Mežonīgā puse. Sallija Grīna

Zvaigzne ABC 2015. gads, 400 lpp. The Half Bad Trilogy #2

Apmēram pirms pusotra gada varenu ažiotāžu jauniešu fantāzijas literatūras lauciņā sacēla Sallijas Grīnas debijas romāna “Tumšā puse” izdošana daudzās pasaules valstīs vienlaicīgi. Pavisam nesen pie mums krietni mierīgākā gaisotnē tika izdota triloģijas otrā daļa “Mežonīgā puse”, kas turpina atkarību raisošo stāstu par melnasiņu un baltasiņu burvju cīņu.

“Mežonīgās puses” sižetu veido trīs problēmas. Neitans ir ieguvis savu talantu un daudz laika pavada cenšoties to aptvert, saprast, pārvarēt savu riebumu un iemācīties talantu pārvaldīt. Otrā problēma ir saistīta ar Merkūrijas gūstā esošo Annalīsu un Neitana vēlmi viņu izpestīt. Turpinās arī nedienas ar baltasiņu burvjiem, kas uz grāmatas beigām pārtop asiņainās cīņās starp baltasiņu padomes medniekiem un brīvo burvju aliansi.

Joprojām galvenais stāsta fokuss ir Neitans, bet ne tik intensīvā veidā kā pirmajā daļā, jo viņš ir brīvs un atradis sabiedrotos, savukārt abu burvju šķiru nesaskaņas tiek paceltas kolektīvā līmenī – tagad apdraudēti ir visi melnasiņi. Domāju, ka šo iemeslu dēļ man neradās trauksmainai atkarībai līdzīga sajūta, kā lasot pirmo daļu. Tad es biju gatava grauzt nagus un neiet gulēt, kamēr grāmata nebūs izlasīta. Šoreiz es to mierīgi varēju nolikt malā. Protams, mani uztrauca Neitana liktenis, tomēr grāmatas lielāko daļu viņš ir relatīvā drošībā.

Neitana attiecības ar Gabrielu un Nesbitu šķita simpātiskas un loģiskas. Labāku draugu par Gabrielu vispār laikam nemaz nevar vēlēties. Neitana tikšanās ar tēvu bija viena no foršākajām grāmatas epizodēm. Tomēr, kas attiecas uz Neitana lielo mīlu Annalīsu, mani tā joprojām nepārliecina. Varbūt esmu netaisna, bet nespēju ticēt meitenei, kura puisim saka “tu esi mans princis”. Vai nu viņa ir galīga zoss vai veikla manipulatore. Vēl neesmu izšķīrusies, kas īsti ir Annalīsa, bet Neitanu viņa noteikti nemīl. Un mani tracina, ka Neitans ir tik akls un neaptver – ja nevari otram cilvēkam par sevi pastāstīt visu bailēs, ka netiksi pieņemts, tad ar šo cilvēku nav iespējams būt kopā tā kā vēlies. Ceru, ka tagad viņš ir varen apmierināts ar sevi (ja izlasījāt grāmatu, tad sapratīsiet šo manu sarkastisko piezīmi).

“Mežonīgā puse” ir labs un aizraujošs triloģijas turpinājums, kas mazliet ļauj lasītājam atvilkt elpu pēc pirmās daļas adrenalīna pilnā skrējiena. Protams, lasīšu trešo daļu, jo vēlos zināt, uz ko Neitans vēl ir spējīgs un kā atrisināsies cīņa ar baltasiņiem.

Vērtējums: 3,5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

 

Fifty Shades. E. L. James

Fifty Shades triloģija man ilgu laiku stāvēja puslasīta. Pēc otrās daļas emocionālajiem “amerikāņu kalniņiem”un diezgan neloģiskajiem notikumiem, nejutu lielu vēlmi turpināt. Tagad, pateicoties tikumības sargiem, jutu nepieciešamību dumpoties un izrāvu cauri gan trešo daļu, gan svaigi iznākušo “Fifty Shades of Grey” pārstāstu no Kristiāna skatu punkta. Jā, man totāli vispār nav citu grāmatu, ko lasīt….Šī bildīte lieliski sasummē, kāpēc lasīju un kāpēc patika:

Par pirmo daļu rakstīju jau pasen. Tagad īsumā par pārējām. Brīdinu, ka priekšā daži maitekļi!

Fifty Shades Darker – The Writer’s Coffee Shop Publishing House 2011, 532 lpp., Fifty Shades #2

Kristiāns un Ana atkal mēģina būt kopā, bet tas nav viegli, ja viņš ir kontrolējošs frīks, bet viņa stūrgalvīga zostiņa. Pamazām uzzinām vairāk par Kristiāna bērnību. Ana ir vēl kaitinošāka kā pirmajā daļā. Autore nolēmusi, ka būtu forši piemest neticamu kriminālintrigu. Neticu, ka kaut kādam nožēlojamam izdevniecības redaktoram izdotos tikt līdz (ar drošību un kontroli apsēsta) biljonāra helikopterim un to sabojāt. Vērtējums: 4/5

Fifty Shades Freed – Vintage books 2012, 579 lpp, Fifty Shades #3

Emocionālie kontrasti turpinās. Viena grāmatas daļa ir cukursalda (nu.. cik vien saldi var būt, dzīvojot ar mūsu jauko sadistu) – kāzu ceļojums, jaunās mājas iekārtošana un tādā garā. Otra daļa ir traki notikumi ar “nezināmo” ļaundari un citām lietām, kas noved pie pilnīgi muļķīgas Anas rīcības. Māte-varone atradusies! Arī Kristiāns vienā epizodē uzvedas kā sūds uz kociņa. Kā jau video izteicos, lasot visu laiku neticībā bolīju acis un grozīju galvu. Kā triloģija beidzas? Protams, ka “happily ever after”. Pasakas savādāk nebeidzas. Vērtējums: 3/5

Grey – Vintage 2015, 576 lpp, Fifty Shades #4

Būtībā tā pati “Fifty Shades of Grey” tikai no Mr. Greja skatu punkta. Tam ir vairākas priekšrocības:
– mazāk histērisku emociju
– interesants, kalkulējošs un sačakarēts prāts
– nekādu slapjo biksīšu un iekšējās dievietes (man no tā jau vēmiens nāk)
Ir tikai seksa apsēsts, agresīvi bērnišķīgs vīrietis un viņa loceklis. Ironiski, bet domāju, ka tieši “Grey” varētu sajūsminātām meitenēm parādīt, ka Kristiāns nav nekāds sapņu princis baltā zirgā. Vērtējums: 4/5

Jāsaka, ka pirmā daļa man patika vislabāk, jo tajā uzpūstajai drāmai bija kaut cik ticami iemesli, un tāpēc patika arī “Grey”. Ja E.L.James ir tik prātīga biznesmene kā pašlaik šķiet, tad viņa jau cītīgi drukā arī otro un trešo daļu no Kristiāna viedokļa. Vai es lasīšu? Esmu vāja, man ik pa laikam vajag bezsmadzeņu izklaidi, tāpēc pieļauju, ka jā.

Attēls par pasakām no Pinterest dzīlēm.

Sērijas, kuras neturpināšu

Nesen sapratu kādu lietu – ja pārāk iestiepju garumā kādas grāmatu sērijas lasīšanu (un ar mani tas notiek bieži), tad pēc laika izrādās, ka nemaz vairs nevēlos lasīt turpinājumus. Sēriju uzskaitīšanai blogā ir veltīta atsevišķa lapa, kur pie dažām sērijām ir pierakstīts, ka neturpināšu lasīt. Par tām uzreiz pēc pirmās vai pirmo dažu grāmatu izlasīšanas bija skaidrs, ka pietiek. Tagad gribu pastāstīt par tām sērijām, par kurām laika gaitā esmu zaudējusi interesi.

1) Delirium. Lauren Oliver (triloģija, YA distopija). Man bija problēmas ar galvenās varones čīkstīgumu un stulbumu. Palasīju arī dažus spoilerus jeb maitekļus, tāpēc nav jēga turpināt.

2) Elize Lapsene Series. Ilze Powell (2 grāmatas, chick-lit). Varbūt, ka man vēl ir otrā daļa Kindle appā, bet romāns ir kā ātri apēdama un aizmirstama šokolādes konfekte. Viegls, izklaidējošs, bet man nav interese lasīt turpinājumu.

3) Hush, Hush. Becca Fitzpatrick (4 grāmatas, YA fantāzija). Pirmā daļa man patika (tumšais enģelis, mmm), tomēr bieži bolīju acis un dažkārt veseli dialogi šķita nosperti no “Krēslas”. Ja četrus gadus nespēju paņemt rokās otro daļu, tad nav vērts.

4) Divergent. Veronica Roth (triloģija, YA distopija). Pamatīgas aizdomas, ka neturpināšu lasīt, jo būs filmas un tāpat uzzināšu kā tiks izglābta pasaule. Un kas gan tur varētu būt, kā vien kārtējais mīlasstāsts un cīņa starp frakcijām?

5) Caster Chronicles. Kami Garcia, Margaret Stohl (4 grāmatas, YA fantāzija). Diez vai turpināšu lasīt. Ļoti patika dienvidnieciskais šarms un par raganām/burvjiem interesanti, bet to visu stipri bojā autoru dažādais rakstības stils.

Šie romāni nav slikti, tomēr arī ne ļoti labi un vairāk patiks attiecīgajā vecumā vai žanra cienītājiem.