Īsās atsauksmes #16

Turpinu cīņu ar neuzrakstītajām atsauksmēm. Šīs vēl no 2014. gada.

Geišas atmiņas. Arturs Goldens – nu kā var viens ne-japānis tik labi uzrakstīt romānu par Japānu?! Viņš ļoti prasmīgi ieved lasītāju sarežģītajā un noslēpumainajā geišu pasaulē pirms 2. pasaules kara. Šī, protams, ir daiļliteratūra, bet domāju, ka autors pamatīgi izpētījis tēmu un man bija sajūta, ka lasu īstu dzīvesstāstu, lai gan jāpieļauj, ka varētu būt izpušķojumi un sagrozījumi lielāka efekta radīšanai. Vērtējums: 5/5

Geiša – mana dzīve. Mineko Ivasaki, Renda Brauna – šis ir reāls atmiņu stāsts un, protams, faktu ziņā interesants, bet Mineko personība pabojāja grāmatas baudīšanu. Starp citu, Mineko Ivasaki iesūdzēja Arturu Goldenu tiesā par viņas dzīvesstāsta izmantošanu romāna tapšanā un viņas identitātes atklāšanu intervijās. Vērtējums: 3/5

Degošais pilskalns, Krusts virs pilskalna. Laimonis Purs – neko īsti neatceros no pirmajām divām Laimoņa Pura vēsturiskā cikla grāmatām. Labi, ka ir pieraksti. Cikla pirmā grāmata stāsta par 15 gadus veco Gunvaldi un vēl pavisam jauno valdnieku Nameju. Dzīvot traucē vācieši un nodevēji no pašu vidus. Otrajā grāmatā visi ir vecāki un zemgaļi paraksta miera līgumu ar Bīskapiju. Vērtējums: 4/5 (pirmā grāmata), 3,5/5 (otrā grāmata)

Sound-Rage. A Primer of the Neurobiology and Psychology of a Little Known Anger Disorder. Judith T. Krauthamer – medicīnisks pētījums tieši par to, kas norādīts virsrakstā. Bija laiks, kad noteiktas skaņas mani pamatīgi “besīja” (tas vēl ir maigi teikts) un šī grāmata ļāva saprast, kas notiek un ko darīt. Nē, šī nav pašpalīdzības grāmata. Vērtējums: 5/5

Saga. Brian K. Vaughan, Fiona Staples, Volume 1, 2, 3 – superīgs komikss par pāri, kurš nedrīkstētu būt, tāltālu, dziļdziļu kosmosu kaut kad nākotnē. Superīgi uzzīmēts un superīgi izstāstīts. Vērtējums visām daļām: 5/5

Baltā nama augšstāvā. Dzīve prezidenta namā. J.B. Vests – kurš gan negribētu ieskatīties Baltā nama aizkulisēs? Bijušais Baltā nama pārziņa palīgs un kādu laiku arī pārzinis ļauj mums to izdarīt. Vests atklājas kā taktisks un patīkams stāstnieks, kurš ļoti interesanti stāsta par Rūzveltiem, Trūmeņiem, Eizenhaueriem, Kenedijiem, Džonsoniem un Niksoniem. Piemēram, Eizenhaueri dārzeņus audzēja savā fermā un gaļu pārveda no medībām, jo prezidentiem bija pašiem jāmaksā par ģimenes un savu viesu uzturu (varbūt tā ir arī tagad, nezinu). Pārziņa kabinetā bija signālu sistēma uz plāksnes virs darba galda, lai zinātu, kad kāds no prezidenta ģimenes vai viesiem izkustējies. Vērtējums: 5/5

Бронебойщик. Алекс Орлов (Бронебойщик #1) – ar šo romānu iepeldēju sev nezināmajos fantastiskā bojevika ūdeņos. Tāla nākotne pēc atomkara, divi varoņi – jaunietis Džeks, kurš sapņo par kaujas robotu, un jau pieredzējis bijušais algotnis Ferlins, kurš viņam palīdz. Džeks tiek līdz armijai, viņu aizsūta uz citu planētu un sākas jautrība. Krievu armijas komēdija, tikai kosmosā. Apmēram tā. Godīgi sakot, labi atpūtināju smadzenes, jo Orlovs ir jautrs un veikls stāstnieks. Vērtējums: 4/5

Ar šo noslēdzu 2014. gadu. Tas bija ražens gads – 95 izlasītas grāmatas.

The Life-Changing Magic of Tidying Up: The Japanese Art of Decluttering and Organizing. Marie Kondo

Ten Speed Press 2014, 207 lpp.

Atcerieties, ko mamma mācīja? “Meitiņ, neko nedrīkst mest ārā, var noderēt!” Gan jau tas pats tika teikts arī dēliem. Tā mēs pamazām apaugam ar mantām, jo var taču kādreiz noderēt. Krekliņš izstaipījies, bet pa māju būs labs diezgan. Ar šīm biksēm jau kauns uz ielas rādīties, bet rudenī taču braukšu sēņot, kā reiz derēs. Šo pirms 10 gadiem pirkto grāmatu lasīšu, kad būs vairāk laika. Vai, kāds labs trauciņš, nolikšu plauktā, var noderēt! Kā nu metīšu ārā tos zābakus, vēl jau var staigāt, tikai rāvējslēdzējs jāsalabo…. Atpazināt sevi?

Skarbā patiesība ir tāda, ka visbiežāk neizmestās mantas tikai aizņem vietu, krāj putekļus un liek justies slikti. Ja kādu lietu neizmanto ikdienā, tad vai tiešām tā ir vajadzīga? Protams, latvietim-praktiskajam izmest it kā vēl derīgas lietas ir grūti. Ja meklējat motivāciju beidzot izmest piecus gadus nevilktus, “gandrīz kā jauni!” svārkus, tad japānietes Marie Kondo metode varētu palīdzēt. Es piekrāvu 5 maisus ar izmetamām drēbēm, goda vārds. Un skaidri zinu, ka palikušās drēbes vēl ir retināmas, bet man blakus nestāv miss Kondo, tāpēc neiet tik raiti. Pirms nebiju sākusi, nezināju, ka man ir TIK daudz drēbju. Viens plaukts skapī, viena neliela skapja sadaļa ar karināmām drēbēm un virs tās šaurs antresols. Nav taču daudz?! Vēl jāizšķiro grāmatas, papīri un dažādi sadzīves sīkumi, bet viņa iesaka sākt ar drēbēm, jo no tām šķirties esot visvieglāk.

We should be choosing what we want to keep, not what we want to get rid of.

Savā grāmatā “The Life-Changing Magic of Tidying Up” Marie Kondo iepazīstina ar savu sakārtošanas metodi (KonMari Method). Viņa sniedz konkrētas pamācības un pamatlikumus kā atbrīvoties no lietām un sakārtot savu dzīves vietu. Ļoti svarīgi ir pareizi izvēlēties, ko atstāt un ko izmest. Lai būtu kārtība, būtībā ne mazāk svarīgi ir arī kur un kā glabāt atstātās mantas. Kārtīgā japāniete, šķiet, ir izmēģinājusi pilnīgi visu sakārtošanas lauciņā, lai mēs pārējie varētu mācīties no viņas kļūdām. Piemēram, viņa ir pārliecināta, ka dažādu uzparikšu pirkšana, kas ļauj gudrāk glabāt mantas, ir zemē nomesta nauda un tikai dod ilūziju par kārtību. Toties kurpju kastes gan var izmantot dažādos noderīgos veidos. Tāpat neesot jēgas no “nelielas piekārtošanas katru dienu”, jo tas ir vāveres ritenis, nevis uzvara pār krāmiem.

Vismaz reizi gadā pārskatu drēbes un kādu daļu izmetu, bet nekad man nav bijuši tādi rezultāti. Kā man tas izdevās? Izmantojot KonMari izvēles kritēriju – prasīju sev “vai šī lieta rada prieku?”. Izklausās mazliet jocīgi, bet tas strādā. Otrs likums, ko ļoti centos ievērot: nekādu “mājas drēbju”. Nedrīkst sākt daudz domāt un analizēt. Šajā brīdī ir ļoti svarīgi, lai neiejaucas mamma vai kāds cits tuvs cilvēks ar “tu taču šito nedomā mest ārā?”. Nākamais kritiskais brīdis ir, kad izmetamās lietas pako maisos un nes ārā. Tas ir jādara ātri un nedomājot, citādi piezagsies žēlums. Kad tas padarīts, atliek atstātās mantas smuki salocīt un nolikt pa vietām. Pameklējiet jūtūbē “marie kondo folding” un sapratīsiet, ko es ar to domāju.

The key is to store things standing up rather than laid flat.

Kreisajā stūrī – krājas kaudze ar izmetamām drēbēm. Labajā stūrī – kastē smuki sakārtojas vasaras kleitas. Lejā – plaukts pēc lielās tīrīšanas.

Marie Kondo padomi ir pārsteidzoši vienkārši, bet pat tādā it kā elementārā lietā kā sakārtošana ir savs “know how”, par to tagad esmu pārliecināta. Viņa apgalvo, ka kārtība mājā novedīs pie pārmaiņām cilvēka dzīvē un labi pamato, kāpēc tas ir iespējams. Grāmatā vienīgi mazliet klibo “savas astes celšana”, atkārtošanās un tulkojums vietām ir pastīvs. Var laist gar ausīm daļu tīri japānisku sadzīves īpatnību un aprunāšanos ar māju, bet kopumā šī ir viena no retajām tiešām noderīgajām pašpalīdzības grāmatām.

Vērtējums: 4/5

Īsās atsauksmes #3

Serenity: Leaves on the Wind. Zack Whedon

Dark Horse Books 2014. gads, 152 lpp. Serenity #4

Esmu pilnīgi nelabojama fangirl, kad runa ir par Firefly seriālu, tāpēc šis komiks man bija kā medusmaize. Skaidrs, ka nespēju būt objektīva šajā gadījumā. Man viss patika – gan stāsts, gan zīmējumi. Ja vēl iekšā būtu ieturēts tāds pats vizuālais stils kā uz vāka, manai sajūsmai nebūtu gala. Komiksā darbība turpinās no vietas, kur beidzās filma “Serenity” (kas savukārt tapa pāris gadus pēc tam, kad slēdza seriālu) – Malkolms Reinolds ar komandu slēpjas attālā galaktikas vietā, bet apstākļi spiež viņus iznākt no slēpņa, Zoe sagūsta un komanda dodas glābšanas misijā. Viņiem sanāk pašaudīties, paskraidīt un atklāt trakas lietas par daktera māsai līdzīgām meitenēm. Mana vienīgā iebilde ir par to, ka sižets vietām šķita sasteigts.

Vērtējums: 5/5

Jāņtārpiņa gaisma

Preses nams 1997. gads, 144 lpp.

“Jāņtārpiņa gaisma” varētu būt Firefly nākamā komiksa nosaukums, tomēr šoreiz tā ir 365 haiku izlase. Man patīk haikas, to klusā elegance un spēja uzburt “gleznu” īsā trīsrindē. Pārsvarā haiku dzejnieki raksta par cilvēku un dabas saistību. 16. gs. budistu mūks Moritake Arakida uzrakstīja pašu pirmo haiku:

Nokritis zieds
Atgriežas atpakaļ zarā.
Tas tauriņš.

Krājumā ir daudz skaistu haiku, kaut vai:

Beidzot satikās
Sniega savērptos laukos
Divi cilvēki.  /Jamaguči Seisons/

Taka kalnos-
Ar vieglu tumsu sajaucas
Plūmju smarža.  /Roka/

Domāju, tādām miniatūrām trīsrindēm vajadzīga lielāka meistarība kā mums ierastai dzejas formai. Lai gan šim dzejas žanram ir stingri noteikumi: 17 zilbes (5-7-5) un idejiskā piederība noteiktam gadalaikam, tomēr ir tādas, kas ļoti uzrunā un ir tādas, kas šķiet vājas un nekādas. Grūti ielikt vērtējumu krājumam, kuru veido dažādu autoru darbi, bet kopumā skaisti un meditatīvi.

Vērtējums: 3/5