Novembrī lasām latviešus

1509560103013

Pirms četriem gadiem Spīganas aizsāktā akcija – novembrī jālasa latviešu literatūra – veidojas par skaistu tradīciju grāmatu blogeru un citu grāmatu lasītāju aprindās. Protams, nevajag meklēt speciālu ieganstu, lai lasītu pašmāju autoru darbus, bet ir taču skaisti vienoties patriotiskā lasīšanas pasākumā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēdējos gados parādās aizvien vairāk labas latviešu literatūras un to vajag svinēt. Vai arī gremdēties teicamā latviešu literārajā valodā rakstītā klasikā.

Es šajā novembrī izvēlējos lasīt trīs dzejas grāmatas un varbūt, ja sanāks, arī divus prozas darbus.

Krista Anna Belševica “Medījot dzīvi” – jaunums latviešu dzejā, tikko iznācis jaunās dzejnieces pirmais dzejoļu krājums, par kuru jau lasītas labas atsauksmes.

Juris Kronbergs “Uz balkona / bet ja visu laiku…” – divi dzejas krājumi vienos vākos. LALIGABA 2017. gada balvas ieguvējs nominācijā “Labākais dzejas krājums”.

Toms Treibergs “Gaismas apstākļi” – debijas krājums, LALIGABA 2013. gada nominants.

Nora Ikstena “Mātes piens” – grāmata, kas neprasa komentārus. Sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. LALIGABA 2016. gada nominants.

Inguna Bauere “Lizete, dzejniekam lemtā: Lizetes un Kārļa Skalbes dzīvesstāsts” – biogrāfisks romāns par tulkotāju Lizeti un viņas vīru dzejnieku Kārli Skalbi. Pilnīgi nejaušs atradums grāmatu maiņas galdā.

Patīkamu lasīšanu!

Advertisements