Blogam – 13

sparkler-918836_1920

Man patīk skaitlis 13, man šķiet, ka tas ir tāds mazliet noslēpumains un iespēju pilns. Tomēr es nesaprotu, kur šis gads kopš pagājušā novembra paskrēja un klāt jau bloga 13. jubileja.

Esmu paspējusi tik maz un tomēr tik daudz. Maz tādā ziņā, ka šeit manas pārdomas varējāt lasīt gaužām maz un par mākslu vēl neesmu uzrakstījusi vispār. Savā ziņā man arī šeit, grāmatplauktā, negribas ar citām tēmām jums pārāk uzbāzties. Daudz, jo beidzot īstenoju to, uz ko ilgu laiku nevarēju saņemties – sāku tirgot savu spēju zīmēt un gleznot. Domāju, ka daudzi no jums to jau zina, bet tiem, kuri nav informēti, varu pastāstīt, ka no augusta sāku pieņemt pasūtījumus ilustrācijām un gleznām un septembra sākumā atvēru Etsy veikalu, kur tirgoju apsveikumu kartītes, pastkartes, plakātus, grāmatzīmes un gan jau vēl kaut ko sadomāšu. Ja vēlaties apskatīt, tad droši spiediet uz letitbloomart.com un nokļūsiet manā veikalā.

Kādreiz es par šo avantūru uzrakstīšu vairāk, bet vēl drusku par grāmatām gribu pateikt. Es lasu, tiešām. Vienkārši tas notiek daudz lēnākā tempā un attiecīgi vēl lēnākā tempā atsauksmes nonāk blogā. Pašlaik lasu Aberkrombija “Pats asmens” (iznāks decembra sākumā), Fridžeri “Sievietes mākslinieces” (apbrīnojamas sievietes) un iesākta ir skaistum skaista grāmata par ziediem mākslā. Tā ir vairāk iedvesmai un acu priekam.

Paldies, ka ienākat šeit un lasāt manis rakstīto. Ļoti par to priecājos!

Blogam – 12

brinumsvece

Manam blogam jau 12 gadi. Vai nav skaisti?!

Šis gads blogā bijis ļoti kluss, jo ir prioritīgākas prioritātes, tomēr manu sirsniņu ļoti silda fakts, ka lasāt manis rakstīto, komentējat un iesakāt citiem, kad lūdz ieteikt grāmatu blogus. PALDIES!

13. gadā lielāku rakstīšanas aktivitāti nesolu, bet viss var mainīties. Būs grāmatu atsauksmes un būs par mākslu (daži melnraksti jau uzrakstīti).

Uz tikšanos šeit un dzīvē!

Četrkājainajam astainim 3 gadi

3gadi

31. jūlijā bija mana mīļā sunīša 3 gadu jubileja. Ja godīgi, maķenīt nokavēju ar kūku*, bet nesakiet to viņam.

K ir izaudzis par nopietnu suni, kurš joprojām mīl ālēties un spēlēties, bet pamazām paliek nosvērtāks. Patīk jebkuras kustības, bet ir saspringtas attiecības ar kaķiem un izbrīns, ka eži durstās. Kad vingroju, viņš cenšas man palīdzēt laizot sviedrus un vienkārši apostot, lai saprastu, kāpēc tik samocīti elpoju un guļu uz grīdas. Patīk jebkuras ūdenstilpnes, bet dušā iet ļoti jāpierunā.

Divi svarīgākie notikumi K dzīvē starp 2. un 3. jubileju ir sekojoši. Pirmkārt, veselības problēmu dēļ K dabūja šķirties no bumbām. Mēs bažījāmies, vai nemainīsies raksturs pēc tādas operācijas, bet nē, viss palika pa vecam. Otrkārt, grūti saprotamas alerģiskas reakcijas dēļ no sausās pārtikas pārgājām uz svaigbarošanu. Sākumā domāju, ka tas būs vēl dārgāk un sarežģīti sagādē, bet tā nav. Paveicās atrast labas gaļas atlikumu piegādātāju. Sliktāk ir ar iekšējiem orgāniem un gaļas dažādību, bet pie tā strādājam. K galīgi neiebilst pret šādām izmaiņām un beidzot arī vairs neizskatās kā nedēļām nebarots, lai gan ēd mazāk. Es teiktu, ka win-win. Vienīgi pagaidām nav izdevies pilnībā atrast alerģijas cēloni. Iespējams, ka ir kāds alergēns apkārtējā vidē, ko nespējam izolēt.

Vēl ir bijuši visādi braucieni un tusiņi. Vienā tādā reizē pie draugiem dārzā K nolēma “aplaistīt” upeņu krūmu un kaut ko nesadalīja ar lapseni, kas viņam iekoda ķepā. Drāma ilga 2 stundas, jo viņam visiem bija jāpažēlojas un jāparāda sāpošā ķepa. Aktieris.

*Kūka šoreiz pavisam vienkārša – no tā, kas mājās bija: cūkgaļas gabali, ābolu šķēlītes.

Blogam – 11

IMG_20171127_184937

“Marii grāmatplaukts” pastāv jau 11 gadus. Paldies par kopā būšanu! Jūsu komentāri un labie vārdi vienmēr silda sirdi.

Pēdējo gadu esmu lasījusi un rakstījusi mazāk, daža laba iecere palikusi nerealizēta, bet tas nekas. Savs laiks lasīšanai, savs laiks kam citam. Mācījos un mācos zīmēt un gleznot. Mācos lasīt to, kas patiesi uzrunā un aizrauj, nevis to, ko vajadzētu izlasīt. Ne vienmēr sanāk. Blogs turpināsies, jo es turpināšu lasīt un man joprojām patīk rakstīt. Tiekamies!

Torte ar vienu svecīti

Šodien mūsu mazajam (30 kg khm, khm…) sunītim dzimšanas diena – 1 gads. Viņš joprojām ļoti vēlas ierāpties klēpī, lai gan tur sen vairs nepietiek vietas. Joprojām ļoti mīl samīļoties. Viss viņam ir spēle un vēl kādu laiku tāds pusaudzis vien būs. Vienlaikus tieši pēdējā mēnesī arī redzam, cik viņš paliek nopietns – mazliet mierīgāks, mazliet domīgāks. Ar saviem stiķiem un niķiem, K ir izaudzis par brīnišķīgu suni. Zinu, ka mums vēl daudz kopā jāmācās un varbūt pat man jāmācās vairāk kā viņam. Viņš mācās tik ātri, ka man bail nokavēt, bail kaut ko neiemācīt vai iemācīt nepareizi. Satraucos par katru pumpu un rētu. Mierinu naktī, kad sāp iekaisusī auss (turpmāk teiksim tomātiem “nē”). Kāds teiks, ka auklējos un satraucos par daudz, bet lai. Man tā ir mīlestība.

1469975083144

Dzimšanas dienām piestāv torte, tāpēc es pagatavoju tortīti no visām K mīļākajām ēdamlietām.

Dzimšanas dienas gaļas torte

150 g cūkas maltā gaļa
~ 100 g liellopa gaļa
Mazs gurķis
Nedaudz banāna un mellenes dekorēšanai

No maltās gaļas izveido palielu plakanu kotleti un karsē mikroviļņu krāsnī 1 min. Ļauj atdziest. Sagriež pusripiņās gurķi, kārto virs maltās gaļas. Sagriež plānos gabaliņos liellopu, kārto virs gurķiem. Pa virsu liek banāna ripiņas. No liellopa strēmeles izgriež vieninieku, liek uz banāniem un dekorē ar mellenēm.