Wintering. Katherine May

Rider 2020, 276 lpp. Grāmatas pilnais nosaukums: “Wintering: The Power of Rest and Retreat in Difficult Times”

Ziemas daudziem no mums ir grūtas dažādu iemeslu dēļ. Man ir grūti samierināties ar tumsu, slapjdraņķi un slidenām virsmām. Tas viss ierobežo pārvietošanos un nenāk par labu mentālai veselībai. Tāpēc diezgan likumsakarīgi izvēlējos šo grāmatu par ziemošanu – kā pārdzīvot šo laiku. Pati lasīju ziemā smagā periodā, kad ļoti vēlējos atpūtu, bet tā nebija iespējama. Grāmata sniedza daļēju mierinājumu, ka arī citiem ir grūti ziemā un ir tikai normāli vēlēties ieziemoties un to arī vajag darīt, ja ir tāda iespēja. Nav jākaunas par to, ka ļauj sev atpūsties, apstādini trako skrējienu, atsakies no kādām iespējām un pavadi dienas klusām mājās. Ziema ir laiks klusumam un mieram.

Autore caur savu pieredzi raksta gan par ziemas norisēm, gan par cilvēku fizisku un emocionālu ziemošanu. Viņa cenšas saprast ziemu sarunājoties ar tiem cilvēkiem, kuri ar to ir daudz ciešākā saskarē: somiem, norvēģiem un citiem, jo Anglijā tomēr ziemas nav tik skarbas, aukstas un garas. Caur šīm sarunām un ceļojumu uz ziemeļiem viņa cenšas saprast kā ziemeļu tautas gatavojas ziemai un sadzīvo ar to, tomēr tas viss ir diezgan virspusēji. Beigās viņa nonāk pie secinājuma, ka ziemu var iemīlēt un iemācīties to izbaudīt vai vismaz izdzīvot pēc iespējas patīkamāk. Ziemošana ir prasme, ko var iemācīties, tikai recepte katram var būt sava. Ziemošana var būt arī par emocionāli grūta dzīves brīža pārlaišanu un arī tas ir jāmāk, jāļauj sev atgūties mierīgākā ritmā, saudzīgi. Autore diezgan daudz runā par šo ziemošanas veidu balstoties savā pieredzē. Kā ziemeļvalsts iedzīvotāja es labi zinu ziemu, zinu, ko nozīmē šie tumšie, aukstie mēneši, bet par grūtsirdīgu dvēseles stāvokli, emocionālu vai fizisku “izkrišanu” no straujā dzīves ritmā, kur tev jābūt darbīgam, priecīgam un veiksmīgam, līdz šim nebiju domājusi kā par ziemošanu, bet tieši tā sanāk.

Grāmata ir sadalīta pa mēnešiem. Sākas ar oktobri un beidzas ar martu. Caur šo laika ritējumu autore domā par savām sajūtām, norisēm dabā un arī tradīcijām. Reizēm gribējās viņai teikt “nu ko tu čīksti, tu nemaz neesi īstu ziemu piedzīvojusi”, bet tas tomēr nav godīgi. Nav tā, ka viņas pieredze un grūtības ar šo gadalaiku būtu mazāk īstas par manām ciešanām no oktobra beigām līdz aprīlim. (Starp citu, šīs ziemas sākums bija vieglāks, jo veselu mēnesi turējās sniegs, kas nozīmēja gaišumu. Es arī mācos to ziemošanas prasmi.) Bija mierinoši lasīt daudzas domas, kur mūsu uzskati un rīcība saskanēja. Piemēram, tas, cik ļoti pietrūkst gaisma, vai kā mainās miega daudzums.

Šī nav tieša recepte kā pārdzīvot emocionāli grūtus laikus vai ziemu kā gadalaiku (un ko gan angliete mums par to var iemācīt?!), tomēr šī grāmata savā ziņā ir dziedinoša, mierpilna lasīšanas pieredze. Ziema reiz beidzas un arī grūti laiki reiz beidzas. “Wintering” lasīju pagājušajā ziemā, bet arī šoziem pārlasu pa kādai lapai.

Vērtējums: 4/5

Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis? Džūlija Smita

Helios izdevniecība 2022. gads, 295 lpp.

Fakts, ka šīs grāmatas latviskais izdevums piedzīvoja papildtirāžu neilgi pēc izdošanas (un oriģināls labus panākumus citur pasaulē), savā ziņā runā pats par sevi. Tomēr piefiksēšu savas domas par “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?” – jauno zvaigzni psiholoģijas/pašpalīdzības grāmatu lauciņā.

Grāmata ir lieliska un ļoti noderīga, ja meklējat psiholoģijas grāmatu vienkāršā valodā ar padomiem kā sev palīdzēt sakārtot domas un emocijas, rezultātā – uzlabot savu mentālo veselību un dzīvi. Pieci soļi kā kļūt veiksmīgai, bagātai un nemainīgi laimīgai ceļoties agri, skaitot afirmācijas un domājot tikai pozitīvas domas te nav. Bet kas ir? Ir zinātniskos pētījumos (ar visām atsaucēm) balstīti skaidrojumi par mūsu uzvedību, emocijām un domām, un iedoti instrumenti, kas var palīdzēt mazināt trauksmi, šaubas, nomāktu noskaņojumu un citus stāvokļus, ko darīt ar sērām, kā rast motivāciju un dzīves jēgu. Piekritīsiet, ka ļoti, ļoti svarīgas tēmas. Kā dažus noderīgus piemērus minēšu latviski iztulkoto emociju apli, kas ļauj iemācīties precīzāk aprakstīt savas emocijas; kā mainīt attieksmi pret neveiksmēm un kā atgūties pēc neveiksmes; kādi ir domāšanas aizspriedumi; kā saprast savas vērtības; kādas ir hroniska stresa pazīmes; rīcības, kas tikai pavairo trauksmi un kā to mazināt un vēl daudz kas cits.

Manuprāt, no šīs grāmatas, tāpat kā no citām līdzīga veida grāmatām, būs jēga tad, ja 1) saprot, ko lasa, 2) izmanto iegūtās zināšanas un iedotos vingrinājumus. Tāpēc es lasīju lēnām, apdomāju. Daļu jau zināju, jo biju lasījusi vai dzirdējusi no citiem avotiem, bet šeit viss ir apkopots vienkopus un tas ir ļoti ērti. Nenāk par sliktu atkārtot jau zināmas patiesības. Bija arī brīži, kad man nācās uzdot to pašu jautājumu, kas rotā grāmatas vāku. Lai strādātu ar sekām un risinātu problēmu, man vienmēr šķiet ārkārtīgi būtiski saprast cēloni, tāpēc ļoti pozitīvi novērtēju autores skaidrojumus un piemērus par katru grāmatā skarto tēmu, kas ļāva padziļināt izpratni.

Mans grāmatas eksemplārs ir izraibināts ar līmlapiņām un plānoju pārlasīt noteiktas nodaļas, kad jutīšu vajadzību. Grāmatas beigās ir garš atsauču saraksts, kas varbūt vairāk interesēs psiholoģijas un psihoterapijas speciālistiem. Savukārt resursu sadaļa noderēs mums – parastajiem lasītājiem. Tur ir Latvijā aktuālas organizācijas, kas piedāvā atbalstu, un autores sastādīts pašpalīdzības grāmatu saraksts, ja kāds viņas minētais instruments vai pieeja īpaši ieinteresējusi un gribas uzzināt vairāk. Ja patīk sociālie tīkli, Džūlija Smita ir aktīva TikTok un Instagram. Ak jā, Džūlijai Smitai ir vairāk kā 10 gadu pieredze klīniskajā psiholoģijā. Vispār vēl nekad nav bijis tik viegli atrast literatūru un video, lai parakātos savā galvā un vismaz mēģinātu saprast, kas notiek un kā sev palīdzēt. Diemžēl tikpat viegli ir uzrauties uz šarlatāniem. “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?” ir labs punkts, kur sākt vai turpināt.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

The Grip of It. Jac Jemc

FSG 2017, 276 lpp.

Viss ir sagriezies tā, ka gandrīz palaidu garām savu mīļo rudens grāmatu izaicinājumu R.eaders I.mbibing P.eril XIII. Tiem, kuri nezina, kas tas ir, pagājušā gada ierakstā visu pastāstīju. Iespējams, ka “The Grip of It” pamanīju kādā jaunāko grāmatu vai ieteicamo grāmatu par tēmu X sarakstā. Jebkurā gadījumā anotācija saintriģēja un lappušu skaits neliels, lai es paspētu to izlasīt R.I.P. izaicinājuma ietvaros.

Romāns konstruēts īsās nodaļās no mājas jauno īpašnieku – Džūlijas un Džeimsa – skatu punkta. Realitāte sāk izplūst, šķobīties un vairs nesaproti – tā tiešām bija, vai arī tās ir tikai iedomas. Grūti izskaidrojamas lietas notiek gan ar māju, gan tās iemītniekiem.

Apsēstas mājas ir klasiska, bet interesanta tēma, tāpat kā psiholoģiskas šausmas vai dīvainības ir interesantākas par prastu zarnu šķaidīšanu. Vismaz man. Šis romāns tomēr neaizrāva. Palika sajūta, ka autore pārāk centusies ar vārdiem uzburt vajadzīgo atmosfēru, pārāk samudrījusi psiholoģiski neskaidro galveno varoņu stāvokli. Neesmu arī stila “es eju”, “es lasu”, “es apguļos uz grīdas” piekritēja. Tomēr interesanti, ka stāstu var nolasīt vairākos līmeņos: gan kā apsēstu māju, gan kā slimību, gan kā alegoriju varoņu attiecībām. Tas man patika.

Ja runājam par šausmām, tad grāmatas sākums ir daudzsološs: veca māja ar dīvainu fona troksni un slepenām telpām, jocīgs kaimiņš, bērni, kuri mežā spēlē slepkavību spēli, un precēts pāris, kas cer sākt jaunu dzīvi. Ir visi priekšnoteikumi, lai lasītājs aizrautīgi pāršķirtu lapas un sajustos neomulīgi. Varbūt pie vainas brīnišķīgā “House of Leaves”, bet “The Grip of It” nebija ne tik šausminoša, ne noslēpumaina kā cerēju. Iespējams, ka audiogrāmatas variantā ar labiem ierunātājiem varētu noķert labu māņticīgu baiļu sajūtu devu.

Vērtējums: 3/5