Aplis & Uguns. Matss Strandbergs, Sāra B. Elfgrēna

Kad iznāca “Aplis” es to palaidu garām nepamanītu. Varbūt būtu palaidusi garām arī otro daļu “Uguns”, ja Rīgā neierastos šīs jauniešiem domātās triloģijas autori. Uz tikšanos gan nebraucu, bet grāmatas paņēmu lasīt. Godīgi sakot, ieraugot lasāmo apjomu un tiekot cauri pirmajām simts lappusēm, baiļojos, ka esmu “iegrābusies”. Tomēr sižets uzņēma apgriezienus un lasīt kļuva arvien interesantāk.

“Aplis” Engelsfors #1

Zvaigzne ABC 2012. gads, 544 lpp.

Engelsforsa – skaists nosaukums noplukušai zviedru pilsētai, kurā sešas meitenes tikko uzsākušas skolas gaitas ģimnāzijā. Viņām nav nekā kopēja, izņemot to, ka viņas vajā sens ļaunums. Kādu nakti, kad mēness kļuvis mistiski sarkans, kāds nezināms spēks viņas visas aizved uz pilsētas parku. Meitenes nezina, kā un kāpēc tur nonākušas, taču drīz vien kļūst skaidrs, ka citai bez citas viņām neizdzīvot, jo viņas ir Izraudzītās… (no oficiālās anotācijas)

Triloģijas pirmās daļas un, iespējams, visas triloģijas lielais trumpis ir smalkais un reālistiskais pusaudžu problēmu un attiecību tēlojums. Šī iemesla dēļ zviedru veikumu var droši ieteikt lasīt jauniešiem. Domāju, ka viņi meiteņu tēlos saskatīs paši sevi. Meitenes ir ļoti dažādas, tomēr nevienai dzīve nav tik skaista kā varbūt ārēji tas izskatās. Vienai šķiras vecāki, otrai vecāku nav vispār, trešā ir skolas izsmiekla objekts, ceturtā cīnās ar anoreksiju, piektā dara visu, lai būtu populāra, sestajai ir “lielā mīla”. Bija ļoti interesanti sekot viņu dzīvēm. Diezgan ilgi jaucu meitenes – spēju atcerēties viņu ikdienas problēmas, bet maģiskās spējas galīgi juka. Taisnību sakot, pirmajā daļā no maģijas ir diezgan maz, jo meitenes pašas zina ļoti maz un tikai mācās savas spējas izmantot un attīstīt.

Ar maģijas daļu gan neesmu tik apmierināta. Visa tā “o, esmu ragana” padarīšana šķita tāda samākslota un, manuprāt, meitenes to pārāk ātri un viegli pieņēma. Nepieminēšu spējas (ar tām gan viss ir kārtībā) un rituālus, lai neatklātu pārāk daudz. Gribu tikai pateikt, ka man tās darbības likās tādas nekādas. BET ņemiet vērā, ka man vispār ir problēmas ar raganām literatūrā un lielākoties visi raganu rituāli šķiet smieklīga pesteļošana un galīgi mani nepārliecina. Gaumes lieta. Man raganas krietni labāk patika citā nesen iznākušā jauniešu fantāzijas romānā. Lasot “Apli” visu laiku domāju, ka iznākums man patiktu labāk, ja autori pieturētos pie realitātes un nelīstu pārdabiskajā.

Vērtējums: 3,5/5

“Uguns” Engelsfors #2

Zvaigzne ABC, 2014. gads, 576 lpp.

Izraudzītās sāks otro mācību gadu ģimnāzijā. Visu vasaras brīvlaiku viņas ir aizturējušas elpu, gaidot dēmonu nākamo uznācienu. Bet draudi nāk no tās pues, no kuras viņas nekad nebūtu varējušas tos paredzēt. Aizvien skaidrāk kļūst redzams tas, ka Engelsforsā kaut kas ir galīgi aplam. Izraudzītās arvien ciešāk tiek saistītas cita ar citu, un viņām atkal tiek atgādināts, ka maģija nespēj ne mazināt nelaimīgas mīlestības sāpes, ne dziedināt salauztas sirdis. (no oficiālās anotācijas)

Paralēli meiteņu ikdienas problēmām skolā un mājās aizvien izteiktāka kļūst maģijas daļa – meitenes attīsta savas spējas, pilsētā ierodas raganu Padomes pārstāvji un ļaunie spēki, protams, nesnauž. Tie kuri ir izlasījuši otro daļu, noteikti piekritīs, ka “Pozitīvā Engelsforsa” bija zosādu uzdzenoša un atmiņā paliekoša. Uzvedina uz pārdomām par cilvēku apmātību ar idejām un pārlieku liela pozitīvisma kaitīgumu.

Meitenes kā raganas kļūst spēcīgākas un interesantākas. Neteikšu, ka viņas mani pilnībā pārliecināja, tomēr dažas darbības bija iespaidīgas un man patika. Visneskaidrākās joprojām ir Minu spējas, tāpēc domāju, ka trešajā daļā viņai būs izšķirošā loma cīņā ar ļaunumu. Kopumā “Uguns” ir labāks par “Apli” maģijas lietojuma ziņā.

Vērtējums: 4/5

Par abām grāmatām: nezinu kā tas panākts, bet nav jūtams, ka romānus rakstītu divi autori. Teksts lasās raiti, meiteņu tēli ir pārliecinoši un kopumā man patika. Mazliet baiļojos kā tiks atrisināta pēdējā cīņa ar ļaunumu, tomēr noteikti lasīšu arī trešo daļu. Atmetot savas pretenzijas pret raganu tēmu, varu saprast, kāpēc jauniešiem šī fantāzijas triloģija šķiet tik laba – grāmatas ir sarakstītas jauniešu valodā par jauniešiem saprotamām problēmām un tēli ir tādi, ar kuriem iespējams viegli asociēties. Un kāpēc gan nepiemest klāt aktuālo pasaules glābšanas tēmu, ko spēj paveikt tikai jaunieši, jo pieaugušie taču neko nesaprot un vispār nav nekam derīgi?

Grāmatu eksemplāri no izdevniecības.

Vacations from Hell. Libba Bray et al.

Harper Teen 2009., 280 lpp.

Krājumā ietverti pieci samērā īsi un izklaidējoši fantāzijas žanra stāsti ar vienojošu tēmu – vasaras brīvdienas. Vasaras brīvdienas, atvaļinājums skan tik forši. Kas gan varētu noiet greizi? Izrādās, ka iespējas ir plašas – no uzjautrinošām līdz šausminošām.

Stāsti nav nekādi izcilie, tomēr uzmanību notur ļoti labi, lasās veikli un beigās vēl pamanās nošokēt ar negaidītu sižeta pavērsienu (kas, loģiski, ir pats labākais brīdis katrā stāstā).

“Cruisin’” by Sarah Mlynowski. Divas draudzenes uz kruīza kuģa sadraudzējas ar meiteni, kura viņām atstāsta dzeltenās preses muļķības par vampīriem un pazudušiem cilvēkiem kruīzu laikā. Paralēli tiek meklēts džeks vienas draudzenes pirmajai reizei. Viduvējs un sasteigts stāsts, bet beigas visu apgrieza kājām gaisā. 3/5

“I Don’t Like Your Girlfriend” by Claudia Gray. Katru gadu koledžas draudzenes tiekas kopīgās brīvdienās ar visām ģimenēm. Vīrieši gan nenojauš, ka patiesībā tas ir regulārs raganu saiets. Stāsta darbība grozās ap divām pusaudzēm, kuras necieš viena otru. Visu vēl ļaunāku padara vienas pusaudzes ideālais draugs. Otra, protams, to puisi grib sev un pamazām sāk prātot – viņš tiešām ir pilnīgi ideāls, vai arī te iesaistīta maģija? Būtu pilnīgi klišejisks un garlaicīgs stāsts, ja ne tā raganu padarīšana un smieklīgais atrisinājums ar puisi. 2/5

 “The Law of Suspects” by Maureen Johnson. Divas māsas nokļūst villā Francijas laukos. Tēvocis kavējas un viņas garlaikojas vecajā mājā. Viena no māsām satiek savādu kaimiņu, kurš viņai pastāsta par franču revolūciju un īpašo aizdomās turamo likumu. Tālāk seko labs psiholoģiskais/jukušo trilleris. Sākums šķita nevajadzīgi garš, bet pārējais bija riktīgi forši. 4/5

“The Mirror House” by Cassandra Clare. Tikko precējies pāris ar pusaudžiem ģimenes satuvināšanās vārdā pavada medusmēnesi villā Jamaikā. Pludmale tukša, kaimiņu villas pamestas un kalpotāji brīdina par briesmām. Abus pusaudžus tas gan neattur un drīz viņi iepazīstas ar kaimiņieni….Tīri interesants stāsts par ļauno raganu un diezgan bezjēdzīgu laulību. Autore mēģinājusi rakt psiholoģiski dziļāk. Nekāda vaina. Beigas likumsakarīgas. 3,5/5

“Nowhere Is Safe” by Libba Bray. Četri draugi pēc vidusskolas beigšanas apceļo Eiropu. Nauda drīz iet uz beigām un viņi nolemj doties uz kādu lētāku vietu. Izvēle krīt uz Ungāriju (cik var nojaust) un leģendām apvītu ciematu Necuratul. Neviens nav laimīgs viņus tur redzēt, tomēr pēc dažām māņticīgām izdarībām un brīdinājuma neiet mežā, viņus ielaiž ciematā, kur sākas gatavošanās Mardi Gras. Viņi ātri sadraudzējas ar dažiem jauniešiem, kuri ieradušies mājās uz svinībām. Viss ir labi, tomēr jaunieši otrā dienā garlaikojas un brīdinājums šķiet pietiekoši vilinošs, lai to pārkāptu. Tā nu viņi dodas mežā un tālākais ir vienkārši šokējoši un labi. Lai arī vietām šķita sasteigts, tomēr šo var uzskatīt par labāko stāstu krājumā. Man ir zināmas aizdomas, ka autore vienkārši sagrābstījusi visādas leģendas un māņticīgus pastāstus neiedziļinoties to piederībā konkrētai teritorijai, tomēr pasniegusi savu ideju pietiekoši pārliecinoši, lai negribētos tādā ciematiņā nokļūt. 4,5/5

Speciāli pirkt nav vērts, bet (meitenes) lasīt var, kad gribas ko vieglu. Kopumā krājumam lieku 3/5

A Discovery of Witches. Deborah Harkness

Viking Penguin, 2011. gads, 585 lpp. All Souls Trilogy #1

Reizēm man tomēr nepaveicas ar grāmatas izvēli un šoreiz trāpījās romāns ar labu sižeta ideju sliktā izpildījumā.

Senas un ietekmīgas raganu dzimtas pēdējā pārstāve, zinātniece Diana Bishop pēta senas alķīmijas grāmatas Oksfordas Bodleian bibliotēkā un kādu dienu viņas rokās nonāk maģijas apvīts alķīmijas manuskripts Ashmole 782. Diāna negrib būt ragana, ļoti cenšas neizmantot savas spējas un atdod grāmatu atpakaļ pēc īsas izpētes. Tomēr slepenie spēki jau sakustējušies un Oksfordā sarodas dēmoni, vampīri un raganas. Visi grib Ashmole 782, kas gadsimtiem bija pazudusi un satur vai nu pašas pirmās burvestības, vai nemirstības noslēpumu, vai visu radījumu vēsturi no pirmsākumiem. Nebūtu liela nelaime, tikai izskatās, ka Diāna ir vienīgā, kura spēj šo grāmatu no bibliotēkas krātuves izsaukt un atvērt. Pirmais par Diānu ieinteresējas ģenētikas pētnieks un 1000 gadus vecs vampīrs Matthew Clairmont. Metjū sāk Diānu aizstāvēt un palīdzēt, viņi pamazām iemīlas un kopā mēģina atšķetināt senos noslēpumus.

Vampīri, raganas, dēmoni, kas dzīvo mums līdzās, un slepens noslēpumains manuskripts? Jā, lūdzu! Diemžēl izpildījums manā skatījumā ir ļoti vājš. Šis ir autores pirmais romāns un redaktors būs bijis pret viņu pārāk saudzīgs. Es varu samierināties ar klišejisko pārākās sievietes (skaista, gudra, laba… Diānai ir knapi 30 gadu, bet jau slavena zinātniece ar padsmitiem pētījumu. Seriously?!) un pārākā vīrieša tēlu (gudrs, žilbinoši skaists, visu varošs, bagāts, “kā viņu ieraugu tā siekala līdz grīdai” tipāžs), bet tekstā ir pārāk daudz kā lieka un tas patiesi kaitināja. Ticiet man, man nav iebildumu pret biezu grāmatu, ja tā ir labi uzrakstīta, bet šai gadījumā pusi varēja izgriezt laukā. Es pieceļos, eju dušā, uzvelku to un to, biju tur, airēju pa kanālu, iešu atkal skriet, ēdu to, viņš ir tik skaists, trīs stundas pierakstu grāmatu saturu un kā tās izskatās un bla bla bla. Liela daļa ir kaut kādi pseidozinātniski spriedelējumi par alķīmiju un DNS. Ik pa laikam ir vēsturiskas atkāpes un tamlīdzīgi, kas varētu būt interesanti, bet nespēja saistīt manu uzmanību. Vēl Metjū un Diāna daudzu lappušu garumā degustē vīnu. Vairākkārt…

Grūti saprast, kas tieši ir galvenais sižets un vai tāds ir vispār. Pusi no grāmatas tā arī nekas īpaši nozīmīgs nenotiek, un spriežot pēc nobeiguma nekas nenotiek arī tai pusgrāmatā, kuru nespēju izlasīt. Ja nu vienīgi palaidu garām kādu mīlas ainu pāris lpp garumā. Pats pārsteidzošākais, ka valoda būtībā ir laba un bagāta. Reizēm autore mēģina būt asprātīga un pamanījos pat atrast dažus ievērības cienīgus citātus:

Just because something seems impossible doesn`t make it untrue. 

Fear and denial are what humans do best.

A little book can hold a big secret – one that might change the world.

Humans can convince themselves up is down and black is white. It`s their special gift.

Man patiešām žēl, ka grāmata sanākusi man nebaudāma, tomēr ir daudz cilvēku, kas atsaucas atzinīgi un pat ļoti atzinīgi. Šī ir triloģijas pirmā grāmata. Otrā daļa “Shadow of Night” izklausās aizraujoša – Metjū un Diāna dodas atpakaļ pagātnē uz 16 gs. Londonu, Prāgu un Franciju, tomēr vairāk šai triloģijai laiku netērēšu.

Vērtējums 2/5.

Piezīme: latviski izdevusi Zvaigzne ABC kā “Raganu atklājums”