Prometejs 2015. gads, 416 lpp.
Pastāv dažādi mīti un leģendas par valodu un vārdiem. Makss Berijs ir virtuozi izmantojis ideju par vārdu spēku, lai radītu aizraujošu psiholoģisko trilleri ar zinātniskās fantastikas un lingvistikas piedevu. Grāmatas anotācija izklausījās tik intriģējoša, ka “Leksikonu” gaidīju kā Ziemassvētkus. Nu labi, būsim godīgi, visas Prometeja izdotās grāmatas gaidu pat vairāk kā Ziemassvētkus, bet ne tur tā sāls.
“Leksikons” ir atjautīgi uzkonstruēts romāns, kurš sākas spraigi un īpaši nepalēnina gaitu līdz pat beigām. Dažās nodaļās galvenie varoņi ir atmiņu zaudējušais Vils un bijušais dzejnieks Eliots, citās topošā dzejniece Emīlija. Vēl ir fragmenti no interneta resursiem un fiktīviem ziņojumiem, kas tā vai citādi saistīti ar romānā notiekošo un mudina domāt, kā mediji un varas iestādes manipulē ar informāciju. Kāds bēg, kāds dzenas pakaļ un lasītājam pamazām pašam jāsalipina kopā puzles gabaliņi, lai saprastu, kas notiek un kāpēc notiek. O, tas ir lieliski! Vēl lieliskāka ir apjausma, ka viss nav gluži tā kā izskatās. Izsakos mīklaini, bet baidos atklāt pārāk daudz. Interesanti arī tas, ka Organizācijas dalībniekiem visiem tiek doti reālu rakstnieku un dzejnieku pseidonīmi. Vai autors ar to dod kādu papildus mājienu? Diemžēl neesmu lasījusi ne Eliotu, ne Jeitsu, ne Vulfu, un tāpēc šo mīklas slāni neatrisināju.
Manuprāt, romāns ļoti labi balansē uz realitātes (ar to es domāju mūsdienu pasauli) un zinātniskās fantastikas robežas, tāpēc varētu patikt arī tiem, kuri šī žanra darbus nelasa. Darbība risinās ne pārāk tālā nākotnē ASV un Austrālijā. Pasaulē, kur vārdi ir ieroči. Datu vākšana, segmentēšana un cilvēku profilu izziņa sasniegusi tādu līmeni, ka atliek vien precīzi noteikt indivīda segmentu, pateikt attiecīgos atslēgas vārdus un šis cilvēks darīs visu, ko vēlies. Izklausās fantastiski? Nemaz nē, ja to neuztver burtiski. Man tas izskatās pēc vienkārši krietni saasinātas mūsdienu mārketinga, socioloģijas, psiholoģijas un politisko manipulāciju pasaules. Palasiet kaut vai “Ieraduma spēku”. Ja klāt vēl piemet neirolingvistisko programmēšanu (ņemiet vērā, ka autora versija par šo tēmu ir izdomāta), tad paliek baisi, bet aizraujoši.
Autors nav radījis mīlamus varoņus, tomēr kādā brīdī sāku just līdzi gan Vilam, gan Eliotam un, jo īpaši, Emīlijai. Patīkami, ka šoreiz stiprā un drosmīgā varoņa lomā ir sieviete, kamēr Vils lielākoties uzvedas kā lupata. Jā, viņš mani tracināja, tomēr tā ir tikai mana problēma un tur ir viens dikti interesants psiholoģisks aspekts, kas atklājas grāmatas beigās.
Makss Berijs raksta īsi, koncentrēti, bez plašiem aprakstiem, tomēr kaut kā pamanās uzburt gandrīz taustāmu vidi. Vienīgais, kas man nepatika – pāris Holivudas bojeviku cienīgas ainas, kurās varoņi pļāpā tā vietā, lai rīkotos, un tas nebeidzas īpaši labi. Vēl man ir pāris jautājumu par beigu pavērsienu, bet varbūt kaut ko palaidu garām. Man vienkārši gribas zināt visu līdz pēdējam sīkumam, kas gadās, ja sižets mani nelaiž vaļā arī pēc grāmatas izlasīšanas.
“Leksikons” ir smalks brīdinājums nākotnei un liek aizdomāties, cik lielu varu ieliekam svešās rokās, bieži vien neapzināti sniedzot informāciju par sevi. Ja nu Facebook anketa, lai noskaidrotu, kurš “Game of Thrones” varonis tu esi, nemaz nav tik nevainīga? Šitā var iedzīvoties paranojā. Silti iesaku “Leksikonu” inteliģentu trilleru vai konspirācijas teoriju cienītājiem.
Vērtējums: 4,5/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 