Pirmā publikācija 2005. gadā, 269 lpp. Latviski: “Sniega Roze un slepenais vēdeklis”, Zvaigzne ABC 2013. g., 326 lpp.
19. gs. Ķīnā, nomaļā, kalnu ieskautā Hunaņas provincē, Puvei ciematā Lilijai tuvojas pēdu nosaitēšanas laiks. Savedēja Wangas kundze paredz meitenei spožu nākotni, ja izdosies iegūt “zelta lilijas” – ideālas mazas pēdiņas. Bez tam, Lilija ir piemērota laotong attiecībām un tā sākas Lilijas draudzība ar viņas “radniecīgo dvēseli” Sniega Rozi. Abas meitenes sūta viena otrai ziņas slepenajā nu shu valodā uz zīda vēdekļa malām, kopīgi pārcieš pēdu nosiešanas mokas vairāku gadu garumā, šuj sev pūru un gatavojas kāzām. Vēlāk daudzu gadu garumā šī draudzība viņām sniedz mierinājumu un cerību grūtos brīžos līdz kādu dienu kārtējais nu shu vēstījums tiek pārprasts….
By the time I was forty, the rigidity of my footbinding had moved from my golden lilies to my heart, which held on to injustices and grievances so strongly that I could no longer forgive those I loved and who loved me.
Romāns ir Lilijas, nu jau 80 gadus vecas atraitnes un ļoti cienījamas dzimtas pārstāves, gaišu skumju pilna atskatīšanās uz savu dzīvi un attiecībām ar Sniega Rozi. Ir pagājuši daudzi gadi, bet Lilija joprojām nožēlo savu pārsteidzīgo rīcību pēc kļūdaini saprastās Sniega Rozes vēstules. Nosacīti slepenajai sieviešu valodai un rakstībai nu shu ir kāda īpatnība – hieroglifi ir fonētiski, viens hieroglifs var nozīmēt vairākus vārdus ar vienādu vai līdzīgu izrunu, tāpēc ļoti svarīgs konteksts.
Lisa Sī apmeklēja Hunaņas provinci un vāca visas piejamās informācijas druskas par sieviešu dzīvi un īpašo rakstību nu shu. Viņai izdevās satikt pēdējās nu shu lietotājas un pēdu nosaitēšanas liecinieces (pēdu nosiešana vietām šai reģionā turpinājās līdz 1950-iem gadiem), tāpēc romānā izmantotā informācija ir vēsturiskām detaļām bagāta un pats romāns atstāj neticamu iespaidu – tā it kā tās tik tiešām būtu Lilijas atmiņas, ko viņa ar drebošu roku nu shu valodā būtu pierakstījusi. Tas gan ir praktiski neiespējams, jo visu sievietes dzīves laikā sarakstīto viņas draudzenes sadedzināja pie kapa. Tāda bija tradīcija. Tāpēc vēsturisko liecību saglabājies tik maz un vēl jo apbrīnojamāks ir autores veikums, atdzīvinot tā laika sieviešu dzīvi un domas, stingrās tradīcijas un ierobežojumus.
Mūsdienu brīvajā pasaulē dzīvojot, ķīniešu ģimenes hierarhija, nežēlīgā meiteņu pēdu nosiešana (ideālā variantā jāiegūst 7 cm maza pēda, šaura, lotosa formā, ar augstu izliekumu), laulības, par kurām meitenei nav nekāda teikšana, gandrīz visas dzīves pavadīšana augšstāva sieviešu istabā – tas liekas neticami un pat necilvēcīgi, bet ķīnietes to visu pārsvarā pieņēma paklausīgi klusējot. Paveicās tām, kuras tika ieprecētas pārtikušā ģimenē, spēja dzemdēt dēlus un nomira pirms sava vīra. Un vienmēr bija kāds augstāks par Liliju, kam jāklausa – māte, tēvs, vīrs, vīramāte, dēli… Lilijai ar laulībām izdevās krietni uzlabot savu statusu, toties Sniega Rozei dzīve iegrozījās skarba un nelaimīga. Ja dzīve nei (sieviešu, mājas iekšpuses) pasaulē bija diegan ierobežojoša un vienmuļa, tomēr pārsvarā droša, tad sieviešu saskarsme ar wai (vīriešu, āra) pasauli varēja izvērsties traģiski kaut vai tā iemesla dēļ, ka viņas uz savām trauslajām, mazajām pēdiņām nebija spējīgas noiet garus attālumus. Sievietēm nebija un nevarēja būt nekāda daļa gar vīriešu pasauli.
Grāmatu caurstrāvo samierināšanās ar likteni un klusa nožēla par pasacīto, neizdarīto un pagājušo. Gan Lilija, gan Sniega Roze ir traģiski tēli – lepnas, vismaz ārēji paklausīgas, visu mūžu mīlestību alkstošas. Sniega Roze ir dziļi nelaimīga: “I cannot be what you wish”, bet Lilija pārāk paštaisna un nedroša: “For my entire life I longed for love”. Tas beigās rada starp viņām dziļu plaisu, ko abas nožēlo visu atlikušo mūžu. Es jutu līdzi abām varonēm, tomēr priekš manis lielākā grāmatas vērtība bija ķīniešu sieviešu dzīves attēlojumam, ieskatīšanās pasaulē, par kuru es gandrīz neko nezināju.
Emocionāli dziļi aizkustinošs un bagātīgu informāciju sniedzošs darbs, kas paliek atmiņā un vēl vairākas dienas liek domāt par abām sievietēm un dzīvi. Interesanti, ka dažiem lasītājiem romāns šķitis pilnīgi garlaicīgs. Tas man šķiet tik savādi, ka pat neņemšos meklēt iespējamo skaidrojumu. “Sniega Roze un slepenais vēdeklis” varētu iekļūt manu 2013. gada mīļāko grāmatu sarakstā.
Vērtējums: 5/5
Marii grāmatplaukts 