzīvi, bet autors laikus attapās un pievērsās Villija panākumiem kremēšanas haltūrās. Savukārt romāna sākumā drusku par daudz krita acīs spilgtie valodas izpušķojumi, līdz sižets pārņēma savā varā, bet tā ir mana personīgā nepatika pret pārlieku teksta izcakināšanu, kam piekasos arī citos literārajos darbos.

Jāsaka, ka uz beigām es saguru no visiem piedzīvojumiem un bieži vien absurdajām sarunām, jo likās, ka jau ir par daudz un mūsu straujā dzīve prasa ātrāk sasniegt rezultātu. Kopumā gan pārsteidzoši patīkams lasāmgabals, kas ļāva krietni izsmieties (varbūt labāk nelasīt sabiedriskajā transportā).

Vērtējums: 4/5

Īsās atsauksmes #10

Šīs būs pārsvarā pavisam īsas atsauksmes. Kārtējo reizi gāju cauri savam grāmatplauktam, lai atbrīvotu vietu un atklāju dažas izlasītas grāmatas, par kurām neesmu uzrakstījusi. Tad papētīju izlasīto grāmatu sarakstu un atklāju vēl daudzas tādas sākot no 2011. gada. Tipiski man. Tad nu sākam.

Hush, Hush. Becca Fitzpatrick

Simon & Schuster BFYR 2009, 391 lpp. Hush, Hush #1

Šo jauniešu fantāzijas romānu pieminēju pie sērijām, kuras neturpināšu. Izlasīju 2011. gadā. Tipisks jauniešu fantāzijas mīlas stāsts ar naivu, neveiklu meiteni un noslēpumainu puisi. Šoreiz puiša lomā ir lecīgs, roķīgs kritušais eņģelis. Tur bija kaut kāds konflikts starp eņģeļiem, bet neko sīkāk vairs neatceros. Bija izklaidējoši. Daļa sižeta un dialogu šķita kā nosperti no “Krēslas”.

Vērtējums: 3/5

2011. gadā kārtējo reizi izlasīju Lūsijas Modas Montgomerijas “Zilo pili”, bet tā ir viena no manām mīļākajām grāmatām un pelnījusi manu sajūsmu vismaz 500 vārdu garumā, tāpēc par to būs atsevišķs raksts. Šo grāmatu vēlreiz izlasīju arī 2013. gadā. Vēl divi parādi no 2013. gada ir “Vējiem līdzi” un “Among Others”.

Among Others. Jo Walton

Tor Books 2011, 304 lpp.

Šis romāns man ļoti, ļoti patika. Tik ļoti, ka nevarēju saņemties neko uzrakstīt. Stāsts par vientuļu meiteni ar bagātu iztēli, kura mīl lasīt fantastikas/fantāzijas grāmatas. Ai, tur bija tik daudz kā vairākos slāņos. Pieaugšana, vientulība, sāpes, draudzība, nesaskaņas ar pieaugušajiem un vienaudžiem, grāmatas un fejas. Oda 1980. gadu fantastikas romāniem un grāmatu dziedinošajam spēkam.

Vērtējums: 5/5. Spīganai un Sibillai par šo romānu ir plašākas atsauksmes.

 

Vējiem līdzi. Margareta Mičela

Liesma 1991. gads, 462+483 lpp.

Šī ir manas mammas grāmatu kaislība un droši vien daudzām mammām bija līdzīgi. Tagad viņas eksemplārs (romāns divās grāmatās) stāv manā plauktā. O, es pilnīgi saprotu daudzu sieviešu sajūsmu. Drosmīgā, neatlaidīgā, spridzīgā Skārleta O`Hāra ir apbrīnas vērta pat tad, kad sastrādā dažas muļķības. ASV dienvidi, kokvilnas plantācijas, pilsoņu karš un pāri visam mīlestība.

Vērtējums: 5/5. Lieliska ir arī 1939. gada filma “Gone with the Wind” ar Vivjenu Lī un Klārku Geiblu galvenajās lomās. Uzjautrinošs fakts – Vivjena nav varējusi ciest Klārku, viņam smirdējusi mute.

Ar 2014. gadu ir baigi slikti, esmu pamatīgi slinkojusi ar rakstīšanu. Par dažām gribu uzrakstīt plašāk, tāpēc par tām kaut kad vēlāk.

The Walking Dead. Book 1 – 3. Robert Kirkman

Image Comics 2004 – 2007, 304+304+304 lpp. The Walking Dead #1 – 36

2014. gadā man bija zombiju fāze, tāpēc iekritu “The Walking Dead” komiksā. Paspēju izraut pirmos trīs krājumus, pirms sašķebināja. Komiksa melnbaltais izpildījums un arī zīmēšanas stils man patika, patika arī sižets, pamatīga spriedze, komplicēti varoņi, bet apnika zombiji. Cik gan ilgi var skatīties uz pretīga paskata, agresīviem staigājošiem miroņiem?

Vērtējums: 5/5. Vairāk gan neturpināšu.

 

My Life Next Door. Huntley Fitzpatrick 

Dial Books For Young Readers 2012, 394 lpp. My Life Next Door #1

Feins un viegls jauniešu contemporary romāns par attiecībām ģimenē un pirmo mīlestību. Pat nešķita pārāk klišejisks, vai vāji uzrakstīts. Ļoti piemērots vasarai.

Vērtējums: 5/5.

 
 
 
 
 

Anna and the French Kiss. Stephanie Perkins

Dutton Juvenile 2010, 372 lpp. Anna and the French Kiss #1

Vēl viens no tās vasaras romāniem, arī viegls, romantisks un par pirmo mīlestību. Beigās drusku par saldu. Īpašais – galvenā varone ir apmaiņas studente Parīzē.

Vērtējums: 4,5/5. Izskatās, ka sēriju neturpināšu, jo pārējās grāmatas ir par citiem varoņiem.

 
 
 

The Big Set. Ilze Powell

Self published 2014, 206 lpp. Elize Lapsene Series #1

Cik atceros, šis bija ASV dzīvojošas latvietes debijas romāns. Chick-lit visā tās spozmē. Salda košļene un nekas vairāk. Atgādināja “Sekss un lielpilsēta” fantāzijas. Galvenajai varonei muļķīgs uzvārds.

Vērtējums: 3/5. Otro daļu nelasīšu.

 
 
 
 

Skaties plašāk. Rons Adners

Jumava 2013. gads, 272 lpp.

Bāc, es vairs neatceros, ko lasīju un ko domāju. Atceros tikai, ka šī bija par ekonomiku, biznesa izaugsmi, inovācijām utml. Lasot bija interesanti, šo to ļāva saprast un uzzināt.

Toreiz ieliku vērtējumu 3,5/5.

 
 
 
 

Yes Please. Amy Poehler

Dey St. 2014, 329 lpp.

Ignorēju amerikāņu komiķus un daudzos komēdijseriālus, tāpēc Eimijas vārds man neko neizteica, tomēr salasījos labas atsauksmes un nenožēloju. Šī bija ļoti forša autobiogrāfiska papļāpāšana par dzīvi, humoru, filmēšanos un visu pa vidam. Atšķirībā no Elenas Dedženeresas izmisīgā sarkasma, “Yes Please” man tiešām lika smieties un raisīja simpātijas pret autori.

Vērtējums: 4/5. Audiogrāmata esot vēl labāka, jo to Eimija lasa pati.

 

S. J.J.Abrams, Doug Dorst

Mulholland Books 2013, 456 lpp.

Skaidrs, ka nepienāks tāds brīdis, kad spēšu pienācīgi izteikties par šo fantastisko, sarežģīto romānu tik neparastā izpildījumā (lasītāju piezīmes lappušu malās, papildus materiāli starp lappusēm). Romāns norāva man jumtu un dažas epizodes satricināja līdz dvēseles dziļumiem. Domāju, ka aizšūtās mutes man rādīsies murgos, tomēr tā nenotika. Šis ir romāns, kas palicis ar mani kā rēta.

Vērtējums: 5/5. Ejiet, palasiet Asmodeus sakarīgo atsauksmi.

 

Uz tik pacilājošas nots beigšu savu garo parādu atskaiti. Paldies tiem, kuri izturēja līdz beigām.

 

Zazī un metro. Reimons Keno

Apgāds Daugava 2001. gads, 186 lpp.

Zazī, meitene no laukiem, pirmo reizi mūžā nokļūst Parīzē, kur tiek uzticēta onkulim Gabrielam, “dejotājai” geju klubā. Taču tā ir mūsdienu Parīze, gluži citāda nekā izsapņotā, Parīze, kur metro nedarbojas, jo izcēlies streiks. Tā ir Parīze, kuras iedzīvotāji, šķiet, zaudējuši identitāti, un loģika viņus ir pametusi, paradoksi un metaforas min lasītājiem uz papēžiem, valoda met kūleņus, stāv kājām gaisā, humors plūst pāri grāmatas lappusēm, tādēļ – lasot iekārtojieties ērtāk, lai nesamirkst kājas, untātik lasietunlasietunlasiet…(no oficiālās anotācijas)

Blogeru dāvanas ir traki labas ar to, ka tiec pie labām grāmatām, kuras citādāk nemaz nepamanītu. Tieši tā ir ar Reimona Keno romānu, ko man iedāvināja Baltais Runcis.

Atbaidošais vāks slēpj ļoti interesantu un trakulīgu saturu. Pilnīgs apsurds. Īsc franču balagāns pāris stundu garumā. Romāns sastāv gandrīz tikai no dialogiem, tāpēc lasās ļoti ātri. Lasot man bija sajūta, ka skatos vāju franču komēdiju, kurā bars francūžu bļauj, lamājas, žestikulē, strīdas, smejas, gvelž muļķības un apspriež existenciālus jautājumus vienlaicīgi. Uzrodas blēdis, kurš varbūt ir kruķis, sajūsminātu tūristu bariņš metas pakaļ tēvocim Gabrielam, kāda atraitne metas pakaļ visam šim baram un loģika nolīdusi kaktā nervozi kurīt. Itkā ar to nepietiktu, vēl ir papagailis, kurš isšķirīgos brīžos issaka savu verdiktu: “- Tu pļāpā, – sacīja Zaļumiņš, – tu pļāpā, tas ir viss, ko tu proti.” Vis tik tāpēc, ka divpatsmitgadīgā Zazī grib redzēt metro, bet metro ir slēgc. Ja nav metro, tad vis pārējais viņai pie pakaļas. Nēnuvis kā dzīvē, ja?

Burvīgākais, ka šajā haosā autors īstenībā visu ir līdz pēdējam izdomājis un izkalkulējis. Vārds pa vārdam, līdz notikumi vairs nau apturami un pāri lasītājam gāžas vesela vārdu lavīna. Atvilkt elpu nau laika. Varoņi runā kā dzīvē – smalka terminoloģija mijas ar žargonu, un tas vis ir pierakstīc fonētiski. Romānā autors realizējis savu vēlmi parādīt kā ikdienas franču valoda strauji nomāc raxtīto pareizo franču valodu. Reimons Keno vispār ir slavens ar saviem daudzveidīgajiem praktiskajiem experimentiem literatūrā. Tulkotājs ir feini pastrādājis, pārnesot franču valodas ačgārnības uz latviešu. Man tik labi nesanāk, bet, ja domājat, ka essu pēkšņi sajukusi, rakstot te ar tik daudz kļūdām, tad tas tā nau. Tas ir mans mēģinājums parādīt, kāds ir Keno texc.

Es nesmējos un Zazī rupjības mani kaitināja, tomēr romāns patika tās karnevāla sajūtas un valodas spēļu dēļ. Pēc laika pat varētu pārlasīt. Reizēm var kaukas nepatikt grāmatā, tomēr pēc izlasīšanas paliek sajūta, ka izlasīc labs un kvalitatīvs darbs. “Zazī un metro” tāds ir. Ņemiet unlasietunlasietunlasiet…..

Vērtējums: 4/5