Tāds ieildzis klusums nebija plānots. Nezinu, kaut kā sanāca. Lasu, lasu, bet rakstīties nerakstās. Tāpēc šoreiz īsās atsauksmes. Tēma – māksla.

Looking at Pictures. Robert Walser
New Directions / Christine Burgin 2015, 144 lpp.
Pēc anotācijas spriežot, šī grāmata būtu par manu tēmu – mākslu. Mazajā, elegantajā izdevumā apkopotas ekscentriskā šveiciešu ģēnija esejas par mākslu. Viņš uz mākslas darbiem skatījās no sava īpatnēja skatu punkta un šīs viņa pārdomas par Van Goga, Sezāna, Rembranta un citu mākslinieku darbiem nelīdzinās ierastajai mākslas kritikai. Tiktāl viss skaisti, tikai es gandrīz neko nesapratu. Spēju novērtēt izdomu, bet laikam mani un Valsera kungu šķir pārāk liels attālums laikā un viņa intelekts ir no cita plauktiņa. Protams, skumji, ka es nespēju novērtēt uzrakstīto. Vislabāk man patika pirmā eseja – garais stāsts par kādu jūtīgu mākslinieku, kuru bagāta sieviete uzaicina gleznot un dzīvot viņas īpašumā. Patika grāmatas noformējums – mākslas darbu reprodukcijas grāmatā kā mazas glezniņas pielīmētas pie lapas.
Vērtējums: 2/5
The Book of the Flower: Flowers in Art. Angus Hyland, Kendra Wilson
Laurence King Publishing 2019, 160 lpp.
Skaista un vienlaikus arī informatīva “kafijas galdiņa” grāmata. Tāda, ko paņemt, pašķirstīt, izlasīt kādu interesantu faktu un atkal nolikt līdz nākamajai reizei. Grāmatā apkopots plašs ziedu gleznu spektrs, ilustrācijas un fotogrāfijas, pārstāvēti ļoti dažādi mākslinieki: Džordžija O`Kīfa ar saviem iespaidīgajiem ziedu tuvplāniem, Džordžs Singers Sardžens ar “Carnation, Lily, Lily, Rose”, kas bija pagrieziena punkts viņa karjerā, Keika Hasegawa ar krizantēmām, Eduārs Manē un viņa pēdējo dzīves gadu ziedu klusās dabas un daudzi citi. Acis priecē rūpīgi izstrādātas botāniskās ilustrācijas, klasiski ziedu gleznojumi un gandrīz abstrakti, ātriem triepieniem veidoti darbi, kas pārsteidz ar krāsu un formu plūdumu, mākslinieku izdomu un talantu. Droši vien lieki teikt, ka šī grāmata ir bauda dvēselei un acīm. Reizēm pāršķirstu un priecājos.
Vērtējums: 4/5
Kā māksla var mainīt dzīvi. Sūzija Hodža
Jāņa Rozes apgāds, 2022. gads, 192 lpp.
Šī ir vizuāli un saturiski skaista grāmata. Mani ļoti uzrunāja autores ideja sasaistīt mākslu ar emocijām un skaidrot mākslas darbus caur to, kādas emocijas vēlējušies paust mākslinieki un kādas emocijas var pārņemt mūs uzlūkojot konkrētos darbus. Caur šo prizmu atklāju sev jaunus darbus un ieguvu jēgu dažiem jau zināmajiem, kas man pirms tam maz ko izteica. Vienīgais mīnuss: autore vairākkārt piemin psiholoģiskajos pētījumos gūtās atziņas par mākslas labvēlīgo ietekmi, pilnai laimei pietrūka tikai šos pētījumus vai citus avotus pieminēt literatūras sarakstā, bet ir norādīti tikai tie, uz kuriem viņa atsaucas priekšvārdā.
Grāmata ir sadalīta nodaļās pa emocijām. Piemēram, mazināt stresu, gūt iedvesmu, pārvarēt bailes, atrast cerību un tamlīdzīgi. Īsi un koncentrēti tiek pastāstīts par katru mākslinieku un konkrēto izvēlēto mākslas darbu. Piemēram, nodaļā par trauksmi ir Gustavs Klimts un 1913. gadā tapusī glezna “Malčezīna pie Gardas ezera”. Tā ir gaismas pielieta, miera pilna ainava ar kuru Klimts mudina uz pašrefleksiju. Reizēm mākslinieki vēlas izraisīt skatītājos noteiktas emocijas, bet reizēm viņi rada darbus, lai tiktu galā ar savām emocijām. Pauls Klē ir teicis “Es gleznoju, lai neraudātu”. Tagad es saprotu Marka Šagāla “Promenādi”, kas agrāk man šķita diezgan jocīgs darbs, bet patiesībā pauž mākslinieka optimismu un vēlmi dzīvot par spīti visam.
Tekstā ir tik daudz nianšu, ka grūti izstāstīt un akcenti katram lasītājam noteikti būs savi, bet man bija daudz pārdomu brīžu un jaunas atklāsmes par mākslu, emocijām un abu sasaisti. “Kā māksla var mainīt dzīvi” droši varu ieteikt mākslas cienītājiem.
Vērtējums: 4,5/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.