Fanīte. Reinbova Rouela

Zvaigzne ABC 2016. gads, 494 lpp.

Spriežot pēc ārzemju grāmatu blogeru sajūsmas, Reinbova Rouela pašlaik ir viena no iecienītākajām jauniešu literatūras rakstniecēm. Pie mums ar nelielu starplaiku iznācis jau otrais viņas romāns. Sīkums, bet patīkami, ka “Eleonorai un Pārkam” un “Fanītei” grāmatas vāka noformējumam ieturēts vienots stils.

Šoreiz Rouela piedāvā lasītājiem stāstu par neirotisku, stipri intravertu meiteni Kati, kura uzsāk savu pirmo mācību gadu koledžā. Ja Katei ļautu, viņa savu dzīvi pavadītu Saimona Sniega pasaulē, rakstot aizvien jaunus fanstāstus par Džemmas T. Leslijas sarakstītās grāmatu sērijas varoņiem. Kate nav vienkārša fane, viņa fano ļoti nopietni un ļoti labi raksta, Magicath fanstāstus lasa desmitiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē. Tomēr viņai ir jāiet uz lekcijām un reizēm jāsarunājas ar īgno istabas biedri Rīganu un viņas sirsnīgo puisi Leviju. Šie divi jaunieši meiteni pamazām izvelk no viņas komforta zonas.

Katei ir dvīņumāsa Rīna – socializēties (lasi – ballēties un dzert) mīloša būtne un garīgi ne pārāk stabils tēvs, kurš var tā aizrauties ar idejām, ka viņam aizbrauc jumts. Māte vispār ir savāds stāsts. Īsāk sakot, ģimenē ir problēmas un māsas to risina pa savam. Kate pazūd stāstos par Saimonu un Bazu, bet Rīna tēlo stipro, pieaugušo un kruto. Zem skaļās ārienes ir tikai pēc mīlestības un normāliem vecākiem noilgojies bērns.

Rouelai labi sanāk radīt apburošas un asprātību pilnas romantiskās attiecības, pat ja tās var saukt par naivām. “Fanīte” ir sirsnīgs un viegli lasāms stāsts par fanošanas fenomenu, pieaugšanu un pirmo mīlestību. Lasot nāca prāta visi tie citāti par grāmatu pasaules burvību un glābšanos grāmatās no nepatīkamās realitātes. Tieši Saimona Sniega pasaulē māsas ilgus gadus radušas mierinājumu. Interesanta nianse ir Levija nespēja uztvert drukāto tekstu. Tas liek mazliet savādāk palūkoties uz audiogrāmatu noderību. Attiecībā par fanstāstiem tas nav izdomāts fenomens. Tiešām, daudzi raksta un lasa fanstāstus par savām iemīļotajām grāmatām.

Lai kā man gribējās, “Fanīte” neaizķēra un nesajūsmināja tā kā to izdarīja “Eleonora un Pārks”. Arī Dreižes tulkojums šoreiz šķita kokaināks. Gan Leslijas grāmatu, gan Kates stāstu fragmenti bija vajadzīgi, lai saprastu to fanošanas daļu, tomēr mani pārsvarā tikai garlaikoja. Ja ir kāds zemteksts starp šiem fragmentiem un dvīņumāsu dzīvi, tad es to neuztvēru. “Eleonorā un Pārkā”varoņi bija labāk izstrādāti un pārliecinošāki. Piemēram, nesapratu kāpēc nevar māsai piezvanīt, kad viņa atsūtījusi satraucošu īsziņu. ASV ir tik ārprātā dārgas telefonsarunas? Beigas atstāja nepabeigtības sajūtu.

Ja aizraujaties ar fanstāstiem, tad “Fanīte” būs laba izvēle pēc nogurdinošas mācību dienas. Iespējams, ka pēc tam radīsies vēlme izlasīt “Carry On” – jaunāko angliski izdoto Rouelas romānu, kas esot Kates fanstāsts pilnā apjomā. Man ir aizdomas, ka abas grāmatas varētu simpatizēt Harija Potera faniem. Viņi noteikti sapratīs Kates labdabīgo apsēstību ar izdomātu grāmatas varoni.

Vērtējums: 3/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Eleonora un Pārks. Reinbova Rouela

Zvaigzne ABC 2015. gads, 400 lpp.

“Eleonora un Pārks” ir viens no skaistākajiem pirmās mīlestības stāstiem. Bikla, klusa, asprātīga un smeldzīga divu jauniešu sastapšanās neiecietīgā pasaulē.

1986. gada rudenī, skolēnu autobusā iekāpj savāda meitene – apaļīga, dīvaini ģērbusies, sarkaniem, pinkainiem matiem. Svešā, kurai jau uz pieres rakstīts – esmu jūsu jaunais izsmieklu objekts. Pārks ir vietējais, tomēr ne gluži savējais, jo aziāts un neiesaistās vietējo “brašuļu” izklaidēs. Viņš apžēlojas par svešo dīvaini un ļauj apsēsties brīvajā vietā sev blakus. Tā sākas viņu līdzās pastāvēšana, kas vēlāk izvēršas draudzībā un apžilbinošā mīlestībā.

Šogad maz lasu jauniešu romānus, iepriekšējos gadus to darīju vairāk, un jāsaka, ka Reinbovas Rouelas romāns ir viens no labākajiem mūsdienu jauniešu literatūras plaukta paraugiem, kādu vispār esmu lasījusi. Romāns ir labi uzrakstīts, bez vārdu plūdiem lapu aizpildīšanai, un ļoti reālistisks, ar dzīviem varoņiem. Dažos jauniešu tikšanās labākajos (kad viņiem izdodas netraucēti būt kopā) brīžos, autore varbūt drusku par daudz cenšas, lai būtu skaisti un saldi, tomēr līdz salkanumam nenonāk. Iebilst var arī par Eleonoras diezgan biežo fokusēšanos uz savu un Pārka izskatu, bet viņai tas ir ļoti svarīgi, tāpēc es to laidu gar ausīm. Beigas, visticamāk, jūs pārsteigs. Negaidīju tādu drosmīgu soli un tas padarīja šo stāstu vēl smeldzīgāku un lika nobirdināt pāris asaras. Acīmredzot, mani ir viegli aizkustināt un esmu sentimentāla. Runājot par sentimentalitāti, “Eleonora un Pārks” liks atcerēties pirmo mīlestību tiem, kam tā jau aiz muguras un tikai no katra pieredzes atkarīgs, kādas izjūtas jūsos raisīsies. Domāju, ka Eleonoras un Pārka attiecības arī atgādinās, kā tas ir – mīlēt tā, ka… grūti elpot… sāp…pacelies spārnos…laiks apstājas… – izvēlieties salīdzinājumu paši.

Eleonora un Pārks mīl par spīti visam. Slepus no Eleonoras ģimenes, sākumā arī slepus no skolasbiedriem, par spīti Pārka vecāku sākotnējai atturībai, par spīti izsmieklam un instinktīvai vēlmei norobežoties no tā, kuru apsmej, lai pats nekļūtu par apsmiekla objektu. Abu jauniešu šaubas par sevi un vienam par otru, cīņa ar saviem “tarakāniem” abu attiecības padara vēl ticamākas. Ticamas ir arī abu jauniešu ģimenes. Eleonoras dzīves nomocītā māte, kura turas pie agresīvā vīra, it kā neko labāku dzīvē nebūtu pelnījusi, nav īsti izprotama, tomēr reālajā dzīvē taču šādu piemēru ir tūkstošiem un miljoniem. Kā pretstats tam ir Pārka ģimene. Pārkam šķiet, ka tēvs viņu ne īpaši mīl, bet tēva un mātes savstarpējā mīlestība viņam dzīvē sniedz stabilitātes un drošības sajūtu. Šī Pārka atziņa ir viena no skaistākajām vietām grāmatā.

Liela nozīme romānā ir gan attiecībām ģimenē, gan skolēnu vardarbībai. Tās lietas, ko viņi dara tikai tāpēc, ka kāds neatbilst viņu standartiem un ir savādāks! Vai tas ļauj slēpt savu nedrošību, tā teikt – uzbrūc pirmais, pirms kāds uzbrūk tev? Sižetā ir vairākas epizodes, kas liks par to īpaši padomāt.

Domāju, ka no visa uzrakstītā ir skaidrs, ka man “Eleonora un Pārks” ļoti patika un silti iesaku, ja interesējaties par jauniešu literatūru. Šis ir ļoti labs piemērs, kā jāraksta romāns jauniešiem. Lasīšu arī citas šīs autores grāmatas.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.