Marko efekts. Jusi Adlers-Olsens

dāņu kriminālromāns, Q nodaļa, Karls Merks, Marko efekts,

Zvaigzne ABC 2016. gads, 480 lpp. Afdeling Q #5

Dāņu kriminālromānu rakstnieks Jusi Adlers-Olsens vismaz latviešu lasītāju sirdis iekaroja, radīdams spuraino Q nodaļu, kas Kopenhāgenas policijas ēkas pagrabā nodarbojas ar vecu un neatrisinātu lietu izmeklēšanu. Latviešu valodā tulkots jau piektais romāns šajā sērijā. “Marko efekts” sola aizraujošu sižetu un pašu bīstamāko izmeklēšanu Q nodaļas vēsturē.

Lasītājs sākumā tiek iepazīstināts ar vairākiem upuriem un vairākiem veikliem, negodprātīgiem darboņiem. Paralēli tiek sekots Dānijas ierēdņiem, banku pārstāvjiem, ielas zaglēnam Marko un iemīļotajiem Q nodaļas darbiniekiem. Šoreiz romāna struktūra ir savādāka – lasītājs sen jau zina par noziegumu, bet Merks ar kolēģiem tam pievēršas tikai ap grāmatas vidu, turklāt vairāk nejauši, nekā apzināti. Pirms tam tiek risinātas citas, personīgākas problēmas. Ļoti liela loma atvēlēta pusaudzim Marko, kurš aizbēg no savas bandas, bēgot atklāj viņu noslēpto līķi un beigās viņu meklē visi Kopenhāgenas noziedznieki.

Man personīgi vainīgo zināšana jau no paša sākuma laupīja lielu daļu pārsteiguma momenta un aizrautības. Taisnības labad jāsaka, ka dažas kārtis autors pataupa vēlākam laikam, bet tie notikumi ir tik likumsakarīgi, ka nojaušami jau pa lielu gabalu. Marko vajāšana padara sižetu spraigu, paralēli notiek arī daudz kas cits, tāpēc garlaicīgi nav un lasīšana raiti virzās uz priekšu.

Par spīti daudzajiem notikumiem romāns mani neieinteresēja tā, kā iepriekšējie autora darbi. Viens iemesls ir jau pieminētais noslēpuma trūkums. Otrs iemesls slēpjas Q nodaļas darbiniekos. Kur palicis pirmo sērijas romānu humors? Roze joprojām ir ugunīga un ekscentriska, tomēr tas vairs nav nekāds jaunums un šī viņas poza sāk kļūt par tukšu troksni. Asads gan ir interesants kā vienmēr, un autors katrā romānā pamanās pamest kādu jaunu informācijas drupaču par Asada raksturu un pagātni. Karls Merks šoreiz izteikti uzvedas kā kašķīgs krancis un šī viņa uzvedība brīžam izskatās uzpūsta, nepamatota, bērnišķīga un mani kaitināja. Un kas tas par dižu izmeklētāju, kuram nav pat ne vismazākā nojausma par Asada pagātni pirms ierašanās Dānijā. Man šķiet, ka pat bērns spētu uzminēt, kas Asads par putnu. Merka aklums ir apbrīnojams, bet neloģisks. Vēl kāds apstāklis – jau iepriekšējā sērijas grāmatā ievēroju, ka sākumā man jāpārvar nepatika pret diezgan nabadzīgo valodu, līdz sižets ievelk sevī.

Loģiska un ticama šķiet vismaz lielākā daļa no romāna noziegumu virknes. Korupcija, bankas burbulis un krāpšanās ar attīstības projektu naudu izklausās ļoti pazīstami, vai ne? Arī tādas zagļu bandas droši vien pastāv, jo, cik saprotu, autors smeļas idejas no Dānijas reālās dzīves. Piemēram, “Lieta Nr. 64” pieminētā Sprogē salas ieslodzījuma vieta tiešām pastāvēja.

Romāna beigas ir negaidīti melodramatiskas – kaut kas no Robina Huda, kaut kas no karmas garās rokas. Galvenās sižeta līnijas tiek savilktas kopā un noslēgtas, un viss beidzas tik jauki, ka atliek vien pabrīnīties, kur tad ir tā bīstamā izmeklēšana?

Lai gan joprojām domāju, ka Jusi Adlera-Olsena kriminālromānu trumpis ir īpatnējā izmeklētāju komanda apvienojumā ar sarežģītiem noziegumiem, “Marko efekts” sagādāja zināmu vilšanos. Nebija ne tik aizraujoši, ne tik bīstami kā solīts. Tik un tā daudziem varētu patikt, jo sižets ir spraigs un notikumiem bagāts, bet neprasa lielu koncentrēšanos. Tātad – viegla izklaide darba dienas nogurdinātam prātam.

Vērtējums: 3/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Lieta Nr. 64. Jusi Adlers-Olsens

lieta nr. 64Zvaigzne ABC 2015. gads, 448 lpp. Afdeling Q #4

1987. gads. Nete Rozena ir pārliecināta, ka visi pārdzīvojumi palikuši pagātnē. Līdz kādu dienu uzrodas vīrs no pagātnes un draud izpostīt Netes laimi. Tomēr Nete neļaus sevi atkal ievilkt šausmu murgā, viņa negrasās vēlreiz būt par upuri… 2010. gads. Detektīvs Karls Merks pēta Ritas Nilsenas, eskorta firmas īpašnieces, pazušanu. Izmeklēšanā atklājas, ka Ritas nozušana ir nevis atsevišķs gadījums, bet gan cieši saistīta ar noziegumiem, kuri aizsākušies pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un turpinās joprojām.

Iepriekšējo Q nodaļas piedzīvojumu iepriecināta, ar nepacietību gaidīju šo romānu. Pēc izlasīšanas jāsecina, ka, it kā viss ir un tomēr kaut kā nav. Autors ir paņēmis nesmuku Dānijas vēstures epizodi un uz tās uzbūvējis noziegumu ķēdi, paralēli tam turpinot risināt pneimatisko āmuru slepkavnieku lietu. Tik skumjš stāsts par sievietēm un večiem, kuri iedomājas sevi dieva vietā. Kas gan var noiet greizi?

Nevar īsti teikt, ka Jusi Adlers-Olsens būtu “sabojājies”, tomēr šoreiz nesaņēmu ne spriedzi, ne smieklus kā pirmajās trīs daļās. Romāns gluži vienkārši neaizrāva. Tā vien šķiet, ka autoram sakāpuši galvā žilbinošie Q nodaļas sērijas pārdošanas apjomi un viņš ir steidzies “uzcept” nākamo romānu. Varbūt pie vainas ir trīs dažādie skatpunkti – Karls, ļaundaris, atriebējs. Romāns sanācis saraustīts, ar lēnu sižeta virzību un strauju nobeigumu.

Ja iepriekšējos romānos Q nodaļas darbā dzirkstīja humors, tad šoreiz no tā ir palikusi tikai vāja atblāzma. Mazliet dzīvības ienes Asada izdarības, bet tas arī viss. Atriebējas lomā esošās sievietes dzīves stāsts bija traģisks, tomēr kā tēls viņa galīgi neaizkustināja. Vai viņas rīcība ir ticama? Ir dzirdēti vēl trakāki stāsti par to kā cilvēki ieciklējas pagātnē un nespēj piedot. Savukārt ļaundaris reāli tracināja. Nelaimīgas sagadīšanās dēļ, romāns ir iznācis neilgi pēc tam, kad daži mūsu politiķi pamatīgi nokaitināja ar savu vēlmi grābstīties gar sieviešu dzemdēm. Tāpēc man ļaundara nodaļas vienkārši riebās. Kārtējais aptaurētais tēviņš, kurš iedomājas, ka var lemt pār sievietēm un viņu tiesībām dzemdēt! Nezinu, vai autors šo tēlu ir balstījis uz reālu vēsturisku personu, bet neglītā Sprogē salas epizode gan Dānijas vēsturē ir bijusi un tas bija vienīgais, kāpēc spēju sižetu “sagremot”. Te nu nonākam līdz tam, ka lielā mērā manu nespēju izbaudīt “Lietu Nr. 64” nosaka mana attieksme pret romānā paustajiem sakāpinātajiem nacionālisma un šovinisma uzskatiem. Pilnīgi ticams, ka citiem romāns patiks krietni labāk.

Noliekam malā manu personīgo nepatiku, un pāri paliek šokējošs sižets, kurš tomēr ātri pabāl no atmiņas. Atceros Sprogē salu ar tur ieslodzītajām meitenēm, bet pārējais jau pagaisis. To pašu nevaru teikt par “Sievieti būrī”, vai “Vēstuli pudelē”, vai pat par “Fazānu slepkavām”, kurš, manuprāt, bija vājākais no pirmajiem trijiem romāniem.

Q nodaļas cienītājiem romāns ir noteikti jālasa, jo atklājas šis tas interesants par Asadu un Rozi, un ļoti aizdomīgs pavērsiens notiek pneimatisko āmuru slepkavu lietā, kas ož pēc daža laba nepatīkama atklājuma nākotnē. Protams, ka lasīšu nākamo daļu. Kopumā kriminālromānu sērija ir interesanta, uzrakstīta viegli lasāmā stilā un noziegumi nav viegli atrisināmi.

Vērtējums: 3/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.