Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis? Džūlija Smita

Helios izdevniecība 2022. gads, 295 lpp.

Fakts, ka šīs grāmatas latviskais izdevums piedzīvoja papildtirāžu neilgi pēc izdošanas (un oriģināls labus panākumus citur pasaulē), savā ziņā runā pats par sevi. Tomēr piefiksēšu savas domas par “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?” – jauno zvaigzni psiholoģijas/pašpalīdzības grāmatu lauciņā.

Grāmata ir lieliska un ļoti noderīga, ja meklējat psiholoģijas grāmatu vienkāršā valodā ar padomiem kā sev palīdzēt sakārtot domas un emocijas, rezultātā – uzlabot savu mentālo veselību un dzīvi. Pieci soļi kā kļūt veiksmīgai, bagātai un nemainīgi laimīgai ceļoties agri, skaitot afirmācijas un domājot tikai pozitīvas domas te nav. Bet kas ir? Ir zinātniskos pētījumos (ar visām atsaucēm) balstīti skaidrojumi par mūsu uzvedību, emocijām un domām, un iedoti instrumenti, kas var palīdzēt mazināt trauksmi, šaubas, nomāktu noskaņojumu un citus stāvokļus, ko darīt ar sērām, kā rast motivāciju un dzīves jēgu. Piekritīsiet, ka ļoti, ļoti svarīgas tēmas. Kā dažus noderīgus piemērus minēšu latviski iztulkoto emociju apli, kas ļauj iemācīties precīzāk aprakstīt savas emocijas; kā mainīt attieksmi pret neveiksmēm un kā atgūties pēc neveiksmes; kādi ir domāšanas aizspriedumi; kā saprast savas vērtības; kādas ir hroniska stresa pazīmes; rīcības, kas tikai pavairo trauksmi un kā to mazināt un vēl daudz kas cits.

Manuprāt, no šīs grāmatas, tāpat kā no citām līdzīga veida grāmatām, būs jēga tad, ja 1) saprot, ko lasa, 2) izmanto iegūtās zināšanas un iedotos vingrinājumus. Tāpēc es lasīju lēnām, apdomāju. Daļu jau zināju, jo biju lasījusi vai dzirdējusi no citiem avotiem, bet šeit viss ir apkopots vienkopus un tas ir ļoti ērti. Nenāk par sliktu atkārtot jau zināmas patiesības. Bija arī brīži, kad man nācās uzdot to pašu jautājumu, kas rotā grāmatas vāku. Lai strādātu ar sekām un risinātu problēmu, man vienmēr šķiet ārkārtīgi būtiski saprast cēloni, tāpēc ļoti pozitīvi novērtēju autores skaidrojumus un piemērus par katru grāmatā skarto tēmu, kas ļāva padziļināt izpratni.

Mans grāmatas eksemplārs ir izraibināts ar līmlapiņām un plānoju pārlasīt noteiktas nodaļas, kad jutīšu vajadzību. Grāmatas beigās ir garš atsauču saraksts, kas varbūt vairāk interesēs psiholoģijas un psihoterapijas speciālistiem. Savukārt resursu sadaļa noderēs mums – parastajiem lasītājiem. Tur ir Latvijā aktuālas organizācijas, kas piedāvā atbalstu, un autores sastādīts pašpalīdzības grāmatu saraksts, ja kāds viņas minētais instruments vai pieeja īpaši ieinteresējusi un gribas uzzināt vairāk. Ja patīk sociālie tīkli, Džūlija Smita ir aktīva TikTok un Instagram. Ak jā, Džūlijai Smitai ir vairāk kā 10 gadu pieredze klīniskajā psiholoģijā. Vispār vēl nekad nav bijis tik viegli atrast literatūru un video, lai parakātos savā galvā un vismaz mēģinātu saprast, kas notiek un kā sev palīdzēt. Diemžēl tikpat viegli ir uzrauties uz šarlatāniem. “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?” ir labs punkts, kur sākt vai turpināt.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Īsās atsauksmes #16

Turpinu cīņu ar neuzrakstītajām atsauksmēm. Šīs vēl no 2014. gada.

Geišas atmiņas. Arturs Goldens – nu kā var viens ne-japānis tik labi uzrakstīt romānu par Japānu?! Viņš ļoti prasmīgi ieved lasītāju sarežģītajā un noslēpumainajā geišu pasaulē pirms 2. pasaules kara. Šī, protams, ir daiļliteratūra, bet domāju, ka autors pamatīgi izpētījis tēmu un man bija sajūta, ka lasu īstu dzīvesstāstu, lai gan jāpieļauj, ka varētu būt izpušķojumi un sagrozījumi lielāka efekta radīšanai. Vērtējums: 5/5

Geiša – mana dzīve. Mineko Ivasaki, Renda Brauna – šis ir reāls atmiņu stāsts un, protams, faktu ziņā interesants, bet Mineko personība pabojāja grāmatas baudīšanu. Starp citu, Mineko Ivasaki iesūdzēja Arturu Goldenu tiesā par viņas dzīvesstāsta izmantošanu romāna tapšanā un viņas identitātes atklāšanu intervijās. Vērtējums: 3/5

Degošais pilskalns, Krusts virs pilskalna. Laimonis Purs – neko īsti neatceros no pirmajām divām Laimoņa Pura vēsturiskā cikla grāmatām. Labi, ka ir pieraksti. Cikla pirmā grāmata stāsta par 15 gadus veco Gunvaldi un vēl pavisam jauno valdnieku Nameju. Dzīvot traucē vācieši un nodevēji no pašu vidus. Otrajā grāmatā visi ir vecāki un zemgaļi paraksta miera līgumu ar Bīskapiju. Vērtējums: 4/5 (pirmā grāmata), 3,5/5 (otrā grāmata)

Sound-Rage. A Primer of the Neurobiology and Psychology of a Little Known Anger Disorder. Judith T. Krauthamer – medicīnisks pētījums tieši par to, kas norādīts virsrakstā. Bija laiks, kad noteiktas skaņas mani pamatīgi “besīja” (tas vēl ir maigi teikts) un šī grāmata ļāva saprast, kas notiek un ko darīt. Nē, šī nav pašpalīdzības grāmata. Vērtējums: 5/5

Saga. Brian K. Vaughan, Fiona Staples, Volume 1, 2, 3 – superīgs komikss par pāri, kurš nedrīkstētu būt, tāltālu, dziļdziļu kosmosu kaut kad nākotnē. Superīgi uzzīmēts un superīgi izstāstīts. Vērtējums visām daļām: 5/5

Baltā nama augšstāvā. Dzīve prezidenta namā. J.B. Vests – kurš gan negribētu ieskatīties Baltā nama aizkulisēs? Bijušais Baltā nama pārziņa palīgs un kādu laiku arī pārzinis ļauj mums to izdarīt. Vests atklājas kā taktisks un patīkams stāstnieks, kurš ļoti interesanti stāsta par Rūzveltiem, Trūmeņiem, Eizenhaueriem, Kenedijiem, Džonsoniem un Niksoniem. Piemēram, Eizenhaueri dārzeņus audzēja savā fermā un gaļu pārveda no medībām, jo prezidentiem bija pašiem jāmaksā par ģimenes un savu viesu uzturu (varbūt tā ir arī tagad, nezinu). Pārziņa kabinetā bija signālu sistēma uz plāksnes virs darba galda, lai zinātu, kad kāds no prezidenta ģimenes vai viesiem izkustējies. Vērtējums: 5/5

Бронебойщик. Алекс Орлов (Бронебойщик #1) – ar šo romānu iepeldēju sev nezināmajos fantastiskā bojevika ūdeņos. Tāla nākotne pēc atomkara, divi varoņi – jaunietis Džeks, kurš sapņo par kaujas robotu, un jau pieredzējis bijušais algotnis Ferlins, kurš viņam palīdz. Džeks tiek līdz armijai, viņu aizsūta uz citu planētu un sākas jautrība. Krievu armijas komēdija, tikai kosmosā. Apmēram tā. Godīgi sakot, labi atpūtināju smadzenes, jo Orlovs ir jautrs un veikls stāstnieks. Vērtējums: 4/5

Ar šo noslēdzu 2014. gadu. Tas bija ražens gads – 95 izlasītas grāmatas.

Ieraduma spēks. Čārlzs Duhigs

Zvaigzne ABC 2015. gadā, 448 lpp.

Enrike Iglesiass dzied par mīlestību un es jau 10 minūtes blenžu baltā lapā. Draud izpausties mans sliktais ieradums neuzrakstīt savus iespaidus par izlasīto mēnešiem un gadiem ilgi. Ar šo ieradumu es cīnos, bet diezgan nesekmīgi. Pēc “Ieraduma spēka” izlasīšanas man ir stipri lielāka izpratne, kāpēc tā notiek un ko es varētu darīt lietas labā. Ja vēlaties saprast, kāpēc nespējat ilgi turēties pie kādas apņemšanās vai vēlaties ieviest kādu jaunu un labu ieradumu, tad šī grāmata var palīdzēt saprast teorētisko pusi. Uzreiz brīdinu, ka “Ieraduma spēks” liks domāt.

Labā ziņa: Ieradumi ir tādi, kādus tos izvēlaties.

Sliktā ziņa: Ieradumi nekad nepazūd pavisam.

Liels daudzums zinātnieku visā pasaulē noņemas ar cilvēku un organizāciju ieradumu pētīšanu. Viņi ir nonākuši pie dažiem pārsteidzošiem secinājumiem un diezgan skaidras formulas no kā sastāv, kā veidot un mainīt ieradumus. Man ļoti patika, ka autors šos pētījumus pasniedz saprotamā valodā un klāt piedāvā reālus piemērus. Kā smaku iznīcināšanas līdzekļa pārdošana gandrīz aizgāja pa burbuli līdz atklāja īsto alku stimulu, kas liktu šo līdzekli pirkt. Kā, mainot spēlētāju ieradumus, treneris futbola komandu no pēdējām vietām pacēla līdz Superkausa uzvarētājiem. Kā, koncentrējoties uz vienu noteiktu ieradumu, dažiem uzņēmumiem izdevies gūt milzu panākumus. Ne vienmēr labās ieceres īstenojas un grāmatā ir skaidrojums arī tam ar piemēriem par Anonīmajiem alkoholiķiem un atkarību no azartspēlēm. Lielās tirdzniecības ķēdes un kazino izmanto datus par klientiem, lai ietekmētu un veidotu viņu ieradumus savā labā. Pats trakākais – pastāv ieradumi instinktu līmenī, kurus neapzināmies un nevaram kontrolēt.

Pētnieki ir noformulējuši ieraduma “sastāvdaļas” un nosaukuši to par ieraduma cilpu: signāls —> rutīna —> atalgojums. Šo cilpu darbina alkas. Izklausās ļoti vienkārši, vai ne? Tomēr ieradumi ir tik dažādi, tos veido un ietekmē daudzi aspekti, kas katram cilvēkam var būt atšķirīgi. Vieni ieradumi ir viegli atklājami un maināmi, citi ir dziļi iesakņojušies mūsos un vajadzīga palīdzība no malas, lai vispār saprast, no kurienes problēmai “aug kājas”. Lai kļūtu par organizāciju ieradumu mainītāju, diez vai pietiks ar vienu grāmatu. Lai mainītu vai izveidotu kādu savu personīgo ieradumu, ar šo grāmatu varētu pietikt. Protams, ja jums pietiks gribasspēka, bet arī to var trenēt. Autors pat beigās dod personīgo piemēru, kā viņš mainīja ieradumu pēcpusdienā iet uz kafejnīcu ēst cepumus un papļāpāt.

Manuprāt, laba un vērtīga lasāmviela, autors ieguldījis pamatīgu darbu faktu vākšanā un intervijās. Nešķita, ka viņš mēģinātu sniegt savu interpretāciju par tēmu. Vienīgi trešā daļa par sabiedrību ieradumiem varēja būt plašāka. Jāuzteic Jāņa Barona tulkojums bez stīviem anglicismiem. “Ieraduma spēks” ir viegli uztverama biznesa/sociālās psiholoģijas grāmata, kas būs interesanta gan jaunajai māmiņai, gan uzņēmuma vadītājam.

Vērtējums: 4/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.