Orb Books 2003, 336 lpp. Mythago Wood #1
Ryhope meža noslēpums prasījis visu Džordža Hakslija dzīvi. Pēc viņa nāves, dēli turpina aizsākto, bet tas, ko viņi atklāj, pārspēj visu iztēloto, jo mežs ir pasaule, kurā mīti atdzīvojas un mīlestība var novest līdz vājprātam.
“Mitago mežs” ir viena no tām agrā jaunībā lasītajām grāmatām, kas manā atmiņā atstājusi spēcīgu iespaidu. Toreiz stāsts mani burtiski apbūra, es tajā mežā dzīvoju! Vēlāk nosaukums pagaisa no atmiņas, atcerējos tikai maza formāta zaļu grāmatu. Pirms gada vai diviem beidzot atradu nosaukumu un, protams, nolēmu, ka laiks šo grāmatu pārlasīt. Šajā laikā romāns piedzīvoja atkārtotu izdevumu latviski, tomēr izvēlējos lasīt oriģinālu.
Atmiņā bija palicis mistisks un mazliet biedējošs ceļojums brīnumainā mežā. Patiesībā gan daļa darbības notiek blakus mežam, līdz mežs pamazām pārņem māju un brāļu dzīves līdzīgi kā notika ar tēvu. Īstā dzīve viņiem ir mežā. Ārēji neliels, parasts, vecs jauktu koku mežs ar nelielu upīti, tas slēpj sevī teritoriju, kas ir neparasti plaša laikā un telpā. Tēvs atklājis mežā dzīvojošos mitago – mītu un leģendu tēlus, kas materializējušies no kolektīvās zemapziņas (vismaz tā es sapratu). Ļoti iespējams, ka, cilvēkam iekļūstot mežā, no viņa zemapziņas var tik izvilkti jauni tēli. Kurš gan nekļūtu apsēsts ar šādu iespēju? It īpaši, ja no meža iznāk skaistā Guiwenneth, kuru pēc tam ir cerība mežā atkal atrast? Tas gan nepaliek bez sekām un vīrieši pamazām paši sāk līdzināties aizvēsturiskiem mežoņiem.
To, kā funkcionē mežs un tajā ieslēptā pasaule un kā veidojas mitago, sākumā nemaz nav tik viegli saprast. Lasīju angliski un man tas prasīja zināmu iedziļināšanos. Pa mežu ir jāiet dienām ilgi, bet tik un tā nekur īpaši tālu no ārmalas nebūsi. Biedējoša ir iespēja no savas atmiņas pat negribot uzburt kādus tēlus un izmainīt mežā pastāvošo kārtību. Vēl biedējošākas ir pārmaiņas, kas notiek ar mežā iegājušajiem vīriešiem. Ir tik viegli zaudēt civilizācijas ietērpu pirmatnējā vidē. Vienlaikus mežs ir tik vilinošs, ka es laikam neatteiktos tajā ieiet. Holdstoka spēja aprakstīt mežu ir vienkārši fascinējoša. Teksts praktiski smaržo pēc meža. Lasot jutu trūdošu lapu un sūnu smaržu, mūžīgo krēslu zem milzīgajiem ozoliem un upes čalošanu. Fantastiska sajūta.
Otrreiz lasot, man radās dažas konkrētas iebildes, bet uzreiz nepierakstīju un tagad vairs nevaru atcerēties. Tā iet, kad “marinē” atsauksmju rakstīšanu. Īsti nepārliecināja visu trīs vīriešu trakā aizraušanās ar aizvēsturisko meiteni. Varbūt vismaz vienam varēja izdomāt citu ieganstu, lai dotos mežā. Mežu man vajadzēja vairāk, vairāk, vairāk…… Salīdzinot ar bērnības sajūtām, “Mitago mežs” vairs nešķita tik episks, tomēr kas maģisks un biedējošs tekstā saglabājies. Ne visi uztver meža burvību, romāns ir pietiekoši īpatnējs, lai nepatiktu visiem. Spīganai ne visai patika, Asmo gan dala manu sajūsmu.
Vērtējums: 5/5
Domāju lasīt turpinājumu “Lavondyss”. Lavondyss ir vieta aiz uguns sienas, vieta ārpus laika, kurp dodas daži no “Mitago meža” varoņiem. Lasīju gan, ka ar katru nākamo grāmatu sērija paliek vājāka, tāpēc nesteidzos.
Marii grāmatplaukts 