R.I.P. XII beidzies, lai dzīvo R.I.P.

rip800

Līdz ar oktobra beigām beidzas arī “tumšās” literatūras lasīšanas izaicinājums. Tas gan neliedz turpināt lasīt spoku stāstus, trillerus, gotiskos romānus un tumšo fantāziju, jo veļu laiks vēl turpinās un dienas paliek tikai tumšākas.

Šogad plānoju lasīt tikai divas grāmatas, bet sanāca trīs un izvēlētās grāmatas – detektīvs un divas tumšās fantāzijas grāmatas mani patiesi iepriecināja.

the bloody chamberThe Bloody Chamber and Other Stories. Angela Carter

Penguin Books 1990, 128 lpp.

Gotisko stāstu krājumu man uzdāvināja Lasītāja. Paldies! Aizmirsu saskaitīt, bet laikam bija kādi padsmit stāsti, kas savādākā, vēl tumšākā, pieaugušākā veidā pasniedz mums zināmās pasakas par Zilbārdi, Skaistuli un Briesmoni, Runci zābakos, Sniegbaltīti, Sarkangalvīti un citiem. Tumši, vardarbīgi un pat mazliet erotiski. Pēc pēdējā laika ažiotāžas esmu apmulsusi, kas ir un kas nav feminisms, bet, manuprāt, stāstos pavīd arī feminisma idejas: meitenes apzinās sevi kā patstāvīgas būtnes, egoistiskas, arī seksuālas, brīvas, spējīgas pašas lemt un ņemt no dzīves to, ko vēlas. Visvairāk mani patīkami nošokēja viena versija par Sarkangalvīti un Sniegbaltīti. Tie bija īsi stāsti, bet ar negaidītām, nenormālām beigām. Savukārt par Runci zābakos bija ļoti uzjautrinošs stāsts un man patika pat labāk par oriģinālu.

Stils ir diezgan cakains, ar daudziem salīdzinājumiem un īpašības vārdiem, lai veidotu vajadzīgo tumšo atmosfēru, bet reizēm teikumi tā aizvijas, ka var arī pazaudēties. Man nešķita, ka stāsti ir vienlīdz labi. Daži vairāk atgādināja ātrumā uzmestas skices, kuras nav sanācis vēlāk rūpīgāk izstrādāt. Kopumā krājums atstāj labu iespaidu un ir lasāms, ja patīk pasaku pārstāsti.

Vērtējums: 3,5/5

the silkwormThe Silkworm. Robert Galbraith

Mulholland Books 2014, 455 lpp. Cormoran Strike #2

“The Silkworm” ir otrā grāmata sērijā par detektīvu Kormorānu Straiku. Mani biedēja, ka šī būs ļoti tumša un briesmīga, bet nebija tik traki, jo Roulinga raksta loti labi, tomēr viņas tekstā nav tā izteiktā brutalitātes un ļaunuma sajūta, kas mani biedē un kas tik bieži sastopama citos, īpaši skandināvu, kriminālromānos. Noziegums gan ir briesmīgs un romāns labi iederējās  kopējā R.I.P. noskaņā. Protams, noskatījos arī seriālu. Vairāk par “The Silkworm” rakstīšu, kad izlasīšu arī trešo grāmatu un taisīšu vienu kopēju rakstu.

Vērtējums: 4,5/5

Trešā grāmata R.I.P. lasīšanas akcijai pievienojās pilnīgi neplānoti, jo saņēmu lasīšanai Skota Hokinsa “Ogļu kalna bibliotēku”, kas izrādījās traki melns un dulls fantāzijas romāns par neparastiem bibliotekāriem. Iedomājieties būdīgu džeku, aukstasinīgu slepkavnieku baletbruncīšos, iesmērējušos ar asinīm un zarnu pār plecu….Neaizmirstams tēls. Sajūsmas pilnu atsauksmi jau uzrakstīju, tāpēc neatkārtošos.

Lūk, tā man gāja šajā rudenī. Iespējams, ka nākamajā R.I.P. vairāk pievērsīšos izzinošai literatūrai. Piemēram, Bārbalas Simsones “Monstri un metaforas: ieskats šausmu literatūras pasaulē”. Tomēr nākamais rudens vēl tālu un kas zina kādas feinas grāmatas tas atnesīs.

Advertisements

R.I.P. XII

lasīt

Gaidu un nevaru sagaidīt oficiālu paziņojumu par šī gada R.I.P., bet tas jau man neliedz turpināt tradīciju.

Ja kāds vēl nezina, R.I.P. ir lasīšanas izaicinājums no 1. septembra līdz 31. oktobrim, kura laikā lasa “tumšo” literatūru: trillerus, mistiku, tumšo fantāziju, gotiku, šausmas, spoku stāstus un tamlīdzīgus darbus.

Četrus gadus lasīšanai izvēlējos pirmo līmeni, bet šogad būšu reāliste un palikšu pie otrā līmeņa, kas nozīmē 2 grāmatas.

ripnineperilsecond-600x268

Jau laicīgi izdomāju, kuras divas grāmatas lasīšu, bet tad iepazinos ar Kormoranu Straiku un viņš manus plānus pamainīja.

the bloody chamber the silkworm

The Bloody Chamber by Angela Carter
The Silkworm by Robert Galbraith

Tiklīdz saņēmu dāvanā fantāzijas/šausmu stāstu krājumu “The Bloody Chamber” zināju, ka lasīšu to R.I.P. laikā. Savukārt pēc “The Cuckoo`s Calling” bija pilnīgi skaidrs, ka nav variantu – man tūlīt pat ir jāturpina lasīt Roulingas detektīvsērija. “The Silkworm” esot tumšāks un drūmāks, tāpēc domāju, ka pilnībā iederēsies R.I.P. rāmjos. Jebkurā gadījumā man romāns ir jāizlasa pirms seriāla, ar kuru arī esmu aizrāvusies.

Vai kāds no jums piedalās R.I.P.?

Kā man gāja ar R.I.P. X

rip10400Plāni ir paredzēti, lai tos mainītu. Tieši tā notika ar manu R.I.P. X plānu. Šoreiz septembrī un oktobrī trāpījās tik daudz jaunu grāmatu, ka nācās novērsties no mērķa lasīt tumšus, spokainus un biedējošus stāstus lielā vairumā. Sanāca lasīt citas interesantas un labas grāmatas.

Viena no četrām sākotnējā R.I.P. plāna grāmatām bija Ransom Riggs “Hollow City”, ko godīgi izlasīju, nospļāvos par muļķīgām vietām, nopriecājos par dīvainām un patīkamus šermuļus uzdzenošām ainām un fotogrāfijām, un tad nolēmu piebeigt fantāzijas sēriju, izlasot tās trešo daļu “Library of Souls”, kur saņēmu tīkamu monstru devu. Par šīm abām Mis Peregrīnes triloģijas grāmatām uzrakstīju kopīgu atsauksmi. Atkarībā no gaumes un vecuma, šī sērija ir iederīga spokaini rudenīgām noskaņām.

Neil Gaiman “The Graveyard Book”, Mira Grant “Deadline” un Rick Yancey “The Monstrumologist” diemžēl palika nelasīti. Tā vietā izlasīju nesen iznākušo savādu notikumu un maģiskā reālisma caurstrāvoto Moïra Fowley-Doyle “The Accident Season”. Šis tumšais un rudenī īsti iederīgais (darbība notiek oktobrī, ir pat Helovīna masku balle) jauniešu romāns, lēni sācies, uz beigām patīkami pārsteidza ar sapņaino atmosfēru un atrisinājumu.

Biju apņēmusies izlasīt vismaz 4 grāmatas šajā izaicinājumā, kurā der viss, kas vairāk vai mazāk iederas mistērijas, noslēpumu, trillera, tumšās fantāzijas, gotikas, šausmu vai pārdabiskā rāmjos. Mierīgi šeit varu pieskaitīt divus izlasītos detektīvus un bez sirdsapziņas pārmetumiem teikt, ka lasīšanas izaicinājumu esmu izpildījusi godam. Agatas Kristi “A Pocketfull of Rye” bija mans otrais un ļoti veiksmīgais mēģinājums lasīt Mis Mārplas detektīvsēriju. Šajā romānā ir pa pilnam noslēpumu un līķu, bet atrisinājums ir kā indīga odziņa uz tortes. Manu mīlestību uz klasiskajiem detektīviem apmierināja arī Indreka Harglas vēsturiskais detektīvs “Aptiekārs Melhiors un Akas ielas rēgs” par atjautīgo Tallinas aptiekāru Melhioru, traģisku leģendu apvītu spokainu māju un vairākiem līķiem.

Neviena no šīm grāmatām nav pa īstam šausminoša un biedējoša. Var mierīgi lasīt, nebūs naktī jāguļ ar ieslēgtu gaismu un jālūdz kādu pavadīt uz labierīcībām. Šo grāmatu noskaņa vairāk līdzinās tīkamai vakarēšanai pie kamīna ar karstu dzērienu un vectēva spoku stāstiem, kamēr aiz loga vējš sakuļ lietu ar tumsu un pa brīdim ar zaru piesit pie stikla, liekot mazliet neomulīgi sarauties.

R.I.P. IX

lavinia-portraitRIP1Izaicinājumu R.eaders I.mbibing P.eril (notiek jau devīto reizi) gaidīju kā Ziemassvētkus. Nē, meloju. Ziemassvētkus patiesībā nemaz tik ļoti negaidu. Piedalījos jau pagājušajā gadā un man ļoti patika. Arī visas četras izvēlētās grāmatas izrādījās interesantas un atmiņā paliekošas. Laiks piedalīties atkal – migla sabiezē, vakari paliek tumšāki un no ēnām lien spoki un mošķi…

R.eaders I.mbibing P.eril IX norisinās no 1. septembra līdz 30. oktobrim. Izaicinājumam der:

Mystery.
Suspense.
Thriller.
Dark Fantasy.
Gothic.
Horror.
Supernatural.

Vai jebkas līdzīgs ar tumšu noskaņu. Ir vairāki dalības līmeņi un tā ir šī izaicinājuma burvība, jo tas nav pārāk apjomīgs un nomācošs. Piedalīties var arī tikai ar vienu lasāmo grāmatu. Es, protams, izvēlos pirmo līmeni.

ripnineperilfirst

Ir tik daudz grāmatu, kuras der šai tēmai, tāpēc izvēlēties bija grūti. Beigās izvēlējos četras, kuras man pašlaik ir pieejamas. Divas biezas, divas plānas… to es tā gudri esmu izplānojusi, jā gan.

hounting of hill housemonstrumologistdr. jekyll and mr. hydefeed
The Hounting of Hill House by Shirley Jackson  Mana atsauksme
The Monstrumologist by Rick Yancey
The Strange Case of Dr. Jekyll and Mr. Hyde by Robert Louis Stevenson   Mana atsauksme
Feed by Mira Grant  Mana atsauksme 

Pagājušajā gadā lasīju We Have Always Lived in the Castle un biju sajūsmā, tāpēc tagad ķeršos pie otra Širlejas Džeksonas darba par spokainu māju The Hounting of Hill House. Man patīk romāni dienasgrāmatu veidā, tāpēc izvēlējos The Monstrumologist par monstru pētnieka asistentu. Audio formātā savu kārtu gaida klasika The Strange Case of Dr. Jekyll and Mr. Hyde – atvēsinošā stāstā par labo un ļauno cilvēkā. Un kur gan pēdējā laikā bez zombijiem? Cik saprotu, Feed ir par diviem blogeriem (kas pats par sevi jau šķiet interesanti), kuri mēģina noskaidrot kā sākusies zombiju epidēmija.

Tas viss izklausās tik kārdinoši, ka nevaru sagaidīt, kad pabeigšu iesāktās grāmatas un varēšu ķerties pie šīm. *aiziet lasīt*

Golden. Jessi Kirby

GoldenSimon & Schuster Books for Young Readers 2013, 278 lpp.

Neuzņēmīgās un pareizās Pārkeres Frostas rokās neilgi pirms skolas beigšanas nonāk pirms desmit gadiem mirušās “zelta” meitenes Džuliannas Farneti dienasgrāmata. Džuliannas un viņas puiša Šeina nāvi pilsētiņā joprojām piemin un Pārkere nespēj atturēties neielūkojusies mirušās meitenes domās.

Rudens grāmatu sarakstam šo YA romānu izvēlējos galvenokārt vāka dēļ, kas raisīja asociācijas ar zeltaino atvasaru. Godīgi sakot, pēc anotācijas šķita, ka saturs būs tumšāks, noslēpumaināks un smagāks.

Būtībā romāna ideja balstās uz Roberta Frosta dzejoļa “Nothing gold can stay” pēdējo rindiņu, kas sevī nes plašu metaforu par lietu mainīgo dabu. “Viss labais reiz beidzas” varētu būt idejiski tuvākā idioma. Romānā vispār ir daudzas atsauces uz Frosta dzeju, jo galvenā varone varētu būt attāla slavenā dzejnieka radiniece. Savukārt romāna darbību virza Mērijas Oliveras dzejoļa “The Summer Day” pēdējās divas rindiņas: Tell me, what is it you plan to do with your one wild and precious life? 

Oliveras dzejas rindas pirms desmit gadiem angļu valodas skolotājs uzrakstījis uz tāfeles kā uzvedinošu jautājumu vidusskolas beidzējiem un uzdevis viņiem īpatnēju projektu – līdz skolas beigām rakstīt dienasgrāmatu, kuras viņš izsūtīs absolventiem pēc 10 gadiem. Izsūtot dienasgrāmatas, galvenā varone Pārkere atrod pirms 10 gadiem pazudušās Džuliannas dienasgrāmatu. Džulianna, ideāla zelta jaunatnes pārstāve, ir kļuvusi par pilsētiņas leģendu un Pārkere krīt kārdinājumā izlasīt viņas dienasgrāmatu. Tas, ko viņa atklāj, sašķoba skaisto leģendu, liek Pārkerei apdomāt pašai savu necilo eksistenci un pieķerties gandrīz neticamai idejai. Pārkere ir ļoti pareiza meitene, kuru māte tur stingros grožos. Garlaicīga, uzcītīga un bailīga. Džuliannas īsais dzīvesstāsts viņai liek sasparoties. Krietni interesantāka persona man šķita Džulianna. Vismaz viņas dienasgrāmata bija romāna labākā daļa.

Autore risina šobrīd aktuālo “dari to, ko patiesi vēlies” tēmu. Kā mēs baidāmies riskēt, baidāmies pievilt citu cilvēku gaidas, aizmirstam savus sapņus. Kā mīlam kādu līdz izrādās, ka mīlam tikai tāpēc, ka nav bijušas izvēles iespējas. Un cik patiesībā muļķīgi ir dzīvot ar vainas apziņu un cik ļoti cilvēki tomēr mīl nest iedomātus krustus. Beigas, protams, laimīgas, bet savā ziņā man tās šķita muļķīgas.

Lasot un vēl brīdi pēc izlasīšanas man “Golden” ļoti patika. Pieļauju, ka zināma vaina tur ir bieži pieminētajai dzejai, bet man patika arī pats stāsts. Kad bija pagājušas dažas dienas, sapratu, ka visticamāk pēc mēneša šis romāns man atmiņā nebūs atstājis nekādas pēdas. Jauka lasāmviela konkrētam mirklim un tas arī viss. Jā, tās Oliveras dzejas rindas gan man lika padomāt un būs jāmēģina sameklēt kāds Frosta dzejoļu krājums, jo jau sen gribu viņu palasīt.

Vērtējums: 3,5/5