Vacations from Hell. Libba Bray et al.

Vacations from HellHarper Teen 2009., 280 lpp.

Krājumā ietverti pieci samērā īsi un izklaidējoši fantāzijas žanra stāsti ar vienojošu tēmu – vasaras brīvdienas. Vasaras brīvdienas, atvaļinājums skan tik forši. Kas gan varētu noiet greizi? Izrādās, ka iespējas ir plašas – no uzjautrinošām līdz šausminošām.

Stāsti nav nekādi izcilie, tomēr uzmanību notur ļoti labi, lasās veikli un beigās vēl pamanās nošokēt ar negaidītu sižeta pavērsienu (kas, loģiski, ir pats labākais brīdis katrā stāstā).

“Cruisin’” by Sarah Mlynowski. Divas draudzenes uz kruīza kuģa sadraudzējas ar meiteni, kura viņām atstāsta dzeltenās preses muļķības par vampīriem un pazudušiem cilvēkiem kruīzu laikā. Paralēli tiek meklēts džeks vienas draudzenes pirmajai reizei. Viduvējs un sasteigts stāsts, bet beigas visu apgrieza kājām gaisā. 3/5

“I Don’t Like Your Girlfriend” by Claudia Gray. Katru gadu koledžas draudzenes tiekas kopīgās brīvdienās ar visām ģimenēm. Vīrieši gan nenojauš, ka patiesībā tas ir regulārs raganu saiets. Stāsta darbība grozās ap divām pusaudzēm, kuras necieš viena otru. Visu vēl ļaunāku padara vienas pusaudzes ideālais draugs. Otra, protams, to puisi grib sev un pamazām sāk prātot – viņš tiešām ir pilnīgi ideāls, vai arī te iesaistīta maģija? Būtu pilnīgi klišejisks un garlaicīgs stāsts, ja ne tā raganu padarīšana un smieklīgais atrisinājums ar puisi. 2/5

 “The Law of Suspects” by Maureen Johnson. Divas māsas nokļūst villā Francijas laukos. Tēvocis kavējas un viņas garlaikojas vecajā mājā. Viena no māsām satiek savādu kaimiņu, kurš viņai pastāsta par franču revolūciju un īpašo aizdomās turamo likumu. Tālāk seko labs psiholoģiskais/jukušo trilleris. Sākums šķita nevajadzīgi garš, bet pārējais bija riktīgi forši. 4/5

“The Mirror House” by Cassandra Clare. Tikko precējies pāris ar pusaudžiem ģimenes satuvināšanās vārdā pavada medusmēnesi villā Jamaikā. Pludmale tukša, kaimiņu villas pamestas un kalpotāji brīdina par briesmām. Abus pusaudžus tas gan neattur un drīz viņi iepazīstas ar kaimiņieni….Tīri interesants stāsts par ļauno raganu un diezgan bezjēdzīgu laulību. Autore mēģinājusi rakt psiholoģiski dziļāk. Nekāda vaina. Beigas likumsakarīgas. 3,5/5

“Nowhere Is Safe” by Libba Bray. Četri draugi pēc vidusskolas beigšanas apceļo Eiropu. Nauda drīz iet uz beigām un viņi nolemj doties uz kādu lētāku vietu. Izvēle krīt uz Ungāriju (cik var nojaust) un leģendām apvītu ciematu Necuratul. Neviens nav laimīgs viņus tur redzēt, tomēr pēc dažām māņticīgām izdarībām un brīdinājuma neiet mežā, viņus ielaiž ciematā, kur sākas gatavošanās Mardi Gras. Viņi ātri sadraudzējas ar dažiem jauniešiem, kuri ieradušies mājās uz svinībām. Viss ir labi, tomēr jaunieši otrā dienā garlaikojas un brīdinājums šķiet pietiekoši vilinošs, lai to pārkāptu. Tā nu viņi dodas mežā un tālākais ir vienkārši šokējoši un labi. Lai arī vietām šķita sasteigts, tomēr šo var uzskatīt par labāko stāstu krājumā. Man ir zināmas aizdomas, ka autore vienkārši sagrābstījusi visādas leģendas un māņticīgus pastāstus neiedziļinoties to piederībā konkrētai teritorijai, tomēr pasniegusi savu ideju pietiekoši pārliecinoši, lai negribētos tādā ciematiņā nokļūt. 4,5/5

Speciāli pirkt nav vērts, bet (meitenes) lasīt var, kad gribas ko vieglu. Kopumā krājumam lieku 3/5

Anna Dressed in Blood & Girl of Nightmares. Kendare Blake

“Anna Dressed in Blood”. Tor Teen 2011. gads, 316 lpp. Anna #1

Cas Lowood – ārēji parasts puisis ar mantotu spoku nogalināšanas profesiju un īpašu dunci athame – ierodas Kanādas mazpilsētā Thunder Bay, lai aizsūtītu uz To pusi nežēlīgi slepkavniecisko spoku Annu. Viss neizrādās tik vienkārši kā parasti, Anna nav tikai kārtējais ļaunais spoks un Kesam nākas pārvērtēt visu, ko viņš līdz šim zinājis.

Spokaina Viktorijas laikmeta māja, mirusi meitene ar traģisku pagātni, lāsts un voodoo rada elpu aizraujošu un tumšu atmosfēru. Izbaudīju katru grāmatas lapaspusi un saņēmu to mistisko garšu, ko vēlējos. Briesmīgi nav, bet ir spokaini un līdz pat beigām atliek tikai minēt, kā viss beigsies.

Pārmaiņas pēc galvenais varonis ir vienkāršs puisis, bez supervaroņa īpašībām. Vienīgais mazliet mistiskais viņā ir spēja just spokus un ar athame palīdzību aizsūtīt viņus uz To pusi. Viņam gan nav īsti skaidrs, kur tas ir, bet līdz Annas sastapšanai Kess par to nedomāja. Kesa māte ir baltā ragana, bet tēvs bija spoku nogalinātājs, kuru pirms 10 gadiem kāds spoks apēda un Kesu kopš tā laika moka murgi.   Viņi ceļo no vienas vietas uz otru, medījot spokus un šai mazpilsētā satiktie skolas biedri Tomass (topošais voodoo burvis) un Karmela ir viņa pirmie draugi. Kopā viņi mēģina tikt skaidrībā, kas noticis ar Annu un stājas pretim spēcīgajam un ļaunajam voodoo spokam Obeahman.

Autores spēja dzīvīgi uzburt personāžus un notikumus bez liekvārdības, gariem aprakstiem un skaidrojumiem, ir kā svaiga vēja brāzma. Valoda ir vienkārša, sižets nav sarežģīts, bet tas nemazina romāna burvību. Atliek vien piebilst, ka šī ir viena no retajām grāmatām, kuru biju gatava lasīt tikai dēļ kārdinošā vāka. Manuprāt, ļoti izdevusies ilustrācija ar Annu asiņainā kleitā un viņas drūmo māju fonā.

Vērtējums: 4/5

“Girl of Nightmares”. Tor Teen 2012. gads, 332 lpp. Anna #2

Pagājuši 6 mēneši, kopš Anna upurēja sevi, lai glābtu Kesu. Kess mēģina samierināties ar zaudējumu, kopā ar Tomasu un Karmenu dodas ķert citus spokus, tomēr nespēj aizmirst Annu. Kad Anna sāk viņam rādīties briesmīgi izkropļotā veidā, Kess sākumā domā, ka jūk prātā, tomēr pamazām saprot, ka Anna nonākusi kādā šausmīgā vietā un viņai vajadzīga palīdzība. Kess nolemj atsaukt Annu atpakaļ šai pasaulē un reiz par visām reizēm piebeigt ļauno briesmoni Obeahman. Kā nokļūt Tai pusē? Un kāds būs upuris par šādu pārgalvību?

Šai daļā beidzot top skaidra mantotā dunča athame vēsture un patiesā nozīme. Meklējumi Kesu un draugus aizved pie Kesa tēvoča Gideona Londonā un viņa radinieces Džestīnes. Radniecība varbūt arī nepastāv, toties ir šādi tādi noslēpumi, kas beigās visus aizved uz The Order of the Biodag Dubh mītni un Kesam izdodas realizēt savu ieceri.

Brīdī, kad “uzpeldēja” Ordenis man bija tāds daaahhh mirklis, tomēr autorei izdevies neiebraukt bedrē ar  Ordeņa vēstures skaidrojumu un visādām dīvainībām, labā un ļaunā cīņu. Īsti nebiju laimīga par šādu sižeta pavērsienu, bet tā ir tikai mana subjektīvā iebilde, jo beigās jau viss tā forši sastiķējās kopā.

Ja pirmajā daļā man mīļākie brīži bija Annas parādīšanās un sarunas ar viņu, tad šai daļā fascinēja Pašnāvību mežs, kurš sākumā pasakaini skaists, pārvērtās par biedējošu, līķu pilnu slazdu.

The beauty of the forest has been stripped. There`s nothing here but misery and silence. It seems impossible that anyone would want to spend their last moments here, and I wonder whether the woods lure them in with false breezes and sunlight, wearing a mask of peace, the whole damned system of roots and hanging branches preying on people like a spider.

Intereses pēc uzprasīju Google par Pašnāvnieku mežu. Man izmeta kaudzi ar šokējošām bildēm (nepētīju cik reālas) un pārsteidzošu rakstu. Izrādās Japānā tik tiešām ir Pašnāvnieku mežs. Ņemot vērā to, ka Kendare Blake dzimusi Seulā, Dienvidkorejā, man nav šaubu no kurienes radies tas mežiņš grāmatā.

Vērtējums: 4/5

Sākumā ieliku abām grāmatām 4 balles, taisot rakstu domāju likt 5, jo tiešām ļoti patika abas grāmatas, bet tad beigās paliku pie sākotnējās atzīmes, kas tik un tā nozīmē, ka stāsts ir superīgs.  Savā ziņā interesanti, ka autore nav mēģinājusi sēriju izstiept trīs grāmatās. Es būtu gatava lasīt vēl. Precīzāk pat būtu teikt “skatīties vēl”, jo abas grāmatas man bija kā filmas.

Beautiful Creatures. Kami Garcia, Margaret Stohl

Little, Brown Book for Young Readers 2009.g., 563 lpp, Caster Chronicles #1. Latviski: “Daiļās būtnes”, Zvaigzne ABC 2011.g., 602 lpp.

Ītans Veits mācās vidusskolā, redz savādus sapņus un dzīvo ASV dienvidu pilsētiņā Getlinā kur nekad nekas jauns nenotiek, un viņš ļoti grib tikt prom no šīs vietas.

I read all the time. Books were the one thing that got me out of Gatlin, even if it was only for a little while. I had a map on my wall, and every time I read about a place I wanted to go, I marked it on the map.

Līdz brīdim, kad Getlinā ierodas meitene no viņa sapņiem – Līna Dukeina. Viņa ne tik vien atšķiras no pārējām meitenēm, bet arī izrādās vecā Meikona Reivenvuda radiniece. Reivenvudā neviens nav bijis gadiem ilgi un arī saimnieku neviens pilsētiņas iedzīvotājs sen nav redzējis. It kā ar to nebūtu gana, lai satrauktu iedzīvotāju prātus, Ītans pamazām sadraudzējas ar Līnu, kura ir ļoti satraukta par tuvojošos 16. dzimšanas dienu. Tikai ap grāmatas vidu kļūst skaidrs, kas ir Līna (nē, viņa nav vampīrs), ierodas viņas māsīca un pārējā ģimene un Ītans tiek ierauts maģijas pilnos notikumos. Laika ir maz, Līnai nav teikšanas pār savu likteni un sākas cīņa uz dzīvību un nāvi.

She had the power to destroy. I had only seen the power to love. When you discovered you had both, who could figure out what to do with that?

Mani ļoti valdzināja dienvidnieciskā mistika un tēlainie apraksti: Getlina, mainīgā Reivenvuda, sapņi un vēsturiskās ainas. Tas viss bija burvīgi, pat noslēpumaini.

Sixteen moons, sixteen years
Sixteen of your deepest fears
Sixteen times you dreamed my tears
Falling, falling through the years….

Ar darbību gan tā pašvakāk. Notikumi mainījās pārāk nepārdomāti, dažkārt secinājumi bija pārāk ātri un bez pietiekoša pamatojuma. Atliek vien pieļaut, ka varoņiem piemīt apbrīnojama intuīcija vai dedukcijas spējas un viss, kas saistīts ar maģiju, notiek ātri un tam jābūt pašsaprotamam. Domāju, patiesais skaidrojums varētu būt tajā, ka darbam ir divas autores. Viena no viņām pati uzaugusi dienvidu mazpilsētā un tas labi jūtams romāna labākajā daļā – vides tēlojumā un vēsturiskajās ainās. Otra acīmredzot bija vairāk atbildīga par varoņu dialogiem un darbību, kas liekas nenostrādāta un vietām sasteigta. Arī galvenie varoņi sanākuši “plakani”, toties Līnas radinieki gan ir visnotaļ interesanti “radījumi”. Pilsētiņas iedzīvotāju raganu medības apsūdzot Līnu it visā šķita pārāk pārspīlētas un īsti nesapratu, ko autores ar to gribēja panākt.

Jauniešu romāns sanācis tāds augšā-lejā-augšā-lejā, par ko žēl, jo man patika ideja un valdzināja atmosfēra. Dodu 3,5/5. Pagaidām nezinu, vai lasīšu turpinājumu.

The Vampire Diaries. L. J. Smith

Izlasīju četras daļas: “The Awakening and The Struggle” un “The Fury and  The Reunion” (1991. – 1992.). Mēdz būt arī katra daļa atsevišķā grāmatā. Ceturtās daļas nosaukums dažās vietās ir Dark Reunion. Lasīju angliski e-grāmatu veidā. Latviski pagaidām izdotas pirmās divas daļas (šeit).

Pat nezinu ar ko sākt…Reiz mēģināju skatīties seriālu pēc “Vampīra dienasgrāmatas” motīviem, bet tālu netiku, jo kaitināja gan aktieri, gan sižets. Tomēr dzirdot, ka šī sāga ir iespaidojusi daudzus citus vampīru stāstus, nolēmu izlasīt grāmatas. (Seriāla faniem: seriālā ir tikai grāmatu pamatidejas.) Nav tā, ka būtu velti tērējusi laiku, tomēr esmu vīlusies.

Sižets īsumā (mēģināšu daudz nepateikt priekšā): The Awakening Elena iepazīstas ar Stefanu un vēlāk arī Deimonu. Iemīlēšanās, brāļu naids. Elena uzzin, ka Stefans ir vampīrs. Pa vidam vēl slepkavība. The Struggle vairāk risinās Elenas un Deimona cīņa, jo Deimons Elenu grib sev. Tiek nozagta Elenas dienasgrāmata. Beigās katastrofa.

The Fury apjukusī Elena cenšas aprast ar savu jauno būtību. Parādās jauns ļaunums, kurš beigās tiek uzveikts par traģēdijas cenu. The Reunion pilsētiņā atkal parādās kaut kas ļauns un mistisks. Bonija ar burvestības palīdzību atsauc brāļus un tie kopā ar Elenas draugiem cenšas apturēt slepkavu, un noskaidrot viņa identitāti. Viņiem palīdz arī Elena, sūtot mīklainus brīdinājumus. Protams, beigās ir smaga cīņa, brāļi gandrīz mirst. Tomēr ļaundaris tiek uzveikts un brīnumainā kārtā Elena atgriežas pie viņiem. Happy end. Atvainojos, ja kādam tagad viss notiekošais ir skaidrs un vēlme pašam lasīt mazinājusies, bet vēl mazāk pastāstīt nav iespējams, jo sižets ir taisns kā lielceļš.

Vietām es spēju līdzpārdzīvot, bet kopumā varoņi mani “neaizķēra”. Brāļu naids gadsimtu garumā, divu ļaundaru naids…. Vai tiešām nekā cita nav ko darīt un nav par ko domāt, kad vari dzīvot mūžīgi? Karolīnas un Tailera naids un sīkās atriebības man šķita saprotamākas. Elena, kura sākumā grib Stefanu tikai tāpēc, ka izskatīgais puisis uz viņu nav paskatījies. Histēriskā Bonija, kura mani izšķirošos brīžos vienkārši kaitināja. Smitai nepietiek ar vampīriem un dažām burvestībām, tāpēc viņa piemet klāt arī garus un vilkačus. Par daudz! Kaitināja arī uzstādījums, ka labs nozīmē naivs un nespējīgs par sevi pastāvēt. Uz otrās grāmatas beigām autore “labojas” un parāda Stefana īsto dabu.

Par laimi viņa ļāva Deimonam palikt kāds viņš ir līdz pat beigām.

“It`s a cold night,” he said. His eyes held Stefan`s a moment as he settled the black jacket around her.

And then he turned to walk into the darkness between the oak trees. In an instant Bonnie heard the rush of wings.

Ja viņš ceturtās grāmatas beigās būtu meties pārējo apskāvienos, es laikam skaļi lamātos. Jā, Deimons man patika. Viņš nav kusls un muļķis, viņš ir pats par sevi. Ar savām problēmām un pārdzīvojumiem, par kuriem neviens neko nezina un līdz pat beigām domā, ka viņš ir ļauns. Būtu bijis interesantāk, ja vismaz kāda nodaļa būtu no viņa skata punkta. Jāpiemin, ka turpinājuma triloģijā The Return notikumus “stāsta” Deimons. Būtu arī interesanti redzēt viņu kopā ar Meriditu. Viņi varētu viens otram derēt.

Sāgas turpinājumu nelasīšu. Wikipēdijā palasīju, kas notiek tālāk. Iespaids – tālāk ir aizvien lielāks sviests. Tikpat labi viss varēja beigties ar trešo daļu – tā traģiski, bet skaisti. Bet lasītāji pieprasīja ceturto daļu un pēc tam vēl un vēl… Pēc The Return ir uzrakstīta vēl viena triloģija The Hunters (trešā grāmata tiks izdota 2012.gada oktobrī). Vēl ir arī Stefana dienasgrāmatas. The Hunters un Stefana dienasgrāmatas raksta nezināms autors. Var lasīt un lasīt, un lasīt.

Vērtējums: “The Awakening and The Struggle” 3/5,  “The Fury and  The Reunion” 2/5. Protams, ja patīk seriāls, tad patiks arī grāmatas.