Dauģēnu dabas taka

Dauģēnu dabas taku mēģinājām iziet jau maijā. Gājiens beidzās īsti nesācies – izrādījās, ka tiltu pār Ramatu upe nojaukusi un aiznesusi. Pavasarī ūdens vēl bija par augstu un aukstu, lai gribētos brist pāri. Protams, taku var sākt no Skaņākalna puses, bet tad ir vai nu jābrauc iekšā parkā vai jāiet vēl krietns gabals ar kājām, kas kopsummā būtu par daudz vienas dienas lēnai pastaigai, ņemot vērā, ka tāds pats gabals jāiet atpakaļ (taka nav apļveida).

Pagājušajā svētdienā spītīgi mēģinājām vēlreiz no Ramatas puses. Tilta joprojām nav, bet tagad Ramatā ūdens līmenis zems (drusku pāri potītēm) un mierīgi var pārbrist.

Bet vispār rīts sākās neparasti agri – 3:30. Ap šo laiku pagalmā izmisīgi sāka riet suns. Izrādās – kāds “varonis” atstājis to tur piesietu. Atsējām suni, nomierinājām. Blakus mājas iedzīvotāji izsauca pašvaldības policiju. Ielīdām atpakaļ gultā, bet miegs vairs nenāca, sagribējās ēst. Pēc paēšanas nolēmām, ka nav ko niekoties, jābrauc to taku skatīties. Tā nu mēs ap septiņiem jau bridām pāri Ramatai.

Gājām lēni, pētot augus un kukaiņus, mētājot sunim kociņu. Nekādas steigas, kad visa diena vēl priekšā. Turpceļā saēdāmies pilnus vēderus mellenes, avenes, korintes un zemenes, atpakaļceļā pielasījām pilnu somu ar gailenēm. Suns samācījās pats lasīt ogas. Skats kā K. piemiegtām acīm apmierināts plūc no zara korintes – es to varētu skatīties visu dienu.

Dauģēnu dabas taka vijas caur neskartu mežu gar Salacas labo krastu no Ramatas upes pie Puņmutēm līdz Skaņajamkalnam. Mazsalacas mājas lapā pieejama informācija par taku, apskates vietām un karte. Taka ir labiekārtota, visām slapjajām vietām (ja neskaita Ramatu) pāri pārliktas kārtīgas laipas un tiltiņi, arī kāpnes pamatīgas, tikai “šķidriem” pakāpieniem, mazliet jāskatās zem kājām lai nesanāk trāpīt spraugā. Labiekārtotāji vai nu taupījuši materiālus, vai neko daudz nejēdz no drošiem pakāpieniem. Mums galvenais uztraukums bija, lai sunim tur neiekrīt ķepas, jo viņš ne vienmēr skatās, kur nesās. Nomaldīties nevar, norādes ir skaidras, ir arī zaļi balts marķējums uz kokiem.

Mēs nogājām 7 km līdz atpūtas vietai, kas atrodas 800 m no Dauģēnu klintīm un griezāmies atpakaļ. Dauģēnu klintis apskatījām jau piektdien, kad airējām garām un spēcīgā lietusgāzē slēpāmies klinšu alas mutē, kas varbūt nav pati drošākā vieta, bet tas nu tā. Posms, ko nogājām, mums ļoti patika – mežs, miers, klusums. Salaca bija redzama vien dažās vietās, bet daba ir tik skaista, ka plaši skati tālumā nemaz neprasījās.

Vizla, Randati un Tilderi

Kas kopīgs Vizlai, Randatiem un Tilderiem? Trīs dabas takas, kas iekārtojušās nelielā teritorijā tuvu viena otrai starp Grundzāli, Vidagu un Virešiem. Takas ir samērā īsas, ātri un viegli izstaigājamas. Vizlas un Tilderu takas visērtāk apskatāmas sausā pavasarī vai rudenī, kad koku lapas tik ļoti neaizsedz skatu uz Gauju un Vizlas upi. Savukārt Randatu taka simpātiskāka varētu būt vasarā, kad Gaujā krities ūdens līmenis. Bet ļaujiet man pastāstīt un arī mazliet parādīt sīkāk.

Vizlas dabas taka

Vizlas taka vijas gar ārkārtīgi gleznaino Vizlas upes krastu no ceļa uz Vidagu līdz ietekai Gaujā. Taku uztur vietējie iedzīvotāji (vismaz tā var noprast no satiktajiem takas kopējiem). Daļu takas sedz dēļu laipas, tomēr ieteicami ērti apavi. Pie ietekas Gaujā ir piknika vieta un eglītēs paslēpusies sirsniņmājiņa.

Vizla ir līkumota, vietām stāviem, klinšainiem krastiem. Acis priecē arī dolomītu atsegumi, krāces, milzīgs laukakmens un senais tilts pār Vizlu. Sanāk iet garām vairākām saimniecībām. No vienas pie mums skrēja suņi, jo mums pašiem bija līdzi suns, bet saimnieki uzreiz pasauca atpakaļ. Satraukums bija par vistu un muskuspīļu bariņu, bet arī tiem mierīgi tikām garām un tas bija liels sasniegums, jo suns tādus putnus redzēja pirmo reizi.

Pirmo reizi Vizlas taku izstaigājām 2014. gada novembrī, kad vēl tika likvidētas pavasara lielo plūdu sekas. Vietējie vīri teica, ka sen tik traki neesot bijis, upe pat atlauzusi lielu gabalu no dolomīta klints. Tagad tā daļa norobežota un uztaisīta apiešana pa augšu.

Takas garums 1,2 km (dažos avotos 1,5 km), lineāra. Atrodama dodies.lv

Randatu dabas taka

Randatu takai izbūvēta jauna piebraukšana un neliels stāvlaukums pirms Lejasrandātu mājām. Taka iet gar augstākajām dolomītu klintīm Latvijā. Daba.gov.lv teikts, ka būvdarbu dēļ taka uz laiku slēgta. Mēs tur bijām aprīļa sākumā un izskatījās, ka daļa darbu jau paveikta.

Pēc gleznainās Vizlas takas, šī šķita tāda skumīga. Pāris vietās gan skaisti skati uz Gauju. Lejā pie upes nenokāpām, jo ūdens bija augšā un krasts vēl neizskatījās pilnībā staigājams. Kā jau minēju, Randatu taku labāk skatīt vasarā.

Takas garums 1,2 km, lokveida. Atrodama dodies.lv

Tilderu dabas taka

Pēc pagrieziena uz Vidagu, pirms tilta pār Gauju (no Rīgas puses braucot pa A2) atrodama Tilderu taka, kas vēl tiek labiekārtota un nav atzīmēta nevienā tūrisma kartē. Ceļmalā norāde jau ir, ceļa pretējā pusē ir liels stāvlaukums, nav problēmu atstāt mašīnu. Daļa takas izlikta ar koka laipām, tomēr ieteicami ērti apavi. Taka ved gar Gaujas krastu, ir līkumota un ļoti ainaviska. Skaisti skati uz Gauju no stāvkrasta, vairākas kraujas, kam pāri uzbūvēti pamatīgi koka tiltiņi, dolomītu atsegumi. Taka (vismaz pagaidām) beidzas ar nokāpšanu pie Gaujas.

Šī taka mums ļoti patika ar ainavu dažādību. Atliek cerēt, ka mazliet patīrīs krastu, citādi vasarā neko daudz no upes neredzēs.

Takas garums ap 1,2 km, lineāra (vismaz pašreizējā stadijā). Aptuvenās koordinātes:

Apm. 57°27’16.4″N 26°20’46.7″E, aiz Tilderiem, pirms tilta pār Gauju, jauna dabas taka, bet nebija laika stāties pētīt. @dodieslv vēl nav.

— Mairita (@mairitagurova) April 10, 2016

 

Pastaiga pa Valmieras apkārtni

Sen neesmu stāstījusi par to kā mums ar suņuku iet, vai ne? Kādu laiku dakterējām sagriezto ķepu, bet par to varbūt citreiz pastāstīšu, un garās pastaigās nedevāmies. Šodien beidzot nostaigājām gandrīz 15 km un pašlaik suns pārlaimīgs guļ.

Pastaigas ar suni, kam interesē viss, prasa nemitīgu modrību un stingru roku. K ir diezgan labi samācījies iet blakus, bet ir reizes, kad enerģija spiežas pa ausīm laukā un vēja pūstā lapa jānoķer. Un tad vēl tie citi suņi….! Bet arī tas ir cits stāsts citai reizei. Cenšamies regulāri staigāt pa pilsētas centru, lai pēkšņi trokšņi un aktīvā kustība viņam ir ikdienišķa parādība, kas nesatrauc.

Valmiera ir brīnišķīga ar to, ka samērā nelielā attālumā no pilsētas centra ir lieliskas pastaigu vietas. Pa takām gar abiem Gaujas krastiem var klīst stundām ilgi. Ja paieties drusku tālāk, tad ap attīrītavām ir tīri patīkams priežu sils ar daudzām taciņām. Tieši tāpat ir otrā virzienā ap Baiļiem līdz pat Brenguļiem. Var arī ar riteņiem vai mašīnu aizbraukt uz Sietiņiezi. Priežu sili ar taciņām ir ļoti pateicīgi šādām pastaigām. Nav brikšņu un ļoti laba redzamība. Suns var labi izskrieties un tajā pašā laikā iespējams viņu pieskatīt un laikus pamanīt citus staigātājus. Tikai jāuzmana, lai neēd priežu čiekurus. Ja norij neatvērušos čiekuru, tas vēderā atveras. Bīstami.

Tā nu mēs šodien izgājām gar Kazu krācēm, pāri Vanšu tiltam uz Stacijas galu, tad pāri sliedēm uz industriālo rajonu. Mazliet par lepnu nosaucu to bomžatņiku, kas tur valda, bet pa starpām starp pussabrukušām padomju gadu rūpniecības ēkām, noliktavām, sūdiem un metāllūžņiem, rosās daudzi uzņēmumi. Tā kā tajā galā esmu diezgan reti, tad aizmirstās, ka Valmiera ir arī šāda. Pa vecajām pievadsliedēm izgājām uz dzelzeļa un pēc kāda gabala nogriezāmies uz pļavu, un cauri klusām privātmājām pa ozolu aleju devāmies uz attīrītavām un priežu mežu. Ak, kas mežā bija par skriešanu un lekšanu! Ak, kāda lidošana grāvī padzerties ūdeni! Ak, kas par kociņu ķeršanu! Beigās pārgājām pāri Dzelzītim un pa galveno ielu mājās. Aplītis ar pilsētas un meža elementiem, tā teikt. Ļoti daudz vimbotāju gar Gauju. Arī samērā daudz nūjotāju. Tas pie mums tagad populāri.

No kustoņiem neko daudz neredzējām. Strazdu pāris knosījās pa zālienu, kovārņu bars ķerstīja vārnu, kura gudri noslēpās eglē, bebriem vēl iecienītā slīkšņa bija aizsalusi un tikai tālumā pie niedrēm redzējām nolaižamies dzērvi. Arī skudras jau atkusušas un rāpo apkārt. Kad mostas ērces?

K novēl jums daudz brīnišķīgu pastaigu mežā.