Pirmās rindas izaicinājums

IMG_20150831_122833

Vai grāmatas pirmais teikums nav kā durvis pa kurām ieejam stāstā? Ir slaveni pirmie teikumi, ir arī tādi pavisam necili, bet skaidrs, ka izdomāt tiešām labu pirmo teikumu nav viegli. To visu saku tāpēc, ka grāmatu blogos un ārpus tiem aizsākusies jauna akcija – uzraksti piecu nesen lasītu vai pašlaik lasāmu grāmatu pirmo teikumu.

Ja drīkst, pavisam mazliet atkāpšos no noteikuma un starp četrām nesen lasītajām grāmatām minēšu arī Dafnes di Morjē “Rebekas” pirmo teikumu, kurā nekā īpaša nav, bet man tas šķiet perfekts un pats skaistākais, jo uzreiz spēj uzburt atmosfēru un uzdzirkstīt interesi.

Pagājušo nakti sapņoju, ka atkal biju Manderlijā.

Dafne di Morjē “Rebeka”

Tas gads mums sākās ar pusdienām.

Pīters Meils “Gads Provansā”

“Viņš atgūstas”

Makss Berijs “Leksikons”

Pulksten deviņpadsmitos pēc kuģa laika pagāju garām pavadītājiem, kas stāvēja apkārt šahtai, un pa metāla kāpnēm nokāpu konteinerā.

Staņislavs Lems “Solāris”

From two thousand feet, where Claudette Sanders was taking a flying lesson, the town of Chester`s Mill gleamed in the morning light like something freshly made and just set down.

Stephen King “Under the Dome”

Tā nu sanācis, ka daži autori sāk ar īsiem teikumiem, daži ar gariem, bet Makss Berijs vispār izvēlējies romānu sākt ar spraigu dialogu. Iespējams, ka īsi teikumi ir veiksmīgāki intereses piesaistīšanai, bet “Solāris” teikums man uzreiz piesaistīja uzmanību – kas notiek, kurp tas varonis dosies?

Paldies Annai no Tējtasītes un Anetei no Happynorelle par stafetes kociņu un Ingai Pizānei-Dilbai par ideju un akcijas aizsākšanu! Ja nepamanīju vēl kādu kociņu, tik un tā paldies! Uz starta nāk Sibilla un Doronike. Tāpat arī laipni aicināts ikviens lasītājs pārņemt stafeti savā blogā, sociālajos tīklos vai tepat komentāros.