A Game of Thrones. George R.R. Martin

A Song of Ice and Fire #1. Pirmā publikācija 1996. gadā, 835 lpp. Latviski “Troņu spēle”, izdevusi The White Book 2011. gadā, 776 lpp. Lasīju krievu valodā “Игра престолов”.

Romāns episkā fantasy žanrā. Pirmā no sāgas grāmatām (kopumā plānotas septiņas). Domāju, visi ir pazīstami ar “Troņu spēļu” lielisko ekranizāciju. Pirmā sezona atspoguļo sāgas pirmās grāmatas notikumus. Nesen sāka rādīt otro sezonu. Seriāls diezgan precīzi seko grāmatas notikumiem, izmaiņu ir maz. Tāpēc, ja baida grāmatu apjomi, silti iesaku skatīties seriālu. Par sāgu jau ir rakstīts tik daudz – kaut vai šeit , ka es neatkārtošu vispārzināmo informāciju.

Ja es tagad rakstīšu “esmu iemīlējusies seriālā un sāgas grāmatās”, tas skanēs mazliet jocīgi. Latviešu valodā pierasts mīlēt puisi, meiteni, vīru, sievu, māti, bērnus, dzimteni….Kā viņus nolikt uz viena plaukta ar grāmatu? “Ļoti patīk” arī nav īsti tas, kas vajadzīgs. Bet nu labi, lai paliek. Mana mīlestība sākās ar seriālu tumšā rudens vakarā. Es tik ļoti aizrāvos, ka sameklēju grāmatu, pēc kuras seriāls uzņemts. Un iegrimu Mārtina radītajā sīki detalizētajā izdomātajā pasaulē, kas ir tik reāla, ka man nācās sev visu laiku atgādināt: tā nav alternatīvā viduslaiku Eiropas vēsture, tie nav skandināvi, vācieši, mongoļu klejotāji, tā nav Vidusjūra….Viss ir izdomāts, un tai pašā laikā tik reāls. Tas mani vienkārši fascinē. Maz pārdabiskā un mistiskā, ja neskaita īpašos vilkus, gudrās vārnas ziņneses, Sienu ziemeļos un briesmas aiz tās. Bieži tiek pieminēti arī pūķi, bet līdz grāmatas beigām tā ir tikai daļa no vēstures.

Sāgas darbība risinās izdomātā viduslaiku pasaulē, kur vasara un ziema ilgst gadiem. Septiņas karalistes apvienotas vienā valstī, bet miers ir mānīgs… Karaļa labā roka ir miris un karalis Roberts ierodas ziemeļos pie sava senā drauga Edarda Stārka uzticēt viņam atbildīgo amatu. Edards negribīgi piekrīt, bet viņš ir pārāk godprātīgs labās rokas amatam. Bez tam viņu urda vēlme noskaidrot, kas notika ar viņa priekšgājēju. Klīst baumas, ka viņš ticis noindēts. Edardam izdodas atminēt karalienes noslēpumu un tas ir gala sākums. Tuvojas ziema, klusām tiek vītas intrigas un sākas cīņa starp dižciltīgo namiem par troni. Lanisteri gatavo nodevību….

Тот, кто играет в престолы, либо погибает, либо побеждает. Середины не бывает!

Katra nodaļa stāsta notikumus no cita personāža skatu punkta. Pirmajā grāmatā tā pārsvarā ir Stārku ģimene: Edarda nedienas galmā, Džona došanās uz Sienu, Brana kritiens, Keitelinas došanās pie māsas, Arjas “deju stundas” un bēgšana. Paralēli tiek stāstīts par Pūķu princeses Deienerisas gaitām, kura tiek izprecināta barbaru klejotājcilšu vadonim Drogo.

Mārtins nebaidās savus varoņus nogalināt, tāpēc pārāk pieķerties un līdzi just kādam varonim nedrīkst. Man bija žēl Edarda, viņam vajadzēja rīkoties gudrāk un viltīgāk. Sansa ar savu naivumu un seklumu mani kaitināja, bet notikumiem attīstoties nežēlīgāk, viņa pamazām pieaug un kļūst gudrāka. Arja un Deienerisa ir lieliski tēli, cīnītājas. Ceru, ka autors viņas ne tik drīz nogalinās. Bet laikam vissimpātiskākais ir punduris Tairons Lanisters. Ņiprs, dzīves gudrs, viltīgs, cinisks, bet arī labsirdīgs un patīkams. Vispār atšķirībā no dažiem citiem romāniem, kaut vai teiksim no Tolkīna “Gredzenu pavēlnieka”, Mārtina sāgā nav izteiktu labo un ļauno varoņu. Katrs ir spējīgs uz slikto un otrādi. Un tas manās acīs ir milzīgs pluss.

Jāsaka, ka lasīju diezgan ilgi. Bet tikai tāpēc, ka laika nebija daudz un lasīju arī citas grāmatas. Reizēm izlasīju pāris nodaļas un vajadzēja pārtraukumu. Paralēli arī skatījos seriālu. Tomēr es negibu teikt, ka lasās smagi, absolūti nē. Valoda ir bagātīga, bet viegli uztverama. Tolkīna valoda man patika, bet es ar to mocījos daudzo izdomājumu un teikumu konstrukcijas dēļ. Šeit tā nav. Netaisos gan to pašu apgalvot par latvisko tulkojumu.

Sāgas pirmajai grāmatai dodu 5/5. Patiešām lieliska pieaugušo fantasy.

The Vampire Diaries. L. J. Smith

Izlasīju četras daļas: “The Awakening and The Struggle” un “The Fury and  The Reunion” (1991. – 1992.). Mēdz būt arī katra daļa atsevišķā grāmatā. Ceturtās daļas nosaukums dažās vietās ir Dark Reunion. Lasīju angliski e-grāmatu veidā. Latviski pagaidām izdotas pirmās divas daļas (šeit).

Pat nezinu ar ko sākt…Reiz mēģināju skatīties seriālu pēc “Vampīra dienasgrāmatas” motīviem, bet tālu netiku, jo kaitināja gan aktieri, gan sižets. Tomēr dzirdot, ka šī sāga ir iespaidojusi daudzus citus vampīru stāstus, nolēmu izlasīt grāmatas. (Seriāla faniem: seriālā ir tikai grāmatu pamatidejas.) Nav tā, ka būtu velti tērējusi laiku, tomēr esmu vīlusies.

Sižets īsumā (mēģināšu daudz nepateikt priekšā): The Awakening Elena iepazīstas ar Stefanu un vēlāk arī Deimonu. Iemīlēšanās, brāļu naids. Elena uzzin, ka Stefans ir vampīrs. Pa vidam vēl slepkavība. The Struggle vairāk risinās Elenas un Deimona cīņa, jo Deimons Elenu grib sev. Tiek nozagta Elenas dienasgrāmata. Beigās katastrofa.

The Fury apjukusī Elena cenšas aprast ar savu jauno būtību. Parādās jauns ļaunums, kurš beigās tiek uzveikts par traģēdijas cenu. The Reunion pilsētiņā atkal parādās kaut kas ļauns un mistisks. Bonija ar burvestības palīdzību atsauc brāļus un tie kopā ar Elenas draugiem cenšas apturēt slepkavu, un noskaidrot viņa identitāti. Viņiem palīdz arī Elena, sūtot mīklainus brīdinājumus. Protams, beigās ir smaga cīņa, brāļi gandrīz mirst. Tomēr ļaundaris tiek uzveikts un brīnumainā kārtā Elena atgriežas pie viņiem. Happy end. Atvainojos, ja kādam tagad viss notiekošais ir skaidrs un vēlme pašam lasīt mazinājusies, bet vēl mazāk pastāstīt nav iespējams, jo sižets ir taisns kā lielceļš.

Vietām es spēju līdzpārdzīvot, bet kopumā varoņi mani “neaizķēra”. Brāļu naids gadsimtu garumā, divu ļaundaru naids…. Vai tiešām nekā cita nav ko darīt un nav par ko domāt, kad vari dzīvot mūžīgi? Karolīnas un Tailera naids un sīkās atriebības man šķita saprotamākas. Elena, kura sākumā grib Stefanu tikai tāpēc, ka izskatīgais puisis uz viņu nav paskatījies. Histēriskā Bonija, kura mani izšķirošos brīžos vienkārši kaitināja. Smitai nepietiek ar vampīriem un dažām burvestībām, tāpēc viņa piemet klāt arī garus un vilkačus. Par daudz! Kaitināja arī uzstādījums, ka labs nozīmē naivs un nespējīgs par sevi pastāvēt. Uz otrās grāmatas beigām autore “labojas” un parāda Stefana īsto dabu.

Par laimi viņa ļāva Deimonam palikt kāds viņš ir līdz pat beigām.

“It`s a cold night,” he said. His eyes held Stefan`s a moment as he settled the black jacket around her.

And then he turned to walk into the darkness between the oak trees. In an instant Bonnie heard the rush of wings.

Ja viņš ceturtās grāmatas beigās būtu meties pārējo apskāvienos, es laikam skaļi lamātos. Jā, Deimons man patika. Viņš nav kusls un muļķis, viņš ir pats par sevi. Ar savām problēmām un pārdzīvojumiem, par kuriem neviens neko nezina un līdz pat beigām domā, ka viņš ir ļauns. Būtu bijis interesantāk, ja vismaz kāda nodaļa būtu no viņa skata punkta. Jāpiemin, ka turpinājuma triloģijā The Return notikumus “stāsta” Deimons. Būtu arī interesanti redzēt viņu kopā ar Meriditu. Viņi varētu viens otram derēt.

Sāgas turpinājumu nelasīšu. Wikipēdijā palasīju, kas notiek tālāk. Iespaids – tālāk ir aizvien lielāks sviests. Tikpat labi viss varēja beigties ar trešo daļu – tā traģiski, bet skaisti. Bet lasītāji pieprasīja ceturto daļu un pēc tam vēl un vēl… Pēc The Return ir uzrakstīta vēl viena triloģija The Hunters (trešā grāmata tiks izdota 2012.gada oktobrī). Vēl ir arī Stefana dienasgrāmatas. The Hunters un Stefana dienasgrāmatas raksta nezināms autors. Var lasīt un lasīt, un lasīt.

Vērtējums: “The Awakening and The Struggle” 3/5,  “The Fury and  The Reunion” 2/5. Protams, ja patīk seriāls, tad patiks arī grāmatas.

Повести о Дунке и Эгге. Джордж Р. Р. Мартин

Межевой рыцарь (1998.), Прысяжный рыцарь (Верный меч, 2003.), Таинстенный рыцарь (2010.)

Angliski: The Tales of Dunk and Egg: The Hedge Knight, The Sworn Sword, The Mystery Knight.

Nu jau visiem vajadzētu pazīt Džordžu Mārtinu un viņa “Troņu spēle” (A Game of Thrones/ Игра престолов) vai nu kā grāmatu, vai seriālu. “Troņu spēle” ir sāgas “Dziesma par ledu un uguni” (A Song of Ice and Fire/ Песнь Льда и Огня) pirmā grāmata. Savukārt manis lasītie stāsti par Dunku un Eggu veido garstāstu (novella?) sēriju par notikumiem 80 – 90 gadus pirms sāgas sākuma. Autors plāno sarakstīt vēl vairākus garstāstus par šiem varoņiem aptverot visu viņu dzīvi.

Pēc šī nosaukumiem pilnā ievada, gribu pateikt, ka ar Džordžu Mārtinu man atsākās grāmatu lasīšana. Un aizraušanās ar fantasy. Mārtina vienkāršie stāsti mani ierāva pilnīgi citā pasaulē. Starp citu, brīvdienās runājoties par bērnu dienu grāmatām, sapratu, ka liela daļa no bērnībā lasītā ir bijusi no fantāziju žanra. Tā ka var teikt, ka esmu atguvusi bērnības mīlestību.

Bet nu atpakaļ pie Dunka un Egga. Viss sākas pavisam necili. Ieroču nesējs apglabā savu mirušo veco saimnieku bruņinieku un manto viņa pieticīgās bruņas un zirgu. Puisis nolemj kļūt par bruņinieku un dodas uz turnīru. Pa ceļam Dunks satiek puiku Eggu, kurš ir neatlaidīgs un piemetas par viņa ieroču nesēju. Nepatīkama starpgadījuma rezultātā Dunkam jācīnās turnīrā ar princi uz dzīvību un nāvi. Otrajā grāmatā turpinās Dunka un Egga piedzīvojumi ceļojot pa dažādām zemēm un kalpojot kungiem. Trešajā grāmatā viņi atkal dodas uz bruņinieku turnīru un, pašiem nenojaušot, nokļūst sazvērnieku saietā. Tikai Dunks zina Egga noslēpumu un tas ir rūpīgi jāsargā….

Citātu šoreiz nebūs, jo lasīju krieviski, elektroniski un neko neatzīmējot. Grūti teikt cik labi Mārtina valoda skan pārtulkota latviski, bet krieviski lasīt bija bauda. Valoda nav vienkārša un plakana, bet nav arī tik ļoti sadomāta un sarežģīta kā Tolkīnam, ar kura “Gredzenu pavēlnieka” triloģiju savulaik mocījos angliski.

Mārtinam ir izdevies radīt ļoti reālu izdomātu pasauli un vēsturi. Nākas sev atkārtot atkal un atkal, ka tas nav vēsturisks romāns, kura darbība norisinās Francijā vai Anglijā. Varoņi ir ļoti “dzīvi” un parasti, supervaroņu nav. Un tas ir lieliski! Dodu 5/5