Rakanona planēta. Ursula K. le Gvina

Angliski: “Racannon`s World”, 1966., 144 lpp. Hainish Cycle #1
Krieviski: “Планета Роканнона”

Etnogrāfs Rakanons ar komandu Visu planētu savienības vārdā pēta kādu jaunatklātu, nelielu planētu. Planētu savienības ienaidnieki iznīcina etnogrāfiskās ekspedīcijas kuģi un dzīvs paliek tikai Rakanons. Ar vietējo iedzīvotāju grupu viņš dodas pāri pus planētai meklēt ienaidnieku bāzi un to iznīcināt.

Kad pirmo reizi lasīju Le Gvinu, kādu brīdi biju kā transā un sapratu, ka viņa ir mana rakstniece un gribu vēl. Noskaidroju, ka „Tumsas kreisā roka” ir Hainiš cikla ceturtā grāmata. Tas nekas, jo cikls nav cieši saistīts un noteiktā secībā lasīt nav obligāti. Tomēr kārtības labad sāku ar sākumu.

Tātad „Rakanona planēta” (vai “Rakanona pasaule”, es palieku pie krievu valodas izdevuma nosaukuma, jo tieši to lasīju) ir Hainiš cikla pirmā grāmata. Vienkāršāka un ne tik dziļa kā „Tumsas kreisā roka”. Tomēr jau šeit ir tas stils un stāsta uzbūve, par ko sajūsminājos iepriekš: pasaule ir ļoti pārdomāta, tiek iepītas senas planētu apdzīvojošo tautu leģendas, paralēli tiek dots ekspedīcijas akadēmisks planētas un tautu raksturojums, ceļojums vienlaikus ir gan fizisks, gan garīgs pārbaudījums. Arī viens cilvēks var paveikt daudz, galvenais – nepadoties.

Grāmata ir plāna, tāpēc neko daudz nevaru stāstīt, lai nesabojātu lasītprieku. Tomēr, neskatoties uz plānumu/ īsumu, le Gvina pamanās pastāstīt tik daudz,  ka man lasot bija sajūta – ceļoju pa turieni kopā ar Rakanonu un šo planētu pazīstu. Gribu pieminēt divas lietas uz šīs planētas, kas man ļoti patika: spārnotie zirgi un apaļā, noslēgtā pilsēta ar enģeļveidīgām būtnēm. Tur jūs gaida pamatīgs pārsteigums! Par to autorei cepumiņš.

Vērtējums: 4/5

Mani gaida vēl sešas Hainiš cikla grāmatas un drīzumā lasīšu otro: „Planet of Exile”.

FaSciFi devītā lekcija: Ursula K. LeGuin

Kaut kā ļoti lēni man gāja ar devītās lekcijas skatīšanos, bet te nu beidzot tā ir. Saistībā ar Ursulu K. le Gvinu un viņas “Tumsas kreiso roku” (“Left Hand of Darkness”), profesors skāra tēmas par valodas lietojumu, feminismu un izdomātām pasaulēm. Par grāmatu jau rakstīju, tagad mēģināšu pārstāstīt lekciju.

Sākumā par pašu autori un minēto romānu. Ursula dzimusi 1929. gadā ievērojamu antropologu ģimenē un antropoloģijas ietekme jūtama viņas darbos: valodas lietojums un kā valoda ietekmē sabiedrību, indivīds un viņa ietekme uz kultūru/ kultūras ietekme uz viņu, indivīds un sabiedrība. “Tumsas kreisā roka” (1969) ietilpst Hainish ciklā un ir otrais romāns, kas jebkad saņēmis gan Hugo, gan Nebulas balvu. Pirmā ir Frank Herbert “Dune” (1965). Ja Bredberijs ļāva sci-fi lasīt visiem, ne tikai fantastikas faniem, tad Le Gvina lika saprast, ka sci-fi ir literatūra.

“Tumsas kreisā roka” tiek ieteikta tiem, kam nepatīk tipisks sci-fi. savādi, ka ne visiem zinātniskās fantastikas faniem romāns patīk, jo esot par maz piedzīvojumu un darbības. Romānu var lasīt divos veidos: kā antropoloģisku ceļojumu, vai kā mīlestības stāstu (visplašākajā nozīmē). Trīs svarīgas un pārsteidzošas lietas romānā: seksualitāte un dzimums, izdomātā valoda, filozofija un reliģija. Pēc pieredzes zinu, ka tās ik pa brīdim liek apstāties un mēģināt “sagremot” izlasīto. Tēmas, kas caurstrāvo romānu: feminisms, domāšana/reliģija, valoda, pastāvīgas raizes par attiecībām starp apstākļu diktētu rīcību un brīvo gribu. Uz Getenas skarbā daba diktē gandrīz visu. Cik brīvs var būt cilvēks tādos apstākļos? Tikpat svarīgi ir arī kā indivīds skatās uz lietām, jo no cita skatu punkta viss var būt savādāk….

Getena ir viena no le Gvinas izdomātajām pasaulēm, pie tam ļoti ticama pasaule. Katrs daiļdarbs būtībā ir izdomāta pasaule, lai cik arī reāla tā būtu un tieši tāpēc daiļliteratūra cilvēkiem patīk.  Kad lasām, mēs ieejam jaunā pasaulē, kas vienmēr kaut kādā mērā ir fantastiska – viss saskan, visam ir jēga, īpaša atmosfēra, atgriešanās laikā vai došanās nākotnē, dažādu dzīvju iepazīšana un izdzīvošana utml. Kā saka Džordžs Mārtins – lasītājs izdzīvo tūkstoš dzīves… Reizēm izdomātā pasaule ir tik lieliska, tik ļoti patīk autoram vai lasītājiem, ka autors turpina šo pasauli izmantot – rodas sērijas, turpinājumi un fan fiction. Fan fiction ir kļuvis par diezgan nopietnu literatūras segmentu, ļaujot lasītājiem izmantot izdomātu pasauli un veidot savus stāstus, dzīvojot iemīļotajā pasaulē atkal un atkal. Reizēm izdomātas pasaules būtībā ir reālas. Piemēram, vesterns. Tā ir amerikāņu rietumu iekarošana, dzīves veids, uzskatu un darbību kopums, kas atkārtojas gan dažādu autoru darbos, gan filmās un reālajā dzīvē.

Par valodu. Le Gvina lieto gan izdomātu valodu, gan spēlējas ar vārdiem un to nozīmi. Mēs varam redzēt lietas tikai tā kā valoda mums pasaka. Krēsls ir krēsls tāpēc, ka kaut kad senatnē konkrētā lietā ir tā nosaukta. Zinot vārdus, saprotot to nozīmi un izcelsmi dod kontroli pār valodu. Pastāv divi veidi kā skatīties uz izdomātajām valodām zinātniskajā fantastikā:

• neulogism – pilnīgi jauns izdomāts vārds vai pilnīgi cita nozīme esošam vārdam
• transformēta valoda – kādas citas valodas vārds drusku pārveidots un pārcelts citā valodā (vēsturiski skatoties tā noticis un notiek diezgan bieži visās jomās)

Bez tam, fantāzijas literatūrā izmanto pantus un dziesmas, lai “legalizētu” burvestības. Piemēram, abrakadabra. Neviens nezina, ko šis pateiktais burtu salikums nozīmē, bet visiem skaidrs, ka kaut kas savāds tikko notika. Fantastikas literatūra parāda, ka ar valodu var izdarīt vairāk nekā mēs iedomājamies.

Par feminismu. “Tumsas kreisā roka” spilgti parāda, ka dzimumu lomas uzspiež kultūra. Feministes izmantoja šo grāmatu, lai argumentētu, ka dzimumu lomas var tikt mainītas. Feminisms un zinātniskā fantastika vispār ir cieši saistīti – utopijās, distopijās, dažādās fantastiskās pasaulēs, vīriešu un sieviešu cīņās utt. Gan sievietēm-autorēm, gan sievietēm-galvenajām varonēm bijusi liela loma zinātniskās fantastikas varoņu attīstībā, raksturu dziļumā un tēlu kvalitātē. Sieviešu radīto sci-fi darbu skaits pamazām pieaug no 1930. gadiem. Agrāk zinātniskā fantastika bija vīriešu pasaule, sievietes kalpoja par dekorāciju, trofeju, Teiksim, Dejah Thoris neko daudz nedara, viņa tikai iedvesmo, pusplika skraida apkārt, apprecēsies un starp karojošām pusēm būs miers. Mūsdienās tas viss mainās un sievietēm ir daudz lielāka loma. Kaut vai Ketnisa no “Bada spēlēm”. Viņa izmaina pasauli! Kādas ir atšķirības starp abu dzimumu literārajiem darbiem:

• rakstnieku darbos 95% protagonistu ir vīrieši
• rakstnieču darbos tikai 50% protagonistu ir vīrieši
• rakstnieces ļauj sievietēm uzņemties lomas, kas stereotipiski ir vīriešu
• rakstniecēm ir jaunāki galvenie varoņi, kuri drāmas rezultātā aug un nobriest
• rakstniekiem vairāk vidēja vecuma varoņi: sāk kā vidēji dumjš kuģa kapteinis un beidz kā vidēji dumjš kuģa kapteinis, nekādas izaugsmes
• rakstniekiem tipisks sižets ir krīze un izbēgšana no tās (bumbas sprādziens, citplanētiešu uzbrukums)
• rakstniecēm tipisks saimes/ ģimenes sižets (cilvēku grupa, kaut kas notiek un visiem sadarbojoties jātiek galā ar problēmu)
• rakstnieces vairāk uzdod psiholoģiskus, filozofiskus un eksistenciālus jautājumus. Kas ir mūsu prātos? Kādai jābūt mūsu pasaulei?

Fantāzijas un zinātniskās fantastikas literatūra rāda, ka sievietes var būt spēcīgas, var kaut ko mainīt šai pasaulē. Atgriežoties pie “Tumsas kreisās rokas”, viens no galvenajiem varoņiem Estravens daļēji ir sievišķīgs un tieši viņa upurēšanās ļauj beidzot noslēgt savienību starp Getenu un Ekumēni. Estravens maina pasauli.

Tumsas kreisā roka. Ursula K. Le Gvina

Zvaigzne ABC 2012.g., 320 lpp.

Galvenais varonis miermīlīgas starpplanētu savienības Ekumēnes sūtnis Dženli Ai atceļo uz attālu planētu Getena, ko vietējo sauc par Ziemu. Planētas nosaukums ir klimatiskajiem apstākļiem atbilstošs – valda ledus laikmets, ziemā visu klāj 3 m bieza sniega sega un pamatīgs spelgonis, bet vasaras vairāk līdzinās drēgnam rudenim. Dženli Ai sastopas ar savādu pasauli, kurā valda aukstums un klusums, un cilvēki sevī apvieno sievišķo un vīrišķo. Vietējie īsti netic citplanētieša draudzīgajiem nodomiem un sadarbības piedāvājumam, un Dženli Ai sanāk paviesoties gan karaļnamā, gan koncentrācijas nometnē, ko dēvē par fermu, lai smagā ceļā pāri ledājam nokļūtu atpakaļ sākumpunktā.

Sižets ir vienkāršs un tai pašā laikā dziļu domu pilns. Varbūt kādam grāmata liksies par lēnu un mierīgu, bet man šis miers šķita burvīgs. Viss romāns sastāv no Dženli Ai ziņojuma Ekumēnei un tāpēc ir attīrīts no pārlieka jūtīguma. Vēl ir kārhaidieša Estravena dienasgrāmatas piezīmes un dažas Ziemas teikas un nostāsti. Lasot citu atsauksmes, sabijos, ka darbs būs smagi lasāms, bet manas bailes izrādījās nepamatotas. Tieši šī mierīgā atskaites stila dēļ pat smagākie notikumi bija emocionāli viegli pieņemami. Tai pašā laikā ik uz soļa nācās apstāties, lai apdomātu izlasīto. Vispirms, lai aptvertu svešādo pasaules un laika uzbūvi, pēc tam – lai izprastu geteniešu domāšanu un politiku. Domāju, ka man gāja tāpat kā Dženli Ai, kurš pat pēc pāris gadiem nevarēja pilnībā izprast, ko nozīmē šifgretors un kemmers. Pēc teikuma, ka karalis ir stāvoklī un gaida bērnu, man bija sajūta, ka smadzenes drusku uzkaras. Šai grāmatai jāpieiet ar atvērtu prātu un sirdi. Un tā mūžīgā salšana…. Man Dženli bija žēl. Le Gvina Getenu radījusi tik patiesu, ka viegli noticēt šādas vietas eksistencei. Dženli un Estravenam ceļojot pāri ledājam, man gribējās satīties ciešāk segā.

Getenas dienas kārtību, cilvēku domāšanu, ekonomiku, politiku nosaka trīs jau pieminētās lietas: ziema, šifgretors un kemmers. Ēkas būvētas tā, lai šauri logi paceltos virs sniega segas, ceļi ziemā tiek blietēti nevis rakti, aktīva tirdzniecība notiek tikai siltajos mēnešos, telpas pārsvarā sabiedriskas nevis individuālas.  Dženli Ai bieži šķiet, ka getenieši noklusē lietas, viņam grūti tiem uzticēties un saprast politiskās intrigas. Politika un savstarpējā saskarsme stipri atkarīga no šifgretora – lepnuma, prestiža, statusa, goda: “Uz šī netulkojamā jēdziena balstījās visi sabiedrības procesi gan Kārhaidā, gan citur uz Getenas”.  Šī šifgretora dēļ Dženli un Estravens dažādi saprot kopīgās sarunas. Kemmers un kemmerings tomēr ir visgrūtāk saprotamās lietas. Apmēram 21 dienu mēnesī getenieši ir bezdzimuma būtnes, tad sākas kemmers. Tie, kas ir kemmerā, tās dienas nestrādā un nodarbojas ar savu seksuālo vajadzību apmierināšanu vai nu ar savu kemmeringu (tādu kā neoficiālu partneri ar kuru ir kopīgi bērni) vai jebkuru citu, kurš iepaticies un piekritis. Geteniešiem šķiet, ka Dženli ir kemmerā visu laiku, viņiem tas šķiet pretīgi un tā dēļ Dženli spiests izciest nepatīkamus mirkļus. Uzjautrinošs ir brīdis beigās, kad Dženli viņa rases ļaudis šķiet jocīgāki un nepatīkamāki par geteniešiem.

Le Gvinas radītā pasaule ir tik savāda un vienlaikus normāla, ka grūti aprakstīt, sākumā grūti pieņemt, bet pēc tam negribas no tās šķirties. Šo grāmatu varētu nosaukt par antropoloģisku ceļojumu un katrs tajā atradīs ko savu, jo rakstniece skar ētikas, politikas un filozofijas jautājumus, kas ir aktuāli arī šeit un tagad. Lai visu saprastu, grāmata ir jāizlasa vismaz divreiz lēni baudot katru teikumu. Esmu laimīga, ka varēšu šo grāmatu nolikt savā plauktā, paņemt rokās un pārlasīt. Starp citu, tulkojums man šķiet ļoti labs, absolūti netraucējošs, vārdi plūst bez aizķeršanās.

Nobeigumam no Estravena sarunas:

Nē, ar patriotismu es nedomāju mīlestību. Es domāju bailes. Bailes no svešā. Un tas izpaužas politiski, nevis poētiski – naidā, sāncensībā, iebrukumos.

Vērtējums: 5/5. Iesaku pamēģināt arī tiem, kas ar zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanru ir uz jūs. Nav nekādu rūķu, pūķu, burvju un starpgalaktiku karu. Un galu galā, kā vēsta sena geteniešu leģenda: “gaisma ir tumsas kreisā roka”. Mums ir jāpazīst tumsa, lai pazītu gaismu un gaisma bez tumsas nav iespējama. Par to ir vērts lasīt un padomāt.

Getenas – Ziemas kartes , te otra labāk pārskatāma.

Grāmata nonāca pie manis sadarbībā ar Zvaigzne ABC.