Sikspārnis. Jū Nesbē

Zvaigzne ABC 2014. gads, 368 lpp. Harry Hole #1

Šī grāmata aizsāk aizraujošo daudzsējumu vēstījumu par Hariju Holu. Harijs ierodas Sidnejā, lai palīdzētu izmeklēt jaunas norvēģietes slepkavības apstākļus. Drīz vien viņš nokļūst notikumu centrā un sastopas gan ar ielasmeitām un savedējiem, gan ar transvestītiem, klauniem un narkotiku tirgoņiem. Harijs un viņa kolēģis, aborigēns Endrū Kensingtons, nojauš, ka te darbojas sērijveida slepkava. Kāds ir psihopāta motīvs? Un kāpēc viņš nonāvē gaišmates? (no oficiālās anotācijas)

Lēnām ar kājām velkos nopakaļ, kad visi jau sen ielēkuši Jū Nesbē “kriminālvilcienā”. Ja Inese man nebūtu iedāvinājusi “Phantom”, varbūt ar Nesbē vēl nemaz nebūtu iepazinusies. Sižets bija par slepkavību un narkomāniem, drūms un depresīvs, tomēr Harija Hola pagātne šķita pietiekami interesanta, lai es apsvērtu sākt no sākuma, kā tas kārtīgā grāmatu sērijā pieklājas. Līdz ar “Sikspārņa” izdošanu latviski, man tāda izdevība radās. Uzreiz brīdinu, ka tālāk tekstā var sastapt dažus maitekļus.

“Sikspārnis” ir pirmā grāmata kriminālromānu sērijā par Norvēģijas kriminālpolicijas izmeklētāju Hariju Holu. Harijam ir ap 30 un viņam nav nekādu konkrētu mērķu, ko ar savu dzīvi iesākt. Ne sievas, ne bērnu, ne normāla hobija vai kādu rūpju. Ja vien par hobiju neuzskata dzeršanu un par rūpēm gruzdošo sirdsapziņu miruša kolēģa dēļ. Gandrīz vai kārtējais drūmais, bet ģeniālais neveiksminieks. Viņš ir labs izmeklētājs, tāpēc priekšnieks izglābj viņa pakaļu un nosūta nelielā darbiņā uz Austrāliju. Tas ir apmēram tas, ko mēs par Hariju uzzinām pirmajā romānā.

Noziegums nav nekāds īpašais – pludmalē atrasta mirusi jauna norvēģiete ar manāmām žņaugšanas un izvarošanas pazīmēm. Izmeklēšanu veic Sidnejas policija un Harijs ir tādā kā novērotāja lomā. Viņam par pārinieku piesakās policists Endrū. Endrū ir aborigēns, tāpēc Harijs (un līdz ar to lasītājs) uzzina dažādas aborigēnu leģendas un ne pārāk skaistas Austrālijas vēstures detaļas. Viss sāk palikt aizvien jocīgāk, kad Endrū iepazīstina Hariju ar savu draugu, geju, klaunu Oto. Vēl “uz skatuves” parādās narkotiku tirgonis, aborigēnu bokseris, perverss namīpašnieks un skaistule zviedriete. Sarunājoties ar vienu, otru un trešo, Harijs pamazām izstrādā dažādas slepkavības teorijas un beigās arī atrisina noziegumu.

Noziedznieka motivācija šķita pārāk uzspēlēta, lai gan iespējama, ja slepkavam “aizbraucis jumts”. Autors tik ļoti uzcītīgi cenšas savīt kopā maniaka psiholoģiju ar etnisku naidu, ka beigās atliek vien izbrīnā ieplest acis. Arī izmeklēšana nebija diez ko pārliecinoša un pārsvarā to uz priekšu virzīja dialogi un Harija intuīcija. Pierādījumu vākšana, kas tā tāda? Labi, tas viss ir sīkums. Pa īstam mani nokaitināja citas lietas:

• Harija “uzkāpšana uz korķa” Sidnejā – bijušais alkoholiķis un tā, bet šī rīcība negāja ne kopā ar viņa apņemšanos pēc traģēdijas Norvēģijā, ne dzeršanas iemeslu;
• daudzie aborigēnu mīti un stāstījums par Austrāliju kā no tūrisma ceļveža – man patīk kultūrvēsturisks fons, bet šeit tas bija par daudz un vāji pasniegts, padarot atsevišķus varoņus par vēstures referentiem;
• visur narkotikas – apžēliņ, es laikam esmu vienīgais cilvēks uz planētas, kas narkotikas nelieto!
• lakstošanās ap zviedrieti – viss būtu labi, tikai zviedrietes tēls ir pārāk ērts un izdevīgs autoram, lai Harijs varētu izstāstīt savu pagātni un iepītu mazliet seksa.

Jāpiemin, ka mani fascinēja tulkošanas dīvainības. Iespējams, ka oriģinālajā tekstā Nesbē nekonsekventi spēlējies ar dialogiem angļu valodā un tad tā īsti nav tulkotāja vaina. Tomēr angliskie teikumi un atsevišķas frāzes dažās pirmajās nodaļās nepatīkami griežas acīs. Ideja skaidra – norvēģis citā zemē, tāpēc dialogiem jābūt angliski. 9. lpp. dialogs konsekventi notiek angļu valodā, bet jau 10. lpp sākas brīnumi – muitas darbiniece pēkšņi atbild norvēģiski (tulkojumā, protams, tas nozīmē, ka latviski) un 11. lpp. Endrū saprot, ko Harijs viņam prasa norvēģiski un tālāk Endrū norvēģu valodas zināšanas strauji attīstās. Ar laiku šī ākstīšanās tiek atmesta un visi dialogi normāli rit vienā valodā.

“Sikspārnis” ir vājš kriminālromāns, kura vienīgā vērtība ir iepazīstināšana ar Harija Hola tēlu un autora atskaite par Austrālijas ceļojumu (pieņemot, ka viņš tur ir bijis, nevis tikai iegūglējis). Kopumā romāns atstāj iespaidu par vingrināšanos kriminālromānu lauciņā, kad tiek meklēts savs stils un pa ceļam kopētas tradicionālās klišejas. Tagad man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc Harija Hola romānu izdošanu latviski sāka ar 3. vai 4. darbu. Tas vieš zināmu cerību, ka ar laiku paliek labāk un Nesbē meistarība aug.

Vērtējums: 2/5

Night Film. Marisha Pessl

Random House 2013, 602 lpp.

Kādā oktobra naktī jaunā un skaistā Ešlija Kordova tiek atrasta mirusi. Lai gan policijas slēdziens ir pašnāvība, pieredzējušu pētniecisko žurnālistu Skotu Makgratu māc aizdomas, ka tur slēpjas kas vairāk. Galu galā, Ešlijas tēvs ir noslēpumainais un leģendām apvītais kinorežisors Stanislas Kordova un Skotam ar viņu kārtojami rēķini…

Par „Night Film” lasīju oktobrī Kay blogā un uzreiz sapratu, ka šo noteikti gribu izlasīt un, ka man noteikti patiks. Parasti tik konkrētas sajūtas nav vai vēl trakāk – grāmatā nākas vilties. Šoreiz tiku „pavilkta zem ūdens” jau ar pirmajām rindkopām un pēc zināma pārtraukuma atradās grāmata, pret kuru man nav nekādu iebildumu. Pareizāk sakot, droši vien kaut ko varētu atrast, bet, lasot, man tādi neradās, es baudīju tekstu, baudīju notikumus un atmosfēru. (Šķiet, tikai tagad līdz galam sapratu, ko Spīgana domā ar emocionālo lasītāju.)

Centīšos neiedziļināties saturā, jo, manuprāt, šoreiz ir ļoti svarīgi, lai tiem, kuri lasīs „Night Film”, tas tītos noslēpumā, lai netiktu doti kādi mājieni un paskaidrojumi. Es pievienojos Skotam, Norai un Hoperam viņu izmeklēšanā, grimu aizvien dziļāk Kordovu ģimenes noslēpumos, klausījos aculiecinieku stāstos, lasīju informācijas druskas internetā un intervijas presē un maldījos tāpat kā viņi starp meliem, fantāziju, patiesību un kaut ko tumšu un biedējošu, kas visu laiku dveš pakausī. Tāpat kā Skots, sākumā stingri turējos pie faktiem un realitātes, man pat bija dažas idejas par to, kā ir patiesībā, tomēr veikli tiku aizvilināta aizvien dziļāk mistiskajā, un ar laiku līdzīgi Skotam sāku šaubīties par realitāti. Pēc sarunas ar Kordovas asistenti, viena man daļa teica „bet loģiski, ka viss ir tā, diezgan aptuvena nojauta man jau bija”, bet otra daļa vēlējās kaut tomēr būtu vēl kaut kas, kas vairāk, kaut tā nebūtu visa patiesība. Tas, protams, šo to pasaka par mani kā cilvēku. Kāds lasītājs Goodreads atsauksmēs bija uzrakstījis, ka viņam viss jau bijis skaidrs sākumā un žurnālists ir stulbs, jo uzreiz neredz atbildi. Ja šim cilvēkam tiešām uzreiz viss bija skaidrs, tad es esmu britu karaliene. Tik tiešām var izvirzīt vairākas versijas, bet NEKAS nav skaidrs jau pašā sākumā. Turklāt, Skots ir aizvainots, viņam gribas atrast briesmīgo patiesību par Kordovu, tāpēc viņš redz to, ko grib redzēt.

Sovereign, deadly, perfect.

Romāna centrālais tēls ir ārkārtīgi noslēpumainais šausmu filmu režisors Stanislas Kordova. Laika gaitā viņa noslēgtība no pasaules, viņam pietuvināto cilvēku un aktieru atsacīšanās runāt, milzīgais, kultam līdzīgais fanu pulks un ģeniālās filmas, kas pēta cilvēka prāta un sirds tumšākos nostūrus, dzīvnieciskākās dziņas, neglīto un šausminošo zem skaistuma maskas, padarījušas Kordovu par mītu. Arī viņa meitai Ešlijai ir ļoti liela ietekme romānā. Līdzīgi tēvam, viņa spēj radīt neparastu, neaizmirstamu iespaidu visos, kas viņu satiek. Noslēpumi pievelk, ja nav nekas zināms, cilvēki baumo, izgudro pilnīgi trakas lietas un izdara neticamus secinājumus, tāpēc Kordovas ir fascinējošas mīklas, kuras par visu varu cenšas atminēt pētnieciskais žurnālists Skots Makgrats. Viņa neatlaidība pamazām sāk līdzināties apsēstībai. Tik viegli manipulēt ar cilvēka prātu.

“Could something be real when all evidence of it was gone? Was something categorically true if it lived on only in your head, same as your dreams?”

Var pasmīkņāt par Kordovas faniem, viņa milzīgo ietekmi uz cilvēku prātiem un Skota apsēstību, bet iegrimstot aizvien dziļāk autores radītajā Kordovas pasaulē un filmās, varētu teikt, ka pati kļuvu par Kordovas fanu. Es neskatos asiņainas šausmu filmas, bet es gandrīz vēlējos redzēt kādu Kordovas filmu – Thumbscrew, The Legacy, Lovechild, To Breathe with Kings. Ja Stanislas Kordova tiešām būtu, viņš varētu būt izcili talantīgs Hičkoka skolnieks. Autore tik veiksmīgi savij izdomātus aktierus ar īstiem, tik sulīgi apraksta Kordovas filmas, ka kļūst grūti noticēt – tāda režisora un tādu filmu nav.

Atmosfēras un izteiksmes līdzekļu ziņā „Night Film” raisa līdzību ar film noir un noir fiction. Manā prātā teksts vizualizējās melnbaltās ainās ar sarkanās krāsas uzplaiksnījumiem – Ešlijas sarkanais mētelis pazib laternas gaismā, sarkanu ķieģeļu ēkas stūris ēnās, sakaltušu asiņu peļķe lifta šahtā, sarkanā putna simbols uz plakāta….Viegls sarkasms, trāpīgi novērojumi, dīvaini personāži, viegla spriedzes un briesmu sajūta, kas beigās padara nervozu gan lasītāju, gan galvenos varoņus. Realitātes un sapņu sajaukums. Man ļoti patika kā autore apraksta lietas, cilvēkus, fonu un notikumus, izmantojot epitetus, salīdzinājumus, apzīmējumus, arhetipiskus konceptus par labo un ļauno, vārdus ar tumšu nozīmi, simbolus, kas mūsu prātā asociējas ar slikto un bīstamo. Nekad vēl čilli pipari nebija šķituši tik draudīgi: „lethal-looking produce – red chilies that`d numb your tongue for a year; greens so spiky, they looked like they`d slit your throat as you swallowed them.” Un tā par visu.

„Night Film” ir brīnišķīgs piemērs, kā ierasto teksta formātu papildināt ar mūsu digitālo pasauli un radīt ilūziju, ka romāna sižets ir reāls, nevis izdomāts. Grāmatā tiek izmantoti raksti no interneta, slepens Kordovas fanu forums, policijas ziņojums un citi materiāli. Tas viss, protams, ir izdomāts, tomēr rada spēcīgu patiesu notikumu iespaidu. Kas vēl neparastāk – lasīšanas procesu iespējams bagātināt ar Night Film Decoder: telefonā lejuplādē programmu, aktivizē un skenē grāmatā atrodamos attēlus ar putna simbolu. Šajos attēlos „slēpjas” intervija ar kādu nozieguma kopētāju, pasakas fragments par Bartho Lore (starp citu, ļoti interesanta, šausminoša pasaka), filmu plakāti, vienas filmas klips, kādas aktrises dienasgrāmata u.c. materiāli. Man ir svarīgi redzēt, tāpēc šāds papildinājums romānam man šķiet dikti foršs. Pieļauju, ka ar laiku papildinātās grāmatas kļūs vairāk.

Ne visiem romāns patiks tā kā man, jo mums ir dažāda uztvere, dažādas gaumes. Kāds lasot, vairāk analizē un atradīs kādas vājās vietas. Galu galā, tas ir autores otrais romāns. Cits savādāk uztvers grāmatas atmosfēru. Vēl kāds meklēs citus uzsvarus. Tomēr, ja meklējat romānu ar noslēpumu un tumšu noskaņu, iesaku pamēģināt.

Vērtējums: 5/5