Sniegs ir auksts, lietus – slapjš

ziemaa

Pagājis pusotrs mēnesis, kopš K ir pie mums. Esam pielāgojušies un viens otru daudzmaz iepazinuši. Kā mums iet? Visādi, bet pārsvarā labi. Pats galvenais – pret grāmatām viņš izturas ar cieņu (vismaz pagaidām).

Aukstais sniegs, slapjais lietus

Ja esat Latvijā, tad jau skaidrs, kas pa šo laiku bijis jāpiedzīvo – no sniega un aukstuma līdz pavisam pavasarīgām sajūtām. Tā sanāca, ka K tika pie sava pēdu vaska un nolēma to izlietot iekšķīgi, tāpēc lielajā aukstumā mums nebija laba aizsarglīdzekļa. Mācība Nr. 1  – noteiktas lietas ir jānoliek sunim neaizsniedzamā vietā. Mācība Nr. 2 – ja kucēna pēdiņas ir mīkstas kā zīdaiņa dupītis, tās var viegli un ātri apsaldēt. Aktīva kustēšanās stundas garumā -8 grādu salā izrādījās par daudz un K uz viena pirksta izveidojās apsaldējums – tāda kā liela tulzna, vēlāk palika tumša. Ko darījām? Lietojām tādu ķepu aizsarglīdzekli, ko varējām dabūt. Ļoti ierobežojām pastaigas – tikai minimumu, īsu brīdi. Uz apsaldētās vietas smērējām Višņevska ziedi. Kad pumpa bija apdzijusi un sals nokrities zem -8, atļāvāmies garākas pastaigas ātrā solī. Vispār aukstā laikā svarīgi kustēties, nestāvēt un nesēdēt.

Ar lietu ir cita problēma. Lietus ar vēju K nepatīk. Tad saimnieki var paši iet staigāt. Toties aizsalušas peļķes ir dikti foršas, jo var slidināties. Neaizsalušas peļķes ir foršas tikai pļavā, jo tad pa tām var lēkāt un šlakstināties.

Par ķepu aizsarglīdzekļiem. Kā jau teicu, foršais vasks tika apēsts, bija vācu ražojums, diemžēl neatceros nosaukumu. Iekš Depo vasks bija izpirkts un tā arī neesam sagaidījuši pievedumu. Zooveikalā mums iedeva līdzekli Trixie Pfoten-pflege-Spray. Uz jautājumu “tas ir smērējams?”, pārdevēja atbildēja “jā”. Izrādījās smidzināms. Esat mēģinājuši sunim smidzināt pēdu spilventiņus no 20 cm attāluma? Es pārdevēju nevainoju, jo latviskais tulkojums tiešām bezjēdzīgs, vajadzēja pašai cītīgāk papētīt iepakojumu. Vēl mums ir smērējams balzāms Karlie Perfect Care, bet tas ir vairāk pret sprēgāšanu, ķepu mīkstināšanai, nevis pret salu un sāli.

Re, ko es atradu!

trusis

Jaunais šausmu stāstu varonis Asiņainais trusis

Blēņas tiek strādātas, kad nesanāk pietiekoši izkustēties ārā (vainojam laika apstākļus), darba nedēļa apnikusi un saimnieki aizmirsuši ar rūgto līdzekli nopūst interesantākās vietas – gaiteņa skapīša stūri, atlīmējušās tapetes malu… Vienā laimīgajā reizē, kad izdevās attaisīt dzīvojamās istabas durvis, bija īsta ballīte – pēdu vasks, šokolādes gabaliņš, visādi papīri un nieki, mīkstā mantiņa. Ak, kas par priekiem!

Pavisam nesen K atklāja, cik interesanti ir stāvēt pie loga un vērot apkārtni, bet visvairāk viņam pašlaik patīk pīkstoša gumijas mantiņa. Papagailis pat ir iemācījies līdzīgi pīkstēt. Sagādāju K pārsteigumu, jau tā iecienīto mantiņu iesienot vecā maikā – skats par rubli un suns sevi lieliski nodarbina – pats uzbrūk, pats atkaujas.

Vispār suns mūs disciplinē lietas sakārtot un nolikt, nevis nomest kur pagadās, lai savāktu vēlāk.

Dīvāns ir paradīze, virtuve – paradīzes priekškambaris

Tieši tā. Nav lielākas baudas kā kopā ar saimnieku pagulēt uz dīvāna. Bija doma K uz dīvāna nelaist, bet… ja citiem ir kaķa terapija, tad mums ir suņa terapija. Tā ir kopīga bauda.

Ar ēšanu viss ir vienkārši. K ēd sauso barību, ka kraukšķ vien. Būtiska lieta, ko iemācījām – pie bļodas apsēsties un gaidīt, kamēr atļaus ēst. Tas ļauj mums mierīgi ielikt ēdamo un mazināja K vēlmi steidzīgi visu aprīt.

Ar našķiem neaizraujamies. Jo mazāk ko dabūs virtuvē, jo mazāk prašņās. Jēla vistas fileja sākumā tika atzīta par diezgan negaršīgu, apvārīta esot ēdama. Garšo burkāni, āboli un banāni, toties gurķis ir kaka. Tur nu es K piekrītu, gurķis pašlaik tiešām ir negaršīgs. No cūku ausīm un liellopa peņa esam pārgājuši uz presētas ādas kaulu, jo pēc zobu nomaiņas viss tiek sakošļāts mega ātri, bet tas kauls nav tik viegli un ātri piebeidzams.

K šo visu pārlasīja un apstiprināja publicēšanai. Mums tagad laiks atpūsties, attā.

Daudz mežs, tik prieks!*

IMG_20151226_174857

* Šodien bija liela diena – K pirmo reizi pabija mežā. Iemācījās pārlēkt peļķi, nevis apskriet. Iemācījās pārlēkt kritušiem kokiem. Saēdās zāli, lapas, sūnas un dubļus. Kopumā pavadījām mežā divas laimīgi nogurdinošas stundas.

Mežs ir skaists jebkurā laikā, jāprot tikai ieskatīties sīkumos. Pat izcirtums var būt skaists, ja tajā atstāti daži derīgi koki, pa kādai mazai eglītei un bērzam. Suns parādīs, kuri ir tie interesantākie celmi, zaļākās sūnas un smaržīgākās ozola lapas.

Tā nu mēs bridām pa dubļiem un veco zāli. K aizrautīgi visu pētīja un aulekšoja kā telēns pirmo reizi izlaists zaļā pļavā. Cik maz sunim laimei vajag!

Dzīve ar aktīvu suni

…ir aktīva. Daudzi zina, ka novembra sākumā atvadījāmies no sava ilggadējā ģimenes locekļa. Ātri tapa skaidrs, ka bez suņa nevaram, tukšums ir pārāk liels. Pēc ilgām un nopietnām pārdomām un pārrunām mūsu dzīvē ienāca aktīvs suņabērns, mirdzošām acīm un mīlestības pārpilns. Mācāmies viens otru saprast un cienīt.

Aktīvs suns bija ļoti apzināta izvēle, jo kustības svaigā gaisā, kā zināms, nāk par labu veselībai. Pēc mēneša gulšņāšanas gan organisms pirmo nedēļu krita panikā par četrreizējām pastaigām dienā, un pagājusī nedēļas nogale izskatījās apmēram šādi – gulēt, ēst, staigāt, gulēt, staigāt, ēst… Pamazām viss nostājas savās vietās un atrodas arī laiks lasīšanai. Ir iesāktas četras grāmatas, bet diez vai kādu pabeigšu līdz decembra beigām.

Iztikas minimums

Varētu domāt, ka jau daudz ko zinu par suņiem, bet nekā. Kad pēc 11 gadu pārtraukuma mājās atkal ienāca kucēns, tas bija pilnīgi savādāk. Citas prasības, cits raksturs. Sākot jau ar to, ka vecās ēdienu bļodas K vienkārši ir par mazu.

Varbūt vēl kādam noder saraksts ar lietām, ko uzreiz iepirkām (kaklasiksna un pavada nāca dāvanā, bet tā ir pati pirmā lieta, kas vispār vajadzīga):

  1. Matracis gulēšanai. Vēlams ar izturīgu, noņemamu pārvalku, lai var izmazgāt, un tik liels, ka suns var izstiepties
  2. 2 bļodas: ūdenim un barībai. Nopirkām statīvu ar maināmu augstumu un padziļām bļodām. Sunim pilnīgi cita stāja, kad nav no zemes jāēd. Maza izmēra (īsām kājām) sunim tas nav tik aktuāli. Bļodas nevar nejauši apgāzt, kas ir papildus pluss.
  3. Sanitārie jeb higiēniskie paklājiņi. Dzīvību glābjoša manta, goda vārds. Kucēns ir kucēns, gadās visādi.
  4. Barība. Tāda, ko kucēns jau ēda līdz šim, nav ko šokēt punci ar eksperimentiem. Lielie maisi ir izdevīgāki cenas ziņā, ja kas. Zooveikalos var uzprasīt mērglāzes.
  5. Spēļmantas (lielums proporcionāls kucēna lielumam). Nopirkām virvi un kaut kādu gumijotu robotu figņu, jo zinājām, ka mainās zobi un būs vēlme grauzt.

Tas bija sākums. Esam iepirkuši arī balzāmu ķepām bailēs no sālītām ietvēm, šampūnu un vājprātā rūgtu pretgraušanas līdzekli. Pašlaik grauzēja kontā ir jauns čību dizains, jo tās nebija nopūstas.

Ar spēļmantām vispār ir tā, ka tās bija interesantas pirmās divas dienas. Tagad zinu, ka interese par tām viņam zudusi tāpat kā bērnam. Būs kārtīgi jānomazgā un uz kādu laiku jānoliek nost no acīm. Ko tad lai grauž?! Izrādās, ka lieliska atbilde uz šo izmisuma pilno jautājumu ir kaltētas cūku ausis un liellopa penis (atvainojiet). Superīgas, ilgspēlējošas un garšīgas mantas, pie tam praktiski nesmird. Laimīgs suns, laimīgs saimnieks.

Noteiktu apsvērumu dēļ vismaz pagaidām nebūs bildes un sīkāka informācija par K. Neņemiet ļaunā.